Īsacejumi, kab īpazeit Ukrainys literaturu

Īsacejumi, kab īpazeit Ukrainys literaturu

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Īsadzilinojūt ukraiņu literaturys viesturē, atsakluoj teņdencis, kas laika gaitā ir bejušys rakstureigys vairuokom Eiropys kulturom – 18. godu symta nacionaluo identitate, 19. godu symta nacionaluo atmūda i romantisms, 20. godu symta modernisms, karu tematika, 21. godu symta postmodernisms, kulturys pošapzinis atsagrīzšonuos piec PSRS sabrukuma i cenzurys atceļšonys. Kab lobuok īpazeitu sovu Ukrainys kulturu, pīduovojam Rēzeknis Centraluos bibliotekys literaturys īsacejumus.

Ukraiņu Raiņs Tarass Ševčenko (1814–1861)

Leidzeigi kai Latvejā i cytuos Eiropys vaļstīs, ari Ukrainā 19. godu symta literaturā i kulturā kūpumā beja aktualys romantisma i nacionaluos atmūdys idejis. Tarass Ševčenko ir vins nu ituo laika centralūs autoru, ari talanteigs gleznuotuojs. Juo literarū darbeibu skaita par pamatu ukraiņu myusu dīnu literaturai i ukraiņu literaruos volūdys atteisteibai. Latvīšu literarajā volūdā Ševčenko dorbus tulkuojuši Knuts Skujenieks, Imants Auziņš i Mirdza Kempe.

Lesja Ukrainka (1871–1913)

Eistajā vuordā Larisa Kosača-Kvitka – pyrmuo īvāruojamuo sīvīte-literate ukraiņu kulturā – ailineica, prozaike, publiciste, folkloriste, sīvīšu tīseibu aizstuove. 1970. godā latviski izguojs juos kruojums „Pērkona māsa”, kū atdzejuoja i sakuortuoja Knuts Skujenieks.

Serhijs Žadans (1974)

Juo vuords ituo Ukrainys kara laikā pasaruodejs jau vairuokys reizis. Vīns nu Ukrainys pazeistamuokūs ailinīku, ari prozaiks, esejists, tulkuotuojs i politisks aktivists. Juo dzeju Juoņa Elsberga atdzejuojumā var skaiteit portalā „Satori” ITE. Serhijs Žadans ir ari vīns nu Ukrainys nacionaluos atbreivuošonys i kulturys kusteibys liderim. Juo romans „Mezopotāmija” veļteits Harkivai, tū veidoj deveni stuosti par vīnkuoršim ituos piļsātys puišim, kuri meiļoj, cīš, cer i meklej laimi.  Ūtrys Žadana romans ir „Džezs pār Donbasu”. Tys ir skorbs, melanholisks i realistisks dorbs. Kaidā reitā golvonais varūņs izzynoj, ka juo bruoļs ir pagaiss nazynamā vierzīnī, juo biznesu gryb puorpierkt nasaprūtama struktura, cikom juo draugi nūsadorboj ar tikpat nasaprūtamom finanšu aferom.

Tamāra Horiha Zerņa

Ar taidu pseidonimu par rakstneicu palyka tulkuotuoja Tamāra Duda. Romans “Meitiņa” ir par mīlesteibu, koč ari tymā nav nivīna vuorda, kas suocās ar “mīl…”. Romana darbeiba nūsarysynoj 2014. goda pavasarī/vosorā Doneckā. Taišni tī golvonuo varūne zaudej sovu saimi, sātu, dorbu, iluzejis, i taišni tī jei nu jaunu savuoc kūpā lauskys, atrūn dzeivis jāgu i jaunu pamatu zam kuoju. Sūli pa sūļam skaiteituojs sekoj leidza tam, kai parosta saimineica puortūp par ceineituoji.

Literatura bārnim

Laikā, kod volda namīrs i naziņa, kod gribīs koč kū dareit lītys lobā i šaļtī, kod bārni vaicoj par Ukrainu i karu, vīns nu veidu, kai atbaļsteit Ukrainu i pastuosteit par tū sovom atlasem, ir skaiteit ukraiņu rakstnīku dorbus. Rēzeknis Centraluo biblioteka īsoka ukraiņu tautys puorsokys “Burvju vijole”, Allas Gutničenko aizraujūšū gruomotu par dažaidom profesejom „Neparastās profesijas”, Romana Romanišina i Andrija Lesiva izzinis biļžu gruomotys, kuruos patiks pieteit kai bārnim, tai i pīaugušajim – „Tā es redzu” i „Skaļi, klusu, čukstus”. Kaču fanim i na tikai patiks Halinys Vdovičenko škūrstamuo gruomota vacuokim i bārnim „36 un 6 kaķi”, sovpus par draudzeibu, pīdzeivuojumim i svešvolūdom skaitit Tarasa Prohasko i Marjanys Prohasko pavuicūšajā gruomotā „Kā saprasties ar kazu”.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
2
Sai
18:00 Latgalīšu kulturys goda bolva “B... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Latgalīšu kulturys goda bolva “B... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Mar 2 @ 18:00 – 20:30
Kotru godu Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” padūšonys ceremoneja ir na tik atsavieršona iz pārnajā godā padareitū, tok ari latgalīšu kulturā aktivūs ļaužu, interesentu i atbaļsteituoju sasatikšona i īsadvasmuošonys pasuokums. Bolvys “Boņuks 2023” padūšonys ceremoneja[...]
21:15 Latgalīšu kulturys goda bolva “B... @ LTV1
Latgalīšu kulturys goda bolva “B... @ LTV1
Mar 2 @ 21:15 – 23:15
Kotru godu Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” padūšonys ceremoneja ir na tik atsavieršona iz pārnajā godā padareitū, tok ari latgalīšu kulturā aktivūs ļaužu, interesentu i atbaļsteituoju sasatikšona i īsadvasmuošonys pasuokums. Bolvys “Boņuks 2023” padūšonys ceremoneja[...]