Daugovpiļs Muola muokslys centrā apsaverama studejis “Latgale” keramikys izstuode

Daugovpiļs Muola muokslys centrā apsaverama studejis “Latgale” keramikys izstuode

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Nu 1. apreļa kai daļa nu muokslys dīnu nūtikšonu Daugovpiļs Muola muokslys centrā apsaverama studejis „Latgale” keramikys izstuode „Māla vēstījums”, viestej informaceja Daugovpiļs piļsātys sātyslopā. Izstuodis atkluošonu papyldynuos jaunuo kataloga prezentaceja.

Keramika vysod ījāmuse nūzeimeigu vītu Daugovpiļs piļsātys kulturtelpā. Jau vaira nakai četrdesmit godu ite dorbojās aktiva keramiku kūpīna – Daugovpiļs keramikys studeja „Latgale”, kuruos aizsuokumi saistuos ar tradicionalū pūdnīceibu aba Latgolys keramiku.

Sūpluok lelim storptautyskim pasuokumim studeja „Latgale” pastuoveigai pīsadola izstuodēs i cytuos aktivitatēs. Regulari teik reikuotys meistarklasis i keramikys apdadzynuošonys demonstriejumi. Studeja dora ari pedagogiskū dorbu, realizejūt bārnu i jaunīšu naformaluos izgleiteibys programys.

Itūšaļt studejā aktivai dorbojās 14 keramiku, kurī sūpluok Latgolys keramikys tradiceju kūpšonai pīsavierš ari myusdīneigai keramikys muokslai. Izstuodē byus apsaverami dorbi, kas studejis dalinīku izpiļdejumā radeiti kai beidzamajūs godūs, tai pavysam jauni.

Keramiks Aivars Baranovskis akcentej: „Nav taidys vīnys i patīsys muokslys, ir tik vajadzeiba piec rodūšuma, kas laika gaitā nūvad pi profesionalu dorbu. Nu vīnys pusis, ir gribiešona, kab dorbi rezonej ar apleicejū vidi, papyldynoj muokslys telpu, vad iz puordūmom i līk koč kū apjaust, bet nu ūtrys – tei ir dzili individuala vajadzeiba koč kū radeit, veiduot, vērtīs, kai saīt, nadūmojūt ni par kū, nūsadūdūt veiduošonys procesam…”

Izstuode byus daīmama apmaklātuojim da 29. maja.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
21
Ūtr
15:00 Izstuodis “Juoņs nu Dzeņagola” a... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuodis “Juoņs nu Dzeņagola” a... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 21 @ 15:00 – 16:30
Izstuode byus veļteita muokslinīkam i literatam Juoņam Trūpam (1924-1989), pīmynūt jū symtgadē. Koč i sovys dzeivis leluokū daļu J. Trūps ir pavadejs trymdā, dzeivuodams ASV natuoli nu golvyspiļsātys Vašingtonys, vystik vysu sovu rodūšū darbeibu, breivū[...]