Kūrpinīks Andris Kačkāns: Sevkurā jaunā izstruoduojumā īsasaistu nu suokuma da gola

Kūrpinīks Andris Kačkāns: Sevkurā jaunā izstruoduojumā īsasaistu nu suokuma da gola

Intervejis autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Na viņ Latgolā, tok i vysā Latvejā vīns nu vyszynomuokūs kūrpinīku ir Rēzeknis darbneicys “Kristāla kurpīte” saiminīks Andris Kačkāns, kurs ar kūrpu i cytu uodys lītu taiseišonu nūsadorboj jau vaira nakai 40 godu. Sarunā ar Andri runojam par kūrpinīka omotu šudiņ i izaicynuojumu vysod sekuot leidza teņdencem.

Pastuosti kai tu palyki par kūrpinīku.
Vysupyrma, maņ juosoka paļdis vacuokim. Tūlaik, ostoitajā klasē, es beju stypri saslims i ilgu laiku pavadeju gultys režimā. Piečuok, kod beja juoizavielej profeseja kai jau puišam gribiejuos īt par traktoristu voi iz kaidys mašynys braukt, tok vacuoki atguodynuoja, ka maņ juodūmoj par sovu veseleibu. Vacuoki atroda Reigā profesionalū vydsškolu, kur piec ostoituos klasis varēja vuiceitīs par fotografu, stuņdinīku meistaru voi kūrpinīku. Es saceju, ka par stuņdinīku meistaru nūteikti naīšu, a fotografs gon der. Kod mes nūbraucem iz školu, izaruodeja, ka tymā godā fotografu nav, leidz ar tū lelys izvielis maņ nabeja (smaida). Vuicejūs treis godus, maņ beja izcyls školuotuojs, kurs na viņ vuiceja omotu, tok ari audzynuoja školānus, sauce jū Merjazepovs Hirsons, jis beja ebrejs.

Piec tam maņ pīduovuoja palikt prestižā Reigys darbneicā, tok mani pošu vylka atpakaļ iz Latgolu. Te, Rēzeknē, ari beja apovu darbneica, kur es div vosorys izguoju praksi. Tūs godu garumā asmu izguojs apovu sataiseišonu nu A leidz Z. 1997. godā tyka dybynuots uzjāmums “Kristāla kurpīte”. Suoce treis cylvāki, izauga leidz pat 25 cylvākim.

Karteņa: Andra Kačkāna personeigais arhivs.

Voi itūbreid tu ari pats turpynoj taiseit apovus?
Es vysod soku, ka vīns pats kara laukā tu naesi nikas, vajag byut lobai komandai, kas atbolsta i paleidz. Sevkurā jaunā izstruoduojumā es īsasaistu nu suokuma da gola, partū ka tys ir cīši atbiļdeigi. Tok maņ pošam ari pateik dorbuotīs, nav tai, ka es vīnkuorši nūkomaņdeju i vyss. Pats sekoju, dorbojūs, šū tū pīgrīžu.

Pastuosti par kaidim pādejuo laika interesantuokajim projektim.
Paguojušā godā beju tics leidz operai. Guoja vysaiži. Tok beja breineigi, preteimā īmūši cylvāki. Praseibys beja lelys, tok dorbs tyka padareits. Tei beja loba pīredze, kuruos rezuļtatā es ari daudz kū pamaineju sovā ražuotnē.

Apovu sataiseišonā nikas nav apsastuojs iz vītys, vysod prosa koč kū jaunu, svaigu i interesantu.

Naseņ pasaruodeja jauns klients, kurs varbyut pasyuteis strieļnīku laika zuobaceņus. Maņ pateik koč kas jauns i izacynojūšs. Pateik dorbuotīs i padareit da gola, i es dūmoju, ka rūku dorbs vysod byus vairuok voi mozuok pīpraseits.

Kai tu redzi kūrpinīka omotu iz prīšku? Voi tu pats apvuici jaunūs meistarus?
Tys ir gryuts vaicuojums. Latvejā niu vaira nikur navuica kūrpinīka omotu. Kaidu laiku atpakaļ Olyuksnā beja apovu remonta meistars, tok tys ir pavysam kas cyts. Prīcynoj, ka maņ ir jaunuokuo paaudze, kuri ir pīvārsuši viereibu i pa druskai dorbojās kai uzjāmumā, tai ar uodys izstruoduojumim.

Nui, es ari apvuicu jaunūs meistarus. Uzjāmumā struodoj ari vuojdzierdeigi cylvāki. Asmu ari īsavuicejs minimalū zeimu volūdys programu, deļtam maņ ir vīgļuok komunicēt. Cytim uzjiemiejim īsoku nasabeit jimt dorbā vuojdzierdeigus cylvākus, jī ir cīši lobi darbinīki.

Karteņa: vysa saime ar bārnim – Marija i Andris Kačkāni, Zelma Pīgožne, Ilze Liepiņlauska, Anna Kačkāne. Personeigais arhivs.

Cik vīgli voi sarežgeiti kūrpinīkam ir dabuot vysus izejmaterialus?
Asmu itymā procesā pats eksperimentiejs i pats pīsadalejs. Seņuokuos i niulejuos tehnologejis ir kai dīna i nakts. Biedeigi, ka dabeiguos uodys ir deficits – Latvejā i Leitovā nav, vēļ drupeit ir Igaunejā, vairums īt nu Italejis i Pūlejis.

Niu tev ari pamozam tūp telpa deļ muzeja, pastuosti par tū drupeit vaira.
Nui, godu gaitā deļ muzeja vysaidu lītu ir īsakruojs daudz. Ari muns vacvactāvs beja kūrpinīks, maņ ir sasaglobuojuši juo kapuli, skreine voi taids kai čemodans. Ir ari šyumašynys, vysaidys īkuortys i dorba reiki, ari cīši plota suveniru kolekceja. Niu vyss stuov koč kur nūglobuots, nu, laikam juoceļ gaismā.

Kai tu atsapyut nu vysu dorbu?
Ka pateik sovs orūds i dorbs, tod tei ari ir dalieji atpyuta, tok na kotru dīnu. Ir ari saspryngtys dīnys, kod vajag drupeit atīt nu dorba. Vosorys periodā tī ir tierdzeni, maņ cīši pateik satikt cylvākus, pasakonsultēt ar jim i giut jaunys idejis. Vēļ maņ pateik makšaruot, kod var aizbraukt, pasēdēt i mīreigi padūmuot. I vēļ pateik aizīt mežā, pi dobys.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
22
Svā
vysu dīnu Aleksandra Karpova izstuode “Māk... @ Pasauļa latvīšu muokslys centrs
Aleksandra Karpova izstuode “Māk... @ Pasauļa latvīšu muokslys centrs
May 22 vysu dīnu
Pasauļa latvīšu muokslys centra galerejā Ciesīs, Lelajā Školys īlā 6 da 22. maja apsaverama grafika Aleksandra Karpova (1953-1994) dorbu izstuode “Māksla kā ierocis”. Muokslinīks īt nu Latgolā zynomuos Volontu dzymtys, sovys dzeivis nūslāgumu pavadeja Rēzeknē, ari[...]
09:30 Ontona Matvejāna pīminis pasuokums @ Drycāni
Ontona Matvejāna pīminis pasuokums @ Drycāni
May 22 @ 09:30 – 13:00
9.30 Sv. Mise Drycānu bazneicā, dzīd i spielej Stiernīnis dzīdūšī jaunīši 11.00 Drycānu kulturys nomā – koncerts “Kai bolta sudroba dzeiteņa”. Pīsadaleis vītejī kolektivi, Stiernīnis, Varakļānu i cyti sadraudzeibys kolektivi, Ilze Grēvele-Skaraine, “Dricānu Dominante” i[...]
11:00 Maja dzīduojumi pi krysta @ Ruņču kapleica
Maja dzīduojumi pi krysta @ Ruņču kapleica
May 22 @ 11:00 – 12:00
Maja dzīduojumi Dīvmuotis gūdam kūpā ar Ūzulainis Tautys noma folklorys kūpu “Zeiļa”.
12:00 Maja dzīduojumi pi krysta @ Bumbišku krysts
Maja dzīduojumi pi krysta @ Bumbišku krysts
May 22 @ 12:00 – 13:00
Maja dzīduojumi Dīvmuotis gūdam kūpā ar Ūzulainis Tautys noma folklorys kūpu “Zeiļa”.