Latgolys školuos ari itūpavasar byus nūvodvuiceibys akceja

Latgolys školuos ari itūpavasar byus nūvodvuiceibys akceja

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Sabīdreibā pazeistami cylvāki teik aicynuoti Latgolys školuos (kluotīnē ci attuolynuoti) nu 25. apreļa da 7. maja stuosteit par Latgolys latvīšu kongresu, aktualū Latgolys kongresu, nūtykumim kulturā i ekonomikā. Itamā reizē – ari par demokratejis pamatvierteibom, kurys tik dreiži var zaudēt Krīvejis izraiseituo kara i rašisma deļ, viestej nūvodvuiceibys akcejis rūsynuotuoja Ilga Šuplinska.

Prioritate itymā godā ir 17 školom, kuramuos teik realizāts pilotprojekts latgalīšu volūdys apvuiceibā: Rēzeknis 5. vydsškola, Rēzeknis Vaļsts 1. gimnazeja, Bolvu Vaļsts gimnazeja, Viļakys Vaļsts gimnazeja, Kruoslovys Vaļsts gimnazeja, Ludzys piļsātys, Cyblys, Rībeņu, Nautrānu, Ruguoju, Rekovys, Baļtinovys, Viļānu, Špogu vydsškola, Bieržgaļa i Bierzpiļs pamatškola, Makašānu omotu vydsškola. Pateiceibā tim školuotuojim, kas struodoj vysu godu, veidoj sovu latgalīšu volūdys ci nūvodvuiceibys programu, sabīdreibā pazeistami rakstnīki, muziki, politiki, kulturys darbinīki, žurnalisti ir gotovi vysmoz vīnu stuņdi stuotīs školuotuoja vītā i ar sovu pīmāru, ar poša dareitū i saprostajom vierteibom pasadaleit ar školānim.

Taipat školu puorstuovi, kas ir gotovi aicynuot gostūs, var dasaceit sovu školu, nūruodūt vacuma pūsmu, rokstūt iz adresu: info@latgolyskongress.lv. Pīsasaceit var da 20. apreļa.

“I naaizmierssim, ka vysod sevkurs absolvents var dūtīs iz sovu školu, kab pastuosteit par latgaliskū latvyskumu, sovim sasnāgumim i nūdūmuotū, kū var padareit, sasadorbojūt ar sovys bejušuos školys školuotuojim ci školānu pošpuorvaļdi,” roksta Ilga Šuplinska.

Apreļs latgaliskajai kulturtelpai ir zeimeigs ar vairuokim nūtykumim: 1904. goda 24. aprelī tyka atcalts drukys aizlīgums latiņu burtim, 1917. goda 26.–27. aprelī nūtyka Pyrmais Latgolys latvīšu kongress. Kab pīminēt barbaryskuo nūlīguma atceļšonu, Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturys viesturis asociaceja jau vaira kai 20 godu garumā reikoj Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturys viesturis olimpiadi i runys konkursu “Vuolyudzāni”. Par gūdu ūtrajam nu 2019. goda Latvejis kalendarī ir par vīnu atzeimojamu dīnu vairuok: 27. apreļs – Latgolys kongresa dīna. Obeju nūtykumu gūdynuošona i latvyski latgaliskuos ideņtitatis aplīcynuošona ir saisteita ar nūvodvuiceibys tradiceju.

Tai saguojs, ka latgalīšu kultūrtelpai zeimeiguokī nūtykumi bejuši aprelī. Taišni partū ari nūvodvuiceibys tradiceja, kas ar puorruovumim, tok bejuse jau nu 20. g. s. 90. godu, 2017. godā tyka papyldynuots ar jaunu akcentu: iz školu stuosteit par Latgolys latvīšu kongresu, latgaliskim pasuokumim teik aicynuoti sabīdreibā pazeistami cylvāki. Pyrmajā godā vaira nakai 50 aktivisti īsasaisteja itamā akcejā. Sevkurs gods guojs ar sovu akcentu, īsaisteitūs personu i školu skaitu.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Feb
4
Sai
vysu dīnu TLMS “Dzīpariņš” 45 darbeibys go... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
TLMS “Dzīpariņš” 45 darbeibys go... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Feb 4 vysu dīnu
Jaunū izstuožu godu Latgolys Kulturviesturis muzejs īsuoc kūpā ar ilggadejū i vysod atsauceigū sadarbeibys partneri – Tautys lītiškuos muokslys studeju “Dzīpariņš”. Tei nūdybynuota jau 1978. godā i apvīnoj sevī vysaidu paaudžu rūkdarbneicys, kurys saista kūpeiga[...]