Maruta Avramčenko: Latgalīšu volūda ir muna muotis volūda

Maruta Avramčenko: Latgalīšu volūda ir muna muotis volūda

Rokstu sagataveja: Inga Kaļva-Miņina portalam lakuga.lv

“Muns latgalīša spāks ir munuos saknēs, dzymtajā Latgolā – Viļānūs,” tai par sevi soka literate Maruta Avramčenko. Sovus dorbus publiciejuse dažaidūs laikrokstūs i kūpkruojumūs, tūs vydā ari dzejis almanahā “Rēzekne”, literaturys almanahā “Olūts”, kulturviesturis i literarajā godagruomotā “Tāvu zemes kalendars”. 2017. godā izguoja juos pyrmuo gruomota “Skusteņš viejā” (redaktore Maruta Latkovska).

Sagaidūt Latgolys kongresu, saruna ar Marutu ir taišni laikā – pārnejā godā jei pīsadaleja literarūs i vizualūs dorbu konkursā  “Tāva sāta myužam svāta”, kas beja vīns nu 2020. goda Latgolys kongresa dīnys nūtykumu. Ar tāluojumu “Skusteņš viejā” grupā “20+” jei dabuoja 1. vītu i bolvā sajēme portativū datoru. Jaunūs literatu konkursā, kas veļteits Pītera Jurciņa 89 godu pīmiņai, nominacejā “Dzeja” Marutai tyka pīškierta atzineibys bolva – 50 eiro. Veiksmeiga pīsadaleišona beja ari pārnejuo gods decembrī Namaterialuos kulturys montuojuma centra “Upīte” izsludynuotajā rodūšūs dorbu konkursā, kas veļteits Latgolys patriotam i dzejnīkam Ontonam Slišānam. Marutys dzejūli vacuma grupā 19+ tyka nūvārtāti ar 2. vītu.

Par rodūšūs dorbu raksteišonu, pīsadaleišonu literarūs konkursūs i dzymtū latgalīšu volūdu ir itei saruna. Marutys dzejūļus var puorskaiteit ITE.

Pastuosti, kod tu suoki raksteit i publicēt sovus rodūšūs dorbus?

Pyrmī literarī dorbi topa, kod vuicejūs vydsškolā. Tod beja puortraukums, a raksteit atsuoču pyrma desmit godu, portalā draugiem.lv īpasazeistūt ar cytim raksteituojim, Suoku internetā publicēt sovus dzejūļus, i 2013. godā tūs nūsyuteju pyrmajam kūpkruojumam “Sirdspuksti”. Tod jau suoku vairuok sovus dorbus publicēt – dažaidūs kūpkruojumūs, laikrokstūs. Maņ vīgluok izasaceit dzejis rynduos, bet rokstu ari prozu – eisūs stuosteņus.

2017. godā pi skaiteituoju nūguoja tova pyrmuo gruomota “Skusteņš viejā”, kurā dorbi publicāti kai latviski, tai latgaliski. Kū tev nūzeimej latgalīšu volūda?

Latgaliski rokstu deļtam, ka tei ir muna muotis volūda. 2017. godā nūliemu daļu nu sovu dorbu apkūpuot sovā autorgruomotā “Skusteņš viejā”. Dzejūli tymā ir kai latviski, tai latgaliski, lai byutu saprūtami kotram skaiteituojam. Kruojuma nūbeigumā ir diveji prozys dorbi – “Rūzis” i “Skusteņš viejā”. Par latgaliskū dorbu pīsleipiešonu soku paļdis Marutai Latkovskai.

Latgalīšu volūdu vuicejūs saimē. Dzierdieju tū, siežūt muotis kliepī, kod jei skaiteja puotorus, turūt rūkuos sovys mamys lyugšonu gruomotu. Tei pi manis ir sasaglobuojuse da šudindīnai ar munys babenis Strupišu Annys parokstu. Kod es pīdzymu, jei jau beja myruse. Itamā gruomotā, kas izdūta 1914. godā, es pyrmū reizi skaiteju latgaliski. Vāluok skaiteju “Katōļu Dzeivi”.

Runuot i skaiteit latgaliski varu, bet raksteiba saguodoj gryuteibys. Verūs vuordineicā, padūma vaicoju zynuotuojim. Daudzi sarunvolūdā nalītuotī vuordi jau ir suokušs aizamierst.

Kai tev rūnās teksti? Kas ir tovi īdvasmys olūti?

Sovu dzeju es rokstu kai dvieselis stuovūkļa pīrokstus. Dorbūs īlīku gon gaišuos, gon skumeiguokuos nūts, vysaidu emoceju gammu. Atmiņuos kavejūs pi Maltys upis, kurys krostūs pavadeju mozdīnys, jaundīnys i sovu mīlesteibu. Munūs dorbūs pasaruoda cylvāki i jūs puordzeivuojumi. Es rokstu ari par dobu vysūs godalaikūs. Man pateik byut dobā – vīnolga, kaids godalaiks, laikapstuokli. Vyslobuok poša jiutūs vosorā, laikam deļtam, ka asu vosorys bārns i dzimšonys dīnu svynu junī.

Zynu, ka Maltys upei ir lela nūzeime tovā dzeivē, upe pasaruoda ari tovā dailradē.

Nui, Maltys upe ir naatjemama munys dzeivis sastuovdaļa. Vacuoku sāta atsaroda pi tagadejuo Viļānu HES, deļtam daudz atmiņu saistuos ar upi. Tei beja dažu sūļu attuolumā. Tī es nūdzeivovu da 33 godu vacuma. Bierneibā kūpā ar bruoli i sābru bārnim ar marli givom zivs zam upis tylta i dyurem ar videļcu zivs, kas atsaroda zam akmiņu. Dīnā guojom mauduotīs daudz, daudz reižu. 

Pārnejais gods tev beja rodūši veiksmeigs – tovi literarī dorbi tyka gūdolguoti Maltys Bārnu i jaunīšu centra organizātajā dubultkonkursā “Tāva sāta myužam svāta” i Jaunūs literatu konkursā, kas veļteits Pītera Jurciņa 89 godu pīmiņai.

Par dubultkonkursu “Tāva sāta myužam svāta” informaceju īraudzeju internetā i suokumā saprotu, ka konkurss dūmuots Maltys pogosta bārnim i jaunīšim. Tod draudzine pasaceja, ka ari pīaugušī var īsnēgt sovus dorbus. Temats maņ ruodejuos saistūšs, tai kai pīrokstu atminis par bierneibu. Konkursam īsniedžu jau agruok pīraksteitū dorbu “Skusteņš viejā”, kurā kavejūs atmiņuos vacuoku sātā, tuos apleicīnē pi Maltys upis Viļānūs. Pīteram Jurceņam veļteitajā literarajā konkursā nūsyuteju 17 dzejūļus.

Konkursūs cīši bīži napīsadolu. Atcerūs, pīmāram, izdevnīceibys “Domu pērles” konkursu 2018. godā, kurā dabuoju 1. vītu i īspieju izdūt sovu gruomotu – dzejis kruojumu “Dienu pavedienā”. Gruomotys vuoku rūtoj muns izšuvums krystdyurīnī “Pavasars pi upis”.

Kai tev kasdīnā nūdar konkursā “Tāva sāta myužam svāta” dabuotais portativais dators?

Konkursa duovona – dators – cīši nūdar kasdīnā. Dzejūļus i dažaidus pīrokstus rokstu iz papeira lapeņu, piec kaida laika puorrokstu datorā. Taipat dators nūdar jaunys informacejis i zynuošonu īsavuiceišonai, pīmāram, novembrī vuicejūs attuolynuotajūs kursūs, nūdar ari riekinu apmoksuošonai.

Voi kasdīnā saīt laiks puorskaiteit latgalīšu autoru dorbus?  

Nui, skaitu latgalīšu autoru dorbus. Pateik Ilzis Spergys stuostu kruojums “Dzeiveiba”. Pateik ari Marijis Dzeislys dzeja, kū skaitu feisbukā. Naseņ skaiteju Ontona Rupaiņa gruomotu “Tauta grib dzeivōt”.

Tu dorbojīs literatu bīdreibā “Latgales ūdensroze” i Viļānu rodūšajā kūpā “Atļaujies ienākt”. Deļkam tev ir svareigi tī byut?

Man ir pasaveics – man ir daudz draugu i dūmubīdru. Sasatikšonys reizēs mes runojam, kas kuram dzeivē jauns, skaitom sovys liriskuos pīzeimis – dzeju i stuostus. Kustynojam ari sovus smedziņus, rodūši darbojūtīs i kūpeigi rodūt dažaidus tekstus. Literatu bīdreiba “Latgales ūdensroze” reikoj ari izbraukumus pi dobys. Vīns nu pādejūs taidu kūpeigūs izbraucīņu mums beja paguojušuo goda vosorā, kod braucem iz Teirumnīku dobys taku, kur nu gidis Ilzis izzynuojam daudz jauna par purva augim, putynim. Taidys kūpeigys sasatikšonys īdvasmoj jaunim dorbim. Maņ ir svareigi sasatikt ar cytim cylvākim i izzynuot daudz jauna.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
17
Ūtr
15:00 Maja dzīduojumi pi krysta @ Ūzulainis krysts
Maja dzīduojumi pi krysta @ Ūzulainis krysts
May 17 @ 15:00 – 16:00
Maja dzīduojumi Dīvmuotis gūdam kūpā ar Ūzulainis Tautys noma folklorys kūpu “Zeiļa”.
16:00 Maja dzīduojumi pi krysta @ Pleikšņu krysts
Maja dzīduojumi pi krysta @ Pleikšņu krysts
May 17 @ 16:00 – 17:00
Maja dzīduojumi Dīvmuotis gūdam kūpā ar Ūzulainis Tautys noma folklorys kūpu “Zeiļa”.
May
18
Tre
15:00 Lienītis Slišānis izstuodis “Uzd... @ Latvejis Nacionaluo teatra Jaunuo zale
Lienītis Slišānis izstuodis “Uzd... @ Latvejis Nacionaluo teatra Jaunuo zale
May 18 @ 15:00 – 16:30
Nu 10. maja Latvejis Nacionaluo teatra Jaunajā zalē apsaverama Lienītis Slišānis izstuode “Uzdevums”. Izstuodi īspiejams apmeklēt stuņdi pyrma izruožu suokuma i izruožu laikā. Lienīte Slišāne ir gaismu muokslineica i 2020. goda beiguos sajēme “Spēlmaņu nakts”[...]