Ilze Sperga: Latvejis pīdzimšonys dīna

Ilze Sperga: Latvejis pīdzimšonys dīna

Roksta autore: Ilze Sperga

Kod 1. aprelī kuknē puorškeirem kalendara lopu, bārni vērēs, kod tod byus Leldīne. Beja daudz vaicuojumu, kod ta jei suocās. Voi juosuoc svinēt jau sorkonajā datumā pīktdiņ? Voi ir ari ūtrei, trešuo i catūrtuo Leldīne? Gols golā – voi tod, kod beidzās Leldīne, jau suocās majs?

Majā dālam ir dzimšonys dīna, i tys ir pats lobuokais goda mieness. Ir cīši svareigi zynuot, kod suocās majs. Ite es jam pīkreitu, partū ka majā ir ari muna dzimšonys dīna i tys vysod ir bejs i ir cīši skaists goda laiks, šūgod vysa zīdiešona vēļ tikai prīškā.

Meita skaiteja seikūs burteņus kalendara apakšā i vaicuoja, kas tei par Latgolys kongresa dīnu. Dūmoju, ka itys vaicuojums šūmienes izskanēja daudzuos Latvejis saimēs. Dūmoju ari, ka tys beja lels vaicuojums ari pīaugušūs storpā.

– Voi tei kongresa dīna ir  juosviņ? Kas ir juoād tamā dīnā?

Dāls pavaicuoja konkretuok:

– Kas tys taids par kongresu? Voi jis nūteik kotru godu?

Jis suoce runuot par olimpiskajom spēlem i dailsliduošonu. Meitai gon lobuok patyka bobslejs. Reizem jī reikoj olimpiskuos spēlis ustobā, tys vysod ir skali i prīceigi.

Saceju, ka gondreiž tai ari ir. Tik spēlis nūteik kotrus četrus godus, a kongress reizi pīcūs godūs. Vīneigi šūgod mes tī kongresā nabyusim, partū ka sātā ir mozs bruoleits. Nuokušā kongresā bruoļs byus tikpat vacs kai tu niu.

Saskaiteišona iz pierstu, dāls mudri pasaceja, ka tod jam byus desmit godu. Desmit godu! Juo acs izaplēte lelys, jis naticeigai nūsavēre iz mane, iz muosys i iz zeidaiņa.

Sarunys ar bārnim ļaun precizi definēt lītys. Kod jī vaicoj par byutiskū, bārnim nav laika garom runom, partū ka juorunoj pošim, juodora pošim, juosaspielej, juodūmoj, juodora. Bierneibā laiks īt lieņuok, partū ka vysu laiku kas nabejs ir juodora – niu i ite, tiuleņ.

Kod bārni maņ pavaicuoja, kas tei par Latgolys kongresa dīnu, es atbiļdieju eisai. Tei ir Latvejis pīdzimšonys dīna.

Meita par reizis saceja, ka Latvejis dzimšonys dīnu tok sviņ novembrī. Juolīk sorkonboltsorkons karūdzeņš pi driebu, juovalk šmukuo kleita. Dāls precizēja, ka novembris ir juo mieness, partū ka tod ir juo vuorda dīna. Vysod ir cīši svareigi zynuot, kas ir sovs. Sovs ir sovs. Sovejais. Vysod taiduos reizēs pi seve atguodoju Ontona Slišāna dzejūli – sarunu ar dālu par tū, ka tu sovejam nadreiksti dareit puori. Lai tei ir sova zeme voi sova volūda, sovejam nadreiksti dareit puori.

Nui, es saceju, 18. novembris ir Latvejis dzimšonys dīna. Tei ir dīna, kod ēst tortu, vystys cepeti, tušeitūs kuopustus, aizdegt sveci iz golda, īt guojīnī. Bet 27. apreļs ir Latvejis pīdzimšonys dīna.

Es nasaceju ījimšonys, partū ka tuo breiža, kod cylvāku pruotūs tyka īsāta sākla par sovu latvīšu tautu, sovu zemi, sovu kūpeibu, mes nazynim. Bet 27. apreļs ir svareiga dīna, kod pīdzyma tei Latveja, kaidu mes jū pazeistam niu.

– Kab nabejs ituos dīnys, – es saceju, – ak jau niule nabyutu ari Latvejis. Voi ari jei byutu bejuse i byutu cīši cytaida.

Eisai īskicieju iz kartis, kai byutu, ka tymā laikā lāmums byutu cyts. Ka latgalīši nabyutu apsavīnuojuši ar puorejim latvīšim, Latvejis rūbeža ak jau ītu pa Aivīksti i koč kurā vītā apsarautu, partū ka Sielejis apendikss piec 1. Pasauļa kara vysu tycamuok byutu Lītuva, a Daugovpiļs niu byutu iz Lītuvys i Krīvejis rūbežys. Nabyutu ari latgalīšu dzeivuo spāka i cylvāku, kas nu suokuma pīsadaleja Breiveibys ceiņuos, vysys ituos godu desmitis plyuda iz Reigu, ekonomiski styprynuoja Latvejis centru. Zynūt demografiskū situaceju i 2. Pasauļa kara nūtykumus, genocidu, byutu gryušai nūturēt ari itū solu pi jiurys. Saītu našmuks rūbs Baltejis kartē storp Lītuvu i Igauneju.

Latgaliska Latgola vysod ir bejuse i ir latvyska Latgola. Latgalīši ir latvīši i runoj latvyski. Volūda ir na tikai sazinis, bet ari ekonomiski i pat militari svareigs fenomens.

– Mes tod nabrauktu pi babys? – dāls vaicuoja.

Es saceju:

– Nā, tod jau nabyutu kam braukt. Partū ka tova mama ir nu Latgolys, a tētis dzymta īt nu Kūrzemis.

– Jius sasatykot Reigā? – gribēja precizēt meita.

– Nā, internetā. Latvīšu socialajā teiklā draugiem.lv. Ka 27. aprelī nabyutu bejs Latvejis pīdzimšonys dīnys, tēte i mama ak jau nasasatyktu latvīšu sātyslopā i nabyutu ari myusu saimis.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
17
Ūtr
15:00 Maja dzīduojumi pi krysta @ Ūzulainis krysts
Maja dzīduojumi pi krysta @ Ūzulainis krysts
May 17 @ 15:00 – 16:00
Maja dzīduojumi Dīvmuotis gūdam kūpā ar Ūzulainis Tautys noma folklorys kūpu “Zeiļa”.
16:00 Maja dzīduojumi pi krysta @ Pleikšņu krysts
Maja dzīduojumi pi krysta @ Pleikšņu krysts
May 17 @ 16:00 – 17:00
Maja dzīduojumi Dīvmuotis gūdam kūpā ar Ūzulainis Tautys noma folklorys kūpu “Zeiļa”.
May
18
Tre
15:00 Lienītis Slišānis izstuodis “Uzd... @ Latvejis Nacionaluo teatra Jaunuo zale
Lienītis Slišānis izstuodis “Uzd... @ Latvejis Nacionaluo teatra Jaunuo zale
May 18 @ 15:00 – 16:30
Nu 10. maja Latvejis Nacionaluo teatra Jaunajā zalē apsaverama Lienītis Slišānis izstuode “Uzdevums”. Izstuodi īspiejams apmeklēt stuņdi pyrma izruožu suokuma i izruožu laikā. Lienīte Slišāne ir gaismu muokslineica i 2020. goda beiguos sajēme “Spēlmaņu nakts”[...]