Suocīs 10. storptautyskais Latgolys grafikys simpozejs

Suocīs 10. storptautyskais Latgolys grafikys simpozejs

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrā dorbu suoc 10. storptautyskais Latgolys grafikys simpozejs, kas ir leluokuo storptautyskuo grafikys nūtikšona Latgolys regionā, informej Rotko centra vadeituojs Māris Čačka. Sovā pastuoviešonys laikā simpozejs kūpumā puļciejs vaira par 100 grafikim nu vaira nakai 35 vaļstu.

Simpozeju producej bīdreiba SIVIA, i jau ostoitū reizi tys nūteik kai daļa nu Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centra simpozeju programys. Tys turpynoj grafikys muokslys medeja īdzeivynuošonu Daugovpilī i Latgolys vuorda nesšonu storptautyskai car grafiku aktivitatem regionā, puļcejūt vys jaunus muokslinīkus, veidojūt Latgolu kai breineigu vidi rodūšam dorbam i veicynojūt regiona storptautyskū zynomeibu.

Simpozejs nūtiks nu 2022. goda 13. da 27. maja Daugovpilī. Tuo dalinīku pulkā ir vīnpadsmit muokslinīku nu ostoņom vaļstim: Tomijs Šneiders (Austreja), Mihaels Šitnigs (Austreja), Inga Heamegi (Igauneja), Lembe Rubena (Igauneja), Vaidots Janulis (Leitova), Vaiva Kovietaite Trumpe (Leitova), Elizabete Alsosa Stranda (Norvegeja), Hunge (Mērija) Džana (Kīna), Šarlote Dorna (Vuoceja), Roberts Rabejs (Pūleja), Dana Vasiļjeva (Latveja).

Div nedeļu garumā paradzātys diskusejis i darbneicys, kas byus saistūšys kai muokslys meiļuotuojim, tai jūmys specialistim. Simpozeja izskaņā jau tradicionali tiks atkluota formā daudzveideiga i saturiski pīpiļdeita izstuode i izdūts katalogs.

Simpozeja atkluošona nūtiks Daugovpiļs Kulturys piļs izstuožu zalē 14. majā 15.00 stuņdēs ar Gunāra Kroļļa izstuodi “Visums, mīti un simboli” nu Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centra kolekcejis. Ekspoziceja ir veļtejums muokslinīkam itūvosor gaidomajā dzeivis jubilejā. Tei īzeimoj grafikys vacmeistara rodūšuo myuža garumā dabuotūs īspaidus, lokali īraudzeitūs i cytvīt sajustūs, vysdažaiduokajuos religejuos i kulturuos baļsteitūs atkluojumus – vysu plotū i boguotū temu lūku, kura ītvorā jis ir dūmuojs i radejs. Muokslinīka filigrani izkūptais rūkroksts atsakluoj dažaidā tālu volūdu ansamblī, cikom lineju i laukumu rytmys stoltai izakuortoj da perfekcejis izkūptuos kompozicejuos. Miti i simbolūs īskautī tāli i tūs grupys leidzsvarojās ar kosmosa i zemapzinis byušonu sūpluok – atkluoj puordūmys par cylvāka eseibys jāgu i myusu dīnu sabīdreibys moralis i etikys normom i vierteibom.

Gunāra Kroļļa izstuožu pīredze Latvejis grafiku saimē ir vīna nu ilguokūs. Nu pyrmuos izstuodis 1956. gadā jis ir eistynuojs symtim izstuožu projektu Latvejā i uorvaļstīs (Eiropā, ASV i Tyvajūs Austrumūs), kai ari reikuojs vairuokys saimis izstuodis (kūpā ar Izabellu Krolli i Ingunu Krolli‑Irbi). Juo muokslys dorbi atsarūn Latvejis Nacionaluo muokslys muzeja, Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centra, cytu Latvejis leluokūs muzeju, Tretjakova muokslys galerejis i Puškina muokslys muzeja kruojumūs, kai ari daudzuos privatkolekcejuos Latvejā i cytur pasaulī.

Simpozeja nūtikšonu atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonds i Daugovpiļs piļsātys dūme. Projekts teik eistynuots ar Latgolys regiona atteisteibys agenturys, “Latvijas Valsts mežu” i Vaļsts kulturkapitala fonda Latgolys kulturys programys finansiejumu.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
17
Ūtr
15:00 Maja dzīduojumi pi krysta @ Ūzulainis krysts
Maja dzīduojumi pi krysta @ Ūzulainis krysts
May 17 @ 15:00 – 16:00
Maja dzīduojumi Dīvmuotis gūdam kūpā ar Ūzulainis Tautys noma folklorys kūpu “Zeiļa”.
16:00 Maja dzīduojumi pi krysta @ Pleikšņu krysts
Maja dzīduojumi pi krysta @ Pleikšņu krysts
May 17 @ 16:00 – 17:00
Maja dzīduojumi Dīvmuotis gūdam kūpā ar Ūzulainis Tautys noma folklorys kūpu “Zeiļa”.
May
18
Tre
15:00 Lienītis Slišānis izstuodis “Uzd... @ Latvejis Nacionaluo teatra Jaunuo zale
Lienītis Slišānis izstuodis “Uzd... @ Latvejis Nacionaluo teatra Jaunuo zale
May 18 @ 15:00 – 16:30
Nu 10. maja Latvejis Nacionaluo teatra Jaunajā zalē apsaverama Lienītis Slišānis izstuode “Uzdevums”. Izstuodi īspiejams apmeklēt stuņdi pyrma izruožu suokuma i izruožu laikā. Lienīte Slišāne ir gaismu muokslineica i 2020. goda beiguos sajēme “Spēlmaņu nakts”[...]