Nūtiks diskuseja par Latgolys parka Reigā atteisteibu iz prīšku

Nūtiks diskuseja par Latgolys parka Reigā atteisteibu iz prīšku

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Itūnedeļ Reigys dūme piec latgalīšu navaļstiskūs organizaceju rūsynuojuma lāmuse Moskovys duorzu Reigā puorsaukt par Latgolys parku. Kab dūmuotu, kai reizē ar itom puormaiņom parku padareit par pīviļceiguoku teritoreju i īspieju reidzuonim car tū vaira izzynuot par Latgolu, 27. majā tiks reikuota diskuseja “Pošim sovs Latgolys parks Reigā. Kai nūsaukumu pīpiļdeit ar saturu?”.

Diskuseja 27. maja 15 stuņdēs suoksīs ar ekskurseju-nalelu tūri pa Latgolys parku (sasatikšona pi Reigys Nacionaluos sporta manežys), bet 16 stuņdēs turpynuosīs Latvejis Universitatis Socialūs zynuotņu fakultatē, apsprīžūt parka niulinejū situaceju, runojūt i diskutejūt, kai Latgolys parku padareit par pīviļceiguoku teritoreju i pīpiļdeit ar saturu, kas ļautu reidzuonim i parka lītuotuojim car tū vaira izzynuot par Latgolu. Ekskurseju i diskuseju vadeis piļsātvidis i turisma pietnīks i kritikis, TV raidejuma “Ielas garumā” vadeituojs Mārtiņš Eņģelis, bet tamā pīsadaleit aicynuoti Reigys dūmis, latgalīšu navaļstiskūs organizaceju, Latgolys planavuošonys regiona, Reigys piļsātvidis atteisteibys organizaceju puorstuovi, Reigys latgalīši i vītejuos apleicīnis dzeivuotuoji. Diskusejai pīsateikt vālams da 25. maja, aizpyldūt dasacejuma anketu ite: https://ej.uz/latgolysparks. Taipat anketā gadīnim, kod nav variešonys pīsadaleit diskusejā, bet ir redzīņs, kū dareit iz prīšku, ir īspieja pīraksteit sovys idejis parka atteisteibai.

Planavuotuos diskusejis mierkis ir saprast, kas i kai vajadzeigs, kab Latgolys parks iz prīšku nastu na viņ Latgolys vuordu, bet byutu vareiba tuo lītuotuojim reizē vaira izzynuot ari par Latgolu, tuos kulturu i vierteibom, kai ari parks tiktu par pīviļceigu vītu, kurei boguotynoj Reigys piļsātvidi. Diskusejis “Pošim sovs Latgolys parks Reigā. Kai nūsaukumu pīpiļdeit ar saturu?” reikuotuoji tur nūceju, ka parkā varātu pasaruodeit ari kaidys nūruodis latgaliski, latgalīšu kulturai veļteiti vidis objekti, par pīmāru, tūs Latgolys sabīdryskūs darbinīku gūdynuojums, kurī pīsadalejuši Reigys dzeivē i atteisteišonā, dzeivuojuši golvyspiļsātā, taipat ite varātu nūtikt latgaliski pasuokumi i cytys aktivitatis. Latgalīšu navaļstiskuos organizacejis ideju radeišonā i eistynuošonā aicynoj īsasaisteit Reigys latgalīšus, kai ari Latgolys regiona pošvaļdeibys i cytys organizacejis, veidojūt parka vidi i saturu kūpā.

Atguodynuojumam – Reigys teritorejai, kū da ituo sauce par Moskovys duorzu, jaunais Latgolys parka nūsaukums byus viesturiskuo nūsaukuma atjaunuošona. Parku suoce īreikuot 1937. godā i da 1945. goda tū sauce par Latgolys duorzu. Parka puorsaukšonu rūsynuoja latgalīšu navaļstiskuos organizacejis, bet ituo gods 18. majā puorsaukšonu ar deputatu bolsuojumu apstyprynuoja Reigys dūme. Ideju par teritorejis nūsaukuma puormeišonu i atsagrīzšonu pi viesturiskuo pavierzieja agresivais i nūsūdamais Krīvejis ībrukums Ukrainā i diskusejis par padūmu laika montuojumu publiskajā vidē. Idejis rūsynuotuoji nav prīceigi, ka taišni itaidi apstuokli veicynuojuši parka puorsaukšonu, bet cer, ka leidza ar jaunū nūsaukumu i tuoļuokajom idejom parka īdzeivuonuošonā, iz prīšku lobums byus kai apleicīnis dzeivuotuojim i Reigys piļsātvidei, tai i jo eipaši pošam Latgolys regionam.

Diskusejis “Pošim sovs Latgolys parks Reigā. Kai nūsaukumu pīpiļdeit ar saturu?” nūtikšonu pabolsta Sabīdreibys integracejis fonds nu Kulturys ministrejis daškiertūs Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu bīdreibys “LgSC” projektā “Latgaliskuos kulturvidis organizaceju sadarbeibys i sabīdreibys zynuošonu styprynuošona”.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Jul
18
Cat
14:00 Bolvu nūvoda svātki @ Bolvi
Bolvu nūvoda svātki @ Bolvi
Jul 18 @ 14:00 – Jul 20 @ 23:45
Bolvu nūvoda svātki @ Bolvi
16:00 Storptautyskuos rezidencis nūslā... @ Rotko muzejs
Storptautyskuos rezidencis nūslā... @ Rotko muzejs
Jul 18 @ 16:00 – 17:30
18. julī 16.00 stuņdēs Rotko muzeja konferenču zālē nūtiks storptautyskuos rezidencis nūslāguma izstuodis atkluošona.   Nedelis garumā, nu 12. da 19. juļa Eiropys Savīneibys finansātuo projekta “Eiropas kultūra: Visi dažādi – visi vienlīdzīgi” laikā Rotko[...]