Latgolys parks Latgolai – parkū ar nūsaukuma maiņu viņ napīteik?

Latgolys parks Latgolai – parkū ar nūsaukuma maiņu viņ napīteik?

Roksta autors: Mārtiņš Eņģelis, piļsātvidis i turisma pietnīks i kritiks

2022. goda 18. majā, saisteibā ar Krīvejis ībrukumu Ukrainā, Reigys dūme oficiali pījēme lāmumu puorsaukt Moskovys duorzu par Latgolys parku. Tai teritorejai Moskovys forštatē tyka atjaunuots viesturiskais nūsaukums, kaidu parks beja dabuojs vēļ pyrma II pasauļa kara. Nūtikšona deve vareibu latgalīšu navaļstiskajom organizacejom meklēt rysynuojumus, kai parku pīpiļdeit ar saturu, kas ļautu reidzuonim i vītys lītuotuojim caur tū vaira izzynuot par Latgolu. Tok kas byutu juodora vysu pyrma, kab itys saturs nabyutu viņ pošmierkeigs, bet ari ar jāgu, planu ilgtermeņā i daīmams?

Latgolys parks – izcylu meistaru vizeja ar vierīni

1937. godā Reigys piļsātys vaļde apstyprynuoja Latgolys duorza projektu naapbyuvātā laukumā bejušuos duorznīceibys vītā. Tuo autors beja Andrejs Zeidaks – īvārojamais daiļduorznīks, ainovu arhitekts i legendaruo Georga Kūfalta piectecs Reigys duorzu vadeituoja omotā nu 1915. da 1944. goda (itymā laikā A. Zeidaks izstruoduoja Zīdūņduorza i Mīra parka projektus, vadeja Grīziņkolna parka atjaunuošonys dorbus, bejs ari Reigys Bruoļu kopu komitejā, taipat tuos tehniskajā komisejā).

Leidzeigai kai īprīškejūs byuvprojektūs, ari ite A. Zeidaks beja paredziejs plotus zuolīņus, kur varātu sauļuotīs, brodojamū baseinu i rūtaļu laukumu bārnim. Teritorejā beja īcarāta ari lela stryuklaka 16 m diametrā. Bolvu i Kojusolys īlu styurī, kur itūšaļt ir degradāta zona, beja paradzāts sataiseit koncertlaukumu ar muzykys estradi. Da II pasauļa kara tyka īreikuoti pyrmī celi, īstateiti 92 vysaiduoki lopu kūki, 1578 zīdu kryumi i īreikuots jau pīmynātais brodojamais baseins[1].

Dīvamžāļ II pasauļa kara laikā i dreiži piec tuo Latgolys duorza projekts da gola natyka realizāts, kūceni iznyka, zuoluoji tyka samaituoti. Kab būjuojumus likvidātu, teritorejis vidiejā daļā īstateja kūku grupys; 1945. godā Latgolys duorzs tyka puorsaukts par Moskovys duorzu.

1965. godā Moskovys duorza teritorejā izcēle Reigys sporta manežu, kuruos arhitekti beja Viktors Mellenbergs i Edvīns Ābuls (pyrmais ir leidzautors ari daudzim zynomajai Dzintaru koncertzalei, kura calta vēļ 1936. godā). Tūlaik paradzāta 3500–5000 skateituojim (itūšaļt 2400 vītys), maneža beja vīna nu modernuokūs Padūmu Savīneibā – ite pyrmū reizi PSRS vīglatletikys skrejceleni tyka nūkluoti ar kaučukveida sagumu[2]. Ākā atsaroda ari smogatletikys i treneņu zalis, rehabilitacejis centrs, sova kopejneica-bars i pierts. Maneža nūzeimeiga ar tū, ka 1988. godā tamā nūtyka legendaruos Zigmara Liepiņa rokoperys “Lāčplēsis” pyrmizruode.

Moskovys duorza apstatejumus pīlāguoja sporta manežys apjūmam, ceļa teiklu puormeja saskaņā ar A. Zeidaka piecteča daiļduorznīka i ainovu arhitekta Kārļa Barona prīšklykumim. Leidz ar manežys izceļšonu, Moskovys duorzs dabuoja cytu raksturu, palyka apmaklātuoks i zynomuoks, tok tuo saturs byutiski nasamaineja (skaitit – vys vēļ napasaruodeja).

Karteņā: Moskovys duorza plānuojuma shema ap 1980. godu.

Jauni laiki – jauni “tykumi”

Piec Latvejis naatkareibys atjaunuošonys nikas saisteibā ar Moskovys duorza apsaimnīkuošonu napuorsameja. Tik 2004. godā duorza teritorejā natuoli nu Reigys Nacionaluos sporta manežys “akcentejūt Moskovys i Reigys draudzeibu, Moskovys mers Jurijs Lužkovs i Reigys dūmis prīšksādātuojs Gundars Bojārs svineigai atkluoja Moskovys duorza pamatakmini[3]”. Koč i teritoreja eksistēja jau gondreiž 70 godu, kotrys mers duorzā kai nu jauna īstateja pa kūceņam, tyka nūmaineiti ītvu sagumi i duorza vydā sataiseituos betona rindžveida “puču dūbis” vydā pasaruodeja kūka nameņš ar pareizticeigūs bazneicom rakstureigu kupolu. Piečuok pīcpadsmit godus itei “byuve” eisti natyka kūpta i lieneišam pyva, cikom tū kūpā ar vysu betona konstrukceju nūvuoce i vītu nūleidzynuoja pyrma puors godu.

Ite juopīmiņ, ka Moskovys duorza Reigā i Reigys duorza Moskovā izveidi paredzēja leiguma protokols storp Moskovys vaļdeibys Vidis aizsardzeibys departamentu i Reigys dūmis Vidis departamentu, kas nūslāgts 2002. goda janvarī. Leidz ar tū 2006. godā Sadovniku parka teritorejā (nu 2021. goda – J. Lužkova parks) tyka atkluots Reigys duorzs 5 ha plateibā, pi kura struoduoja latvīšu autori i kas, saleidzynojūt ar Moskovys duorzu, ir īkuortuots cīši laikmeteigai ar izskateigu, Japanai rakstureigū dabeigū duorzu ainovu – daudzveideigim, gondreiž permakulturalim apstuodejumim, kūka celenim, pījiurys akminim i stateniskim metala panelim ar ornamentim, kurūs atsaspīgeļoj ari slovonī Valda Celma burti “R Ī G A”. Duorzs it kai veiduots kumeleitis formā, celeņūs saradzami Daugovys i Vacreigys silueti i ītvu pluoksnēs īraksteiti Reigys īlu nūsaukumi latvīšu volūdā, tok, gūdeigai izasokūt, tys vyss taids stīpams jiedzīņs[4].

Karteņā: Reigys duorzs ar metala paneli Moskovā, Sadovniku parkā. CC BY-SA 4.0.

Tikom laika gaitā Latgolys parks kai sporta manežai, tai ari degradātajai privatizātai zonai par lobu ir pagaisynuojs trešdaļu sovys teritorejis – 1937. godā tuo plateiba beja 9,5 ha, šudiņ jau 6,2 ha. Tok lobys viests sagaidamys nu pīmynātuos degradātuos zonys atteisteituoju Bolvu i Kojusolys īlys styurī – jau itūšaļt teik puordūti dzeivūkli treis mozstuovu dzeivojamajuos ākuos, kurom izstruoduots projekts. Taipat teik atjaunuots i modernizāts ari bārnu laukums (pastateits par Reigys piļsātys leidzdaleiguos budžetiešonys projektu konkursa leidzeklim). Vysbeidzūt, jau pīsauktajā 2022. goda 18. majā Moskovys duorzs oficiali dabuojs atpakaļ sovu viesturiskū Latgolys parka nūsaukumu, dūmūt daudzsūlūšys vareibys itai zaļajai zonai atdzimt; tikom Reigys dūmis deputati sūla atbreivuot Latgolys parku nu “G. Bojāra i J. Lužkova pastateituo “pamatakmiņa”.

Nūsaukums dabuots atpakaļ, tod kur ir problema?

Iz reizis juoprecizej, ka latgalīšu NVO interese i gribiešona pīpiļdeit Latgolys parku ar sovam regionam nūzeimeigu saturu ir cīši apsveicama. Reigā nav daudz zaļūs zonu, kas byutu izteikti tematiskys (lobs pīmārs ir tīpat sūpluok Latgolys parkam asūšais miniaturais Erevanys duorzs, kur i celeņu sistemā, i krāslūs, rūtaļu laukumā i pat atkritumu urnuos īsazūg kaids elements voi kruosa nu Armenejis voi tuos golvyspiļsātys). Taipat daudzuos nu zaļūs zonu Reigā i vyspuoreigai nūtikšonu voi ekspozicejis turpynuoteiba ir cīši eisa – labi, ka tamuos nūteik pa kaidam pasuokumam reizi pusgodā, jo taidūs plotuma gradūs dzeivojam (tys vys nanūzeimoj, ka tys nav puormejams).

Tok pīškiert atpazeistameibu, saturu i ilgtermeņa planu nu centra attuolynuotai vītai ar, redzīs, mozu dzeivuotuoju depozitu var byut izaicynuojums – nav svareigai, kaids ir tuos bejušais voi asūšais nūsaukums. Taipat ari nav skaidrys, kas tod byutu tys unikalais, kam nu Latgolys byutu juopasaruoda parkā i voi kaidam tys vyspuor interesātu.

Kab rysynuotu nūsauktūs vaicuojumus, 27. majā tyka organizāta nalela ekspediceja pa Latgolys parku i apleicīni i diskuseja “Pošim sovs Latgolys parks Reigā. Kai nūsaukumu pīpiļdeit ar saturu?”, kurā pīsadaleja kai vysaidu latgalīšu NVO, tai pošvaļdeibys policejis, dūmis, jaunīšu i cytu organizaceju puorstuovi. Kai ekspedicejis, tai diskusejis laikā dalinīkim beja aizdavums fiksēt vysaiduokys napiļneibys, naskaidreibys, problemys, kas saisteitys ar nūvāruotū. Koč i itī aizdavumi varātu ruodeitīs nasaisteiti ar tū, kaidys byus realuos Latgolys parka tematiskuos ekspozicejis, nūtikšonys, instalacejis voi nūformiejums, itūs izaicynuojumus ir naīduomuojamai svareigi atpazeit i rysynuot vysupyrma, kab nūdrūsynuotu tū, ka Latgolys parka jaunais saturs nateik vītā, kurā ir problemys ar sasnādzameibu, daīmameibu, mikromobilitati, drūseibu, slavi i tml. Kaida jāga nu vītys, kas atdzymst ar nūsaukuma maiņu i caur lokalpatriotisku pošapmīrynuoteibu, ka nivīns iz itaidu parku navar na tikt, na gryb tikt, i ir kauns tū ruodeit gostim?

Diskuseja “Pošim sovs Latgolys parks Reigā. Kai nūsaukumu pīpiļdeit ar saturu?” Kartenis autore: Amanda Anusāne.

Pyrmuo lobuo viests beja nu Reigys dūmis pusis, kurys deputati (itymā gadīnī Edvards Smiltēns i Dāvis Stalts) vīnbaļseigai saceja, ka Latgolys parkam juobyut dzeivam i navajadzātu byut nikaidim škieršlim tuo aizpiļdeišonai ar latgalīšim nūzeimeigom lītom. Pozitivs ziņuojums beja ari nu Reigys pošvaļdeibys policejis Latgolys puorvaļdis (Roberts Popelis) – Latgolys parks ir cīši mīreigs i drūss (tok juojam vys vārā, ka parkā itūšaļt nikuo nav, i partū ari nasarūn kairynuojums kū vandalizēt). Īprīcynuoti par nūtykumu atteisteibu beja ari Reigys Nacionaluos sporta manežys puorstuovi.

Attuolynuotai Latgolys parka atteisteibu atbaļsteja ari Reigys piļsātys golvonuo ainovu arhitekte Indra Purs, kura dīvamžāļ navarēja īsarast kluotīnē, i Piļsātys atteisteibys departaments Elīnys Jakovelis personā, kura atguodynuoja, ka sabīdreibys leidzdaleiba ir cīši nūzeimeiga Reigai, partū tū vajadzātu jimt vārā, veidojūt Latgolys parka saturu. Partū beja drupeit skumeigai, ka vītejuos kūpīnys puorstuovi – Moskovys forštatis atteisteibys bīdreiba voi Reigys piļsātys apkaimu dzeivuotuoju centrs Moskovys forštatē – naīsaroda iz diskuseju. Dīvamžāļ nabeja i rakstiska redzīņa, kū nūskaiteit kluotyn asūšajim.

Diskusejis laikā tod ari apsastyprynuoja tys, ka ar vuorda maiņu i grybu viņ napīteik. Izmauduoja cyti izaicynuojumi, kas saisteiti ar pošsaprūtamom vītys vajadzeibom i tuos izpratni, kū apstyprynuoja ari “Pilsēta cilvēkiem” (Brunis Ķibilds). Par pīmāru, kai jau pīmynāts, pastaigys laikā tuos dalinīki veice vysaiduokus nūvāruojumus saisteibā ar Latgolys parka jiuteiguokajim aspektim, i daudzim beja skaidrys, ka ap parku sevkurā gadīnī vajadzeigi lobuoki i drūsuoki daīmameibys rysynuojumi (par pīmāru, guojieju puorejis, vaira ītvu ar uzbrauktuvem), mikroinfrastruktura (vaira sūleņu, ergonomisku velonūvītņu, vysmoz vīns publiskais tualets), kai ari vīnkuorši nav, kur sasatikt – parks kolpoj viņ kai guojieju magistrale, na kai vīta, kur organizēt vysu – nu pikniku da vierīneiguoku publisku nūtikšonu. Pādejais tod ari byutu vitali svareigi latgalīšu NVO iniciativom – paleidzēt radeit vītu, kur pīstuot.

Ceļamaize veiksmeigam Latgolys parkam!

Vodūt itū ekspediceju i diskuseju, muns mierkis beja pīruodeit tū, ka interesantu ideju i rysynuojumu mekliejumi ir vysvīnkuoršuokais, par kū sasatraukt, aizpyldūt Latgolys parku ar Latgolai rakstureigu saturu. Tok es gribieju, kab pasuokuma laikā kūpā teik izkristalizāti i akceptāti ari konkreti, nūzeimeiguoki sūli, kurūs eistynuot eistermeņā i ilgtermeņā, kab Latgolys parks spaituotu iz stabilu pamatu i atbiļdeigys vītys principu, izavairūt nu byušonys par “tukšu bucu, kas tuoli skaņ”. Tī ir:

1) Vysim Latgolys patriotim vajag suokt skali runuot par tū, ka regionam beidzūt otkon ir sovs parks! Itūšaļt tuo vuords ir tik iz papeira, tok viereibys dagrīzšona samobilizātu na viņ vysaidus medejus, bet ari rostūs rezonaņse pošu latgalīšu vydā, kas izruodeitu leluoku interesi kai parka apmekliešonā i izpietē, tai īsasaisteitu ari ar idejom, kai, kaidā formatā i cik bīži aizpiļdeit parku ar latgalisku saturu (i beidzūt vajadzātu tikt golā ar pareiza Google maps adresa nūruodeišonu)!

2) Tok itūšaļt vitali vyssvareiguokais dorba pūsmys Latgolys parka atdzimšonai ir izprast – kas tod ir Latgolys parks šudiņ? Golu golā, par speiti nūsaukuma dabuošonai atpakaļ, vyss, kū parkā organizēs latgalīšu NVO, suokumā byus īsajaukšona jau gondreiž symtgadeigā ekosistemā, i byutu bezatbiļdeigai ignorēt voi vysmoz nauzklauseit i pošu teritoreju, i tuos lītuotuojus, i īmeitnīkus – kai nu cylvāku, tai dzeivinīku pasauļa.

Lai ari kaidi ir izsapynuotī satura scenareji, vysupyrma obligati juoveic parka i apleicīnis kartiešonys aktivitatis – juoanalizej, kaidā stuovūklī ir zaļuo zona i tuos saisteituo infrastruktura (leidzeigai, kai napiļneibys tyka pīfiksātys pastaigys laikā 27. majā). Tod kuorteigi juovāroj i juonūskaidroj, kas tod ir parka pamatapmaklātuoji, kaidi ir tūs parodumi, kai tī parkā jiutās i kuo tim datryukst. Lai ari kai sauktūs itei zaļuo zona, tai apleik jau seņ atsarūn mozstuovu i daudzstuovu apbyuve ar samārā lelu dzeivuotuoju skaitu, kuri byus i kurim vajag byut parka regularajim izmontuotuojim – nivīns nu myusu kai cīnpylns piļsātvidis lītuotuojs nagryb tapt izspīsts nu sovys dzeivojamuos vidis. Taišni taipat juointervej ari sūpluok asūšuos komercialuos zonys, kai ari jaunatteistamuo kvartala Kojusolys i Bolvu īlu styurī eipašnīki i dzeivuotuoji. Taipat manežā ir sporta škola, iz kurū voi nu kuruos regulari dūmās daudz bārnu i jaunīšu (puorsvorā vys nauzakavejūt parka teritorejā – parkū?); jūs redzīņs i nūvārojumi ari ir kritiski.

Dzeiva vīta nav tei, kurai ir populars nūsaukums voi kurai cauri izīt daudz cylvāku, bet tei, kurā tī apsastuoj – kab sasatyktu, īturātu maļteiti, baudeitu saulis peļdis i piknikus, izaklaidātu rūtaļu laukumā, pierktu “strītfūdu”, apsavārtu kaidu ekspoziceju voi pīsadaleitu kaidā pasuokumā. I vyslobuok, ka tys teik dareits vysaidūs dīnys laikūs, na tik “īmūt iz i nu dorba voi nūdarbeibu”. Tik itai izprūtūt iz vītys asūšuos kūpīnys parodumus, vajadzeibys, nūvārojumus i tml., ir saprūtams, kū i kai stuosteit par latgaliskū Latgolys parkā, kab tys byutu saistūšs piec vareibys ilguok i ļautu sevkuram apsastuot (varbyut izaruod, ka ite vysvaira varātu uzaturēt taišni bārni i jaunīši, kas nūzeimoj, ka saturs juoveidoj draudzeiguoks, saistūšuoks jim?). Iz itūs vysu vaicuojumu ir juoatbiļd vysupyrma, i ite paleidzēt var universitatis, kuruos vuicuos antropologeju voi piļsātplānavuošonu i kuru vuiceibu aizdavumūs bīži ir itaidys kartiešonys aktivitatis.

3) Cyts sūļs vaira saisteits ar pošim latgalīšim. Kai nūsaskaidruoja diskusejā, tod vysmoz Reigā cylvāku, kas identificejās ar Latgolys kulturu, ir daudz, tok kai golvyspiļsātā, tai pošā Latgolā parka satura izstruodē byutu īsaisteits puoruok daudz vysaiduoku bīdreibu, organizaceju, iniciativu i pošvaļdeibu. Rūnās sajiuta, ka poša latgalīšu kūpīna ir drupeit sadrumstaluota i byus dīzgon gryuši nūsavīnuot par tū, kam tod juopasaruoda kai saturam golarezultatā, kas tod ir tys “eistais latgaliskais” i kurs byutu vysa izstuodeituo/nūteikūšuo kurators, kab napagaistu vīnuots nūformiejums i ziņuojums? Cerams, ka Latgolys parks breineigi kolpuos kai pošu latgalīšu vīnuoteibys katalizators, savadūt kūpā lokalpatriotus nu vysys Latvejis i uorpus tuos.

4) Paraleli vysam īprīšk pīmynātajam jau mīreigai var suokt dūmuot par realu eistermeņa programu, meklejūt atbiļdis iz naskaitamim vaicuojumim, saceisim, pusgoda nūgrīznī – ar kū padareit Latgolys parku nu tranzita zonys iz pīturvītu? Kaidi varātu byut pyrmī publiskī pasuokumi, instalacejis, vidis objekti (par pīmāru, Aglyunys svātceļuojuma starts nu Reigys voi duorzs ar slovonu latgalīšu bistem)? Varbyut tuos varātu byut kūpīnys aktivitatis sadarbeibā ar Reigys dūmi, kas vēļ vaira paleidzātu izprast vītys i pošu latgalīšu interesis, īvuokt idejis pyrma vēļ koč kas vyspuor teik uzlobuots voi remontāts? Kur byus zona āstuvem? Voi parkā vajadzeigi kaidi vizuali stendi? Kurūs Reigys pasuokumūs ir vareiba eistynuot saturu i kai (piļsātys svātki, “Staro Rīga”, Zīmyssvātku egļu maršruts, 4. majs, 18. novembris, Luočplieša dīna)? Ite īsaraksteitu ari jau pyrmī “dreizī i lātī” tematiskī nūformiejumi, par pīmāru, kūku i īlu nūsaukumi latgaliski i cyti vizuali rysynuojumi.

I tod jau var īt ari ilgtermeņa satura programa, kas cīši saisteita ar kaidu kritisku vītu voi iniciativu aspektu, kas bīži teik aizmiersta, eipaši itaidā pošapmīrynuoteibys eiforejā – turpynuoteibu. Voi ar vīnu pasuokumu godā pīteik? Kū dareit i kur liktīs, kod beidzās syltais godalaiks? Kai byutu ar Latgolys info punkta īkuortuošonu vysmoz vosorys sezonā? Kai nūdrūsynuot vīnmiereigu finaņsiejumu regularom aktivitatem? Kai ar turisma pīsaistis strategeju? Kai i kaidu saturu Latgolys parkā nūdrūsynuot myužeigi?

5) Paraleli padareituos kartiešonys, ekspertu i latgalīšu kūpīnys komentarim, pyrmajim kūpīnys pasuokumim i sabīdreibys īsacejumim nūteikti vajadzātu turpynuot ari ar realim infrastrukturys, daīmameibys i mikromobilitatis rysynuojumim voi vysmoz suokt tūs projektiešonu. Drūsys i daīmamys ītvis, uzbrauktuvis, guojieju puorejis, sūleni, atkrytumu urnys, velonūvītnis, sagums skrīšonai i markāti maršruti, brodojamuo baseina atsagrīzšona, A. Zeidaka izsapynuotuo stryuklaka i tml. – tuo vysa vajadzātu lobuok i vaira. Īmeslis pragmatismam ir pavysam vīnkuoršs – ka iz Latgolys parku ilgtermeņā navar atbraukt “cylvāks parostais”, kaida jāga tī braukt? Ka Latgolys parkā ilgtermeņā nav pateikamai uzaturēt – kaida jāga tī koč kam nūtikt?

Pasaulī nav vītu, kas jau gotovys byutu nūkrytušys nu gaisa. Pat tuos, kurys ir piļsātu centrūs, labi sasnādzamys, ārtys i pateikamys, reiz taidys nav bejušys, i varbyut paguojs pat lobs laiks, kab kotra nu tūs “veiksmeigūs” par taidu palyktu. Partū nav juosasatrauc, ka Latgolys parka pīpiļdeišona ar saturu i atdzeivynuošona nanūteik tik raiti.

Golvonais ir suokt pa mozumeņam jau niu, tok apsazynuot, kas tod ir itys parks i kur tam ir juobyut piec goda voi diveju. Paradoksali, tok veiksmeiguokī vītu atdzeivynuošonys rysynuojumi vysod ir balanss storp div pretiejom pusem – “dreiži i lieši” i pacīteibu. Partū ka pīkrissit – galieji pompozi rysynuojumi kai, pīvadumam, 2004. goda “atkluošona” Moskovys duorzu nanūvede nikur, cikom Āgenskolna tiergs, par speiti siļdeišonai vaira nakai četru godu garumā, atdzyma kai vīta, par kuru sapynoj kotrys tiergs i kotrs parks – kai adress, kur sasatikt.


[1] Ite i iz prīšku – Dāvidsone, Irēna. “Rīgas Dārzi un parki’. Reiga: Liesma, 1988. 116. – 118. pl.

[2] “Enciklopēdija “Rīga””. Golvonais redaktors Jērāns, P.. Reiga: Galvenā Enciklopēdiju redakcija, 1988. 653. pl.

[3] https://www.tvnet.lv/6210514/luzkovs-un-bojars-ieliek-maskavas-darza-pamatakmeni

[4] https://ru.wikipedia.org/wiki/Парк_имени_Ю._М._Лужкова#Рижский_сад

Galerejā latgalīšu navaļstiskūs organizaceju rūsynuota ekskurseja i diskuseja par “Latgolys parku” 2022. gods 27. majā. Foto: Amanda Anusāne

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Oct
5
Tre
15:00 Pītera Korsaka fotografeju izstu... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Pītera Korsaka fotografeju izstu... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Oct 5 @ 15:00 – 16:30
Izstuode viestej par 20. i 21. godu symtā satyktajim zynomajim i mozuok zynomajim latgalīšim. Tei ir līceiba par laikabīdrim mynātajā periodā, kurūs vydā ir Pīters Zeile, Evalds Vasilevskis, Bronislava Martuževa, Juoņs Streičs, Bronislavs Spridzāns i[...]
Oct
7
Pīk
14:00 Antoninys Masiļūnis “Povuoru gru... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Antoninys Masiļūnis “Povuoru gru... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Oct 7 @ 14:00 – 15:30
Programā: 2022. godā atjaunuotuo izdavuma prezentaceja i stuostejums par 1992. godā izdūtuos A. Masiļūnis gruomotys “Povuoru gruomota” redizaina projektu i tuo realizaceju, prezentej – dizainere Valentīna Siņakova; Daleišonuos atmiņuos, pīsadola: 1992. goda izdavuma dizaina autore[...]
19:00 Rudiņa bals @ Iļžukolna TN
Rudiņa bals @ Iļžukolna TN
Oct 7 @ 19:00 – 23:45
Rudiņa bals @ Iļžukolna TN