Latgolys sabīdreibu Latvīšu viesturiskūs zemu atteisteibys padūmē puorstuovēs Dainis Mjartāns

Latgolys sabīdreibu Latvīšu viesturiskūs zemu atteisteibys padūmē puorstuovēs Dainis Mjartāns

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Pyrma laika viestejom, ka navaļstiskajom organizacejom ir vareiba izvierzeit sovus puorstuovus dorbam Latvīšu viesturiskūs zemu atteisteibys padūmē. Pyrmūdiņ, 27. junī, nūtyka pyrmuo padūmis sēde, kurā pīsadaleja ari Latgolys viesturiskuos zemis sabīdreibys puorstuovs Dainis Mjartāns nu bīdreibys “Latgaļu sāta”, viestej Latvejis Nacionaluo kulturys centra atsyuteituo informaceja.

Latvīšu viesturiskūs zemu atteisteibys padūme sataiseita ar mierki koordinēt vaļsts puorvaļdis īstuožu i pošvaļdeibu sadarbeibu i lāmumu pījimšonu vaicuojumūs par latvīšu viesturiskūs zemu identitati, kulturviesturiskuos vidis i kulturtelpu saglobuošonu i ilgtspiejeigu atteisteibu.

Dorbam Latvīšu viesturiskūs zemu atteisteibys padūmē navaļstiskuos organizacejis kūpā beja izvierziejušys 23 kandidatus – 4 nu Latgolys, 4 nu Kūrzemis, 3 nu Zemgalis, 4 nu Sēlejis i 4 nu Vydzemis. Gola lāmumu, bolstūtīs īprīšk izvierzeitajūs kriterejūs par kandidatu pīredzi attīceiguos latvīšu viesturiskuos zemis voi kūpīnys tradiceju saglobuošonā i kulturys dzeivis veicynuošonā, kai ari sadarbeibys veiduošonā ar vaļsts i pošvaļdeibu institucejom i vaļstiskajom organizacejom kuturys sferā i jemūt vārā viertiešonys komisejis īsacejumus, par konkretū viesturiskuos zemis puorstuovi pījēme kulturys ministrys. Izvierzeitī sabīdreibys lūcekļi padūmē dorbuosīs treis godus.

Pyrmuos Latvīšu viesturiskūs zemu atteisteibys padūmis sēdis atkluošonā kulturys ministrs Nauris Puntulis saceja: “Latvīšu viesturiskūs zemu lykuma mierkis ir veicynuot latvīšu viesturiskūs zemu īdzeivuotuoju kūpejū apziņu, identitati i pīdereibu Latvejai, kai ari garantēt latvīšu viesturiskūs zemu kulturviesturiskuos vidis i kulturtelpu saglobuošonu i ilgtspiejeigu atteisteibu. Kotrys nūvods, kotra lela i moza kulturtelpa dūd sovu daļu Latvejis kūpejuos daudzveideiguos identitatis veiduošonā, deļtuo myusu volūdys i kulturys sovpateiba ir sorgojama i ari atteistoma, kab ari iz prīšku mes byutu tik boguoti i stypri kai šudiņ. Tys, cik sekmeigi īsadūs sasnēgt lykumā carātū, ir atkareigs nu kotra, kurs kūp i globoj Latvejis volūdys i kulturys boguoteibu.”

Padūmis sastuovs niu ir itaids: padūmis prīšksādātuojs, Latvejis Republikys kulturys ministrs Nauris Puntulis, prīškssādātuoja vītinīks, izgleiteibys i zynuotnis ministra padūmnīks juridiskajūs vaicuojumūs Jānis Uozuols, vidis aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys ministrs Artūrs Toms Plešs, finanšu ministra padūmneica Karina Ploka, ekonomikys ministre Ilze Indriksone, satiksmis ministrs Tālis Linkaits, tīslītu ministra padūmnīks Aldis Bukšs, zemkūpeibys ministrs Kaspars Gerhards, Vaļsts prezidenta padūmnīks tīseibu politikys vaicuojumūs Jānis Pleps, Saeimys Izgleiteibys, kulturys i zynuotnis komisejis prīšksādātuoja bīdrys Ritvars Jansons, Kuldeigys nūvoda dūmis prīšksādātuoja Inga Bērziņa, Rēzeknis nūvoda dūmis prīšksādātuoja vītineica Ērika Teirumnieka, Augšdaugovys nūvoda dūmis prīšksādātuoja vītinīks Maigurs Krievāns, Varakļuonu nūvoda dūmis prīšksādātuojs Māris Justs, Jelgovys vaļstspiļsātys pošvaļdeibys dūmis prīšksādātuoja vītineica socialūs lītu, veseleibys aizsardzeibys, kulturys, izgleiteibys i sporta vaicuojumu programā Rita Vectirāne, Reigys dūmis Piļsātys eipašumu komitejis prīšksādātuojs Dainis Locis, Vydzemis viesturiskuos zemis sabīdreibys puorstuove Inese Ruoze, Latgolys viesturiskuos zemis sabīdreibys puorstuovs Dainis Mjartāns, Zemgalis viesturiskuos zemis sabīdreibys puorstuovs Normunds Jērums, Sielejis viesturiskuos zemis sabīdreibys puorstuove Ieva Jātniece i lībīšu kūpīnys puorstuovs Valts Ernštreits.

Izvierzeitais Latgolys viesturiskuos zemis puorstuovs Dainis Mjartāns, atbiļdūt iz vaicuojumu par tū, kas byutu juo aizdavumi dorbam padūmē, portalam soka: “Kai sabīdreibys puorstuovam itamā padūmē maņ, vysa pyrma, ir svareigi viertīs iz doromū caur Latgolys Kongresa rezolucejā pījimtūs lāmumu prizmu, kai ari ceineitīs, kab cyta goda budžetā leidzekli, kas ir paradzāti viesturiskūs zemu lykuma īdzeivynuošonai attīceibā, par pīmāru, iz latgalīšu volūdys apvuiceibu byutu leluoki nakai ir pošu reizi.”

Apsaverūt padūmis sastuovu, portalam lakuga.lv roduos vaicuojumi par izvirzeitūs pošvaļdeibu puorstuovu pīdereibu – nu kotrys viesturiskuos zemis tamā ir izvierzeits pa vīnam puorstuovam, bet Latgolys viesturiskajai zemei, formali verūtīs, pīdereigi padūmis sastuovā ir treis pošvaļdeibu – Rēzeknis, Varakļuonu i Augšdaugovys nūvodu – puorstuovi. Skaidrys, ka Rēzeknis nūvods puorstuov Latgolys viesturiskū zemi, Augšdaugovys nūvoda teritoreja atsarūn kai Latgolys, tai Sielejis viesturiskajuos zemēs i padūmē nūvods puorstuovēs Sielejis pusi, tok naskaidrys tod palīk Varakļuonu vaicuojums, ka piec viesturiskūs zemu pīdereibys Varakļuonu nūvoda teritoreja ir Latgolys viesturiskajā zemē, bet nūvoda prīšksādātuojam puorstuoveiba padūmē ir dūta nu Vydzemis viesturiskuos zemis. Latvejis Nacionaluo kulturys centra puorstuove Linda Ertmane portalam lakuga.lv rauga skaidruot: “Latvīšu viesturiskūs zemu lykumā nūsaceits, ka padūmis sastuovā ir vīns pošvaļdeibu puorstuovs nu kotrys latvīšu viesturiskuos zemis, kurū dorbam tī vierzej Latvejis Pošvaļdeibu savīneiba kai pošvaļdeibu bīdreiba. Nu lykums nanūsoka, ka ari izvierzeituo puorstuova dorbavītai juopuorstuov konkretū latvīšu viesturiskū zemi.” Tys vys nadūd skaidreibu, deļkuo īsastuot par Vydzemis viesturiskū zemi i eistynuot lykumā paradzātūs mierkus var Latgolys viesturiskajai zemei piļneibā pīdereigys pošvaļdeibys teritorejis puorstuovs i voi itys nabyus škierslis Varakļuonu nūvoda kai Latgolys viesturiskuos zemis dalis identitatis saglobuošonā.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Dec
4
Svā
vysu dīnu Izstuode “Pierastie un neparastie” @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Izstuode “Pierastie un neparastie” @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Dec 4 vysu dīnu
Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā da 4. decembra apsaverama Aleksandra i Ingys Maijeru muzykys instrumentu i skaņu reiku kolekcejis izstuode “Pierastie un neparastie”. Inga Maijere i Aleksandrs Maijers jau vaira nakai divdesmit godu taisa skaņu[...]