Ilze Aizsila: Muna dzeive ir puorsteigumu pylna, i es ļaunūs spontanom idejom

Ilze Aizsila: Muna dzeive ir puorsteigumu pylna, i es ļaunūs spontanom idejom

Rokstu sagataveja: Inga Kaļva-Minina portalam lakuga.lv

“Nav vīgli atrast balansu storp dorbu, rakstnīceibu i saimi, bet, pasateicūt saimis atbolstam, es varu tū vysu apvīnuot,” atkluoj rakstneica Ilze Aizsila, kura kūpā ar saimi dzeivoj Mārupis nūvoda Babītē, bet par sovu dzymtū pusi sauc Kruoslovys nūvoda Ezernīkus. 2021. gods beja nūzeimeigs jaunuos autoris dzeivē. Struodojūt sabīdryskūs attīceibu jūmā, paraleli tyka ari raksteiti dažaidi rodūši dorbi, i taišni pārnejā godā izguoja treis rakstneicys gruomotys, kas beja uzvariejušys treis dažaidūs konkursūs, bet šūgod vosorā skaiteituoji sagaideis Ilzis jaunū romanu “Solis līdz altārim”.

2021. godā izdevnīceibā “Latvijas Mediji” Ilzei Aizsilai izguoja romans “Dzīvot naktij” (kū jei saraksteja kūpā ar Indru Ēki-Začesti), ar Babeitis nūvoda pošvaļdeibys finansialu atbolstu tyka izdūta gruomota bārnim “Teiksma par Babīti”, i izdevnīceibā “Zvaigzne ABC” izguoja juos ūtrais romans “Mīlas kastings”. Ar pseidonimu Luna jei roksta ari dzeju, vys tik prozys laukā saīt bīžuok dorbuotīs. Ilze sovus dorbus roksta ar moto “Literatura sirdei i dzeivisprīcai”. I taida ir jei poša – sirsneiga i dzeivisprīceiga, intervejuos daudz smaida i dzierkstūši stuosta par sovim rodūšajim planim. Koč ari kasdīna paīt uorpus Latgolys, dzymtuo puse Ilzei ir cīši svareiga –jaunuos autoris romantiski humoristiskais romans “Mīlas kastings” viestej par Latgolu i ir veļtejums juos dzymtajam Kruoslovys nūvodam (pi tuo romanā izskaņ ari latgalīšu volūda). Portala lakuga.lv redaktoris Laurys Melnis recenzeju par romanu var puorskaiteit ITE.

Esi treis gruomotu autore. Voi školys laikā beja taida dūma, ka – o! – varātu nazkod byut rakstneica!

Taida dūma nikod nav bejuse, bet mani jau nu bierneibys cyti ir saukušs par muokslineicu, fantazjoršu i Mičurinu (deļtam ka eksperimentieju ar augim). Beju raudzejuse pīraksteit kaidu dzejūli, ceņtūs atrast sevī muokslineicu – dzīduotuoju, doncuotuoju, gleznuotuoju. Maņ vysod ir patykuši augi. Kod vādzeja izlemt, kū studēt, maņ beja treis versejis: turisms, duorzu ainavisti, psihologeja. Atrodu sevi Latvejis Universitatis Ekonomikys i vadeibys fakultatē, kur patīseibā dabuoju stypru pundamentu sovam nuokamajam dzeivis pūsmam.

Runojūt par sovu meiluokū bierneibys gruomotu, teivarātu byut gruomota “Jasons un vasara”, kurā es pīdzeivuoju vēļ nabejušu turisma braucīni. Maņ tys ruodejuos tik interesanti, ka tai var aizbraukt koč kur iz svešu cylvāku sātom, tī satikt cytus taidus atpyutnīkus i redzēt jiuru, kas nu Latgolys ir patuoli.

Esi aktiva socialajūs teiklūs, bīži pasaruodi dažaidūs medejūs. Kai tu sadzeivoj ar publicitati? I voi atguodoj sovu pošu pyrmū interveju?

Es atguodoju, kai bierneibā sataiseju studeju, pajiemu īdūmu mikrofonu, īsliedžu magnetafonu i kasetē īraksteju sovu puorraidi. Es beju žurnaliste, kas koč kū intervej.

Maņ ruodejuos, ka es kai sabīdryskūs attīceibu specialiste vysod ari byušu kadra ūtrā pusē, – tei, kura narunoj par sevi, bet, voi nu stuosta par cytim, voi izvaicoj cytus. Deļtam publicitate medejūs maņ kai rakstneicai ruodīs cīši pagūdynūšs nūtykums.

Pyrmuo interveja beja par sapynim – “Latvijas Avīzē” mes ar munu kolēgi Indru Ēki-Začesti stuostejom par romana “Dzīvot naktij” tapšonu i munu saisteibu ar sapynu pasauli. Pieečuok beja intervejis cytuos avīzēs par romanu “Mīlas kastings”, taipat ari interveja televizejis raidejumā “Grāmatu kods” interveja tīšraidē Facebook/YouTube raidejumā “Grāmatzīme”. Atguodoju, ka tod sasatrauču par kotru vuordu, kū soku. Kod rokstu, tai nav, tod teksts vīnkuorši plyust.

Voi i kai tev rakstneicys profesejā nūdar tuos prasmis, kū esi dabuojuse, struodojūt par sabīdryskūs attīceibu specialisti?

Pa pyrmam, sovā dorbā es sateiku daudz cylvāku, maņ ir interesanti vāruot i paraudzeit izprast dzeivi, dorba ieļ apmekleju posuokumus, sateiku talanteigus cylvākus, kuri īdvesmoj, vāroju apmaklātuojus, vuicūs organizēt posuokumus ari poša. Rokstūt zinis, runojūt ar presis puorstovim, es ari treneju sovys runys i rakstneicis spiejis. Dorbā ar socialajim teiklim es daboju praktiskus padūmus, itaida pīredze cīši nūdar! Maņ pateik muns dorbs!

Napaseņ esi tykuse pi sātyslopys, kurā skaiteituoji var atrast daudz nūdereigys informacejis par tevi i tovim dorbim. Deļkam tev beja svareigi sataiseit sovu sātyslopu?

Tai kai es gribieju sovu elektroniskū vizitkarti, kur izreiz radz vysys munys gruomotys, var īpazeit munu raksteibys stylu, nūskaņu, atrodu tū kai vīneigū variantu. Pi tuo munā gadīnī ir izaicynūši uzrunuot eistū mierķauditoreju, – es rokstu kai pīaugušajim, tai bārnim. Maņ vādzeja koč kai vysu, kas uzraksteits, salikt kūpā ar vīnu moto “Literatura sirdei i dzeivisprīcai”. I es izdūmuoju, ka tū var izdareit, ka muna sātyslopa ilzeaizsila.com ir kai duorzs, kurā dzeivoj dažaidi dzeivinīki (žirafāns simbolizej bārnu literaturu, boltais pavs – rakstneicys romanu i stuostu zeime, boltais ruņcs vuordā Čili – autoris pikantuokū dorbu zeime – I.K.-M.), te ir munys mūzys, kotra nu tūs stuosta por sovim dorbim voi nadorbim. Juosoka, ka, ja es nabyutu marketinga i sabīdryskūs attīceibu cylvāks, itys maņ, vysdreižuok, nabyutu īguojs pruotā, Sātyslopā varu pīduovuot paskaiteit koč kū por boltu veļti. Grybātūs ari atteisteit dažus nūdereigus e-produktus. Planu ir daudz, dzeive tik vīna. Gribīs dzeivuot ilgi…

Kas beja gryutuokais, rokstūt romanu par sovu dzymtū pusi? Voi izdevnīceiba tai par reizi akceptēja, ka gruomotā “Mīlas kastings” byus teksta gabaleni ari latgaliski?

Itū romanu raksteju bez plana. Aptyvai zynuoju personažu lūmu, izstruoduoju raksturus, i tod tī poši veiduoja sižetu. Nūjautu beigys. Gryušuok beja dažūs pūsmūs paceļt nūtykumu dinamiku, kab nūturēt skaiteituoju interesi. Izdevnīceibai beja cīši patics, ka īlyku tekstus ari latgalīšu volūdā. Ka teksta latgaliski byutu par daudz, byutu skaiteituoji, kas navarātu vysu puorskaiteit.

Romans “Mīlas kastings” atvieršonys svātkus pīdzeivuoja martā Mārupis nūvoda Babītē Karteņa: nu Ilzis Aizsilys personeiguo arhiva

Kaidys atsauksmis par itū gruomotu ir nu vītejūs dzeivuotuoju?

Asu sajāmuse cīši daudz lobu atsauksmu, cyti otkon nikuo daudz nasoka par gruomotu, bet ir sajiusmā par tū, ka es rokstu. Ir skaiteituojis, kurys cīši uzrunuojs Kamenis tāls. Maņ prīca par tim, kas saprotuši munus īlyktūs zamtekstus. Sovā dorbā es savīnoju dabiskū Dagdu šudiņ ar munu fantazeju. Nazynu, voi vysi var pījimt tū variantu, ka Dagdā var nūtikt koč kas taids, par kū poši nikod nav dzierdejušs voi padūmuojušs par tū, voi vyspuor var tai byut. I voi tad navar?

Fantazejis dorbi ar tū ir cīši pateiceiga literaturys forma – es kai rakstneica varu pylnveiduot pasauli voi radeit piļneigi jaunu. Es cīši raugu pīdūmuot pi tuo, kuo rokstu. “Mīlas kastinga” gadīnī maņ ar padūmim cīši paleidzēja projekta vadeituoja Bārbala Simsone i redaktore Laura Bebre. Skots nu molys ir zalta vārts, i es eistyn īsaklausu padūmūs.

Kaidys eipašeibys, rakstura īzeimis tu grybātu pajimt sev nu sovu gruomotys golvonūs varūņu?

Es dūmoju, ka ir nūtics ūtraidi, – jī ir savuokuši koč kū nu mane. I tān saīt, ka es saceišu, kaida es sev ruodūs. (Smejas.) Barbara i Babīte (“Teiksma par Babīti”) – myužeiga zynuotkuore i naivums, empateja; Magdalēna, Hugo i Ralfs (“Dzīvot naktij”) – spieja izīt uorpus realitatis i sassaslēgt ar mistiskū, ar vuordim kontrolēt cytu dūmys, mīļuot bez nūsacejumu sovu saimi; Kamene, Ivo i Jānis (“Mīlas kastings”) – izmontuot tū, ka asu pīdzymuse par sīvīti, vairuot sīvišķū i skaistū sev apleik i sevī; napasadūt pi pyrmūs gryuteibu. Pīlikšu ari catūrtū gruomotu, kas pavysam dreiž byus kluot, – Teiksma i Šarlote (tūpūšais romans “Solis līdz altārim) – naīspringst, ka naspiej tikt golā ar jaunuokajim tehnologiskajim breinumim, nasakauna lyugt cytu paleidzeibu, justīs sirdī i dorbūs jaunai, nasaverūt iz sovu godu.

Pastuosti, lyudzu, drupeit par tūpūšū gruomotu.

Romans “Solis līdz altāris” ir pīraksteits Latvejis Rakstnīku savīneibys Literaruos akademejis Prozys meistardarbneicys apmekliejuma laikā kai gola dorbs (malnroksts topa 2020. goda pavasarī i vosorā). Lels nūpalns tymā, ka pīraksteju, i leidz ar tū sirsneigi pasateicu par atbolstu i uzmundrynuošonu, ir praktiskūs nūdarbeibu vadeituojai Ievai Melgalvei. Itymā dorbā pīsavieršu na viņ romantiskom jiutom, bet ari storppaaudžu attīceibom, kū raugu paruodeit rūtaleigā, vītom uzjautrynūšā veidā. Pi ituo dorba uzlobuošonys maņ paleidz jauna, breineiga redaktore – Santa Brauča. Maņ pošai rezultats cīši pateik, cyts sūļs – kū par tū saceis skaiteituojs, voi byus jau dajiucs pi muna raksteibys styla.

Drupeit par romana sižetu: kaida nūvoda dūmis prīšksādātuojs divejom dzymtsarokstu nūdalis dmom izlīk ultimatu – izdareit (godu pyrma nūvodu reformys) koč kū taidu, kas strauji pavairuotu īdzeivuotuoju skaitu nūvodā, kab tū napīvīnuotu cytam. Damys panikā īt pi šefa saceit, ka tei vysa līta ar cylvāku lauleibom, bārnu dzymšonu i tai tuoļuok ir eists bardaks, tys traucej… A jis puorprūt, i vyss saīt tai, ka prīšksādātuojs damu saceitū uztver kai genialu planu – taiseis īpasazeišonys platformu tim, kas grib stabilys lauleibys i dzeivuot jūs nūvodā. Piec dīnysā dorbā teik pījimti diveji jauni, jiutami puortykuši i izskateigi programātuoji, kas satrycynoj dzymtsarokstu nūdalis damu kasdīnu… 

Tev ir taids sīvītem natipiskys hobejs – tu nūsadorboj ar samuraju kara ceinis muokslu.

Nui, ar tū nūsadorboju jau nu 2017. goda. Tys paleidz trenēt koncentriešonūs, leidz ar tū atsaslādzu nu cytu dūmu, uzloboju veikleibu, ašņariti i sasaisti ar sovu kermeni i kosmosu. Tei ir līta, kas nav tik vycynuošonuos, tuos pamatā ir dorbs ar pruotu, sovu energeju, gribiešonu izaugt i vairuot drūsmi. I vēļ – zūbynu ceinis nūmīrynoj. Tei ir mīra muoksla.  

Majā Mārupis nūvodā nūtyka japaņu mīra muokslys vokors, kura laikā beja īspieja dzierdēt Ilzis dzeju, kas topuse Japanā, i redzēt samuraju kara ceinis muokslys epizodis
Karteņa: nu Ilzis Aizsilys personeiguo arhiva

Kasdīnā tu nadzeivoj Latgolā. Pastuosti, kas taids ir tovā sātā, kas atsauc atmiņā bierneibys laiku i dzymtū Latgolu?

Maņ beja svareigi sātā atrast vītu drupaneņai Latgolys. Es nu sovys babenis i munys mamys duorza sovuos dūbēs asu īstatejuse vairuokys pučis – flokšus, čeikstūšūs kuopustus, neļkis, mikeleišus, boltuos tulpis, primulys, krokusus i soldonū meilu. Asu lels daiļduorzu fans, deļtam sovu rūku asu pīlykuse ari mamys duorzam, kur tān, taipat kai munā sātā, aug ari dīnzīdis, kolnu greišli, fizokarpi, strauspapardis i hortenzeju kryumi.  

Maņ ir svareigi, kab, asūt ustobā, pa lūgu ir radzama skaista ainova. Pavasars īīt munā duorzā ar zīdim i bierneibys smuordim, taipat tys ir īguojs vairuokūs munūs romanūs – leidz ar Vosorsvātkim “Mīlas kastingā” i suocūt ar Valentina dīnu leidz pat pavasara puču pylnbrīdam munā tūpūšajā romanā “Solis līdz altārim”.

Kū tu ceri sagaideit nu ituos vosorys?

Breivdīnys, kuruos varātu daudz doncuot i smītīs, najimt rūkuos teleponu i datoru. Grybātūs beidzūt koč kur tuoļuok nūbraukt, iz vītu, kur runoj cytā volūdā, satikt uorzemu draugus. Svešzemu kulturys tik daudz kū līk puordūmuot, ļaun īpazeit pošam sevi, dūd ari īdvesmu jaunim dorbim, paplašynoj redzislūku. Cik tuoli tikšu, vēļ nazynu, muna dzeive ir puorsteigumu pylna, i es ļaunūs spontanom idejom.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Aug
16
Ūtr
20:00 Latgalīšu kukne @ tīšsaistē
Latgalīšu kukne @ tīšsaistē
Aug 16 @ 20:00 – 21:30
Latgalīšu kukne @ tīšsaistē
Vaira informacejis: ITE
Aug
18
Cat
20:00 Ūgys koncerts @ "Kaņepes Kultūras centrs"
Ūgys koncerts @ "Kaņepes Kultūras centrs"
Aug 18 @ 20:00 – 22:00
“Kaņepes Kultūras centra” duorzā – Ūgys koncerts. Pi puļts DJ MARTIN BIRCH.   Ūga īvalk klauseituoju Rēzeknis hiphopa kulturys kusteibā. Tei ir īlu muzyka, mīlesteiba i vīnuoteiba storp ituos kulturys pīkūpiejim. Vīneiguo sīvīte, kura repoj[...]