Jau pīktū godu aicynoj iz Annys dīnys cepļa izjimšonu Runčukūs

Jau pīktū godu aicynoj iz Annys dīnys cepļa izjimšonu Runčukūs

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

29. julī nu 12 da 15 stuņžu Kruoslovys nūvoda Ondrupinis pogosta Runčukūs jau pīktū godu piec kuortys nūtiks Annys dīnai veļteituo malnuos keramikys cepļa izjimšona, informej bīdreibys “Teira Latgolys muoksla” puorstuove Evija Maļkeviča-Grundele.

Nu seneju laiku Annys dīna (26. juļs) teik skaiteita par saimineicu dīnu. Itamā dīnā var paraguot iz prīšku rudini voi ražu, par pīmāru, ka Annys dīnā leist, tod byus slapnis rudiņs i byus daudz sieņu, tok rīksti byus tuorpaini, i ūtraiž. Ap Annys dīnu jau raudzeja best pyrmuos buļbis, burkuonus, kuove pyrmū vucynu. Annys dīna, taipat kai Jākuba dīna, beja laiks, kod suoce svieteit kuozys. I taišni piec kuozu jaunuos sīvītis puortūp par saimineicom sova jaunuo veira sātā.

Sovpus pūdnīku, kai senejūs laikūs, tai ari niu, varātu skaiteit par vysu saimineicu lobuokū draugu, jo sevkurai saimineicai ir vajadzeigi vysaida veida saimisteibys trauki i vyrtuvē, i ari svātku goldam. Agruok keramikys trauki beja naatjemama vyrtuvis sastuovdaļa, tok myusu dīnuos tī dažim pat palykuši par ekskluzivu rūku dorbu, kas turpynoj rūtuot modernu saimineicu vyrtuvis.

Dagdys pusē Annys dīna teik eipaši atzeimuota jau vaira nakai 20 godu. Pyrmū Annys dīnys cepļa izjimšonu Runčukūs bīdreiba “Teira Latgolys muoksla” organizēja 2018. godā kai vīnu nu Dagdys nūvoda Annys dīnys svātku pasuokumu.

Ari itūgod iz Annys dīnys malnuos keramikys cepļa izjimšonu Runčukūs eipaši aicynuotys Annys vuorda eipašneicys. Īprīšk informejūt par sovu apmekliejumu (zvonūt 29364881), īsarodušuos Annys tiks gūdynuotys ar simbolisku sveicīni nu pūdnīku.

Runčuku cepļa adrese: “Ezermaļi” (pagrīzīņs iz Runčukim), Oloveca, Ondrupinis pogosts, Kruoslovys nūvods.

Kalenders

Nov
14
Cat
19:00 Folk pasija. Francis Trasuns @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Folk pasija. Francis Trasuns @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Nov 14 @ 19:00 – 20:30
Fraņča Trasuna dzeivis guojums cīši sasasauc ar pasejis formu. Komponiste Laura Jēkabsone, īsadvasmojūt nu Baha i cytu komponistu paseju, radejuse pyrmū paseju latgalīšu volūdā. Itys pyrmatskaņuojums atspīgeļoj Latgolys viesturyskuos zemis kulturys daudzveideibu, apvīnojūt latgalīšu volūdu,[...]
20:00 Puosoku vokors “Losom latgaliski!” @ tīšsaistē
Puosoku vokors “Losom latgaliski!” @ tīšsaistē
Nov 14 @ 20:00 – 21:00
Nu 14. oktobra da 14. novembra Dagdys kulturys centra Facebook lopā kotru pyrmūdīni i catūrtdīni 20.00 stuņdēs bārni i jūs vacuoki varēs klauseitīs latgalīšu literatis Egitys Kancānis saraksteituos “Jaņča puorsokys”, kū skaiteis Kruoslovys nūvodā zynomi cylvāki. Taipat bārnim[...]
Nov
15
Pīk
09:00 Storptautyska zynuotniska konfer... @ Latvejis Universitatis Humanitarūs zynuotņu fakultate
Storptautyska zynuotniska konfer... @ Latvejis Universitatis Humanitarūs zynuotņu fakultate
Nov 15 @ 09:00 – 18:00
15. novembrī nu 9 stuņdem reita da 18 stuņdem vokora Latvejis Universitatis Humanitarūs zynuotņu fakultatē nūtiks Storptautyska zynuotniska konference “Aktuali boltu volūdu pietnīceibys vaicuojumi”, kas veļteita Latvejis Universitatis Martys Rudzītis (1924–1996) 100 godu pīmiņai. Vysu[...]
16:00 Izstuode “Boltuo vylka zemeņu la... @ Latvejis Nacionaluo biblioteka
Izstuode “Boltuo vylka zemeņu la... @ Latvejis Nacionaluo biblioteka
Nov 15 @ 16:00
Pīktdiņ, 2024. gods 15. novembrī Latvejis Nacionaluos bibliotekys 7. stuova atrijā 16 stuņdēs nūtiks izstuodis “Boltuo vylka zemeņu lauks” atkluošona. Izstuode veļteita Jāņa Baltvilka bolvys sajiemiejim bārnu literaturā i gruomotu muokslā 20 godu laureatim i[...]