Muzyka ir tys, kū es saprūtu i jiutu. Saruna ar Armandu Varslavānu

Muzyka ir tys, kū es saprūtu i jiutu. Saruna ar Armandu Varslavānu

Intervejis autore: Marta Puzāka portalam lakuga.lv

Muziki Armandu Varslavānu, kura dzymtys saknis meklejamys Kruoslovys nūvoda Škeltovā, itūšaļt var skaiteit par vīnu nu aktualuokūs muzykys producentu Latvejā. Armandam ir div “Zalta mikrofoni”, sadarbeibys ar taidim muzikim kai Būū (Ilze Fārte), Diona Liepiņa i daudzim cytim. Koč ari Armands jau desmit godu dzeivoj Reigā, jis vys vēļ spielej latgalīšu grupā “Laimas Muzykanti”. Pusaudža godūs atsakluoja eipašs talants – Armands klausiejuos dzīsmis na kai vīnu vasalu, bet pa atseviškom daļom. Pats producents skaita, ka juo sasnāgumu atslāgs ir sovpateiguo muzykys gaume, dažaidu stylu apvīnuošona vīnā dzīsmē i aizrauteiba. Apjiemeiba naļaun apsastuot pi sasnāgtuo – Armands turpynoj struoduot pi jaunu hitu i planavoj daudzveiduot sovu karjeru.

Interveja nūteik tovā īrokstu studejā. Voi tū var skaiteit par tovu ūtrū sātu? Cik laika ite pavodi?

Nūteikti studeja ir muna ūtrei sāta. Te pavodu cīši daudz laika. Tai kai pats izavieleju sovu dorba laiku, tod varu ari izavielēt, cik ilgi grybu ite struoduot. Reizem te pavodu treis voi četrys stuņdis, bet cytureiz – 12. Reizem juostruodoj pa sastdīnem i svātdīnem. Maņ pateik tys mīrs, kas ite ir, varu sakuortuot dūmys. Reizem atbraucu nikuo nadareit, jo maņ pateik tei aura.

Pastuosti, kaida ir tova kasdīna. Voi ir ari rutina?

Kasdīnā braucu taišni uz iteini. Dorbā maņ nav rutinys, jo juostruodoj ar dažaidim projektim, dažaidim muokslinīkim. Kotrys nu jūs ir cytaižuoks. Kotra dzīsme ir cytaida, kotrai ir sovys praseibys. Kotru nu dzīšmu tu izdzeivoj cytaiž. Reizem vīnkuorši ir juoīroksta tik vokals voi instruments. Rutina dreižuok izapauž tod, kod jau ir dzīsmis piecapstruode. Tod ir tehniskys lītys, kas juoīvāroj.

Kai nu idejis rūnās dzīsme?

Vysaiž. Pi mane reizem īt cylvāki ar jau gotovom idejom, bet reizem mes tuos taisom nu jauna. Voi ari es pats taisu koč kū nu jauna. Reizem tu īsuoc dzīsmi ar tekstu, cytreiz ar melodeju voi pat vīnkuorši ar akordim. Var īsuokt ari ar basu voi bubynu. Kotru reizi tys ir cytaiž. Zynu, ka daudzi dzīsmis suoc raksteit vīnaiži, bet maņ tys ir vysaiž.

Voi muzykā esi jau nu bierneibys?

Muzykā asmu nu bierneibys, partū ka muns tāvs beja i pa šai dīnai ir balu muzykants. Jam agruok beja grupa “Foršs laiks” Škeltovā. Vyspuor asu nu Škeltovys. Tei ir taida vīta storp Aglyunu i Kruoslovu. Munai mamai ari patyka baļļuotīs. Tai kai paps spielēja balus kulturys nomā kotru mienesi, mama voduoja mani leidza. Es gulieju aizskotivē i klausiejūs dzīsmis. Tod, kod jau īsavuiceju runuot, saprotu, ka jau zynu tuos dzīsmis i pat varu dzīduot leidza tekstam. Maņ jau agrā bierneibā beja skaļa muzyka i bali. Jau cīši agri īpazynu muzyku, vāluok suoču klauseitīs kasetis nu Rītumu. Suocūt ar “The Kelly Family” i beidzūt ar Avrilu Laviņu. Dzīduoju leidza, vuicejūs izlūksni angļu mēlē, koč i nasaprotu ni vuorda, bet tok fonetiski izdzīduoju.

Tod mani palaide muzykys školā Kruoslovā. Tī maņ pasatruopeja krīvu školuotuoja. Es nazynu, deļkuo maņ naīdeve latvīšu školuotuoju, varbyut jim nimoz nabeja taidys vareibys. Maņ beja smogai, es ni da gola saprotu, kū nu mane gryb. Piec kaida laika es pamešu tū školu.

Vāluok puorsacēlem iz Daugovpili. Gribieju īsastuot Daugovpiļs Muzykys vydsškolā gitarspēlis programā, bet tymā šaļtī nabeja gitarys pedagogu. Leidz ar tū maņ vajadzēja suokt rokgrupu, kū es ari izdareju 15 godūs. (Smejās.) Tei beja latgalīšu grupa “Out of horizon”, tulkojās – “Aiz horizonta”. Tī beja Matīss Uškāns, Kristaps Strods i es. Grupa nūsaturēja puora godu, vāluok vysi izkleida. Itūšaļt puiši spielej kūpā cytūs sastuovūs, kai “Laimas Muzykanti”, “Jacks With Coke”.

Muzyka bejuse kluotyn vysod, cik sevi pīmini. Kas deļ teve ir muzyka, i cik zeimeiga tei ir tovā dzeivē?

Muzyka ir tys, kū es saprūtu i jiutu. Asu tymā īsadzilinuojs, partū ka agruok, bierneibā, konstatieju, ka dzīsmis klausūs na jau kai vīnu vasalu, bet pa detaļom. Maņ ir svareigi, kaida ir basa lineja, kaidi efekti izmontuoti i kai veidojās aranžiejums. Es tū vysu analizieju i doru tū vys vēļ. Konstatieju, ka maņ ir “profesionalais kretinismys”, partū ka izdzierdu jaunu latvīšu dzīsmi i tiuļen tū izanalizeju: “Ā, tys ir pajimts nu taidys dzīsmis voi itei ideja jau ir koč kur dzierdāta i tt.” (Smejās.) Kod dzīsme jau ir izanalizāta i kod bīžai sadzierdu svaigu skaņu, tod maņ cīši pateik. Prīcojūs par sovim kolegim, bet pa reizei saīt tai, ka tys jau koč kur ir dzierdāts.

Tai kai spieleju ari gitaru jau vaira nakai 15 godu, asu spieliejs puori par desmit grupu. Nūteikti asu nūspieliejs vaira nakai 500 pasuokumus, ari spieliejs puordesmit vaļstīs.

Kurā vacumpūsmā suoki saprast, ka īškeji analizej muzyku?

Tod maņ varēja byut kaidi desmit godi. 8. klasē maņ sātā beja dators, kurā es caur “Skype” mikrofonu taiseju sovus pyrmūs īrokstus. Īroksti skanēja cīši nalobai, deļtam, ka datora integrātuo skanis karte nav tik kvalitativa. Pīmiņu, ka jau tod suoču taiseit dažaidys skanis kūpā.

Kai muzykants nu Daugovpiļs tyka Reigā?

Škeltovā pabeidžu pīcys klasis. Kod puorsacēlem iz Daugovpili, četrus godus vuicejūs Daugovpiļs Vaļsts gimnazejā, tod absolvieju 12. vydsškolu. Jau vydsškolā zynuoju, ka braukšu vuiceitīs iz Reigu. Tod vēļ nazynuoju, kū taišni es dareišu. Tai kai spielieju gitaru, tod ruodejuos, ka byušu gitarists, varātu koč kū nūpeļneit ar pasuokumim. Tod, kod puorsacieļu iz Reigu, suoču studēt kulturys menedžmentu Latvejis Kulturys koledžā. Aizguoju paceli piec div mienešu. Saprotu, ka maņ napateik studeju programa. Tod aizbrauču iz puors muzykalim projektim uorvaļstīs, kur saprotu – laikam vys tik juosaista sova dzeive ar muzyku.

Suoču struoduot dažaidūs dorbūs, kab nūpeļneitu iztykai. Saprotu, ka Reigā ir vaira vareibu koč kū sasnēgt, nakai Daugovpilī. Tys beja svareiguokais īmeslis, parkū vyspuor puorsacieļu iz Reigu. Ite nūteik “tuseņš” muzykys muokslinīku i biznesa vidē. Ite juoveidoj kontakti, partū ka Daugovpilī eisti nav ar kū tū vysu dareit.

Suoču spielēt grupā “Laika Upe”, spieliejom balūs. Niu es tī vaira naspieleju, tik reizem aizvītoju gitaristu.

Vīnā šaltī saprotu, ka maņ suoc interesēt produciešona. Tys beja vīnā nu pyrmūs godu, kod jau dzeivuoju Reigā.   

Armands sovā studejā. Kartenis autore: Marta Puzāka

Kai suoki muzykys produciešonu?

Tys suocēs pīcpadsmit godūs, kod suoču spielēt grupā i pyrmū reizi ari pats koč kū īraksteju. Tys vīnkuorši turpynuoja atsateisteit. Es nūpierku lobuoku datoru, īluodeju programu i tod naz kai saprotu, ka maņ pateik veiduot bītus i izadūd radeit jaunu muzyku. Saprotu, ka asmu rodūšs cylvāks i maņ pasadūd veiduot koč kaidu “apakšu” dzīsmei.

Nu idejis da gotovai dzīsmei ir cīši gars ceļš. Pyrma ir juoizdūmoj loba dzīsme. Pa ūtram, tei ir juoapstruodoj – juoizdūmoj aranžeja, juosaspielej instrumenti, juoizdūmoj – kur, kas i kai nūtiks. Myusu dīnuos tys vaira nav tik vīnkuorši, partū ka niu ir vysaidys tehnologejis. Taišni produciešonai ir vysaidi paleigleidzekli i vareibys, kurys juoīsavuica. Cikom es tuos vuicejūs, nūsavieru aptyvai 500 pavuiceibu. Produciešonu vuicejūs YouTube, paraleli tam veiduoju sovys dzīsmis. Maņ ir 200–300 dzīšmu, kuruos nikod nivīns nadzierdēs, partū ka juos ir munā datorā i es ar jom trenejūs.

Koč ari nav nikaidys izgleiteibys, pi mane īt cīši daudz cylvāku i beiguos mes taipat runojam vīnā volūdā. Pats īsavuiceju muzykys teoreju taidā leiminī, kaidā maņ tū vajag, kab byutu vareiba struoduot. Es naasu “kruts” pianists. Kod maņ vajag īspielēt sarežgeituokys partejis iz klavīru voi instrumentus, kurus es tik labi napuorzynu, tod prosu, lai kaids draugs tūs īspielej, partū ka esmu sasadraudziejs ar daudz dažaidim muzikim. Produciešonu pasavuiceit gribieju aizbraukt iz uorzemem. Beja dūma aizbraukt da Ivana Dorna iz Ukrainu, iz juo meistardarbneicu, kur var pasavuiceit i apsamaineit ar pīredzi. Suocēs kars i dīvamžāļ nikur naaizbrauču. Skaitu, ka myusu dīnuos lītys var īsavuiceit internetā. Golvonais – cik tu pats dori, vuicīs, interesejīs i īsadzilinoj. Nav obligati, lai kaids tevi vuiceitu – tu pats vari tū dareit.

Tys, ar kū tu itūšaļt nūsadorboj – dorbs voi sirdslīta?

Niu tys ir dorbs. Patīseibā maņ jau seņ beja mierkis, iz kuru es guoju – dzeivuot tū dzeivi, kū dzeivoju niu. Es zynuoju, ka īmu iz tū. Jau krītnu laiku (ostoņus godus) nūsadorboju ar produciešonu, tik pādejūs treis godus es jau ar tū varu koč kū nūpeļneit. Latvejā tys nav tik vīnkuoršai. Niu jau suoc saīt, i ceru, ka ar laiku tys paliks lobuok, deļtuo, ka Latvejis šovbizness ir cīši mozs.

Karteņa: nu Armanda personeiguo arhiva

Niu tevi var skaiteit par aktualuokū muzykys producentu Latvejā. Kaids beja izasisšonys ceļš?

Dūmoju, ka tei ir apstuokļu sakriteiba. Naskaitu, ka niu dzeivē asmu vysu sasnīdzs. Asu tik suokumpūsmā. Vēļ ir cīši daudz, kū rakt i kur īt.

Muns dzeivis moto – vysod ir juosatīc iz koč kū vēļ augstuoku – deļtam es nikod naapsastuoju pi sasnāgtuo.

Maņ ir cīši daudz draugu muziķu, kurim reizi pa reizei vajadzēja koč kū īraksteit, koč kū padareit. Es pats ar uzaprasieju. Kūpā ar sovu draudzeni Eviju Smagari sataisejom juos debeja albumu “Lai noskan klusums”. Tuos beja munys guņskrystobys. Albumu taiseju i miksieju ilgi. Var saceit, ka tys beja ari kai muns pilotprojekts. Pasajiemu atbiļdeibu par tū, kai tys skanēs i par tū, ka pabeigšu pats. Beidūs, voi cytys dzīsmis radejā naskanēs daudz lobuok par tū, kū es byušu sataisejs. Beiguos tys nabeja nimoz tik švaki. Tod saprotu – jā, es varu!  Tys beja pyrma treis godu, da tuo es beidūs. Tūreiz es, saceisim, pabeidžu kaidys desmit dzīsmis godā, niu maņ ir 30–40 dzīsmis, kurys pabeidzu goda laikā.

Kai tu sevi raksturuotu? Kas ir tei rakstureiguo ūdzeņa, kas tevi kai muzykys producentu atšķir nu cytu?

Pyrma, tei ir gaume. Kotram nu myusu tei ir sova. Maņ pateik miksēt kūpā varbyut vaira, nakai cytim. Es varu pajimt detaļu nu vīna styla, detaļu nu ūtra, i es dzierdu, kai tys skaņ kūpā. Reizem kaids var nūspielēt ar gitaru voi kū nūdzīduot – i es jau dzierdu, kai tys beiguos skaņ. Es jau zynu, kū es byutu izdarejs, kaida byutu muna aranžeja. I, izejūt nu tuo, kas skaņ munā golvā, bīži taisu tuoļuok dzīsmi.

Kurs ir tys styls, kurs tev pošam vaira īt pi sirds?

Varbyut tī ir tei līta, ka nav taida styla, kas maņ vysvaira patyktu. Maņ ir muokslinīki, kas pateik. Tī muokslinīki ari nav vīnuotā stilā. Pīmāram, munu meiļuokuos grupu “Jungle” i “Glass Animals” dzīsmēs ir vairuoki elementi nu dažaidu stylu.

Bet nu Latvejis muokslinīku kas vaira pateik?

Es taišni klausūs Rītumu muzyku, tei mani vaira ītekmej jau nu bierneibys. Nu latvīšu muzykys varbyut ir puors pīmāri, kurus es cīši cīneju. Vīna nu tūs grupu, kurei maņ cīši pateik, ir “Elpa” nu Daugovpiļs. Nu myusu dīnu muokslinīku maņ cīši īpasatyka ansis. Es nūsaklauseju juo albumu “Liela Māksla” i skaitu, ka tei ir jauna lateņa na tik hip-hopā, tok ari vyspuor Latvejis mārūga muzykā. Prūtams, ari grupa “Instrumenti”.

Voi tevī i tovā daiļradē dzeivoj latgaliskums?

Asu par tū dūmuojs. Maņ ir dīzgon daudz latgaliskuo. Desmit godu garumā spieleju grupā “Laimas Muzykanti”, kas ir folkroks. Dūmoju, daudzi Latgolā ir dzierdiejuši itū grupu. Rudinī mums byus jauns albums.

Es nasu latagliskū ar itū grupu, i tei ir tei sastuovdaļa, kas īt maņ leidza cauri godim. Mes asam bejuši vairuokuos vaļstīs, koncertiejuši na tik Latvejā. Dzīžom latgaliski. Es najiutu, ka byutu pagaisynuojs latgaliskū. Latgolā asu tik reizi mienesī, bet muni vacuoki i vysi rodi runoj latgaliski. Prūtams, volūda drupeit atsaškir, partū ka mums cīši tyvai ir Boltkrīveja. Boltkrīvi, krīvi, latvīši i latgalīši – četrys volūdys miksejās kūpā tamā vītā, kur es izaugu. Kod es īpasazynu ar Artūru Uškānu, jutu, ka maņ ir pavysam cytaidi vuordi. Suokumā dūmuoju, ka varbyut tei ir hibridvolūda, tok vāluok saprotu, kur i kaidi vuordi ir juomaina.

Dūmoju, ka nūteikti koč kod ar laiku atsagrīsšu. Maņ cīši pateik Latgola. Niu najiutu, ka byutu koč kur pavysam aizpeļdiejs tuoli paceli nu Latgolys.

Kū dūmoj par Latgolys kulturu?

Pīmiņu, ka beja tei latgalīšu atmūda ap 2000. goda suokumu, kod cīši aktivys beja daudzys latgalīšu grupys. Beja pošapziņa, ka vajag ceļt Latgolu augšuok. Mes poši taisejom latgalīšu rokgrupu, partū, ka tod ruodejuos, ka tys ir forši i mes ari grybam byut tymā “tuseņā”. Tī beja “Bez PVN”, “Dabasu Durovys” i cīši daudzu cytu grupu laiki. Beja Latgolys Radeja, beja vairuoki Latgolys, t. s. rupori. “Upītes uobeļduorzs” beja nanormali populars, dažaidys nūmetnis jaunīšim. Ruodejuos, ka niu tik byus, niu tik dorom, Latgola plauks i zeļs. Vīnā šaļtī tys koč kur nūploka. Nazynu, vysi nūbrauce koč kur paceli, suocēs krīze. Maņ par tū ir cīši biedeigai, partū ka skaitu, ka volūdu varēja uzturēt vēļ lobuok. Investēt vaļsts budžeta naudu medejūs, Latgolys Radeju vajadzātu paceļt īprīškejā leiminī. Itūšaļt es najiutu tuo spāka. Juosaprūt mehanismi, kai tū vysu var padareit. Vajadzātu vaira taidu individu, kas ceņstūs izasist. Nazynu, voi es varu palikt par taidu cylvāku. Ka es varātu izdareit koč kū Latgolys lobā, tod es nūteikti izdareitu. Vajag dabuot atpakaļ tū sajiutu. Līku cereibu iz jaunīšim. Jūs vajag īvirzeit. Juoatteista folklora, tautys dejis, folklorys grupas. Varbyut tys jaunīšim nasalīk interesanti, deļtam, ka ir internets i gadžeti. Ar godim tys palīk gryušuok i gryušuok.

Kas tevi īdvasmoj?

Es daboju prīcu nu procesa, kū doru. Mani īdvasmoj, ka maņ pateik tys, kū doru. Asu nu tūs cylvāku – ka maņ napateik tys, kū doru, tod maņ nav nikaidys īdvasmys. Prūtams, reizem ir gryuši momenti, kod nikuo nasagryb dareit. Kod nav rodūšuos energejis, partū ka itei profeseja vys tik pīprosa cīši daudz rodūšuma. Reizem atīt klients, jis vīnkuorši gryb koč kū dareit, i tev ir taids: “Nā, es šudiņ nikuo nagrybu dareit, es navaru…”

Tys process īdvasmoj, ka tu nazyni, kai tys vyss beigsīs. Tev ir miļjons variaceju jaunam sūļam. Tu vari sataiseit vysu, kū gribi. Deļtuo tys ir interesanti.

Ar lelu prīcu i smīklim klausejūs jiusu apvīneibys “kases grāvējs” debeju “Bobo”. (“kases grāvējs” ir jauna muzykala apvīneiba, kuruos sastuovā ir Dr. Kaktuss (muzykys producents Armands Varslavāns), Trešdiena (režisors Roberts Silavs) i Zirdziņš Vējskaris (dzīsmu autore Ilze Fārte). Apvīneibys debeja “Bobo” stuosta par kaida veirīša narymstūšū mīlesteibu pret juo bejušuos draudzinis suni. Videoklipa golvonajā lūmā ir jaunais latvīšu akters – suņs Lapa Lapiņš. Klipā pīsadola arī influencere Beta Beidz. Dzīsmi īdzīduoja pats Armands Varslavāns – M. P.) Kai tykot pi taidys idejis kai par apvīneibu, tai par dzīsmi?

Mes asam cīši seneji draugi i ar Ilzi (Būū), i ar Robertu. Izdūmuojam, ka grybam sataiseit grupu, kurā mes vīnkuorši sasalosom studejā i taisom humoristiskys dzīsmis – tys beja myusu mierkis. Mums beja sasakruojušs daudzys dzīsmis, bet “Bobo” beja vīna nu tūs, kuru maņ daguoja ari īdzīduot. Tik piec treis godu mes pacēlem projektu otkon augšā. Mes tū bejom tai kai “nūsvīdušs zemē”.

Pārņ Roberts izdūmuoja nūfiļmēt video. Dabuojam suni (Lapa Lapiņš). Tuos beja div gryutys fiļmiešonys dīnys, partū ka daudz beja juostruodoj ar suni. Jis beja paklauseigs, bet taipat… Videoklips izguoja itūvosor, bet dorbs beja padareits jau seņ. Tyka īlikts cīši lels dorbs, lai vyss tai izavārtu.

Nazynu, voi itys projekts turpynuosīs, bet tei beja taida kai avantura, deļtuo, ka gribieju pīsadaleit kaidā muzykys klipā. Maņ pīduovuoja, ka byušu golvonajā lūmā. Nūdūmuoju: “Ok…labi.” Jautruokais, ka jī atsyuteja scenareju dīnu pyrma tys vyss nūtyka. Tod suoču dūmuot, ka maņ tys vyss byus juodora i voi vyspuor ir labi, ka es iz itū vysu pasaraksteju. (Smejās.) Tok beiguos vyss saguoja.

Varbyut planavoj suokt ari dzīduotuoja karjeru? “Bobo” izpiļdejums skaņ cīši labi.

Paļdis! Īspiejams, tys nūtiks. Varbyut na tyvuokajā laikā, bet dzīsmis maņ ir. Problema ir tymā, ka asu par daudzi aizjimts ar cytim projektim, cytim muokslinīkim. Maņ napīteik energejis sovim gobolim. Dūmoju, ka tū nūteikti koč kod izdareišu. Maņ byus sovs EP voi albums. Ir vīna dzīsme, kas koč kaidā stadejā jau ir pabeigta i kuru varbyut izlaisšu Spotify. Sovā projektā nūteikti vaira eksperimentiešu, deļtam, ka variešu atsaļaut dareit tū, kū grybu. Tys nūteikti byus taids i vuiceišonuos, i eksperimenta albums. Tys varbyut nabyus cīši komercials pasuokums, bet tys byus tai – es ari muoku dzīduot.

Tys byus angliski, nabyus latvyski. Natycu, ka latvīšu dzīsmem byus tik lela auditoreja, lai kaidam tei byutu vajadzeiga. Sabīdreibā, kurā runoj angliski, ir daudz leluoks tiergs, ir vareiba tikt kaidā Spotify “pleilistē”. Varbyut byus ari kaida dzīsme latvyski, nazynu. Nav tai, ka niu grybu byut dzīduotuojs, tys byus vaira deļ seve. Ka kaidam tys ruodeisīs forši, tod klauseisīs ari angliski. Latvejā jaunīši runoj angliski.

Voi sovu pseidonimu Varslaff pamessi ari dzīduotuoja karjerā?

Nui, drūši viņ niu ar tū īšu. Naasu tū puoruok atteistejs, partū ka asu puoruok slynks iz socialūs teiklu.

Armands sovā studejā. Karteņu autore: Marta Puzāka

Tovi sasnāgumi – smogs dorbs voi veiksmis stuosts?

Dūmoju, ka obeji. Es zynu, cik daudz asu struoduojs pi tuo, lai tys vyss nūtyktu. Tys pat Būū albums – tymā asu īlics daudz laika i resursu. Pyrma tuo ari daudz vuicejīs, lai vyspuor varātu tū izdareit. Nu ūtrys pusis, Ilze īdeve lobu pamatu – atsyuteja demo verseju (eisys, napabeigtys dzīsmis). Pīkrytu, ka lobpruot taiseišu i ceļšu augšā ituos dzīsmis. Mes nazynuojam, kas nūtiks. Es nataiseju vysys dzīsmis nu tuo albuma, bet kaidus 50 % gon. Sataisejam pyrmū dzīsmi “Siekala” – tū es taiseju div mienešus. Tys ir cīši ilgs laiks. Munā skatejumā, es tū izpulieju da dimanta. Vēļ lobuok tymā šaļtī es namuocieju iztaiseit. Es pat nazynu, voi niu varātu tik labi iztaiset, partū ka div mienešus vaira napavodu pi dzīsmis. (Smejās.) Beju taidā stresā, deļtam ka nagribieju vysu samaituot. Es cīši ceņtūs. Dzīsme labi aizguoja, piec tam vyss pasanese. Ari dzīsme “Sāku no sākuma”, kas dabuoja Goda dzīsmis titulu 2021. godā. Koč kai tys vyss aizguoja. Poša Ilze cīši daudz struodoj. Koč kaidā ziņā jei maņ paleidzēja dabuot popularitati. Es jai vaira paleidzieju suokumpūsmā.

Kai tu svini sovys izadūšonys?

Es tuos ilgi nasvynu, vīnkuorši īmu tuoļuok. Forši, paļdis, ir jauki. Reizem par tom atguodoju, bet tū vēļ nav tik daudz. Asu nu tūs, kam vajag jaunus pīdzeivuojumus, jaunys darbeibys. Es naguliešu iz lauru, tys nav munā dobā. Deļ mane pošreizejī sasnāgumi vēļ nav nikas taids. Prūtams, tys ir koč kas vārā jamams, bet taipat tys ir tik suokums.

Voi tev ar ir bejs leidzeigi kai cytim muzikim – ruodīs, ka itys byus lobs gobols, tok beiguos nimoz napalīk populars, bet reizem taišni ūtraiž – nā, itys naaizīs, tok beiguos palīk par hitu?

Parosti ar itū es nanūšaunu greizai. 90 % gadīņu es jiutu, kas aizīs i kas naaizīs. Varbyut ir bejs dzīsmis suokuma stadejā, kod tei vēļ nav pabeigta. Var ruodeitīs – nui, itys byus hits. Bet tod, kod tu jū pabeidz, jau koč kas ir mainejīs, tys “vaibs” ir cyts, vaira nav tai, kai suokumā. Vīns gadīņs taids ir bejs, bet nasaceišu, kurs. Suokumā ruodejuos, ka byus cīši forša dzīsme, tok beiguos jū pat napabeidžu, pabeidze kaids cyts. Dzīsme eksistej, bet nav populara.

Kai zynuot – kas patiks auditorejai i kas nā?

Pošam muokslinīkam ir juosaprūt, kas jis ir i kū jis gryb pasaceit. Tam, kū jis pasoka, juobyut eistam i nu sirds. Ari tod maņ kai producentam ir daudz vīgļuok tū vysu sataiseit tai, kab beiguos tys saīt kai foršs rezultats. Na jau tai, ka tys ir koč kas samuoksluots, nadabisks. Tys, nasaīt i naskaņ.

Pastuosti par tyvuokajim planim iz prīšku? Kū var gaideit nu teve?

Ceru, ka aizsuoktī projekti dreiž tiks nūslāgti. Byus ari vairuoki albumi, kas saisteiti ar repu, hip-hopu, popmuzyku. Īspiejams, byus ari folkmuzykys albums. Cerams, ari daži jauni hiti. Vyss nūteik, ir cīši daudz dorba, tok seikuoka informaceja lai palīk nūslāpumā.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Aug
11
Cat
12:00 Aglyunys bazilikys svātki @ Aglyunys bazilika
Aglyunys bazilikys svātki @ Aglyunys bazilika
Aug 11 @ 12:00 – Aug 15 @ 20:00
Svātku programa Vyssvātuokuos Jaunovys Marejis Dabasūs uzjimšonys gūdam. 11. augusts 12.00 – Dīnys Svātuo Mise par sliminīkim pi Bazilikys duorza oltora. 19.00 – Vokora Svātuo Mise Dīvmuotis gūdam pi Bazilikys duorza oltora. 12. augusts 12.00[...]
14:00 Fokusgrupys sasatikšona digitala... @ Volūdu sāta
Fokusgrupys sasatikšona digitala... @ Volūdu sāta
Aug 11 @ 14:00 – 16:00
Fokusgrupys sasatikšona digitalai izstuodei par latgalīšu i jaunnorvegu volūdu @ Volūdu sāta
Kab izveiduotu digitalu izstuodi par latgalīšu i jaunnorvegu volūdu, “Volūdu Sāta” organizej fokusgrupys sasatikšonu. Tuos laikā ar potencialajim izstuodis apmaklātuojim tiks diskutāts par lītuotuojim draudzeigim rysynuojumim, kai ari nūtiks daleišonuos idejuos i pīredzē, apmeklejūt muzejus[...]
14:00 Latgaliskais seminars “Atzolys” @ Rekovys vydsškola
Latgaliskais seminars “Atzolys” @ Rekovys vydsškola
Aug 11 @ 14:00 – Aug 14 @ 18:00
2022. gods augustā bīdreiba “LgSC” Bolvu nūvodā reikuos bezmoksys četru dīnu latgaliskū seminaru jaunīšim “Atzolys”, kurā varēs pīsadaleit 20 jaunīšu vacumā nu 16 da 25 godu, kab vuiceitūs latgalīšu rokstu volūdu, īpasazeitu ar myusdīnu Latgolys[...]
Aug
12
Pīk
12:00 Ludzai – 845 @ Ludza
Ludzai – 845 @ Ludza
Aug 12 @ 12:00 – Aug 13 @ 23:45
Ludzai - 845 @ Ludza
14:00 Keramikys cepļa kūršona @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Keramikys cepļa kūršona @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"
Aug 12 @ 14:00 – Aug 13 @ 13:00
Keramikys cepļa kūršona @ Raiņa muzejs "Jasmuiža"