Atmiņu seikšaļtenis. Vitoldam Valeiņam — 100

Atmiņu seikšaļtenis. Vitoldam Valeiņam — 100

Roksta autore: Lideja Leikuma

Latvejis Universitatis profesoram Vitoldam Valeiņam šudiņ palīk 100. Šudiņ teikomēs Meža kopūs Reigā, vītā, kur 2001. gods soltā decembra dīnā īvarojamais latvīšu literaturzynuotnīks tyka guļdeits sūpluok muotei Rozalejai iz myužim. Mozbārni vāluok tī pastota kopa pīminekli — naparostu akmini, kurymā vīns gunkuri saredz, cyts — jiurys viļņa augši svīstu putu šaļti. Apraudzejom tī profesoru i piec 5. storptautyskuos latgalistikys konfereņcis — Valeiņam tūvosor beja palics 90.

Foto autore: S. Kalvāne

Par itū cylvāku, muna myuža svareigu personeibu, varātu stuosteit stuņdem. Itūreiz gribīs atguodynuot tik tū, ka Atmūdys laikā Vitolds Valeiņs beja vīns nu latgalistikys calmlaužu. Tūlaik i sasadraudzējom pa eistam.

Da tuo: Valeiņs brauce ar mums iz kolhozu, kod bejom I kursā — 20. g. s. 70.–80. godu studentam tei beja naizbāgama realitate (mums, par laimi, koč „Staburags“ datyka); fakultatē  skaiteja kursus literaturzynuotnē; vadeja munu pyrmū kursadorbu (par J. Gavara dzeju).

Latgaliskūs nūtikšonu kūpsūļs suocēs leidza ar Atmūdu. Dūmojūt par bejušū, Vitoldu Valeini saradzu vysur: latgalīšu organiziešonuos Reigā i satureigī vokori Školuotuoju nomā Alunāna īlā, vāluok Tramvaju i trolejbusu puorvaļdis kulturys nomā Deglava īlā, lekceju cykli „Olūtā“ i „Trešajā zvaigznē“, braucīni iz Latgolu, tūstorp Latgolys nūvoda dzīšmu svātkim 1990. goda 26.–27. majā Daugovpilī, kod viļcīnī nu Reigys, ruodīs, na braucem, a lidovom (līceibys i ITE), latgalīšu saīti Rēzeknē i Reigā, jau Slūkys īlā. Kūpdorbs pi latgaliskūs izdavumu, guodi par latgalīšu raksteibu, diskusejis par izlūksnem i rokstu volūdu ar namaineigu mudynuojumu: „Gona izlūkšņuotīs!“

Profesors bolsta Latgolys Studentu centra suokumus, paleidz organizēt jūs pyrmū konfereņci LU Lelajā aulā (voda juo studeņte Ilga Šuplinska). Vēļ agruok (1988) asam sareikovuši pyrmū latgaliskū pasuokumu sovā Filologejis fakultatē — Madsolys Juoņa dzejis piecpušdīni sakarā ar juo 75 godu jubileju. Tamā pyrmūreiz radzu M. Bukša „Latgaļu literaturas vēsturi“ (1957), beja atnasuse Ieva Kalniņa nu tāva bibliotekys… Gataveidami dzejis montažu „Tu sovai zvaigznei naļauņ nūrītēt…“, suocam aizadūmuot par <ō> naārtumu tekstūs — nalatgalīts Valdis dzejnīka vuordu Jōņs skaita, kai redz raksteitu, — ar garū o resp. ō… I taišni literaturzynuotnīks Vitolds Valeiņs, na kurs nu volūdnīku, nabeidz skandynuot, ka latgalīšu rokstūs divskaņs uo apzeimojams ar divim burtim!… Taidu „valeiba“ jau beja atsaļauta, kod ar dzejnīku Augustu Egluoju serejai „Literārā mantojuma mazā bibliotēka“ gataveja Aleksandra Adamāna dzejis i tāluojumu izlaseiti „Sapņi un zemes balss“ (1987), tī nazcik gabaleņu i latgaliski. Cyts Valeiņa audzieknis Osvalds Kravaļs periodikā atrūn na tikai Pītera Stroda pīzynumus par 1927.–28. goda pareizraksteibys reformys napiļneibom, a i tū, ka jau nu 1929. g. ar tuolaika Izgleiteibys ministrejis akceptu asam tīseigi lītuot divejaidys golūtnis (vacas sātas // vacys sātys). Dīvamžāļ viersu otkon jam „vacūs veiru pīrodumi“, i tuolaika filologu sapynus var materializēt tik „Latgalīšu ābecē (lementarī)“ (1992) i „Gruomotā školuotuojim“ (1993), a na, saceisim, atdzymušajā žurnalā „Katōļu Dzeive“ (1989), pyrmajā originalizdavumā latgaliski piec garuo klusuma — Ontuona Kūkuoja dzejūļu kruojumā „Sovā saimē“ (1990) voi atjaunuotajā rokstu kruojumā „Olūts“ 8 (1992).

Vitolda Valeiņa lobajim dorbim latgalistikā juodaskaita juo prāca ap F. Trasuna rokstu i daildorbu izlasi „Dzīve un darbi” I–III (1997–98), apceriejumi par Latgolys autorim i jūs dorbim. Kūpdorbim ar profesoru ar lapnumu kluot līku Juoņa Cybuļska „Myuža dīnys, myuža dūmys“ (1995) i Madsolys Juoņa dzejis izlasi „Lynu zīdi“ (1998). Vēļ V. Valeiņs paspēj sagataveit i izdūt „Latgaliešu lirikas vēsturi“ (1998), pīsadaleidams i sirsneigajā gruomotys prezentacejā, sastateit „Latgalīšu dzejas antologiju“ (2001), kuo vuokūs vairs naīrauga.

Nu fakultatis profesors atsavoda 1999. g. majā, duovonā kolegom atnasdams sovu jaunuokū apceriejumu „Ievads latviešu literatūrteorijas vēsturē“ (1999)… Vuiceitīs ir nu kuo!!

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Nov
26
Sai
16:00 Sandrys Martys Grudulis autorvokors @ Andreja Upīša memorialais muzejs
Sandrys Martys Grudulis autorvokors @ Andreja Upīša memorialais muzejs
Nov 26 @ 16:00 – 18:00
26. novembrī 16.00 stuņdēs Andreja Upīša memorialajā muzejā Reigā (Breiveibys īlā 38–4) nūtiks Sandrys Martys Grudulis autorvokors. Tys aizsuoks jaunu pasuokumu cyklu muzejā – “Ceļā uz pirmo grāmatu”.   Sandra Marta Grudule izauguse Teiču pūrā,[...]
17:00 “Zīpis” @ Lūznovys muižys škiuņs
“Zīpis” @ Lūznovys muižys škiuņs
Nov 26 @ 17:00 – 19:30
"Zīpis" @ Lūznovys muižys škiuņs
19:00 Večerinka @ Medņovys tautys noms
Večerinka @ Medņovys tautys noms
Nov 26 @ 19:00 – 23:00
Večerinka @ Medņovys tautys noms