Kai roduos pīmineklis “Vīnuoti Latvejai”

Kai roduos pīmineklis “Vīnuoti Latvejai”

Roksta autors: Vladislavs Malahovskis, Latgolys Kulturviesturis muzeja specialists kulturviesturis vaicuojumūs

Pīminekļa nūzeime i raksturuojums

Vys jau byus pagryuši atrast Latgolā i vysā Latvejā cylvāku, kurs taidā voi cytaidā veidā nabyutu redziejs Rēzeknis centrā nūvītuotū pīminekli “Vīnuoti Latvejai”. Pīminekļa skots ir palics par sova veida Latgolys vizitkarti, tys radzams iz vysaiduoku izdavumu vuoku, suveniru itt.

Pīmineklis ir veļteits Latvejis Naatkareibys kara (1918–1920) dalinīku, kas pīsadaleja Latgolys atbreivuošonā nu lelinīku, pīmiņai. Nu viesturiskuo i idejiskuo skotpunkta pīminekli var skaiteit par monumentu, partū ka plotuokā nūzeimē tys reprezentej vysu Latgolu, tautys  atsabreivuošonu nu svešu varu, kai ari Latgolys vīnuoteibu ar puorejim Latvejis nūvodim. Partū pīmineklis teik saukts ari par Latgolys Atbreivuošonys pīminekli, bet tautā – ari par Latgolys Muoru. Pīminekļa liktiņs spylgtai raksturoj Latgolys i vysys Latvejis viesturis liktineiguos nūtikšonys 20. godu symtā – pīmineklis tyka div reizis guozts (1940, 1950) i div reizis atjaunuots (1943, 1992). Padūmu okupacejis godūs guoztuo pīminekļa vītā beja pastateits pīmineklis Krīvejis revolucionaram i boļševiku partejis vadūņam Vladimiram Leninam.

Pīmineklis “Vīnuoti Latvejai” 2003. g. Karteņa: nu Latgolys Kulturviesturis muzeja kruojuma

Pyrma 30 godu 1992. goda 13. augustā Rēzeknē Pyrmuos pasauļa latgalīšu konferencis laikā tyka atkluots atjaunuotais pīmineklis “Vīnuoti Latvejai”. Pyrmuo pīminekļa svineiga atkluošona nūtyka 1939. goda 8. oktobrī. Ituo pīminekļa meta autors beja Leons Tomašickis, tieļnīks – Kārlis Jansons. Sovpus 1992. godā atkluotuo atjaunuotuo pīminekļa tieļnīki beja K. Jansona dāls Andrejs Jansons i Indulis Folkmanis. Piec autoru īceris pīmineklis ir 11 metru augsts i sastuov nu granita postamenta i treis piramidali orientātom bronzys figurom – postoluos tārpta važu ruovieja ar kailu kermiņa augšdaļu, tautumeitys, kura nūsamatuse iz ceļu, snādz važu ruoviejam ūzula lopu vērtini, centraluos sīvītis tautumeitys tārpā figurys, kura izstīptā i pacaltā lobajā rūkā tur apzeļteitu krystu. Važu ruoviejs simbolizej Latvejis Naatkareibys kara ceinis Latgolā, ceļūs nūsamatuse tautumeita – pateiceibu i lyugšonu, bet centraluo sīvītis figura – breivū Latgolu. Pīminekļa figurys ir vārstys iz dīnvydim, tai saulainā laikā figuru sejis i apzeļteituo krysta speidums izaver eipaši izteiksmeigai. Itaidu izskotu pīmineklis dabuoja piec osu diskuseju i streidu latgalīšu inteligeņcis aprynduos paguojušuo godu symta 20. i 30. godūs. Polemika par pīminekļa veidu, idejiskū i vizualū rysynuojumu latgalīšu presē tyka uzturāta vaira nakai 10 godu garumā.

Pīminekļa vītys i izskota vaicuojums

Puorvarūt vysaiduokys nasaskanis, Latgolys Atbreivuošonys pīminekli tyka nūlamts ceļt Rēzeknis augstuokajā vītā preteimā piļsātys dūmis ākai. Deļtuo 1930. goda junī demontēja i iz tuoluoku vītu puorvītuoja Krīvejis imperatoram Aleksandram II veļteitū kapleicu (1867), bet tuos vītā īsvieteja pīminekļa pamatakmini. Pyrma pīminekļa pastateišonys latgalīšu presē tyka apsprīsti vaicuojumi par pīminekļa vītys izvieli (pīm., Rēzeknis vydslaiku piļskolns, īlys mola pi leluo Rēzeknis tylta) i pīminekļa izskotu (arka, obelisks, tūrņs). Veiskups Pīters Strods skaiteja, ka pīmineklis varātu byut lelys arkys voi cīši augsta obeliska veidā. P. Strodam beja ari prīšklykums pīminekli ceļt augsta tūrņa veidā ar tymā īreikuotu lelu stuņdinīku, bet tūrņa viersyunē nūvītuot skulpturu “Breivuo Latgola” ar vuorpu kiuleiti rūkā. Pīminekļa pakuojē izveiduot nazynomuo karaveira, krytuša par Latgolys atbreivuošonu, kopu i guņs oltoru, kurā vysu laiku dagtu guņs. Strods skaiteja, ka reizē ar pīminekļa projektu juoizstruodoj ari plānuotuo Tautys noma projekts, partū ka tī byutu saskaņuojami vīnā stylā.[i] Kaids A. Tetters ari īsastuoja par augstu tūrni, kaids ir Svātuo Marka laukumā Venecejā voi piec Seviļjis katedralis zvonu tūrņa (Giralda) parauga. Tūrņa īškpusē byutu sleips, nu akmiņu veiduots, klūns pa kuru varātu izkuopt tūrņa viersā, bet tūrņa vydā byutu īreikuojams lifts. Nūslāgumā autors precizej, ka tūrņa izbyuvē ir juopīsatur pi nacionaluo styla, īreikojūt ari oltoru ar svātū guni, kura dagtu eipašūs gadīņūs.[ii] Sovpus Fraņcs Kemps, pastreipojūt katuoļticeibys nūzeimi Latgolā, raksteja: “Lelam masivam granitā koltam krystam ir juopasaceļ puor vysu pīminekli, lai itys simbols Rēzeknis augstuokajā punktā, šosejis vydā pretim piļsātys vaļdei byutu radzams jau nu tuolīnis.”[iii]Tik piec vysaiduoku peripeteju Latgolys Atbreivuošonys pīminekļa ceļšonys komiteja 1934. goda junī izsludynuoja pīminekļa projektu konkursu, kurā beja nūruodeits, ka pīminekļam juobyut figuralys kompozicejis veidā.

Pīminekļa idejiskais i vizualais rysynuojums

Vēļ pyrma konkursa par pīminekļa projektu izsludynuošonys pīminekļa metu beja izstruoduojs K. Jansons. Reigys gazeta “Jaunākās Ziņas” raksteja, ka meta golvonuo ideja ir Latgolys apvīnuošona ar puorejū Latveju.

Tieļnīka Kārļa Jansona veiduotais pīminekļa mets (1934. g.; nu gazetys
“Jaunākās Ziņas”, Nr. 56.)

Pīminekļa metā beja attāluoti div sasakļuovušu sīvīšu tāli. Tai kai vīns nu sīvīšu tālu, tys, kas simbolizēja Latgolu, beja daudz mozuoks, tod latgalīšu presis reakceja beja pavysam kritiska. “Latgolas Vōrds” raksteja: “Ūtra sīvīte daudz mozuoka, seikuoka augumā, tuos izskots ir biedeigs i nabadzeigs. Jei ir kai nūsabeiduse, nūžālojami nūšļukuse, rauduodama glaužās pi kryuteža tai leluokajai. Uz mota tai, kai kaida buorineite – vuorguleite mīdzās pi sovys pamuotis [..] Muokslinīka kungs ir īmīsuojs vysu baļtīšu ideologeju attīceibā iz Latgolu. Tryukst tik “pamuotei” žogoru veikša, ar kū nūvycuot “palaidnei Latgolai” mugoru. [..] izcalta tik Latvejis Baļtejis daļa, bet Latgola pazamynuota i nūnycynuota.”[iv] Tyka nūsūdeita tautumeitys motiva izmontuošona tūpūšajā pīmineklī. Tai “Latgolas Vōrds”: “Latvejā seviški īmeiļuots pīminekļu motivs ir tautys meita [..] vysys idejis latvīši – muokslinīki spiej īmīsuot tik tautys meitā. Tei ir iz Latvejis Breiveibys pīminekļa, tei ir iz Bruoļu kopim [..] tei ir iz naudys, tei ir iz zeimūgmarku [..]. Itys tautu meitu pīlītuošonys drudzs ir padarejs tū par šablonu”. Tuoļuok sekoj vieliejums: “Lai pasorgoj Dīvs myusu Breiveibys pīminekli nu Latvejis muokslinīku šabloniskuos tautu meitys. Latgalīšu goram itei tautu meita ir pavysam sveša.”[v] Sovpus “Jaunō Straume”, īsastuojūt pret tautumeitys tāla izmontuošonu, vērsēs pret sovim oponentim – katuoļu gareidznīceibu: “Sīvītis kulta dīvynuošona pi myusu ir palykuse par slimeibu. [..] Voi latvīšu tautys raksturā nav nivīnys veiriškeibys īzeimis? [..] Mums tok vysim skaidri zynoms, ka sīvīte Latgolā ir iz daudz zamuoka gareiguo leimiņa nakai veirīši. Sīvītei Latgolā ir tik vīns tykums – muotis instinkts [..] Sīvītis religiskais fanatisms, tautys atteisteibys bremziešona ar [..] oklu verguošonu bazneickungu kastai – nikai nav pījemams.”[vi] “Latgolas Vōrds” nūpublicēja F. Kempa ideju īkļaut pīminekļa ansamblī gondreiž vysus īspiejamūs simbolus. Itai Kemps īsaceja papyldynuot pīminekļa saturu, kura dominante beja  lelais krysts: “Krysta pakuojē varātu nūvītuot četrys bronzys figurys: prīškejā pusē bruņuots ar zūbynu i vairūgu karaveirs voi tautys i breiveibys sorgs, tod puorejuos treis pusēs itaidys figurys: oruojs kai myusu zemis golvonais kulturys simbols, sīvīte-spriedieja ar rateņu, kas simbolizātu myusu sīvītis darbeibu tautys apgierbu izgatavuošonā i tod, lai pastreipuotu tū svareigū momentu, ka myusu latgaļu tauta sovu volūdu i nacionalū goru izgluobe tik ar muotis guodeibu, kura jaunajai paaudzei, bārnim stuosteja puosokys, dzīduoja dzīsmis i drukys spaidu laikūs nu puotoru gruomotys muoceja rokstu gudreibu, varātu nūvītuot  krāslā sādūšu vacuos muotis figuru ar bārnu puļceņu apleik.”[vii] Kemps ari īsaceja zem vysu itūs figuru īkaļt tautys dainu tekstus latgaliski, atbylstūši figuru saturam. Kluotyn vēļ, pastreipojūt vaļsts vīneibys ideju, pīminekļa ansambli varātu papyldynuot ar bareljefā veiduotim Latvejis proviņču četrim gierbūnim.

1935. goda 13. oktobrī Latgolys Atbreivuošonys pīminekļa komiteja, kurys prīšksādātuojs beja tūreizejais tautys lobkluojeibys ministrs Vladislavs Rubulis, pījēme galeigū lāmumu par pīminekli. Juoatzeimoj, ka kai ekspertus komiteja beja pīaicynuojuse tieļnīku Kārli Zāli i Latvejis Muokslys akademejis profesoru Konstantīnu Rončevski. Kūpā konkursā tyka īsnāgti 22 pīminekļa projekti i uorpus konkursa beja īsyuteits K. Jansona projekts. Izviertejūt lobuokūs projektus, komitejis žureja pyrmū gūdolgu pīškeire Ludzā dzymušajam Muokslys akademejis studentam L. Tomašickim.

Latgolys Atbreivuošonys pīminekļa projekti (1935. g.; nu
žurnāla “Atpūta”, Nr. 522)

Nūslāgumā varim konstatēt, ka redzīņus i streidus par pīminekļa ideju, izskotu i vizualū rysynuojumu nūsaceja ari vīnuota koncepta tryukums par pīminekļa dominejūšū ideju: Latgolys atbreivuošonys ideja; Latgolys apsavīnuošonys ar puorejū Latveju ideja; obeju ideju sinteze. Nūsaslādzūt konkursam par Latgolys Atbreivuošonys pīminekli, pyrmū gūdolgu sajēme pīminekļa projekts, kurā tyka īkļauta ideja kai par Latgolys atbreivuošonu, tai par Latgolys apsavīnuošonu ar puorejū Latveju. Pīminekļa vizualajā izpiļdejumā tautumeitys tāls tyka sintezāts ar kristeiguos ticeibys simbolu – krystu.


[i] Strods  P. (1924). Latgolas atbreivošonas pīminekļa lītā. Latgolas Vōrds, Nr. 4.

[ii] Tetters A. (1924). Kaids vords  Latgolas atbreivošonas piminekļa lītā. Latgolas Vōrds, Nr. 6.

[iii] Kemps  F. (1934).  Kas byus ar myusu pīminekli? Latgolas Vōrds, Nr. 16.

[iv] Kozlovskis  E. (1934). Latgolas atbreivōšonas pīmineklis. Latgolas Vōrds, Nr. 13–14.

[v] Borbals A. (1933). Kaidam jobyut Latgolas breiveibas  pīminekļam, Latgolas Vōrds, Nr. 15–16.

[vi] Vārōtōjs (1934). Atbreivōšonas pīmineklī – progresivu ideju! Jaunō Straume, Nr. 9.

[vii] Kemps  F. (1934).  Kas byus ar myusu pīminekli?.. Nr. 16.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Sep
27
Ūtr
19:00 Latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeiba @ tīšsaistē
Latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeiba @ tīšsaistē
Sep 27 @ 19:00 – 20:30
Bīdreiba “LgSC” sadarbeibā ar latgalīšu kulturys ziņu portalu lakuga.lv aicynoj iz ostoņom latgalīšu rokstu volūdys tīšsaistis bezmoksys nūdarbeibom, kab kotrys interesents varātu izzynuot vaira par latgalīšu rokstu volūdu i īsavuiceit tuos pamatprincipus. Latgalīšu rokstu volūdys[...]
Sep
29
Cat
15:00 Viesturis šaļteņu pītura “Latvij... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Viesturis šaļteņu pītura “Latvij... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Sep 29 @ 15:00 – 17:00
Itūšaļt Latvejā ir pyrma vieliešonu laiks, kod pylsūni lem, par kuru nu deputatu kandidatu sarokstim atdūt sovu bolsu. Ari pyrma 100 godu 1922. goda 7. i 8. oktobrī riezeknīši, kai ari vysys Latgolys i Latvejis[...]