Latgolys lauki ir muna meiluokuo vīta iz pasauļa. Saruna ar Aurēliju Rancāni

Latgolys lauki ir muna meiluokuo vīta iz pasauļa. Saruna ar Aurēliju Rancāni

Intervejis autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Grupai “Tautumeitas” itei ir nūtikšonom boguota vosora. Pīsadaleišona vairuokūs storptautyskūs pasuokumūs, koncertiešona kūpā ar grupu “Prāta Vētra”, kai ari augusta beiguos Skultis ūstā gaidomais pošu lelkoncerts “Skrejceļš”. Vīna nu “Tautumeitu” – Aurēlija Rancāne – tam vysam pa vydu vēļ paspiejuse absolvēt Latvejis Muokslys akademeju, kur ar myusdīneigu skotu pasavāruse iz maskuošonuos ritualu, kai ari aktivi īsaisteit folklorys kūpys “Grodi” darbeibā. Par tū vysu ari myusu saruna. 

Pyrma puors nedeļu redzieju Instagram tovu biļdi ar nūkoltušu augu i komentaru, ka tys atbylst itai vosorai. Saprūtu, ka tev tei ir aizjimta ar vysaidom nūtikšonom, pasuokumim. Drupeit paraksturoj tū – kas jau nūtics, kas vēļ paradzāts iz prīšku.

Nui, tei nūkoltušuo egleite iz muna balkona precizi raksturoj itū vosoru. (Smejās.) Saceišu gūdeigi, es nabeju gotova tik intensivai vosorai. Tys vyss uzjēme apgrīzīņus jau pavasarī, kod maņ tyvuojuos Muokslys akademejis bakalaura diploma sajimšona i beja ari cyti dorbi ar “Tautumeitom”. Tūreiz padūmuoju, ka, nu, nikas, maja beiguos aizstuoviešu diplomdorbu i paliks breivuoks. (Smejās.) Eistyn juosasmej, partū ka es vēļ da ituo naasmu pat aptvāruse, ka asmu pabeiguse akademeju. Tys beja tik vīns nu darbeņu, kas maņ itymā pūsmā ir bejs. Jau izlaiduma dīnys vokorā beju koncertā Kūknesis piļsdrupuos. Tys vyrpuļs vys vēļ nav beidzīs. Ruodīs, ka vyss vosorys skriejīņs vad iz tuos kulminacejis punktu, kas byus “Tautumeitu” lelkoncerts 26. augustā.

Jums ir dīzgon naparosta koncerta nūtikšonys vīta – Skultis ūsta. Deļkuo tai?

Es naasmu ituos idejis autore, partū saīs tik puorstuosteit, bet tys tai dabiski atguoja nu tūs meitiņu pusis, kuruom sātys ir Saulkrostu pusē. Muna muosa Asnate ari kaidu laiku struoduoja Saulkrostu dūmē, partū jei labi puorzynoj tū vidi nu īškpusis i uorspusis. Kod roduos vaicuojums, kur taiseit koncertu, Asnate dīzgon dreiži atguoja ar pīduovuojumu, ka juotaisa Saulkrostūs. Mums tei ruodejuos super ideja – tys ir dīzgon natuoli nu Reigys, bet dūd tū dobys sajiutu, kas mums ir cīši svareiga. Mes nūteikti naredziejom itū koncertu īšktelpuos. Skultis ūsta ir eipaša vīta, kur koncerti parosti nanūteik, tei ir apmaklātuojim nadaīmama. Tys tū padora tik interesantuoku.

Par jiusu jaunū albumu “Skrejceļš” var skaiteit i dzierdēt dīzgon pretruneigys atsauksmis. Ir muzykys zynuotuoji, kuri soka, ka jius esit cīši tyvu popmuzykai, cyti otkon ir puorlīcynuoti, ka jius zynit, kū dorot i esit radejušys gondreiž voi sovu stylu latvīšu muzykā. Kaidys ir jiusu pošu sajiutys par tū?

Mes pošys “Tautumeituos” vysod asam darejušys tū, ar kū asam piļneigā saskaņā. Nikod naasam raudzejušys byut koč kas, kas mes naasam. Ka mes niu skanam itai, tod taids ir myusu ituos šaļts nūskaņuojums i koč kaids kosmosa stuovūklis. Skaidrys, ka mums pateik eksperimentēt, meklēt jaunus pavedīņus. Nui, mes aizguojam taidā drūsā attuolumā nu īrostuos post-folk muzykys, tik deļtuo, ka mes cīši spieceigai sevī jiutam tū folklorys sakni. Ka mes tū najustu, mes nasajustu tik breivai pajimt folkloristiskuos vierteibys i pamatus i apdarynuot tuos taidā vīgli jautrā apdarē. Tys ir myusu ituos šaļts pīturpunkts, ar kuru mes asam piļneigā saskaņā. Tys, kai tys rezonej ar cylvākim apleik, ir interesanti ari mums pošom. Kas byus nuokušajā albumā? Tū nazyna nivīns, ari mes. Vysdreižuok, tys otkon byus koč kas piļneigi cytaižuoks.

Grupa “Tautumeitas”. Karteņa: nu personeiguo arhiva

Jius ar sovu darbeibu cylvākim ruodit, ka tautyskais var byut ari myusdīneigs. Voi par tū bīži dzieržot uzslovys, kritiku voi vyspuor sabīdreibys redzīni?

Eistineibā nimoz tik daudz naasmu dzierdiejuse kritisku attīksmi pret tū, kai mes ruodom folkloru. Varbyut vaira pat pyrmsuokumūs, kod ar “Tautumeitom” suocem dzīduot itū muzyku ar kedom kuojuos. Tod varēja dzierdēt: “Kai tod jius tai!?” Nu jau ruodīs, ka cylvāki ir saprotuši, pījāmuši “Tautumeitas”. Ceru, ka jī nu myusu pajam na tū, ka ar folkloru var dareit vysu, kū grybu, bet tū, ka tī ir koč kas, kur īsadzilinuot, pasasmeļt gudreibys, padūmus, kuri var rezonēt ar 21. godu symta cylvāku, kurs dzeivoj piļsātā storp betona myurim.

Ar “Tautumeitom” itūvosor bejot ari Japanā. Kū jius tī darejot?

Japanā mes bejom jau ūtrū reizi. Pyrmajā reizē bejom kai vīni nu gostu, kas reprezentej latvīšu kulturu, tok tūreiz myus pamaneja japaņu muzykys producenti, kuri īsainteresēja par “Tautumeitu” muzyku. Ari beletus iz myusu koncertu tūreiz izpierka div stuņžu laikā, kas paruodeja, ka vītejai publikai myusu, latvīšu, muzyka varātu byut saistūša. Koncerts ari eistyn beja breineigs, myus cīši syltai uzjēme. Tys gon beja jau dīzgon seņ, ari itai koncertturei vajadzēja nūtikt jau 2020. godā. Kovids, prūtams, tū atlyka div godus.

Mums tī beja pīci koncerti vysaiduos Japanys piļsātuos. Mes izbraukuojom vysu Japanu, kas beja breineiga pīvīnuotuo vierteiba. Storp Japanys i Latvejis cylvākim eistyn ir koč kaida lela saikne – mes cīši labi saprūtam, uztveram vīns ūtru. Kulturys ir dažaidys, bet tys ciļvieciskais syltums ir cīši tyvs.

Tys beja breineigs pīdzeivuojums, lai ari na vīgls – divejis nedelis paceli nu sātys, vysu laiku puorbraucīni. Maņ tys ari personeigi beja slūdzis lyuzuma punkts – es ari napīsadaleju vīnā koncertā i divejūs pīsadaleju siežūt, partū ka suoce buksēt veseleiba. Pabaudeju ari Tokejis slimneicu. Saguoja taids pīdzeivuojums pīdzeivuojumā. Tok vītejī organizatori par mani cīši ryupejuos, vyspuor nasajutu, ka nabyutu drūseibā.

Ruodīs, ka “Tautumeitas” niu sasnāgušys cīši augstu sovys karjerys punktu, kū pīruoda ari, pīmāram, koncertiešona itūvosor kūpā ar “Prāta Vētru”. Kaidi varātu byut jiusu plani i vierzīni iz prīšku?

Saceišu, ka nazynu. (Smejās.) Vyss “Tautumeitu” ceļš da ituo ir vierzejīs dīzgon dabiski, itūs septeņu godu laikā nikod naasam siediejušys i dūmuojušys – kū niu dareisim? Nu pošys pyrmuos dīnys vysod prīškā ir bejuse kaida izaicynojūša, tok prīceigi satraucūša nūtikšona, kū cīši gaidom. Kod tū sasnādzom, jau nūteik koč kas tuoļuok. Tei ir svieteiba, ka tai ir guojs vysus itūs godus. Mes tū nūviertejam. Itei šaļts eistyn ir taida sovā ziņā kulminējuša, tok tī nikuo navar izdūmuot, kas byus iz prīšku. Laiks ruodeis.

Mums itūvosor beja ari pavysam nacerāta breineiga nūtikšona Pūlejā. Tys beja festivals, kur vysaiduoki pūļu muziki sasadorboj ar uorvaļstu muokslinīkim. Mums beja juoveidoj kūpeiga uzastuošona ar pūļu rokgrupu “Afromental”. Jau pyrmajā mieginuojumā saprotom, ka mums ir tik loba energetiska saskaņa. Tys beja koč kas natycams. Ari festivala publika myus cīši labi uzjēme. Piec tam saprotom, ka navarim tik dreiži škiertīs, sadarbeiba ir juoturpynoj, ceram, ka tys ari nūtiks. Pūleja mums vyspuor atsakluoja kaids taids slāptais duorgakmiņs. Cytaiž jau ruodīs – tepat jau, vaļsts, kurai ilgi juobrauc cauri, lai koč kur tuoļuok tyktu. (Smejās.) Eistineibā tī ir breineiga muzykys pasaule.

Tu jau saceji, ka tī plani iz prīšku “Tautumeitom” atīt poši, vyss nūteik dabiski. Tok jius esit gona lels kolektivs. Nav tai, ka šaļtim dūmys atsaškir?

Prūtams, atsaškir, bet mums ir cīši lela sovstarpieja saskaņa i lels cīns cytai pret cytu. Pat nazynu, voi var izstuosteit, kas ir tys atslāgs iz taidom attīceibom, kaidys ir mums. Mums ir moz streidu voi dūmstarpeibu. Mes navarim sevi saukt par lobuokajom draudzinem, tuos nav vīnkuorši taidys lobys attīceibys. Tei ir koč kaida mageja.

Dūmoju, ka tys nūteikti ir ari kolektiva vadeituojis nūpalns. Kod Asnate ir davusēs kur cytur ceļuojumūs voi dorbūs, ir gryušuok, nav vadeituojis, kura pasoka, kai lobuok dareit.

Prīcojūs, ka maņ ir tykuse laime byut itymā kolektivā. Kotra nu myusu ir cytaiduoka, ar sovu ūdzeņu. Mes tai cīši veiksmeigai vīna ūtru papyldynojam. Myusu dzīsme “Vīna ūtrai” i jaunais videoklips tai byus taišni par itū temu – kai asam bejušys i vysod byusim vīna ūtrai. Taida eipašuo meitiņu draudzeiba – muoseiba.

Grupa “Tautumeitas”. Karteņa: nu personeiguo arhiva

Ir skaidrys, ka jiusu koncertūs var sagaideit ari dzīsmis latgaliski, taidu natryukst ari jaunajā albumā. Tys saisteits ar tovom i muosys saknem, latgalīšu folklorys boguoteibu voi vēļ kū cytu?

Vīnnūzeimeigai tys, ka latgalīšu dzīsmis ruodīs vysskaistuokuos i meiluokuos, nūteikti ir saisteits ar myusu saknem Latgolā, ar kurom mes eistyn gribim lapuotīs. Koncerti Latgolā vysod ir eipaši. Ari tikū, kod kūpā ar “Prāta Vētru” bejom Daugovpilī, ruodejūs, ka taišni tī nu vysu treis da tuo nūtykušūs koncertu beja vyssyltuokuo uzjimšona.

Mes ari jiutam, ka “Tautumeitu” ceļš īsasuoce Latgolā, Rēzeknē. Kod nivīns vēļ nazynuoja, kas ir “Tautumeitas”, mes jau sajēmem Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks” par lobuokū videoklipu i debeju. Tys beja taids lels gryudīņs i īdrūsynuojums turpynuot īt myusu vierzīnī. Vairuoki nūzeimeigi pīturys punkti mums bejuši taišni Latgolā.

Skaitu, ka Latgolys tautysdzīšmu melodejis i teksti cīši ītrycynoj sirdi. Osorys vysvaira maņ izraisa taišni latgalīšu tautysdzīsmis. Tī ari vēļ ir daudz taidu pierleišu, kū gribīs izceļt uorā plašuokai auditorejai.

Pīmiņu tū “Boņuka” bolvys padūšonu. Vysim beja vaicuojums: “Kas ir “Tautumeitas”?” Mums tūlaik pat Lakugā rokstam beja taids nūsaukums. Voi tūlaik īsadūmuojot, ka tys vyss atsateisteis tik tuoli, kai ir šudiņ?

Nūteikti nā. Suokumā kotra itaida nūtikšona tev izraisa cīši lelu emoceju spektru. Dreiži viņ tu suoc pīrast i vari aizīt taidā pošsaprūtamā pošplyusmā. Partū vajag pasavērt nu molys i nūviertēt – kur esi niu i kur beji suokumā. Mes nūteikti tod nadūmuojom, ka tiksim tik tuoli. Kas tū lai zyna, kur mes byusim vēļ piec septeņu godu!? Kai asmu dūmuojuse – es pat nabeju paspiejuse izsapynuot tū, kū pīdzeivuoju. Pīmāram, ka mes jau piec pīcu pastuoviešonys godu dzīduojom iz vīnys skotivis ar “DakhaBrakha” (ukraiņu pasauļa muzykys kvartets – L. M.), kas ari nūtyka Latgolā, GORĀ. Tī, nūejūt nu skotivis, maņ byra aizkustynuojuma osorys. Dūmuoju – kai tys var byut, ka tys nūteik ar mani!? Ka dzīduoju ar grupu, kū beju atkluojuse taišni pyrma pīcu godu, kas ir bejuse tei, kas mani īdvasmoj i aizkustynoj. Ari itūvosor, 25. augustā, kuopsim ar “DakhaBrakha” iz vīnys skotivis, Mežaparka estradē, kū jau navaru sagaideit. Dūmoju, ka itūreiz tys byus cīši aizkustynojūši ari Ukrainys kara kontekstā.

Jau pīminieji, ka itūgod pabeidzi Muokslys akademeju. Saprūtu, ka ari tovs diplomdorbs ir bejs saisteits ar maskom. Pastuosti par tū vaira.

Interese par maskom maņ aizasuoce jau pyrma septeņu godu, kod maņ beja juobeidz Reigys Dizaina i muokslys vydsškola. Dūmojūt par diplomdorbu, nazkai tyku da maskuošonuos temys. Leidzeigi kai muzykā, tai ari muokslā maņ ir svareigi meklēt senatnis i myusu dīnu sasadūršonys punktu, jemūt nu folklorys pamatu i impulsu, kab radeitu kū jaunu.

Nazynu, voi maņ ir eista atbiļde, deļkuo taišni maskys. Ar tū asmu bejuse saisteita vysu sovu dzeivi, partū ka asmu pīsadalejuse masku festivalūs jau nu bierneibys. Muna mama ir izpietejuse itū ritualu Latvejā, sarakstejuse par tū gruomotu, kas maņ ir kuorteigs pamats. Tuoļuok jau tys ir breivs, rodūšs dūmu liduojums, jaunu formu mekliejums. Suokums taidai formai, kaida tei ir šudiņ, ari nūtyka Latgolā, munūs laukūs. Staigojūt pa kuormim, darbneicom, nūlyktovom, verūtīs iz munu vacvacuoku dzeivis laikā taiseitajim i īvuoktajim materialim, dorbareikim, kuri niu tī stuov kai taidā muzejā, saredzieju tymūs tik daudz skaistuma. Beja žāļ, ka tys stuov škiunī i nateik izmontuots. Vīns nu impulsu beja pīškiert itom lītom ūtrū elpu i dzeivi. Vīnā vosorā, kod tī beju ar sovu lobu draudzini Alisi, mes tū kūpeigi aizsuocem. Tys vyss rezultiejuos fotografejuos, kas ir vīns nu munu hobeju. Maņ cīši pateik fotografēt i fotografeja. Asmu ari saprotuse, ka vīnai dareit maņ napateik, vajadzeigs ūtrys cylvāks, ar kuru kūpā veiduot tū sinergeju. Ruodīs, ka tai var spieceiguok kū radeit. Laika gaitā ir īsavuocs biļžu arhivs, dūmoju, varbyut vajadzātu sataiseit kaidu nalelu izstuodi.

Karteņa: nu personeiguo arhiva

Saprūtu, ka tu turpynoj dorbuotīs ari folklorys kūpā “Grodi”. Naseņ jums beja koncerts “Jasmuižā” i reizē ari “Grodu” nūmetne. Pastuosti vaira par tū, kū tī darejot.

Itei nūmetne beja gataveišonuos myusu 35 godu jubileja koncertam, kas 3. septembrī nūtiks Reigā, Botaniskajā duorzā. Sasatykom ar vacuokuos paaudzis puorstuovem Latgolā, kas voda kasdīnu sovā īrostajā lauku vidē. Koncerta koncepts ir, ka mes īmam pi itūs cylvāku i vaicojam, kas ir jūs spāka olūts. Prūtams, tu navari cylvākam itaidā formā tū pavaicuot, varbyut jī par tū sovys dzeivis laikā nimoz nav dūmuojuši. Tī juomuok ari aizavaicuot tai, kab tu sajimtu atbiļdi. Dažaidu sīvīšu stuostus par spāka olūtim koncertā atskaņuosim ari audioformatā, asam atlasejuši ari atbylstūšys dzīsmis. Nūmetnēs smeļomēs gudreibu i dzīsmis nu lauku taņtem, vuicomēs dzīsmis, puorrunojam izzynuotū, daudz muzicejam, pavodom laiku kūpā. Mums “Grodos” ir saleidzynūši jauns sastuovs, partū cīši svareiga taida pasarunuošona. Kasdīnā, sasateikūt mieginuojumūs Reigā, varbyut nasaīt tikt da taidu dziļuoku sarunu.

“Grodi” ir vēļ vīna aktiva saime, kura itūgod ir aktivi dorbuojusēs, pīsadalejuse festivalā “Baltica” i snāguse ari koncertus. Ari te taida aktiva dzeive nūteik. (Smejās.) Tok maņ tys cīši pateik. Es navarātu aizīt nu folklorys kūpys, partū ka maņ tam nav laika voi ar “Tautumeitām” ir svareiguoki koncerti. Folklora ir tei vide, kur tu atsagrīz pi seve, sasazemej i atguodynoj sev par pamatvierteibom.

Folklorys kūpa “Grodi”. Karteņa: nu personeiguo arhiva

Piec ituos atbiļdis maņ ruodīs pavysam sovaids īcarātais pādejais vaicuojums. Tok, sekojūt tev leidza socialajūs teiklūs, asmu īvāruojuse, ka breivajā laikā raugi braukt iz sovim Latgolys laukim. Voi Latgola ir vīta, kur tu daboj spāku?

Cīši lobs vaicuojums, i Latgola ir tei vīta, kur es daboju spāku. Muna lauku sāta Baļtinovā ir muna svātvīta, kur es braucu, kab atsajaunuotu, sasazamātu, atsagrīztu i pabyutu pi seve. Tys, ka tī vys vēļ dzeivoj muna baba, ari ir nūzeimeigs faktors i papyldu mudynuojums bīžuok aizbraukt. Itūvosor dīvamžāļ ir saguojs daudz mozuok tī byut. Gaidu septembri, kod varbyut tī aizbraukšu iz ilguoku laiceņu. Varātu saceit, ka Latgolys lauki ir muna meiluokuo vīta iz pasauļa.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Oct
5
Tre
15:00 Pītera Korsaka fotografeju izstu... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Pītera Korsaka fotografeju izstu... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Oct 5 @ 15:00 – 16:30
Izstuode viestej par 20. i 21. godu symtā satyktajim zynomajim i mozuok zynomajim latgalīšim. Tei ir līceiba par laikabīdrim mynātajā periodā, kurūs vydā ir Pīters Zeile, Evalds Vasilevskis, Bronislava Martuževa, Juoņs Streičs, Bronislavs Spridzāns i[...]