Naujinis muzejā apsaverama izstuode par Vyšku viesturi

Naujinis muzejā apsaverama izstuode par Vyšku viesturi

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Nu 19. augusta Naujinis Nūvodpietnīceibys muzejā (Školys īlā 1, Naujinē) byus apsaverama izstuode “Dzīve Višķu miestā”, kurā varēs īpazeit Vyšku kai apdzeivuotys vītys veiduošonuos viesturi nu 17. godu symta da 20. godu symta 40. godu suoku, viestej informaceja Augšdaugovys nūvoda sātyslopā.

Dumeši, Uzdini,  Abo, Ciši, Ciseri, Grami, Igoli, Grobi, Kili, Placinski, Kominarovi, Kļackini, Magidi, Pogili, Noviki, Meilahi, Hirši, Šepšeleviči, Subati… Ituos i vēļ vērtine cytu pavuoržu caurvyn Vyšku mīsta viesturi da tragiskuos 1941. goda vosorys, kod tyka nūgalynuota leluokuo daļa Vyšku ebreju.

Stuosts par Vyšku mīstu baļsteits Latvejis Nacionaluo viesturis muzeja Viesturis departamenta Fotonegativu kolekcejis, Pūlejis Nacionaluo digitaluo arhiva, Krīvejis Vaļsts kinofotodokumentu arhiva, Naujinis Nūvodpietnīceibys muzeja, Preiļu viesturis i lītiškuos muokslys muzeja, muzeja “Ebreji Latvijā” i Latvejis Dzeļžaceļa viesturis muzeja kruojuma fotografeju i dokumentu. Boguoteigs materialu kluosts daīmams, pasasokūt Dumešu, Uzdinu dzymtu, kai ari Vyšku pogosta dzeivuotuoju privatajim arhivim. Īskotu mīsta dzeivuotuoju popularuokajūs nūsadorbuošonuos veidūs 19. g. s. beiguos – 20. g. s. suokuos snādz lītiskī prīškmati nu Naujinis Nūvodpietnīceibys muzeja kruojuma.  

17. godu symtā Vyšku i tyvuokuos apleicīnis atteisteibu sekmēja Molu dzymta, kuruos saknis atrūnamys Prūsejā 15. godu symtā. Latvejā ituos dzymtys piecteči pasaruodeja 17. godu symtā: Tomašs Mols dabuoja eipašumā muižu Ludzys traktā, Detlofs Mols  – Rēzeknis traktā, bet Arends Mols, karaļa karaspāka armejis majors, palyka par muižys eipašnīku Vyškūs.

Molu dzymtys izvārstuo saimnīcyskuo darbeiba i Vyšku dzeļžaceļa stacejis atkluošona 1860. goda 20. novembrī sekmēja Vyšku mīsta atteisteibu. Jau 18. g. s. beiguos – 19. g. s. Vyšku mīstā beja ebreju tauteibys pylsūņu puorsvors i vītejī dzeivuotuoji jidišā mīstu sauce par štetlu – mozu piļsieteņu ar lelu ebreju dzeivuotuoju skaitu. 1897. godā 668 aba 68,6% nu vysu mīsta dzeivuotuoju beja ebreji.

19. g. s. Vyškim tyka pīškiertys mīsta tīseibys. Tei beja nalela apdzeivuota vīta, kuruos dzeivuotuoju vairums nūsadorbuoja ar tierdznīceibu i amatnīceibu. Ebreju sātys beja izkaiseitys pa vysu Vyšku mīstu, bet vysvaira tūs beja Aglyunys (agruok Pīterburgys), Kruoslovys i Tierga (agruok Reigys) īlā. 1941. godā ebreju tierguotuoju i skrauču mīsta īrostū dzeivi puortrauce Ūtruo pasauļa kara nūtikšonys.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Jul
18
Cat
14:00 Bolvu nūvoda svātki @ Bolvi
Bolvu nūvoda svātki @ Bolvi
Jul 18 @ 14:00 – Jul 20 @ 23:45
Bolvu nūvoda svātki @ Bolvi
16:00 Storptautyskuos rezidencis nūslā... @ Rotko muzejs
Storptautyskuos rezidencis nūslā... @ Rotko muzejs
Jul 18 @ 16:00 – 17:30
18. julī 16.00 stuņdēs Rotko muzeja konferenču zālē nūtiks storptautyskuos rezidencis nūslāguma izstuodis atkluošona.   Nedelis garumā, nu 12. da 19. juļa Eiropys Savīneibys finansātuo projekta “Eiropas kultūra: Visi dažādi – visi vienlīdzīgi” laikā Rotko[...]