Lītu viesture: gazetnīks

Lītu viesture: gazetnīks

Rokstu sagataveja: Valentins Lukaševičs

I

Kab byutu gazetnīks, ir vajadzeiga gazeta. Ir daudz taidu gadīņu, kod tikai kaidys vīnys lītys pasaruodeišona padora tai, ka rūnās kaida cyta, nu tuos izrītūša līta voi darbeiba.

Ka nabyutu automašynu, nabyutu ceļu moluos degvīlys uzpiļdis staceju. Ka nabyutu stuņdinīku, nabyutu stuņdinīku pruoveituoju. Nu vīna izrīt ūtrais i itei viertine ir bez gola i suokuma.

II

Svātdiņ, 1905. goda 27. novembrī (piec vacuo styla) izguoja pyrmais, kai myusejūs laikūs saceitu, latgalīšu medeju produkts – gazetys “Gaisma” pyrmais numers.

Kai redaktors-izdeviejs pasaraksteja Francis Kemps (Kempišs), redakcejis adress beja Sanktpeterburga, Malaja Masterskaja sāta numer 9, kvatire numer 13. Tei sāta atsarūn pi pošys Stanislava bazneicys, juodūmoj, ka redaktors dzeivova i redakceja struodova bazneicai pīdarūšā ākā.

Ituos pyrmuos gazetys pošys pyrmuos lopys pošā viersā, zamyn GAISMA nūdrukavuots – „pyrma latgalīšu awize”. Ka turēt gūdā Fraņci Kempu i myusu pyrmū gazetu, byutim vuords avīze kai golvonais juolītoj latgaliskajā komunikacejā.

Var tai. Var i cytaiž.

Avīze nav ni latgaļu, ni baltu vuords, nazkas cīši senejs i nazkas cīš ni sovs, kai cytim tys iz ausi ruodīs. Kai roksta Konstantīns Karulis “Latviešu etimoloģijas vārdnīcā”, vuords avīze ir nu svešu tautu pajimts – nu fraņču avis, kas ir ‘paziņuojums’, tod car vuocu dialektim īsaveds latvīšu volūdā 18. godu symta beiguos[1].

Vuords gazeta nav nimoz krīvu vuords, kai daudzim iz ausi ruodīs. Ari krīvim tys ir svešvuords, kuru daudzi tī rauga jau kurū reizi aizmeit ar kaidu eistyn senslavisku ekvivalentu.

Vuords gazeta īt nu itaļu volūdys. Par gazzetta naoficiali sauce seiku divu soldu venecīšu monetu, pa myusiskam – žagateņa, deļtuo ka iz monetys beja atveiduota žogota, a tei italiski – gazza. Taišni vīnu gazetu 16. godu symtā Venecejā moksova papeira lapenis ar oficialom ziņom i svareiguokajim jaunumim. Piečuok i pošys lapenis suoce saukt par gazetom.

Vuordu gazeta pajēme fraņči, tod i cyti. Beja laiks, kod pūli cīši aizaruove ar fraņču volūdu (Napoleons sūleja jim atjaunuot jūs vaļsti), lieneišom i pūļu volūdā īguoja itys vuords. Ari tān tys tai pi jim ir, vīna nu leluokūs jaunlaiku Pūlejis gazetu ir “Gazeta Wyborcza”.

Voi latgalīši vuordu gazeta pajēme nu pūļu voi nu krīvu? Kas jū zyna… Varēja i nu obeju reizē – nabeja ite cytu literaru kulturtelpu.

Laikroksts? Nui, bet ari īt nu vuocīšu. Zeitschrift ir saliktiņs, kuru burtiski pa daļom puorlīkūt pa myusiskam saīt “laikroksts”. Gars i vuocysks vuords, ar kuru karova vēļ jaunlatvīši.

III

Ir taida līta, kū sauc par gazetnīku. Cyti dūmoj, ka tys ir postnīks, nā. Tai sauce pi sīnys dakaramu konstrukceju, kurā varēja ībuozt jaunuokuos gazetys i žurnalus. Kab nasasvaida sātā pa vysurīni, kab kotrys saimē zyna, kur pajimt i paskaiteit. Radzamajā pusē tai konstrukcejai beja šmuki izšyustejumi, myusu sātā Lelajūs Garančūs – zam plotzoraina kūka siež puika i skaita gazetu, a nu viersa iz jū verās žogota.

Gazetnīkus cylvāki parosti taisēja poši. Tei beja līta, kur apsavīnova veirīša i sīvītis dorbs.

Taisnu, bezzorainu mozuo piersteņa bīzuma kūka zoru nūtacynova gludu i teiru. Tuo zora, kura garums beja 30–35 cm, obūs golūs izgrīze grūpis, kurymuos īsēja gleitu stričeiti.

Piec zora izmāra[2] jēme drēbi, salūcēja tū dubulti, sovutīs auškā īšyva tuneleiti, kur tū zoru ībuozt i paslēpt. Dubultuos drēbis tukšajā storpā ībuoze piec izmāra izgrīztu kartonu. Zamašku gazetnīkam taiseja daudz plotuoku par aušku.

Drēbis prīškejū, vysim radzamū pusi izšyva ar smolkim dīgim. Parosti viersā beja kruosainys i vejeigys pučis. Voi pīkluojeigi i kuorteigi bārni, kuri bareņā skaita gazetu[3]. Prostuokais, ka izšyuts kaids sokomvuords voi aforisms.

Karteņā: gazetnīks Ondrupinis muzejā

Gazetnīkā lyka na tikai gazetys, bet ari lapenis ar tekstim muojinīkim, sajimtuos viestulis, svareigys kvītis i tt. Cyti ar odotu kaidu svareigu lapeņu daspraude uorpusē.

Ka tān soltaunīka durovys mes apleimejam ar vysaidu atguodynuojumu ci paziņuojumu lapeņom, tod pyrma 90 godu aptyvai deļ tuo kolpuoja gazetnīks.

Myusu sātā gazetnīks karinēja lelajā ustobā, pi durovu. Tuos durovys beja nu diveju daļu, kasdīnā tyka vyrynuota tikai vīna puse. Tū ūtrū pusi, kura beja aiztaiseita ar kņākučim auškā i zamaškā, attaisēja vaļā puors reizis godā. Aiz ituos naaktivuos durovu dalis pi sīnys karinēja divys lītys – nūpliešamais kalendars i gazetnīks.

Cik redzieju pi cytu, parosti gazetnīks beja pošā golvonajā ustobā – kur auškā styurī stuovēja obrozi, iz komoda mūceņa, a pi sīnys dzeda, babys i cytu fotografejis. Nikod nabeju redziejs, ka gazetnīks karinātu verandā voi kuknē.

Karteņā: gazetnīks 1939. goda karteņā
Karteņā: gazetnīks kaidā 1939. goda karteņā

IV

20. g. s. 60. godūs mebeļu kombinati suoka ražuot mūdeigu lītu – žurnalu gaļdeņus. Jūs pierka na tikai vysaidys īstuodis, kur uzgaidamajuos telpuos iz jim beja salykti izdalis materiali i brošurys.

Pyrmū reizi taidu mebeli redzieju pavysam mozeņš – Dzelzceļnīku poliklinikys kalidorī, kur iz taida beja salykti bukleti par rūku mozguošonu, saulis i vieja vanom, izplateituokajom slimeibom i tml.

Taidus žurnalu gaļdeņus pa blatam pierka ari cylvāki sovim dzeivūklim i sātom. Ka beja vareiba, komplektā ar atpyutys krāslim – tod saguoja atpyutys styureits. Suokūs krāsli beja ar eisom mugareņom, bet piečuok ar labi viņ garom – taidūs krāslūs varēja snauduļuot voi izgulēt atmīgu.

Modernuokuos saimēs iz tuo gaļdeņa beja čehu voi austrumvuocīšu žurnali, bet pa vydu kaida nibejs kristala vāzeite . Izavēre, ka te dzeivoj gudri cylvāki, kuri daudz skaita. Iz itaida gaļdeņa varēja nūlikt kopeja kaneņu, šaha dieleiti.

Pi sīnys dakarinomī gazetnīki palyka vacmūdeigi. Ari funkcionali jī palyka aiz mugorys. Gazetnīkūs sabuoztais nabeja izreiz radzams, a iz žurnala gaļdeņa izlyktais beja puorskotoms, momentā apsaverams. Iz tuo zamuo gaļdeņa varēja salikt daudz vairuok gazetu i žurnalu, ari vysam kam cytam tys gaļdeņš labi nūderēja.

Konkurencis ceiņā gazetnīkam nabeja vareibys izdzeivuot.

Niule gazetnīki, kuri nu 20. g. s. padsmitūs leidz 80. godu beja cīši daudzuos Latgolys sātuos, ir lels muzejisks ratums. Na kotrā Latgolys muzejā voi privatā kolekcejā taidi ir!

Ka zynuotnīki dokumentej i tipologizej Latgolys cymdys i zečis, ručnīkus i pyura skreinis, austūs koldrus i izšyusteituos sīnu sedzenis, to tik pat vierteigi i interesanti ir apzynuot, kaidu stylu i žanru gazetnīki pi myusu ir bejuši.


[1] Karulis K. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. 1. sēj. A-O. – Rīga: Avots, 1992., 93. lpp.

[2] Varēja i ūtraiži – pīmeklēt zoru jau sašyutai drēbei.

[3] Vīnu reiz Rykovā redzieju izšyutu ari gazetys nūsaukumu – Jaunākās Siņas.

Print Friendly, PDF & Email