Mārīte Slišāne: itymā reitā kopejs smuordoj piec rudiņa

Mārīte Slišāne: itymā reitā kopejs smuordoj piec rudiņa

Dzejūļu autore: Mārīte Slišāne

10. septembrī Rēzeknis nūvoda Rogovkā nūtika pyrmais dzejis slams latgaliski “Rogovkys dzejis voga”, kurā sasaceņte deveni latgaliski rokstūši autori, bet par uzvarātuoju trejuos saceņseibu kuortuos žureja i skateituoji atzyna Mārīti Slišāni. Vaira par pasuokumu var skaiteit ITE.

Portala lakuga.lv skaiteituojim pīduovojam puorskaiteit Mārītis Slišānis Rogovkā skaiteitūs dzejūļus, kai ari vīnu, kurū autore beja dūmuojuse skaiteit, nu pādejā šaļtī pamainejuse. Tymūs saglobuota autoris lītuotuo Zīmeļlatgolys izlūksne, tok raudzeits tū pīlāguot latgalīšu rokstu volūdys pareizraksteibys normom.

Mārīte stuosta, ka dzejūli tūp nu juos sajiutu radzātuo, dzierdātuo, izjustuo, izsapynuotuo, puordzeivuotuo. “Vaicojums, voi tei JEI ešu es? Daudzi personificej ar mani, nui – var byut i tuo. Ka jau dzeja īt nu manis, tod i tys sovā ziņā ir par mani, munu pasauli apleik… Tys, cik ir realitate, cik sepynātais – tys laikam, lai palīk pagaidam kai vaicuojums.” Jai ari ir cīši svareigi pīraksteit dzejūli iz reizis, kod tys atīt. “Vysi dzejūli apmāram rūnuos vīnaidi. Ir breids, kod atīt tei sajiuta, i maņ jei ir juopīroksta. Ka es napīrokstu, tei sajiuta ir ari palaista, jo tū mirkli atgiut nav vaira īspiejams.”


te
itymā reitā
jei sapleisa
drupatu drupatuos
pa dzeiparim izyra
apsormova sierma
i solta
pa celim i nacelim
juos acs pylnas
smiļkts gryudu i sunīšu
iz skrūpstuom
zīd vālī lyni
i lyupas smuordoj
piec līta i zuoles…
mieness gaismā
jis lyka jū kūpā
īpyuta dzeivību
vārdamīs acies
ilgi kluseja i klausejuos
kuo kryuties dzīd atvosora
apleik sytuos vokara buobas
i mygla cieļuos nu tyuškuma

jis atstuoj daudzpunkti iz juos mīsas
ai zūbim, pierstim i lyupuom
izžāloj pukstūšū mīsu

jei vusu dīnu gulies gultā sazarāvuse
kuo tikū dzims kačāns
lāni murrojūt sepinies par princesi
stykla kolnā sasolušuom lyupuom
i soltu sirdi
apleik lidinej lapsenes
baba aiz golda luopa caurumainuos dvieseles
vuškuom i vylkim
egles bierdynoj čīkurus i viejā
palaiž sāklas
ai atvārtim knābeišim
putyni nūrej vuordus i sāklas

nem mani aiz rūkas
īsem broduot rudiņa peļčies pyrmū ladu
zeimuot iz asfalta tauriņu spuornus
šaudietīs ai cārmyušku ūguom
panem mani iz tikū nūkultuo gryudu teiruma
izkemmej munus motus nu solmim
ai sovu korstū plaukstu
salūki munas dūmas lidmašinīties
i palaid pretī muokiunim
īsaklausi kuo rudiņs lāni īkuop munā kliepie
lein sūplok i syldīs pi munas korstuos mīsas…

dzīd vieji jai sūplok
rej suņi aiz muguras
jei klusi raud
šyupojūt tevi
atrostū vosorā…


***

maņ suop
kod tu dasadur munai mīsai

es pīkuopšu piečuok
kod byusi gotova krist
pi munim celim
ai stīpļu vaiņuku golvā

baba oda zeči piec zečes
zeči piec zečes
kraun skaudzies, gruomatu plauktūs
pi griku i rīsu pakuom
byus solti laiki, byus solti laiki
kuojas saļs i solta sirds…

pavasars
dzymst jaunas dzeivības
munuos lygzduos
solmu ruļļus cyloj šlīču muotes…

a sūplok mierst siermuom golvuom vaciki
ai zalta medaļom kryuties
i tikū pasauli īraudzejs bārns

mām, deļkuo es dzymu itymā breidie?
statiesi uobeļu sadu, kas tyka izrauts
ai vusuom sakniem
saule leist i dadzynoj gulūšejim acs…

klīdz raudive osoru dzīsmi
tyuškejā teirumā
karūga kuota golā
te beja piļsāta


***

kotru dīnu jauni draugi
facebook ai komplimentim
virtualuom pučiem
i bučuom
tulkuotim google tekstim
blok blok blok
malni dzaltani sorkoni
a jei nu deviņdasmytajim
jei pļovā losa pučes
i bučojuos zam kreitušuom zvaigzniem
ai sovejim
sazavalk muokiuni
sūpluok leist
mierkst mugura i aizmugure
kuras seņ nav bejs
viņ bierneibā pi tāva rūkas
skali skaņ roks nu atvārtuo mašynas lūga
nūveitušs pučes mātoj zīdlapines
tyuška kopeja kruška
ai lyupuom nūzeistu kakliņu
izstuosta puosaku bārnim
i īstuosta puosaku sev
ir pušnakts
kauc izsolkušī vylki aiz rūbeža
sapynā jei sleika
sasapynuse mammas kuozu kleitā
kārmanā atslāga ai ružovu luoceiti
viņ durovas cīši iz tū pasauli
ir reits
lobs reits
loba dīna
loba nakts
Jim
Tim
Cytim…


***

itymā reitā kopejs smuordoj piec rudiņa
suolejas osras sagrauzušas juos acs
nakts atsysta lyudzūtīs piec drūsmes
pi atvārta lūga vusu nakti nakustīgs mieness
i malns putns kuortoj sovas spolvas
Tu naesi vairs juos serials
ai klīdzūšu bolsu i treicūšuom rūkuom
jei jau pīktū reizi sepinej par sovu nuovi
cik šmuki guliet ružovā grobā
ai gladiolu zīdim pi kryutiem
vysi bierdinoj osras syt pi kryutiem
gluosta i bučoj
a jei tikai guļ
lyupas pilnbrīdā smuordoj piec zemeniem
Tu toļka naraudi
aiz styura jau gaida cyta…
dabasūs muokuli apčer vīns ūtru
tuoļumā dzīd dzīsmi vaca babiņa
mauroj gūvs teirumūs
i kombaini putynoj vuorpas
vieļ pādejū reizi pīsaglaud
juos kryutiem
nūgluosti juos garūs motus
īdūt buču i īspīd plaukstā
pīdūšonas vuordus
jei puorīt cytā dimensejā
bez paguotnes viņ plyku dvieseli
i tovu smuordu …
smuordoj kopejs piec pavasara
Jai kliepie juos dzeivība
pi lūga skrāpejuos vīnacains kačs
ir otkon jauna dīna
bez vakardīnas…

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
29
Tre
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
May 29 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
19:00 Grupys “Saucējas” koncerts i daņ... @ Reiga
Grupys “Saucējas” koncerts i daņ... @ Reiga
May 29 @ 19:00 – 21:00
Latvejis Kulturys akademejis tradicionaluos dzīduošonys grupa “Saucējas” trešdiņ, 29. majā, 19.00 aicynoj is koncertu Āgenskolā Pāvula Jurjāna muzykys školys estradē, Bolūžu īlā 24. 
May
30
Cat
13:00 Daugovpiļs piļsātys svātki @ Daugovpiļs
Daugovpiļs piļsātys svātki @ Daugovpiļs
May 30 @ 13:00 – Jun 2 @ 19:00
Nu 31. maja da 2. juņa Daugovpiļs piļsāta svieteis sovu 749. dzimšonys dīnu, aicynojūt daugovpilīšus i gostus iz kūpeigom svineibom – piļsātys svātkim „Mana pils – Daugavpils!”. Treis dīnu garumā byus vareiba baudeit vysaidys koncertprogramys,[...]