Voi Saeimys deputati ari itūreiz dūs zvārastu latgaliski? (papyldynuots)

Voi Saeimys deputati ari itūreiz dūs zvārastu latgaliski? (papyldynuots)

Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Ūtardiņ, 1. novembrī, iz pyrmū sēdi saīs jaunīvālātuo 14. Saeima. Deputata pylnvarys īvālātī politiki sajam piec tam, kod davuši svineigū sūlejumu, kū pījam vēļ īprīškejuos Saeimys prīšksādātuojs, kurs voda itū sēdi. Ka īprīšk ar zvārasta dūšonu latgaliski ir guojs vysaiž, tod 13. Saeimā bez koč kaidu storpgadejumu tū veiksmeigi izdareja pat pīci deputati. Raudzejom nūskaidruot, voi jim byus sekuotuoji ari jaunajā lykumdevieja sasaukumā.

Svineiguo sūlejuma dūšona pyrmajā Saeimys sēdē ir saleidzynūši jauna tradiceja – tei Satversmē tyka nūstyprynuota tik 2002. godā. Pyrmī mieginuojumi tū saceit latgaliski beja 2011. gods oktobrī, kod iz pyrmū sēdi saguoja uorkuortys vieliešonuos īvālātuo 11. Saeima. Zatlera reformu partejis puorstuovim Gunāram Igauņam i Juram Viļumam tys natyka atļauts – piec zvārasta latgaliski tūreizejuo Saeimys prīšksādātuoja Solvita Ābuoltiņa (Āboltiņa) lyudze tū atkuortuot “vaļsts volūdā”. Igaunis puorguoja iz latvīšu literarū volūdu piec pyrmuo aicynuojuma, Viļums – piec ūtruo. Tys raiseja diskusejis sabīdreibā par latgalīšu volūdys statusu. Tei pat beja juristu izdavuma “Jurista Vārds” numera golvonuo tema, kas plaši tyka apsavārta nu tīseibu zynuotnis skotpunkta.

2014. godā Jurs Viļums jau kai Latvejis Regionu apvīneibys puorstuovs atkuortuoti tyka īvālāts Saeimā. 12. Saeimys pyrmajā sēdē jis otkon raudzeja dūt zvārastu latgaliski. Par tū, voi īskaiteit zvārastu, lēme Saeimys Mandatu komisejā, piec tam tuos lāmums beja juoapstyprynoj ari puorejim Saeimys deputatim. Itūreiz zvārasts tyka pījimts i nabeja atkuortuotai juonūskaita latvīšu literarajā volūdā. Tys beja precedents, i piec četru godu, kod tyka īvālāta 13. Saeima, jau četri deputati – Aldis Adamovičs (“Jaunā Vienotība”), Jurs Rancāns (“Jaunā konservatīvā partija”), Ilga Šuplinska (JKP) i Edmunds Teirumnieks (“Nacionālā apvienība”) – nu tribinis svineigū sūlejumu deve latgaliski. Tai kai deputati zvārastus deve alfabetiskā seceibā, saguoja, ka Aldis Adamovičs beja pyrmais nu vysu 100, kam itys pīnuokums juopylda, i pats pyrmais 13. Saeimys deputata zvārasts izskanēja taišni latgaliski. 2019. godā, kod Ilga Šuplinska tyka apstyprynuota izgleiteibys i zynuotnis ministris omotā, iz laiku juos vītā par Saeimys deputatu tyka Andris Kazinovskis, kurs ari sovā pyrmajā parlamenta sēdē svineigū sūlejumu saceja latgaliski. Juodasoka, ka pyrma 13. Saeimys pyrmuos sēdis bīdreiba “Latgolys Saeima” izsyuteja nu Latgolys vieliešonu apgobola īvālātajim deputatim aicynuojumu dūt zvārastu taišni latgaliski.

(Papyldynuota ryndkūpa.) 14. Saeimā nu Latgolys vieliešonu apgobola ir īvālāti 13 deputati. Portals lakuga.lv vysim deputatim voi jūs partejom rakstiski izsyuteja vaicuojumu, voi jī dūmoj pyrmajā 14. Saeimys sēdē dūt zvārastu latgaliski. Leidz roksta publiciešonai apstyprynūši beja atbiļdiejuši četri – Anna Rancāne (JV), Jurs Viļums (“Apvienotais saraksts”), Edmunds Teirumnieks (NA) i Leila Rasima (“Progresīvie”), nūraidūšys atbiļdis snēdze Anita Brakovska (“Zaļo un zemnieku savienība”), Kaspars Melnis (ZZS) i Vilis Krištopans (“Latvija pirmajā vietā”). Brakovska nūruodeja, ka “deputata zvārastu nūdūs vaļsts volūdā”, sovpus Krištopans lakoniski atsaceja: “Maņ nav tik loba volūda kai munam tāvam!” Atbiļdis natyka sajimtys nu Riharda Kozlovska (JV), Līgys Kozlovskys (ZZS). Jau piec roksta publiciešonys atsasauce ari parteja “Stabilitātei”. Tuos puorstuove Viktorija Pleškāne nūruodeja, ka leluokuo daļa nu jūs 14. Saeimā īvālātajim deputatim nu Latgolys plānoj dūt zvārastu latgaliski, naprecizejūt konkreti, kuri tī byus.

Sasazynojūt ar jaunajim deputatim, atsakluoja, ka na vysi pat zyna par īspieju dūt zvārastu ari latgaliski. Kaspars Melnis portala lakuga.lv vaicuojumu suokumā uztvēre kai provokativu, nūruodūt, ka “latgaliski zvārastu nūdūt navar, i, aizdūdūt itū vaicuojumu, jius muonejat jaunūs deputatus”. Jis atsasauce iz Saeimys kuorteibys ruļļa 3. panta 2. daļu, kurā raksteits, ka svineigū sūlejumu dūd latvīšu volūdā i vaicuoja, voi mes aicynojam tū puorkuopt i “zvārastu nanūdūt, dūdūt tū latgalīšu volūdā”. Ari pyrma Saeimys vieliešonu, kod portals lakuga.lv vaicuoja vysu parteju puorstuovim, kū jī sūlej dareit latgalīšu volūdys situacejis uzlobuošonai, lykumdeviejā naīvālātuos partejis “Saskaņa” Latgolys saroksta lidere Regīna Ločmele nūruodeja, ka juos sapyns ir “kab Saeimys deputats, stuojūtīs omotā, varātu nūdūt zvārastu ari latgalīšu volūdā”, lai ari īprīškejā sasaukumā tys jau vairuokys reizis beja veiksmeigai dareits. Sovpus niu puorprotumi beja suokušīs ari Saeimys īškīnē. Anna Rancāne JV frakcejis apvuiceibuos par Saeimys dorbu vaicuojuse Saeimys Juridiskuo biroja vadeituojai Dinai Meisterei, voi zvārastu varēs dūt ari latgaliski. Sajimta apstyprynūša atbiļde, tok ar pīzeimi, ka piec tam zvārasts byus juoatkuortoj ari latvīšu literarajā volūdā. Vāluok telefonsarunā ar portalu lakuga.lv Meistere saceja, ka asūt naprecizi izasacejuse i pījimts tiks ari zvārasts tik latgaliski. Jei pastreipuoja, ka tū, voi zvārastu latgaliski pījimt, izlems īprīškejuos Saeimys prīšksādātuoja Ināra Mūrniece, kura vadeis ari 14. Saeimys pyrmū sēdi, tok, zynūt, ka pyrma tuo jai nav bejs pretenzeju pret deputatu zvārastim latgaliski, vysdreižuok, taipat byus ari itūreiz.

(Papyldynuota ryndkūpa.) Jurs Viļums, kurs piec vīna sasaukuma puortraukuma otkon īvālāts Saeimā, soka, ka izbaudeis tū, ka itūreiz, sokūt zvārastu latgaliski, jam vaira nabyus juouzatrauc, voi tū pījims. “Zvārasts latgaliski niu ir palics par naatjemamu Latvejis parlamentarisma sastuovdaļu. Tys nav nikas lels kūpejā latgalīšu tīseibu laukā, tok gona principiala zeime, ka latgalīšu volūdai nadreikst likt nikaidus škieršļus lītuošonai Latvejis Republikā. Ka kaidam vys tik tys nav saprūtams, tod juo izpratne ir juopaplašynoj. Byutu labi, ka vaļsts i pošvaļdeibu īriedni eistyn itū saprostu i mums vaira nabyutu pi tuo juoatsagrīž. Mums vēļ daudz cytu dorbu prīškā,” tai Viļums. Par vareibu pyrmūs vuordus nu Saeimys tribinis saceit latgaliski prīcojās Leila Rasima: “Patīsi prīcojūs i lepojūs, ka svineigū sūlejumu vareišu dūt myusu skaneigajā volūdā. Maņ par itū divreiz nabeja juodūmoj, skaidri zynuoju, ka saceišu latgaliski.” Ari Anna Rancāne nūruoda, ka jai nav bejs juodūmoj, voi saceit zvārastu latgaliski. “Tys ir ari aiz cīnis pret 1. Saeimys deputatu Franci Trasunu, kura kluotbyutni es vysus četrus godus jusšu,” jei soka. Sovpus Viktorija Pleškāne soka, ka partejis “Stabilitātei!” lāmums dūt zvārastu latgaliski saisteits ar tū, ka jim svareigi saglobuot Latgolys regiona kulturu i volūdu, kai ari jī tai grybātu pīvērst Latvejis dzeivuotuoju viereibu Latgolys regionam i tuo problemom”.     

Atguodynuosim, ka Saeimys deputata svineigū sūlejuma tekstu latgaliski var atrast i puorskaiteit Satversmis puorlykumā latgalīšu rokstu volūdā, kas pyrmūreiz tyka izdūts 2012. godā. Tys skaņ itai: “Es, apsajamūt Saeimys deputata omota pīnuokumus, Latvejis tautys prīškā zviereju (svineigi sūleju) byut uzticeigs Latvejai, styprynuot juos suverenitati i latvīšu volūdu kai vīneigū vaļsts volūdu, aizstuovēt Latveju kai naatkareigu i demokratisku vaļsti, sovus pīnuokumus piļdeit gūdpruoteigi i piec lobuokuos apzinis. Es apsajamu īvāruot Latvejis Satversmi i lykumus.” 

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Sep
29
Pīk
16:00 Rotko muzeja kruojuma izstuodis ... @ Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrs
Rotko muzeja kruojuma izstuodis ... @ Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrs
Sep 29 @ 16:00 – 17:00
Pīktdiņ, 29. septembrī, 16.00 stuņdēs Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrā, iz prīšku – Rotko muzejā, sūpluok muokslinīka Marka Rotko originalu ekspozicejai tiks atkluota kruojuma izstuode “Nr. 2 [Bez nosaukuma]”. Kruojuma izstuodei izvālāti muokslys dorbi, kas[...]
19:00 Aijis Rimšys pīminis koncerts “Z... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Aijis Rimšys pīminis koncerts “Z... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Sep 29 @ 19:00 – 21:00
Latgolys rūženis, dzīduotuojis i dzīšmu autoris Aijis Rimšys myusu vydā nav jau ostoņpadsmyt godu, tok juos dzīsmis dzeivoj i skaņ. Desmit muzykalajūs godūs – deveni dzīšmu albumi! Taids ir montuojums, kurū mums pamatuse Aija Rimša,[...]