Latgolā teik veiduots dzīšmu montuojuma kulturys ceļš

Latgolā teik veiduots dzīšmu montuojuma kulturys ceļš

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

1987. godā Eiropys Padūme suoce projektu “Kulturys celi” (“Cultural routes”), kura mierkis ir atspīgeļuot vysaidu Eiropys vaļstu i kulturu montuojumus, snādzūt pīnasumu kūpeigajam kulturys montuojumam. Ar programys “Kulturys celi” paleidzeibu Eiropys Padūme pīduovoj kulturys i turisma puorvaļdeibys modeli. Sertificātī kulturys modeli teik vārtāti reizi trejūs godūs i jaunizveiduotim “Kulturys celim” ir juoatbylst vairuokim kriterejim. Pādejā sertifikacejis cyklā ir apstyprynuots ari jauns “Dzīšmu montuojuma Kulturys ceļš”, kurs izīt caur Leitovys, Latvejis, Igaunejis i Suomejis pīrūbežu. Latvejā jaunais “Kulturys ceļš” īt tik caur Latgolu.

Jaunais “Dzīšmu montuojuma Kulturys ceļš” ir viņ tikū apstyprynuots projekts, deļtam prīškā vēļ gaidoms lels dorba cielīņs leidz golam izstruodojūt sātys lopu singingroute.com, pastotūt informativuos zeimis pi turisma objektu, kas ir īkļauti itymā ceļā, i eistynojūt jaunuo “Kulturys ceļa” populariziešonys pasuokumus.

Kai stuosta Latgolys Turisma asociacejis puorstuove i Ludzys TIC vadeituoja Līga Kondrāte: “Vēļ ir cīši daudz kas dorams, vys ir labi, ka Latgola kai turisma golamierkis pasaruoda arviņ vaira i arviņ dažaiduokuos vītuos i veidūs.”

Nu Latgolys “Dzīšmu montuojuma Kulturys ceļā” ir īkļauti dažaida veida objekti – kai tī, kas tīšā veidā saistami ar tradicionaluos dzīduošonys montuojumu, tai ari tī, kas vīnkuorši atbylst Latgolys tradicionalajam montuojumam. Kūpumā Latgolys pūsmā ir vaira nakai 20 dažaidu vītu, dažys nu tūs: Bolvu nūvoda muzejs, Stompaku pūra styga Bolvu nūvodā, Namaterialuos kulturys montuojuma centrs “Upīte”, Ludzys Amatnīku centrs, Gunāra Igauņa muzykys instrumentu darbneica i muzejs Rēzeknis nūvodā, pūdnīki Stanislavs Viļums i Viola Anna Bīriņa Rēzeknis nūvodā, folklorys kūpa “Olūteni” Kruoslovys nūvodā, bīdreiba “Teira Latgolys muoksla” Ondrupinē, Naujinis nūvodpietnīceibys muzejs i Slutišķu vacticeibnīku sāta Augšdaugovys nūvodā i cytys vītys.

“Dzīšmu montuojuma Kulturys ceļa” projekta aktivitatem var sekuot leidza sātys lopā singingroute.com, Facebook lopā i Instagram lopā. Sovpus cytus taida veida “Kulturys ceļus” var apsavērt ITE.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
21
Ūtr
15:00 Izstuodis “Juoņs nu Dzeņagola” a... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuodis “Juoņs nu Dzeņagola” a... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 21 @ 15:00 – 16:30
Izstuode byus veļteita muokslinīkam i literatam Juoņam Trūpam (1924-1989), pīmynūt jū symtgadē. Koč i sovys dzeivis leluokū daļu J. Trūps ir pavadejs trymdā, dzeivuodams ASV natuoli nu golvyspiļsātys Vašingtonys, vystik vysu sovu rodūšū darbeibu, breivū[...]
22:05 Annele Slišāne. Tuoraga stuosti.... @ Latvejis Radio 1
Annele Slišāne. Tuoraga stuosti.... @ Latvejis Radio 1
May 21 @ 22:05 – 23:00
Annele Slišāne. Tuoraga stuosti. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]
May
22
Tre
22:05 Egita Kancāne. Syltuo mola. Rade... @ Latvejis Radio 1
Egita Kancāne. Syltuo mola. Rade... @ Latvejis Radio 1
May 22 @ 22:05 – 23:00
Egita Kancāne. Syltuo mola. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]
May
23
Cat
22:05 Valentins Lukaševičs. Casnāgu ma... @ Latvejis Radio 1
Valentins Lukaševičs. Casnāgu ma... @ Latvejis Radio 1
May 23 @ 22:05 – 23:00
Valentins Lukaševičs. Casnāgu maizeitis. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]