Īdrūsynuot i paleidzēt cylvākim atsagrīzt Latgolā. Saruna ar Astridu Leščinsku

Īdrūsynuot i paleidzēt cylvākim atsagrīzt Latgolā. Saruna ar Astridu Leščinsku

Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Jau gondreiž pīcus godus Latgolā i cytūs Latvejis regionūs dorbojās reemigracejis koordinatori, kas ir daļa nu apjūmeiga VARAM ministrejis projekta kūpejam reemigracejis atbolstam. Ka cytūs regionūs koordinatori ir nūsamainejuši jau puors reizis, Latgolā dorbu turpynoj Astrida Leščinska, kura smaidūt soka, ka ir na koordinatore, a reemigracejis krystamuote, partū ka dorbs i komunikaceja ar cylvākim na vysod ir vīgla i gona bīži ļauds taišni jai uztyc personeigus i gona smogus stuostus, deļtam cytreiz juobyut par koordinatoru, cytreiz par psihologu, cytreiz vīnkuorši juovar uzklauseit.

Pastuosti nadaudz par sevi.

Es asu nu Rēzeknis nūvoda Feimaņu pogosta. Maņ redzīs, ka Feimaņus zyna vysi, tī ir daudz rodūšu i gudru cylvāku. Es vuicejūs Feimaņu pamatškolā i Maltys vydsškolā, tod aizbrauču iz Daugovpiļs Universitati, i tai jau 18 godu dzeivoju Daugovpilī. Maņ daudzi cylvāki ir sacejuši – brauc iz Reigu, tī vaira īspieju, kū tu dori tamā krīvu piļsātā. Es vys soku, ka nav tik troki, mes latgalīši i latvīši, ari tī asam, viņ varbyut dzeivojam sovā burbulī. Maņ ir pedagogejis bakalaurs, asu pūļu volūdys školuotuoja. Magistrantūrā pabeidžu karjerys konsultantus, pyrma treis godu izdūmuoju, ka gribīs vēļ atsateisteit i pabeidžu ari storpkulturu attīceibys. Tān vuicūs doktoranturā literaturzynuotni, viņ niu asu pajāmuse nalelu puortraukumu, saprotu, ka vysa ir par daudz.

Latgalīšu volūda ir tovys saimis volūda?

Nui, latgaliskums īt nu saimis, Feimaņūs jau puorsvorā vysi ir latgalīši. Jau nu bierneibys ar vysu saimi runojam latgaliski. Vīneigi poša sasaskuoru ar tū, ka namuoku raksteit. Vysi mes prūtam runuot i šmuki dzīduot kotrs sovā izlūksnē, a raksteit namuokom. Maņ pošai beja šoks, kod saprotu, ka namuoku raksteit.

Ari muns patriotisms īt nu saimis, mes vysod svynam vaļsts svātkus, tuos pošys Leldīnis voi Zīmyssvātkus navaru īsadūmuot bez īšonys iz bazneicu. Sātā Feimaņūs mums ir pacalts Latvejis karūgs, ar saimi asam ari īrakstejuši kapsulu ar viestejumu nuokušajom paaudzem. Nivīns jau nav sacejs: “Astrīd, tev vajag byut par patriotu!” Tys izaveidoj dabeigi.

Vīns nu projektu, kur tu esi īsasaistejuse ir “Latgalīšu kukne”. Tī kuknis Facebook lopā receptis pīraksteitys ari latgaliski.

Tī mums komanda – Ingrida Tārauda, Jolanta Smane i es, a pi raksteibys paleidz Maruta Latkovska nu Viļānu. Pyrmī teksti mums guoja kai pa calmim, partū, ka suokumā raksteju tai, kai runuoju. Tānam es ceņšūs ari sasarokstūt raksteit latgaliski, bet tys ir lānuok, vajag vaira padūmuot.
Tagad jau, kod radzu, ka kaids roksta, naīvārojūt pamata gramatiku, redzīs, kai tai var raksteit!

Žāļ, ka dzeivē mums nabeja īspieju tikt pi gruomotu i skaiteit latgaliski, beja viņ sarunvolūda. Varbyut teišom varēja byut kaidi puļceni, vys tī laikam tei poša problema, ka kotrā mozajā školā nabyutu kas vuica.

Kaida ir tova kasdīnys komunikacejis volūda?

Kasdīnā dorbā kolegi Latgolys plānuošonys regionā puorsvorā vysi ir latgalīši. Tys ir vēļ vīns īmaslys, parkū maņ pateik muns dorbs. Kod suoku struoduot sovā niulejā omotā, es brauču ari pa vysim nūvodim i pošvaļdeibom stuosteit partū, kas ir reemigraceja i kaidys ir īspiejis, kab pošvaļdeibu specialisti byutu informāti. Jau tod vairuokuos pošvaļdeibuos mums beja sēde latgaliski. Ka zynu, ka cylvāks ir latgalīts, vīnolga, voi jis ir pošvaļdeibys vadeituojs, voi kas cyts, es runoju ar jū latgaliski. Prūtams, vysa oficialuo dokumentaceja ir latvīšu volūdā.

Maņ ir sadarbeiba ar diasporys puorstuovim. Anglejā dzeivoj Baluožu saime, kas ir Facebook uztaisejuse socialū medeju “Laiva”, jī tīšsaistē veidoj ari vysaidus raidejumus. Mani uzrunuoja pyrms kaidu div godu i vaicuoja, voi asu gotova pīsadaleit latgalīšu vuordu miniešonys spēlē. Es pīkrytu, dūmuoju, ka poša miniešu, beiguos izaruodeja, ka maņ pošai deļ spēlis juosagatavoj vuordus latgaliski. Tān jau ir bejs daudz raidejumu, kurus es vadeju. Tīšsaistē pīsaslādz daudz cylvāku, golvonais, ka tī nav viņ latgalīši, ari kūrzemnīki. Suokumā lykuos, ka byus vīnkuorši sagatavuot vuordus latgaliski, vys tys pajam cīši daudz laika. Gribīs atrast taidus foršus vuordus, lai ir interesna. Nasagryb izmontuot vacvuordus, partū ka tūs daudzi vaira nalītoj, lobuok, lai ir vuordi, kurus piec tam var izmontuot kasdīnā kur na viņ.

Reemigracejis atbolsta projekts ir VARAM ministrejis paspuornē. Cik saprūtu, nu suoku nabeja paradzāts, ka projekts byus ilgstūšs, niu īt jau pīktais gods.

2018. godā itys beja paredzāts kai pilotprojekts, kai izmieginuojums. Pīmiņu, ka guoju struoduot 27. februarī, a projekts beja paradzāts leidz 31. decembram. Pi seve dūmuoju, kur asu īsapynuse, maņ tok nabyus dorba, kū es dareišu! Niu asu īguļdejuse tik daudz dorba, tik daudz iniciativu, brauču iz pošvaļdeibom, iz uorvaļstu viestnīceibom, tagad mes sasadorbojam ar ministrejom, ka niu tys jau ir “īciersts” diasporys lykumā, ka reemigrantu ir juoatbolsta, vysom ministrejom ir sovi aizdavumi, mums ir kūpeiguos diasporys konsultativuos sēdis. Maņ ir lela prīca, ka tys lelais īguļdeitais dorbs nabeja veļteigs. Pyrmais gods beja šausmeigi gryuts. Publiskajā vidē vajadzēja daudz atspākuot, vysur vaļdeja nagativisms, beja juolauž mits, voi Latvejā vyspuor ir vārts atsagrīzt.
Ir izveiduots zeimyns i Facebook lopa “Es atgriežos Latgalē”, maņ redzīs, ka tys ari ir labi aizguojs.

Karteņa: Eiropys Volūdu dīnai veļteits nūtykums LTG i ES. Dzeivuos sarunys Daugovpilī, Latgolys Centralajā bibliotekā. Nu kairuos Astrida Leščinska i Lakuga.lv vadeituoja Edeite Husare.

Pastuosti eisumā – kaidi ir tovi dorba pīnuokumi?

Mums pamata aizdavums ir konsuļtēt cylvākus. Runoju ar cylvākim, kuri ir uorzemēs i ari ar taidim, kuri jau ir atsagrīzuši. Suokumā aizdūdu daudz vaicuojumu – kaidys ir vielmis, kas jau ir dareits, voi brauc vīns, voi ar saimi, voi ir atrosta dzeivis vīta, dorbs i tai tuoļuok. Pīcu godu laikā maņ ir izveiduots lobs sadarbeibys teiklys i niu asu vīneigais koordinators, kurs ir palics nu programys pyrmsuokumu. Pasasokūt munom īstruodnem, niu struoduot ir daudz vīgļuok. Agruok beja vysaidi kazusi, ka, pīmāram, pi manis syuteja cylvākus nu Nūdarbynuoteibys vaļsts agenturys (NVA), kab es paleidzātu meklēt dorbu. Tys nav nūpītnai, NVA ir datu baze, ir karjerys konsultanti, tys byutu juodora jim, partū ka maņ nav taidu padzilinuotu īspieju. Cīši pateik, ka vairuoki pošvaļdeibu vadeituoji soka, ka gadīnī, ka ir vaicuojumi, syuti jūs (reemigrantus – L.S.) pi manis.

Cik vīgli voi gryuši reemigrantam ir atsagrīzt Latgolā?

Atsagrīzšonai Latgolā nūteikti ir juosasagatavoj. Ir gadejīs, ka cylvāki atbrauc, napajāmuši dokumentus, tod te iz vītys navar dabuot napīcīšamūs pabolstus voi cytus vaicuojumus nūkuortuot, i tod var suoktīs vysaida veida negacejis nu serejis: “Ot, es tai i zynuoju, ka te Latvejā vyss tai ari ir!” Tod ar cylvākim juorunoj i juoskaidroj, lai nasaīt, ka gondreiž voi ar policeju cylvākus meklej rūkā, partū ka bārns nav iz vītys tī, kur jam oficiali byutu juobyun. Kaids itam lāmumam gatavejās pīcus godus, kaids čemodanus sakravoj mieneša laikā.

Ir gadīni, kod nu saimis gryb atsagrīzt tik vīns, tod ūtram juorauga pīrunuot. Cytreiz ari bārni jau pusaudžu godūs atsasoka braukt atpakaļ, sokūt ka jī ir “angli” voi “īri”, deļtam es soku, ka vajag piec īspiejis saglobuot saikni ar sovu dzymtū pusi.

Kai itys dorbs laika gaitā ir mainejs tevi pošu?

Agruok maņ ruodejuos, ka es nikod navarātu uzrunuot, pīmāram, Vairu Vīki-Freibergu, jei nūteikti atsaceis. Tok navāga beitīs! Mes uzrunuojam V. Vīki-Freibergu i lyudzem, voi jei varātu atkluot dūmneicu i jei pīkryta. Mes aizbraucem iz Reigu, i jei mums īraksteja breineigu atkluošonys runu. Cylvāki puoruok bīži beistās, prūtams, tys nanūzeimej, ka juoīt i juobļaun, ka “asu latgalīts, dūdit maņ vysu,” tok cīši bīži mes naapsazynojam sovys īspiejis i sovu potencialu.

Karteņa: Nu kairuos eksprezidente Vaira Vīke-Freiberga i Astrida Leščinska Reigys pilī, 2021

Ari, asūt reemigrantu voi vītejūs latgalīšu attaiseitajūs uzjāmumūs, redzīs, ka nu tik šmuki vyss uztaiseits, voi tys glempings voi naktsmītne, cikom saiminīks blokus stuov i soka, ka: “Nā, nā, te vēļ nav pabeigts, mums te vēļ nav skaisti…” I tod tev cylvākus juorauga puorlīcynuot, ka na viņ Latgolys, tok i Latvejis leiminī ir cīši labi i kvalitativi.

Voi ir atškireibu storp reemigrantu nu uorzemu i reemigrantu nu cytu Latvejis vītu?

Maņ nav. Es naškiroju, voi cylvāks atsagrīž nu uorzemu voi nu Reigys. Vysus vīnaiži konsuļteju, pīmāram, par uzjiemiejdarbeibys vaicuojumim, par LAD i LEADER projektim. Ka poša kū nazynuošu, atrasšu cytus cylvākus, kas jim īdūs vajadzeigū informaceju. Kod beja pandemeja, reikuojom vebinarus, školom apvuiceibys, skaidrojūt, kai īsajust reemigrantu bārnim, partū ka školuos nav taidys atseviškys programys, ari pedagogi cytreiz ir šokā i nazyna, kai tam bārnam klasē pasnēgt informaceju, ka jis vaira saprūt angliski, nakai latviski.

Karteņa: Lelformata sīnys zeimiejums “Es atgriežos Latgalē” Ruguojūs, 2021.

Kaidi ir niulejī projekta izaicynuojumi?

Izaicynuojumu vēļ ir daudz, tok itūgod mums ar Sabīdreibys Integracejis fondu beja sanuoksme, ka varātu byut atseviška paleidzeiba reemigrantu bārnim, kur byutu pīejams pedagogs i logopeds, kas paleidzātu bārnim integrētīs pyrma školys. Maņ ir idejis, ka varātu bārnim reikuot taidus kai klasis vokorus, kur bārns pastuosta, ka jis ir dzeivuojs, pīmāram, Īrejā, paruoda kaidys biļdis, pastuosta, kas tamā vaļstī ir. Tai myusu bārni izzynuotu vaira par pasauli, i tys bārns varbyut vaira īsajustu.

Ir gadejīs, ka es poša pīzvonu kaidim specialistim, i jī ar mani runoj cīši rupi, tod varu tik īsadūmuot, kai jī runoj ar pošim reemigrantim. Deļtam gona bīži es asu tys, kas paleidz cylvākim aizpiļdeit vysaida veida dokumentus, tok, pa munam, tys byutu juodora kotrys attīceiguos īstuodis konsultantam.

Muns dorbs kai i kotrā vaļsts īstuodē ir dīzgon birokratisks, ir daudz papeiru lītu. Cytreiz tu gribi izdareit kū foršu, tok, kab tū eistynuotu, ir pakuopeniski juoizdora cīši daudzi sūleiši. Niu Kruoslovā teik plānuots vēļ vīns lelformata zeimiejums, tok deļtuo ir napīcīšami cīši daudzi saskaņuojumi, vys kod dorbs ir padareits, gandarejums ir lels.

Prūtams, ir reizis, kod redzīs, ka tiuleņ izdegšu, ka vaira nikuo nasagryb. Tod paīt breivdīnys, tu pasarūc drupeit duorzā, atsapyut i tod jau redzīs, ka varātu vēļ itū i tū izdareit.

Print Friendly, PDF & Email