Tiks atkluota akvarelistei Elgai Paurai veļteituo monografeja

Tiks atkluota akvarelistei Elgai Paurai veļteituo monografeja

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Catūrtdiņ, 15. decembrī, trejuos stuņdēs piec pušdīņu Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolys boltajā zālē byus monografejis “Elga Paura Latvijas glezniecībā” atdareišonys svātki, kurūs kluotyn byus ari poša gruomotys golvonuo varūne – izcyluo akvareliste Elga Paura, portalu informej vydsškolys puorstuovs Māris Igavens.

Monografeja tapuse godu garā periodā i tuos autore ir muokslys zynuotneica Irēna Vilčuka, kura padarejuse lelu pietnīcyskū dorbu, apkūpojūt muokslineicys dzeivi i dailradi. Gruomotā vydā ir ari 80 Elgys Paurys akvareli. Jaunuo monografeja turpynuos muokslys zynuotneicys īprīšk padareitū, viestejūt par Latgolys muokslinīku dzeivi i dorbim ar izdavumim par Francisku Varslavānu, Arvīdu Egli i Vitāliju Kalvānu.

Elga Paura (1952) ir vīna nu vodūšūs Latvejis akvarelistu. Jai ir sova eipašyuo daīšona akvareļgleznīceibai, kurā jei struodoj i izkūp jau garus godus. Sovys zynuošonys i prasmis jei nūdūd tuoļuok ari jaunajim muokslinīkim, Latvejis Muokslys akademejis studentim.

“Sovureiz ideja rūnās dobā – kaida faktura, atspeidums paļtī, vaca sīna, naīrosts akmiņs – tūs izmontoju kompozicejā kai fonu, kai detaļu, kai akcentu. Vysod gribiejīs vīnkuoršom lītom – prīškmatim, ānom, kruosu salykumim, pučem voi muokulim – īdūt svareigumu, izceļt tūs naatkuortojameibu,” tai par sovim dorbim soka poša muokslineica.

Atvārums nu monografejis “Elga Paura Latvijas glezniecībā”

Par Pauru gleznuotuojs Osvalds Zvejsaļnīks ir sacejs: “20. godu symta 70. godūs Latvejā populars i pīraseits tyka akvareļs. Tūlaik Latvejis Muokslinīku savīneibys Latgolys organizacejā dorbuojuos izcyla akvarelistu trejūtne – vacmeistars Juoņs Unda i juo audziekni Elga i Vladislavs Pauri, sekojūt Varslavāna, Eglis, Kalvāna i cytu īdybynuotajom sovpateigajom Latgolys gleznīceibys tradicejom. Elga jūs vydā izacēle ar sovpateigu dobys uztveri, izkūptu, pat izsmolcynuotu koloritu i perfektu akvareļtehnikys puorvaļdeišonu.”

Monografeju izdavuse Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškola. Tuos izdūšonu atbaļstejuse Latgolys kulturys programa, kurū eistynoj Latgolys regiona atteisteibys agentura ar Vaļsts kulturkapitala fonda i A/S “Latvijas valsts meži” finansialu atbolstu, i Rēzeknis vaļstspiļsātys dūme.

Kalenders

Apr
29
Ūtr
11:30 Izruode “Spreideits” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Spreideits” @ Daugovpiļs teatris
Apr 29 @ 11:30 – 12:30
Pyrmū reizi nu teatra skotuvis puosoku luga „Sprīdītis” izskanēs latgaliski! Izruode ir paradzāta kai tim, kurim latgalīšu volūda ir dzymtuo, tai tim, kurim gribīs tū lobuok īpazeit, jo Spreideiša laimis mekliejumi ir labi zynomi i[...]
13:30 Izruode “Spreideits” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Spreideits” @ Daugovpiļs teatris
Apr 29 @ 13:30 – 14:30
Pyrmū reizi nu teatra skotuvis puosoku luga „Sprīdītis” izskanēs latgaliski! Izruode ir paradzāta kai tim, kurim latgalīšu volūda ir dzymtuo, tai tim, kurim gribīs tū lobuok īpazeit, jo Spreideiša laimis mekliejumi ir labi zynomi i[...]
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Apr 29 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]