Tiks atkluota akvarelistei Elgai Paurai veļteituo monografeja

Tiks atkluota akvarelistei Elgai Paurai veļteituo monografeja

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Catūrtdiņ, 15. decembrī, trejuos stuņdēs piec pušdīņu Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolys boltajā zālē byus monografejis “Elga Paura Latvijas glezniecībā” atdareišonys svātki, kurūs kluotyn byus ari poša gruomotys golvonuo varūne – izcyluo akvareliste Elga Paura, portalu informej vydsškolys puorstuovs Māris Igavens.

Monografeja tapuse godu garā periodā i tuos autore ir muokslys zynuotneica Irēna Vilčuka, kura padarejuse lelu pietnīcyskū dorbu, apkūpojūt muokslineicys dzeivi i dailradi. Gruomotā vydā ir ari 80 Elgys Paurys akvareli. Jaunuo monografeja turpynuos muokslys zynuotneicys īprīšk padareitū, viestejūt par Latgolys muokslinīku dzeivi i dorbim ar izdavumim par Francisku Varslavānu, Arvīdu Egli i Vitāliju Kalvānu.

Elga Paura (1952) ir vīna nu vodūšūs Latvejis akvarelistu. Jai ir sova eipašyuo daīšona akvareļgleznīceibai, kurā jei struodoj i izkūp jau garus godus. Sovys zynuošonys i prasmis jei nūdūd tuoļuok ari jaunajim muokslinīkim, Latvejis Muokslys akademejis studentim.

“Sovureiz ideja rūnās dobā – kaida faktura, atspeidums paļtī, vaca sīna, naīrosts akmiņs – tūs izmontoju kompozicejā kai fonu, kai detaļu, kai akcentu. Vysod gribiejīs vīnkuoršom lītom – prīškmatim, ānom, kruosu salykumim, pučem voi muokulim – īdūt svareigumu, izceļt tūs naatkuortojameibu,” tai par sovim dorbim soka poša muokslineica.

Atvārums nu monografejis “Elga Paura Latvijas glezniecībā”

Par Pauru gleznuotuojs Osvalds Zvejsaļnīks ir sacejs: “20. godu symta 70. godūs Latvejā populars i pīraseits tyka akvareļs. Tūlaik Latvejis Muokslinīku savīneibys Latgolys organizacejā dorbuojuos izcyla akvarelistu trejūtne – vacmeistars Juoņs Unda i juo audziekni Elga i Vladislavs Pauri, sekojūt Varslavāna, Eglis, Kalvāna i cytu īdybynuotajom sovpateigajom Latgolys gleznīceibys tradicejom. Elga jūs vydā izacēle ar sovpateigu dobys uztveri, izkūptu, pat izsmolcynuotu koloritu i perfektu akvareļtehnikys puorvaļdeišonu.”

Monografeju izdavuse Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškola. Tuos izdūšonu atbaļstejuse Latgolys kulturys programa, kurū eistynoj Latgolys regiona atteisteibys agentura ar Vaļsts kulturkapitala fonda i A/S “Latvijas valsts meži” finansialu atbolstu, i Rēzeknis vaļstspiļsātys dūme.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
29
Tre
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
May 29 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
19:00 Grupys “Saucējas” koncerts i daņ... @ Reiga
Grupys “Saucējas” koncerts i daņ... @ Reiga
May 29 @ 19:00 – 21:00
Latvejis Kulturys akademejis tradicionaluos dzīduošonys grupa “Saucējas” trešdiņ, 29. majā, 19.00 aicynoj is koncertu Āgenskolā Pāvula Jurjāna muzykys školys estradē, Bolūžu īlā 24. 
May
30
Cat
13:00 Daugovpiļs piļsātys svātki @ Daugovpiļs
Daugovpiļs piļsātys svātki @ Daugovpiļs
May 30 @ 13:00 – Jun 2 @ 19:00
Nu 31. maja da 2. juņa Daugovpiļs piļsāta svieteis sovu 749. dzimšonys dīnu, aicynojūt daugovpilīšus i gostus iz kūpeigom svineibom – piļsātys svātkim „Mana pils – Daugavpils!”. Treis dīnu garumā byus vareiba baudeit vysaidys koncertprogramys,[...]