Ari Latgolā apsaverama izstuode “Komunisms XX gadsimtā = Rašisms XXI gadsimtā”

Ari Latgolā apsaverama izstuode “Komunisms XX gadsimtā = Rašisms XXI gadsimtā”

Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Decembra suokumā Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā, taipoš Preiļu Svātku laukumā tyka atkluota Ukrainys Vaļsts arhiva Nacionaluos atminis instituta veiduotuo izstuode “Komunisms XX gadsimtā = Rašisms XXI gadsimtā”. Izstuodē caur arhivu materialim, līceibom i karteņom teik lykta vīnaideibys zeime storp Krīvejis totalitaruo režima nūslapkavuotajim ukrainim stalinisma periodā i itūgod.

Izstuodē var īpasazeit ar 13 ukrainu liktinim. Zemnīki, školuotuoji, uzjiemieji, zynuotnīki, muokslinīki – vīnkuorši tureigi, aktivi i gudri cylvāki, kas padūmu režimā i ituo gods karā cīte represejuos, giustā i cytuos cītsirdeiguos izpausmēs tik tuo īmesļa diel, ka jī ir ukraini, struodoj dzimtinē, runoj sovā volūdā, ir patrioti i gūdeigi cylvāki.

Karteņā: izstuode “Komunisms XX gadsimtā = Rašisms XXI gadsimtā” Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā, foto Amanda Anusāne/ portals lakuga.lv

“Izstuode uzrunoj emocionali. Caur fotografejom mes varim īsavērt acīs tim cylvākim, kuru vaira nav. Ite nav asiņainu ainu, mes naredzim nikuo brīsmeiga, kas rakstureigs karam, tok nu tuo izstuode napalīk mozuok svareiga. Tei vaira uzrunoj ar tom acim, kurys vaira nasavērs iz myusu, kuru vīnkuorši vaira nav, “ tai par izstuodi stuosta Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzeja direktoris vītneica zynuotniskajā dorbā Valentina Slavkovska.

Karteņā: izstuode “Komunisms XX gadsimtā = Rašisms XXI gadsimtā” Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muoklys muzejā, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

“Vīnkuoršī cylvāki, ukraini, kurus skaiteja par tautys īnaidnīkim tik partū, ka jī beja tureigi. Tod ir analogejis ar myusu dīnom. Ukrainys instituts pīmeklēja analogus cylvāku liktiņus, 2022. godā krytušūs karā ar Krīveju. Jī ar apvīnuoti piec tuos sferys, kur jī struoduoja. Te ir jūs lītys, kas pret jim beja īrūsynuotys, pratynuošonys protokoli nu arhivu, personeigys lītys, kai pīroksti nu dīnysgruomotu, saimis kartenis,” skaidroj muzeja puorstuove.

Caur cylvāku viesturis analogejom teik rodeits, ka cītsirdeiguos i asiņainos Krīvejis totalitaruo režima metodis nu 1937. gods nav puorsamejušs. Aplīcynuojums tam ir cylvāku skorbī liktini, kurim, piec Krīvejis uzskotu, nabeja tīseibu eksistēt. Paralelis storp nūtykumim ir napuorprūtamys, itūšaļt viesture atsakuortoj i var likt vīnaideibys zeimi ukraiņu tautys cīsšonom i upurim stalinisma laikā i niu.

“Tei golvonuo ideja ir taida, ka tī komunistiskī nūzīgumi nav pīteikami nūsūdeiti pa šai dīnai. Ka runojam par fašismu, tod tys ir nūtics i tys ir izvārtāts, tok par komunisma nūzīgumim vēļ ir juorunoj, juopietej i juosnādz sabīdreibai līceibys, deļtuo Ukrainys instituts ar tū i nūsadorboj.  Padūmu sistema i krīvu totalitaruo dūmuošona turpynoj sovus nūzīgumus 21. godu symtā,” tai Valentina Slavkovska.

Kai 20. godu symtā, tai i niu kars fiziski iznycynoj ukraiņu tautu, kulturu, volūdu i viesturi. Krīvu raketis nūpūsta bazneicys, muzejus, školys, slimneicys, i miļjonim ukraiņu palyka par upurim pylna mārūga karam, kū Krīveja piec ostoņu godu karadarbeibys turpynuoja Ukrainā.

Kai vīns nu saleidzynuojuma pīmārim ir Josips Boltovskis, lauksaiminīks nu Mikolajivys apgobola. Josips beja eistyns ukraiņu saiminīks, kuram pīderēja 20 hektaru zemis, lūpi i vierteiga tehnika. Ar padūmu varys atīšonu vyss Josipa eipašums tyka “kūpeiguots” i konfiscāts kolhoza lobā, a pats saiminīks pasludynuots par kurkuli, kas latvyski ir kulaks. Josips nasasamīrēja ar padūmu pošvali i reikuoja pretuošonuos kusteibu, kas beiguos tyka apspīsta i sūdeita ar genocidu. Arhiva izmekliešonys laikā Josipa radinīki atroda vairuokus materialus par tū, ka Josips beja “kaitnīcysks” Padūmu Savīneibai.

Karteņa: ekranuzjāmums nu Ukrainys Vaļsts arhiva Nacionaluos atminis instituta sātyslopys

Kai paralele Josipa liktinam ir Oleha Haidabura stuosts. 26 gods vacais traktorists mehanizators struoduoja argouzjāmumā, kur ituo gods 11. majā ar traktoru veice augsnis kultiviešonu iz lauka. Lauks beja tuoli nu frontis linejis, deļtuo nabeja nikaida pamata apšaudeit lauksaimnīceibys tehniku. Nasaverūt iz tuo, Krīvejis kara lidmašyna zamuo liduojuma laikā sašuova taišni traktoru, kur beja Olehs. Tys nūzeimoj, ka pilots skaidri apsazynuoja, ka raketi raida taišni iz civilīdzeivuotuoju. Rezuļtatā traktors sadaga, bet veirīts tyka pi smogu traumu i apdagumu. Jū nūguoduoja iz slimneicu, tok dīvamžāļ Olehu nabeja īspiejams izgluobt i jis atsavadeja nu pasauļa 20. maja naktī.

Ukrainys Nacionaluos atminis instituts viestej, ka ir pareizi ruodeit sabīdreibai arhiva materialus, saleidzynuot Krīvejis asiņainuos metodis, paruodūt tū, ka nažieleiba i naciļvieceiba nav pagaisuse ari myusu dīnuos. Izstuode ir kai kontrpropagandys īrūcs.

“Komunisms natyka pīnuoceigai nūsūdeits piec Padūmu Savīneibys sabrukuma, tys niu ir pīdzeivuojs atsakuortuošonu Krīvejā nu jau zem tagadejuo nūsaukuma – rašisms. Tys izraiseja karu, kura oculīcinīki niu asam mes,“ tai Ukrainys Vaļsts arhiva Nacionaluos atminis instituta direktors Ihors Kuliks.

Rašismam i komunismam ir vīnaidi mierki i metodis. Taidi totalitarī režimi apzynuotai izavielej iznycynuot lobuokūs, struodeiguokūs i gudruokūs.

“Vīneigais izdzeivuojušais nu izstuodis varūņu ir Melitopolis piļsātys golva Ivans Fedorovs, kurs beja apcītynuots, pratynuots, spidzynuots, bet tyka atbreivuots i palyka dzeivs, tok ari izjuta karadarbeibys brīsmis. Kars var izraiseit nuovi na tik ar vardarbeigom darbeibom, tok ari kara brīsmis spieceigi sadrogoj cylvāka veseleibu,” tai Valentina Slavkovska.

Ukrainys Vaļsts arhiva Nacionaluos atminis instituta direktors Ihors Kuliks beja īsarads iz izstuodis atkluošonu Daugovpilī. “Ihors Kuliks ar mašynu brauce nu Kijivys iz Reigu. Nu suokuma iz Tallinu, tod iz Reigu, tod pi myusu, tod otkon iz Reigu. Izstuodis atkluošonā beja ari Ukrainys bīdreiba nu piļsātys kai sadarbeibys partners taišni atkluošonys procesā. Ukraiņu dzīsmis izpiļdeja diveji puiši, kas ir biegli nu Bučys apleicīnis. Buča ari ir zynoma vīta, kur izdareits cīši daudz i smogu kara nūzīgumu. Tys ari beja taids emocionals viestejums, “ stuosta Valentina Slavkovska.

Ukrainys instituts ir īstuode, kas nūsadorboj ar 20. godu symta totalitarūs sistemu pietnīceibu. Centrs izveiduojs digitalūs failus, kurus sevkura Latvejis piļsāta ci īstuode var izdrukuot sev pīmāruotā formā, pīmāram, informacejis plakatus ci stendus. Ituo gods beiguos izstuode vīnlaiceigi tyka atklota Baļtejis vaļstīs i cytvīt Eiropā. Niu izstuode ir apsaverama na tik Daugovpilī i Preiļūs, tok ari cytuos piļsātuos – Reigā, Valmīrā, Kandavā i cytur.

Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā izstuode byus daīmama da 7. februara, tok tuoļuok muzejs plānoj izstuodis materalus pīduovuot cytom izgleiteibys īstuodem. Izstuode Preiļūs byus da 19. decembra, tok janvarī i februarī tei ceļuos iz Vacvuorkovu i Vuorkovu. Komunistiskuo genocyda upuru pīminis dīnā, 25. martā, tei otkon byus apsaverama Preiļūs.

Digitalā formātā izstuodi var apsavērt ITE.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
29
Tre
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
May 29 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
19:00 Grupys “Saucējas” koncerts i daņ... @ Reiga
Grupys “Saucējas” koncerts i daņ... @ Reiga
May 29 @ 19:00 – 21:00
Latvejis Kulturys akademejis tradicionaluos dzīduošonys grupa “Saucējas” trešdiņ, 29. majā, 19.00 aicynoj is koncertu Āgenskolā Pāvula Jurjāna muzykys školys estradē, Bolūžu īlā 24. 
May
30
Cat
13:00 Daugovpiļs piļsātys svātki @ Daugovpiļs
Daugovpiļs piļsātys svātki @ Daugovpiļs
May 30 @ 13:00 – Jun 2 @ 19:00
Nu 31. maja da 2. juņa Daugovpiļs piļsāta svieteis sovu 749. dzimšonys dīnu, aicynojūt daugovpilīšus i gostus iz kūpeigom svineibom – piļsātys svātkim „Mana pils – Daugavpils!”. Treis dīnu garumā byus vareiba baudeit vysaidys koncertprogramys,[...]