Suokusēs pretendentu pīsaceišona Latgalīšu kulturys goda bolvai “Boņuks 2022”

Suokusēs pretendentu pīsaceišona Latgalīšu kulturys goda bolvai “Boņuks 2022”

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Suokusēs kasgadejuo zynomuokuos i gaideituokuos latgaliskuos kulturys nūtikšonys – Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” – pretendentu pīsaceišona par padareitū 2022. godā. Pretendentus var pīsaceit leidz 11. janvaram. Muola statuetis par padareitū itūgod sajims latgaliskuos kulturys aktivitatis, nūtikšonys, procesi i personeibys. “Boņuks” vys vēļ ir vīneiguo bolva, kura eipaši izceļ i gūdynoj sasnāgumus i padareitū latgaliskuos kulturys dzeivē. Bolvys padūšonys ceremoneja nūtiks 4. martā kluotīnē Latgolys viestnīceibā GORS i tīšraidē LTV1.

Latgalīšu kulturys goda bolva teik reikuota ar nūlyuku apkūpuot lobuokūs īprīškejuo goda veikumus i pasuokumus, gūdynuot aktivuokūs Latgolys kulturys puorstuovus, popularizātuojus, veicynojūt jaunradis i kulturys daudzveideibys atteisteibu iz prīšku. Pretendentus bolvai ari itūreiz var īsnēgt kategorejuos “Volūda. Literatura. Publicistika”, “Aktivitatis. Nūtikšonys. Personeibys” i “Audio. Video”, nu kurūs bolvys žureja, izviertejūt pretendentus div kuortuos, izvierzeis 30 nominantus i nu tūs – bolvys sajiemiejus – aktivitatis, personeibys, nūtikšonys, dorbus, bez kuru vysvaira nabyutu īdūmojama latgaliskuo kultura 2022. godā. Vīna bolva namaineigai tiks pīškierta par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā. Aizpiļdeitys pīsacejuma anketys bolvai “Boņuks 2022” tīšsaistis pīsacejuma, elektroniskā veidā voi pa postu Latgolys viestnīceiba GORS gaideis leidz 2023. goda 11. janvaram. Īsnāgtūs pīsacejumus izviertēs latgaliskū kulturvidi voi attīceigū bolvys nūzari puorzynūša žureja. Bolvys pretendenta pīsacejuma anketu škārsteiklā var atrast: http://bonuks.lv i http://latgalesgors.lv.

Kotru godu Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” padūšonys ceremoneja ir na tik atsavieršona iz pārnejā godā padareitū, tok ari latgalīšu kulturā aktivūs ļaužu, interesentu i atbaļsteituoju sasatikšonys i īsadvasmuošonys pasuokums. Bolvys “Boņuks 2022” padūšonys ceremoneja paradzāta 2023. goda 4. martā Latgolys viestnīceibā GORS, kai ari tū varēs vērtīs tīšraidē LTV1. “Boņuks 2022” ceremonejis vadeišona itūreiz byus uztycāta akteram Juoņam Kruonim.

Ituo gods suokumā Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2021” sajēme desmit aktivuokuos, spylgtuokuos i plašuokū rezonansi dabuojušuos latgaliskuos kulturys nūtikšonys, personeibys, projekti 2021. godā. Bolvys sajēme Annele Slišāne par kruojumu “tuoraga stuosti”, Bolvu nūvoda pošvaļdeiba par nūvoda zeimi latgaliski, folklorys kūpa “Vīteri” par video stuostu “Teika par Rēzeknes Rozi”, rodūšuo komanda Ilze Sperga, Kristaps Rasims i Edeite Husare par gruomotu i muzykys albumu bārnim “Vuškeņa iz pļovys”, grupa “Latgalīšu Reps” par albumu “Cyta dzela” i videoklipim, Kristaps Rasims i Inga Misāne-Grasberga par kruojuma “Dzeiveiba” radejis skaitejumim, literate i redaktore Ilze Sperga, izdevnīceibys “Valodu māja” puorstuovi par dzejūļu kruojumu “Vysta smierts”, Jurs Viļums i Arņs Slobožanins par navigacejis aplikaceju “Waze” latgaliski i Andris Slišāns par pyrmū izalauzšonys ustobu latgaliski “Pīci panti”. Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā tyka gūdynuots dirigents Juoņs Gruduls.

Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks” pyrmū reizi tyka padūta 2009. godā, bet nu 2013. goda bolvu reikoj Latgolys viestnīceibys GORS komanda, sasadorbojūt ar bīdreibu “Partitūra”. “Boņuks 2022” nūtikšonu atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonda Latgolys kulturys programa ar A/S “Latvijas valsts meži” i Latgolys regiona atteisteibys agenturys atbolstu, kai ari Rēzeknis piļsātys dūme i Centraluo finaņšu i leigumu agentura.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Feb
4
Sai
vysu dīnu TLMS “Dzīpariņš” 45 darbeibys go... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
TLMS “Dzīpariņš” 45 darbeibys go... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Feb 4 vysu dīnu
Jaunū izstuožu godu Latgolys Kulturviesturis muzejs īsuoc kūpā ar ilggadejū i vysod atsauceigū sadarbeibys partneri – Tautys lītiškuos muokslys studeju “Dzīpariņš”. Tei nūdybynuota jau 1978. godā i apvīnoj sevī vysaidu paaudžu rūkdarbneicys, kurys saista kūpeiga[...]