Egita Kancāne. Annys puorsokys

Egita Kancāne. Annys puorsokys

Puorsoku autore: Egita Kancāne

Konkursā “Latgolys prozys skaitejumi 2022”, kura moto itūreiz beja “Kur ir muna sāta?”, ūtrū vītu dabuoja Egita Kancāne, kuru da ituo zynuojom kai stuostu kruojuma “Syltuo mola” autori. Egitys konkursa dorbu – “Annys puorsokys” – kai video, tai puorskaitomā versejā pīduovojam ari portala lakuga.lv skaiteituojim.

Malnais vylks

Annai vysvaira baist nu tymsuma. Kod pakrieslis sabīzej, jei daspīž pīri pi lūga i verās, kur malna, gara egle i malns, pynkains vylks malnom ūgļu acim tiemej taišni viersā i klabynoj osus, ūgļu malnus zūbus kai lifta durovys.

Cikom cyti bārni vokorā izslādz vysys lampenis, lai aizmygtu, Anna īslādz naktslampu, aiz kuruos tymsuma vylks naizaver tik malns i lels i jam vaira nav zūbu.

Anna gryb izdzēst tymsumu. Taišni vysu, kas tymss, taipat kai jei dzēš zeimiejumus ar dziešgumeju. Deļtuo jai ir na tik vīņ naktslampa, a i diveji kabatys luktureiši, LED lampeņu viertadzine, lāzergunteņa pyldspolvys kuotā, puors speideigi šokolada papeireni, rīškova perlamutra akmisteņu i pūgu, luminiscejūšys zvaigznis ustobā pi grīstu i sorkonys myrgojūšys guntenis kūrpu padmetkuos.

Ejūt nu vīnys ustobys da ūtrai, Anna vokorūs vysod saslādz vysys guņs. Spielejūtīs jei mamai i papam ruoda guņs šovus. Staigojūt pa piļsātu, jei apbreinoj guņtenis luksoforūs i laternuos, televizejis tūrņa viersyunē i Prezidenta piļs lūgūs. Iz Breiveibys īlys vīņ Anna saskaita 144 vysaidu kruosu i formu guņtenis i vēļ 57 parkā pi pīminekļa i strūklokys.

Anna bīži dūmoj, cik daudzi gunteņu varātu byut vysuos pasauļa piļsātuos kūpā. I cik gaišs  tod byutu, ka salyktu juos vysys kūpā aiz sātys lūga, kur malnais vylks. Voi zam zems, kur slīkys i kūrmuli. Voi babys maizis cepļa dybynā, kur malnī palni. Voi pošai zam sovys gultys, kur naktīs ir baist vērtīs, ka naīraudzeit koč kuo malna i lela.

Anna dūmoj i dūmoj, i vaicoj mamai, kai izdzēst vysu, vysu pasauļa tymsumu. Mama soka, ka dzēst juo nimoz navajagūt. A kai tu saprassi, kū tymsumā bļaun palāda? A kai tu zynuosi, kū šlīka zam zems redz? A kai nūgiusi plykspuorni voi juoņtuorpeņu? A kai paleidzēsi dzedam izlaseit mozūs burtus iz malnuos peipu pačkys i babai – apsamaukt pierts prīkšnomā, kur navā pat moza lūdzeņa i nikod naīskrīt saule? I kai varēsi spēlēt okluos vistenis ar bruoli?        

Nu, tei jau cyta dzela… Tys nav tymsums aiz lūga pavysam tymsā pasaulī. Tei ir spēle! Attaisi durovys voi nūrauņ babys skoru nu ocu, i palīk pavysam gaišs. Tai Anna dūmoj. Jei daspīž pīri pi lūga i verās, i tārpys nūskrīn par kaulim. Tys tok navar byut! Jai ruoduos, ka malnais vylks suoc smaideit i damīdz ar aci. Nui, jis smaida! I naz kai vaira nav tik lels, bet palīk meiksts kai spieļu luocs i, dasamīdzs pi stykla nu ūtrys pusis, prīceigi šviļpoj.

Prīceiguo zupa

Annai šudiņ skumeigai. Vakar jei beja gostūs pi babys i dzeda, i Pypyra. Tī zīd pučis, tī ir daudz kaču i syvānu, i vystu, i gūvu. Annai grybātūs ari zyrga i moza ezeleiša, tok baba nav ar mīru īdzeivynuot i taidus lūpus.

Kotru vokoru Anna īt da teirumam slaukt gūvu. Nu, skaituos, ka jei slauc, koč patīseibā juos slauc baba. Anna vys stuov teiruma molā ar plastmasa kruškeņu i dzer tik tik slauktu pīnu. Pots gorduokais i soldonuokais pīns ir Saulei. A Pepija, Berta, Dubna, Ūla i Dona varātu nu juos pasamuoceit, kai ēst soldonuokūs puču lapenis, lai pīns izīt soldons. Tai dūmoj Anna.

Piec gūvu slaukšonys jei kotru vokoru ar dzedu īt da klāvam baruot syvānus. Jim ir nateirys smeceris, i jī ād tik skali, ka vysa pasauļa leluokī čāpstynuotuoji jūs navarātu puoršmakstynuot. Annai īt smīkls, kai syvāni skrīn da putrys spaņam i kai dzeds ar menti jūs atdzan nūst i salej dzeļža silī nu goldabīšu gabalenim ružovi īkruosuotu ādamū ar ryugušnīka kunkulim. Syvāni izkreit viersā silei, kai nikod nabyutu redziejuši ādamuo. I tod staigoj ružovom mutem kai trokuos Bārbejis!

Šudiņ Anna jau sātā. Piļsātā. Bet tai gribīs da babai! Tī dorba, dorba… Na tik gūvu slaukšona i syvānu baruošona, i skrīšona ar Pypyru! Juolosa nu perekļu ūlys. Juosaver, voi mozajim kačalānim acs jau vaļā. Juosagrīž kimini. Juopuorsaver, voi melneicys jau nūsagatavejušys. Juolosa Kolorado vabalis. Juovuorej zemiņu zapte. Juocap lelī blini. Juobrauc da Preilim.  

Anna sēd sovā ustobā pavysam moza mozeņa i verās teleponā Pypyra video. Jis prīceigi rej ekranā, a Anna jau kuo na pi osoru.  Sēd kai meitys pi veira izdavuse, saceitu baba.

Mama ari apteik, ka Anna skumeiga. Jei viršūt Prīceigū zupu! Annai juoīt paleigā.

A taida Prīceiguo zupa pi myusu koč kod jau ir vyrta? Nu, zynoms, ka ir – atsoka mama. Hmm, kod ta?

Juos obejis suoc skust i grīzt buļvus – leluokūs tik iz pušu, mozuokūs opolūs atstuoj cālus. Anna jūs vakar izroka lelajā teirumā kūpā ar babu – izkašņova nu zam zaļūs mātruoju, kurejūs speid bolti buļvu zīdeni i ružovi vabaļu kuopuri. Daži buļveiši pavysam mozeni. KJ ai ceiruļa ūlys, saceitu dzeds.

Tod juosamozgoj batvini – leluokys i mozuokys babys duorzā saškeitys zalis lapenis. Dažys – vys jau skuobiņu – ir cīši skuobys i savalk muti, kod parauga. Dažom – tok jau goldabīšu – var redzēt sorkonys dzeislenis. Cytys – ruodīs, ka lupstuoju – smolki sagrīztys, palaiž smuordu pa vysu kukni kai saski.

Tod juosagrīž špeks mozūs kubiceņūs – dzeds vakar jū nūgrīze nu leluo žuovātuos galis gobola klieteņā. Oi, smuordoj pa vysu pīcu stuovu sātu, kod mama suoc cept! Kai var tik smuordeigs izīt? – prosa Anna. Tys deļtuo ka dzeds syvānus kotru reitu i vokoru baroj ar ružovim ryugušnīka kunkulim nu Saulis pīna? Voi nu tuo, ka syvāni āzdami skali i prīceigi čāpstynoj pa vysu klāvu? Voi nu tuo, ka tūs galis gobolus cālu dīnu žuovej vacajā piertī ar eļkšņa molku i paegļu skujom? Voi ari nu tuo, ka syvāni pi vokora vysod izaver piec trokom Bārbejom? Anna suoc smītīs. Mama ari.

Nu, i kai te lai naizīt Prīceiguo zupa? Mama prosa. Jamā līk vysu, kas āduojus dastota smaideit.  

Robots Izaura

Annai sātā ir greidys robots. Pat diveji – vīns piļsātā, ūtrs – pi babys. Kod taidam robotam gribīs āstu, jis ād putekļus i sīna smeļti nu greidys kai gūvs. Vysus trauciekļus jis apbrauc, skaļi spūrgdams i svīzdams lūkus pa ustobu. I pat tod, kod jam izlīk viersā pavužynuot kaidu mozū kačalānu voi spieļu luoci, jis nikuo nasoka, tik gryuši nūsapyuš i struodoj tuoļuok.

Ir tik vīna līta, kas Annai napateik. Obejus robotus sauc par Izaurom. Tai kai cyta vuorda pasaulī nabyutu! Robotim tok lobuok dūt puišu vuordus – Čapijs, Gizmo, Rumba, Bruno voi ari Sudobra Golva, Palākais Vylks, Mudruo Kuoja voi Sirdeiguo Slūta… Čudnai jau ir, soka baba, bet tod vys pastuosta, ka televizorā nazkod ruodeita kina par verdzini Izauru. Kod? Nazkod cīši seņ. Kod vēļ televizori vysim naruodeja vysa, kuo gryb, i navarieja pateit iz prīšku voi atteit atpakaļ tū, kū ruoda. I sābri vīns da ūtra televizoram guoja vārtūs kinys. Pi babys vysod iz Izaurys kinys serejom guojuse Nadze – ar adekli i bārnim. Tik seņ, ka Anna navar saprast. Tagad tok Nadzis bārnu bārni jau daudzi leluoki par Annu i nimoz vaira nav bārni.

Nadze poša to asūte taida pat, tik drupeit vacuoka nakai tūreiz – ar adekli i ritini, ar kurū jei brauc  da mežam i vys salosa ari Annai mellinis i avinis. Jei runoj jūceigi! Vīns vuords latviski, vīns latgaliski, vīns krīviski, vīns ukrainiski. Tys tik deļtuo, ka Nadze iz Latveju nazkod seņ atbrauce nu Ukrainys. Jei ir stuostejuse Annai, kai jei Ukrainā laseja soldonūs kiršus – čerešņu, kuruo tur aug vysuos moluos kai pi myusu mellinis, i kod nakod jei vard ari varenikus ar kiršu zapti vydā – kai Ukrainā. I jei vēļ vys nazyna, kur jai vaira sāta – Ukrainā voi Latvejā. Kod jei ir Latvejā, gribīs da Ukrainai, a kod nūbrauc da Ukrainai, gribīs da Latvejai. Cikom tur nabeja kara, jei šod tod nūbrauce iz Ukrainu i atsagrīze ar stuostim, čerešņu i gordom kompetom, kurom iz papeireņu raksteits “cukerka”. Nadzei Ukrainā dzeivoj rodi, i jai niu cīši baist, kas ar jim nūtiks karā.

Anna ari beistās. Par Nadzis rodim. Par soldonūs kiršu kūkim. Par kompetom. Par bārnim, jūs mamom i tētem, babom i dzedim. Par zili dzaltonajim karūgim. Par sunim i kačim, i syvānim, i gūvim, kas palīk bez saiminīku. Krīvs palīk krīvs, soka baba – ar jū nikuo navar zynuot. Nabejs krīvs – sirdeigi nūsoka dzeds, slāgdams ukraiņu televizejis kanalu, kur vysu dīnu ruoda karu. Tuos ir taidys bailis, kuruos navar izslēgt, navar izdzēst, navar izgaisynuot i navar aizmierst. I tuos ir taidys bailis, deļ kurūs Nadze vaira nabrauc da Ukrainai i navad šur ni čerešņu, ni kompetu. I nivīns tur navarūt nikuo leidzēt, pat ni dzeds voi tēte. 

Kod bailis jau ir tik lelys kai Neicgaļa Lelais akmiņs i spīž tik cīši, ka vaira navar, mama soka – tod var i parauduot. Bet cik ta iļgi tai rauduos, koč kas juodora, kab sev i cytim lobuok. Deļtuo Anna ar mamu salosa vasalys sumkys ar drēbem i nūpierk syltu guļammaisu, i izoda rokstainys zečis. Tū vysu nūsyuteis Ukrainys saldatim. Anna dazeimej kluot mozu apsveikuma karteņu – greidys robotu Izaura ar ukrainys karūgu. Jis brauc pa babys ustobu ar zili dzaltonu kvadrateņu iz mugorys, i jam blokus pi babys televizora sēd Nadze, verās kinu par Izauru, ād čerešņu i oda zili dzaltonu zeči. I Annai nūkreit kai Neicgaļa akmiņs nu sirds.

Putu vanna

Anna tik prīceiga kai da muokuļu i atpakaļ. Šūvokor jai juoīt  vannā. Mama nūpierka jaunys vannys putys! Kod iudiņam dabuovej koč drupeiti putu, izīt pavysam cyta mozguošonuos – vanna pylna ar čaukstušu, boltu muokuli. Papyut, i iz vysom pusem lidoj boltys būrzgolys, atstuodamys gaisā meža zemineišu smuordu! Anna vys īsadūmoj, ka ir iudiņu priņcese Unda Undīne, i taisa putu krūneišus. Izlīk jūs iz golvys i klonuos, doncuodama pa iudini kai leidaka. Dreižuok paldātuoja Zuzanna – soka mama i smīdamuos nūmozgoj krūneišus.

Ot, ka ir kas iz pasauļa napateikams, tei ir motu mozguošona. Iudiņs ar šampunu vys truopej acīs, i tod Annai gribīs klīgt, ka kūž, nikuo navar redzēt, napateik. Bet, ka mozgoj krūneišus, tod raudīņs naīt tik troki. Iudiņu priņcesis tok naklīdz. I kotrai priņcesei vajag teiru krūneiti! Anglejis kieninīne ari vysod beja spūdri teira, ar mozu kruosainu capureiti krūņa vītā. Tikom speidēja, kuoļ nūmyra. Vaca, bet šmuka i cīši glauna. Juos bēris pa televizoru vērēs pat dzeds! I vysa Londona apklusa iz diveju minotu.

Byut beigtam i vysus apklusynuot ak jau nav nimoz tik jautri. Annai lobuok pateik, ka piļsātys skaņ. Deļtuo jei ir dzeiva i labi viņ skaļa iudiņu priņcese, kurū navar dabuot uorā nu vannys stuņdi. Jai ir putu zyrgi i putu karītis, putu ezeleiši i putu droškys, putu kameli i putu zylūni, putu nešļovys kai Japanys imperatorim, lidojūšī putu pakluoji kai Aladinam, putu viļcīni i putu lidmašinys. Sēst tik vydā i brauc, kur acs ruoda! A, ka acs danierkš, juos ruoda tik daudzi!

Putu džungļus i putu tukšnešus. Putu dabasskrabus i putu butkys. Putu parlamentus i putu karalistis. Putu kolnus i putu jiurys. Putu anakondys i putu truseišus. Verīs tik nūst! Kai puorsokā…

Slapynais objekts

Tur, kur gonuos vīnu sābru gūvs, beja juobyut lidlaukam. Tur, kur gonuos ūtru sābru gūvs, beja juobyut dzeļža ceļam.

Vītu, kur beja juobyut lidlaukam, vēļ i tagad sauc par aerodromu. A vītu, kur beja juobyut viļcīņa slīdem, nikai nasauc. Tik nu dzeļža ceļa slīdem taisa kopu krystus. Voi nazkod taiseja – tai stuosta dzeds. Tū dzeļža ceļu beja plans sataiseit vaira kai pyrma symts godu nu Aglyunys da Neicgaļam. A lidlauku dzeds vēļ atguodoj. Meža molā, natuoli nu Kolupa azara beja izdūmuots armejis lidlauks. Kas tī tik nanūtyka! Jauce nūst cylvāku sātys, traktori jēme nūst zemis viersejū kuortu, tod lyka betona platis, ūrbe dziļu oku, i vīnu laiku tur lidova ari lidmašinys. Ar brīsmeigu skonu. Byutu nūjaukuši vēļ vaira sātu, bet lidlauka plans pajuka, i niu tik sasagobovs aerodroma nūsaukums. Vēļ natuoli nu babys sātys ir melioracejis lauki, kurūs sauc par OBJEKTU. Kai nu spīgu kinys. Ak jau deļtuo, ka OBJEKTS nazkod ir bejs slapynais projekts. Nasaukt vuordā. Nazeimēt kartī. Nūglobuot nu vysim. Tai laikam beja dūmuots. Tamūs laikūs, kod dzeds vēļ beja mozs. Tai jis stuosta.

Anna niu ir moza, i tik žāļ, ka nav nivīna slapynuo OBJEKTA! Koč moza objekteņa… Itai nu garlaiceibys var nūmiert. Nuuu, ka nu gara laika tai vysi beigtūs nūst, pi jaunuos sātys byutu pylnys kanovys ar beigtim bārnim, atsoka dzeds.

Bet Annai šudiņ bez kam vajag slapyna OBJEKTA. Tok nav nikuo. Jei izklaušynoj dzedu, babu i pat mamu i tēti. Nikuo nav! Tai jai i byus vysys breivdīnys pi babys juonūdzeivoj garlaiceibā? Bez nikuo slapyna? Bez dzeļža ceļa, bez aerodroma, bez planim, bez projektim?

Nu, nā! Jei jam tolkā bruoli i obeji īt pa pogolmu maklātu slapynu dzelu. Kod jau paiļgi volkavušīs kai Dīva napījimti, Anna pi slīkšņa īrauga čyuskalānu. Mozeņu, pamalnu ar dzaltonom ausim! Baist to ir, tok itys varātu byut jūs slapynais OBJEKTS – par jū nivīns cyts cikom kas nazyna! Kuoļ obeji ar bruoli rauga apsavērt čyuskalānu tyvuok, objekts pagaist zam verandys greidys, i vyss! Kai okā īkrits… Kū ta niu? Juotaisa slapyna sāta čyuskom! Anna daboj plastmasa spani, bruoļs atnas babys austū pakluoju, kurū īlūceit spanī. Jī vēļ iztaisa solmu spylvynu i nūlīk spani pi verandys pakša. Kod čyuskalāns izleiss nu zam greidys, jis īraudzeis jaunū sātu i nūsaprīcuos, ka jam ir slapyna i cīši meiksta ola! I beidzūt mamai varēs paruodeit, ka čyuska ar visim biernenim dzeivoj na Annys rokstomuo golda šupļetkā, kai mama vysod soka, a pi babys verandys, slapynā OBJEKTĀ!      

_________

Konkursa “Latgolys prozys skaitejumi 2022” nūtikšonu 2022. godā atbaļsteja storptautyskais literaturys festivals “Prozas lasījumi 2022”, Vaļsts kulturkapitala fonds, AS “Latvijas dzelzceļš”, latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv i žurnals “Domuzīme”.

Konkursa dorbus vērtēja žureja, žureja, kurā beja literaturzynuotneica Ilga Šuplinska, literaturzynuotneica i Latvejis Universitatis Humanitarūs zynuotņu fakultatis profesore Ieva Kalniņa, Bolvu Centraluos bibliotekys vadeituoja Ruta Cibule i rakstneica i redaktore Jana Egle.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Feb
4
Sai
vysu dīnu TLMS “Dzīpariņš” 45 darbeibys go... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
TLMS “Dzīpariņš” 45 darbeibys go... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Feb 4 vysu dīnu
Jaunū izstuožu godu Latgolys Kulturviesturis muzejs īsuoc kūpā ar ilggadejū i vysod atsauceigū sadarbeibys partneri – Tautys lītiškuos muokslys studeju “Dzīpariņš”. Tei nūdybynuota jau 1978. godā i apvīnoj sevī vysaidu paaudžu rūkdarbneicys, kurys saista kūpeiga[...]