Sovs zylupīts i sova Jiurmola. Marokys ceļuojuma pīzeimis

Sovs zylupīts i sova Jiurmola. Marokys ceļuojuma pīzeimis

Roksta autors: Laurs Magazeiņs

Ceļuojuma iz Maroku 2022. gods 28. novembrī—5. decembrī pīzeimis

Ceļuojums laikā iz prīšku

Mes nūsalaižam Marrakešys lidūstā 2972. godā. Nui, te nav drukys klaidys. Latvejā ir 2022. gods novembra beigys, tok pīcu stuņžu liduojums kai taidā zynuotnyskuos fantastikys kinā myus ir nūveds laikā iz prīšku.

Ryt 2972. gods nu Amazitu berberu zemkūpeibys suokuma, tei nav nazkaida civilizaceja, kas seņ jau izmyruse i par jū stuosta gruomotuos i muzejūs, tī ir pa šam laikam Zīmeļafrikā dzeivojūši ļauds, ituo regiona pamatīdzeivuotuoji. Atškireigūs olūtūs atrūnami vysaidi skaitli, tok Afrikā kūpumā dzeivoj ap 30—40 miļjonu berberu volūdā runojūšūs, puorsvorā Marokā, Alžirejā, Mali, Nigerejā i Lībejā, par galiejū austrumu punktu teik skaiteita Egipte. Eiropā dzeivoj ap 2,2 miļjoni berberu imigrantu, te juopīmiņ Nīderlande, Beļgeja i Fraņceja kai leluokuos jūs mītnis zemis. Izškir vairuokus berberu volūdys paveidus, vīnā pošā Marokā taidi ir vysmoz div leluokī, tok atškireiba ir stypri leluoka nikai storp Baļtinovā i Maltā runuotajom formom.

Marrakeša na bez pamata teik skaiteita par Marokys berberu centru. Par tū lelā mārā juopasasoka tuos geografiskajam nūvītuojumam. Ka agruokuos ekonomiskuos citadelis, kai Kasablanka i Rabāta, atsarūn puorsvorā arabiski runuojūšūs apdzeivuotajā Atlantejis okeana i Vydsjiurys pīkrastē, tod 350 km īškzemē asūšuo Marrakeša, kas ir tikpat lela kai myusu pošu golvyspiļsāta Reiga, ir saglobuojuse na tik berberu kulturu i volūdu, bet ari tuos gostu uzjimšonys kulturu.

Kas 21. godu symtā nav mozsvareigai, berberu gostu uzjimšonys kultura ir dabeigi atroduse pīlītuojumu, kab pīsaisteitu turistus i ar tū siļdeitu regiona i vysys vaļsts ekonomiku. Pyrma kovida pandemejis Maroku godā apmeklēja 13 miļjoni turistu, taitod sešys ar pusi Latvejis kotru godu. Vaļstī ar 37 miļjonim īdzeivuotuoju tys ir atzeistams ruodeituojs. Taitod, saīt, ka pi kotru treis marokaņu godā atbrauc vīns turists.

Karteņa: Laurs Magazeiņs

Paguojušūs laiku gūdeiba Kasablanka

Marokys gūdeibu pyrmī eiropīši nūteikti sastopa Kasablankys ūstā – eiropīšu kolonialisma laika centrā. Jau pyrma 200 godu fraņči izruodeja interesi par Marokys zemi, tok vaira kai pyrma 100 godu Fraņceja te suoce saiminīkuot – nu 1912. goda da 1956. godam jī te beja, piec tam Maroka atjaunuoja sovu naatkareibu i trūnī otkoņ kuope karaļs. Ari pošlaik monarhejis principi teik gūdā calti i Marokys karali sevkurs Marokys apmaklātuojs var redzēt iz Marokys nacionaluos valutys Marokys dirhemu banknošu. Vīns dirhems sastota ap 10 centu myusu naudeņā, leidz ar tū ari tim, kam matematika nabeja meiluokais prīškmats školā, gryuteibom vysu puorriekinuot navajadzātu byut.

Izaver, ka reizē ar fraņčim ir nūguojuse ari Kasablankys gūdeiba i spūžums, par kuru tuolejā 1942. godā ir uzjimta pasauļslovonuo Holivudys filma. Ari myusu dīnuos ite varātu uzjimt nazkū interesantu, tok dokumentaluo kina vaira leidzynuotūs pastaigai pa Maskačku Reigā. Goņ jau, ka ari Kasablankys ūstys rajonam ir veļteita kaida smeļdzeiga dzīsme, kas varātu skanēt jaunuos kinys īvodā.

Vysuinteresantuokuos parosti ir tuos najaušuokuos sassatikšonys. Ari itys braucīņs i Kasablankys īlys zyna itū naraksteitū ceļuotuoju lykumu. Pats liktiņs myusu prīškā nūlyka sovu līcinīku. Īpasazeistit ari jius: Omārs – jiurinīks, tai ap godu 60, cylvāks, kas par reizi zyna, kur ir Latveja, var nūsaukt puorejuos Baļtejis valsts, sok, 80. godūs asūte bejs hipijs, apmekliejs pat Vudstoku. Kas tū var puorbaudeit? Varbyut tik pats myusu svuots liktiņs. Mes ar aizrauteibu i cīnu jimā klausomēs, jis ar vuordim “Es jau naasu nikaids gids” taišni par taidu ari pīsasoka, kas Marokā automatiski nūzeimej vysmoz 20 dirhemu violetuos banknotis atdūšonu aiz cīnis taidys naoficialuos turis nūslāgumā. Tai vīnkuorši vajaga, par tū mes laipni atsokam juo pīduovuotajam guojīņam iz tiergu, berberu aptyku, kur kaidys breinumzuolis par reizi nūjimšūt myusu nūgurumu i atsvabadēs myusu klimata puormainis jiutūšūs dagunus, i puorejū ekstru pīduovuojumam, kas vyss tyktu nūvadeits perfektā angļu volūdā! Augšuokais leidzīņs. “Es nūvieleju jums i jiusu piļsātai lobuokus laikus,” soku es. Omārs: “Inšalla! (Lai nūteik!)” Ar itim vuordim parosti atsavasaluos praktiski sevkurs marokaņs, līcynojūt par tū, ka beja prīceigs jius satikt, cer iz sasatikšonu iz prīšku i aicynoj iz čaja dzeršonu sovā sātā (līki pībiļst, ka Marokā kai jau musulmaņu zemē ar čaju ari teik saprosts čajs, koč ari kas stypruoks par iudini te ir atrūnoms, vēļ jū vaira ka vaicuotuojs naizaver piec vītejuo i runoj angliski).

Omāram pascejom “Tammert!” (“paļdis” bereberiski), jis nikai naatreagēja. Piec paskaidruojuma jis atsaceja, ka ir arabs, i smīdamīs paziņuoja, ka da šam nazynuoja, kai ir paļdis berberiski. Redz kai, vajadzēja atbraukt latvīšim, i arābu dzeds īsavuiceja, kai berberiski ir “paļdis”.

Administratore aizguojušuos gūdeibys Kasablankys Hotel Central – piļsātys golvonajā vīsneicā nu prīcys gondreiž palyka bez volūdys, nu latvīšu izdzieržūt tū pošu berberiskū “Tammert!”. Jai kai Agadirys, Marokys Atlantejis okeana pīkrastis dīnavydu dalis piļsātys, meitinei, kas izaver vaira piec parizītis, ni berberītis ci arabītis, tys vēļ ilgi siļdeis sirdi Kasablankys pošā sirdī.

Karteņa: Laurs Magazeiņs

Futbols tikpat augšā leidzīnī kai turismys

Marokys futbola izlasis žylbynūšī panuokumi tūlaik nūteikūšajā Pasauļa kausā futbolā ir izdarejuši luoča pakolpuojumu i paleidz uzsuokt sarunu ar sevkuru marokani – berberu ci arabu. Daudzi vītejī myus nūtur par horvatim (vīnā grupā Pasauļa kausā), izraelīšim (Izraelys turistu te ir padaudz, da 50. godu te bejuse nūzeimeiga Zīmeļafrikys ebreju kūpīna). Nūteikti juopīmiņ, ka Maroka, sasnādzūt pusfinalu ituo gods Pasauļa kausā futbolā, ar zalta burtim sevi īrakstejuse treis nūzeimeigu kulturu futbola viesturē – jī palykuši par pyrmū Afrikys, musulmaņu i arabiski runojūšū zemi, kas tik tuolai tykuse.

Pasokūt, ka asam nu Latvejis, tik nadaudzi par reizi saprūt, kur tys ir. Daudzi puorprosa, voi nu Leitovys. I tod juosuoc skaidruot. Kur atsarūn Vuoceja, zyna vysi, par Pūleju ari ir dzierdiejuši i pat Leitovu, tok Latvejis vourds daudzim tuols i svešs.

Karteņa: Laurs Magazeiņs

Rabata – Marokys Jiurmola, tok reizē ari golvyspiļsāta

Golvyspiļsāta Rabata sagaida ar golvyspiļsātai rakstureigu šarmu i majestatiskumu. Napamat sajiuta par tū, kaida tod beja Kasablanka sovūs zīdu laikūs, tod, kod tys beja fraņču kolonialisma centrs i atspaida punkts, i ari tod, kod jiurinīks Omārs sovā jauneibā ar smaidu pylnom acim i cereibu pylnim kārmanim nu ituos pošys ūstys brauce iz hipiju golvyspiļsātu Vudstoku.

Ka var viļkt paralelis ar Latvejis piļsātom, Kasablanka ar sovu viesturi, ūstu i kontaktim ar uorzemem nūteikti byutu Reiga, vītejuos nūzeimis ekonomiskais centrs Marrakeša atrostu sovu muosu Daugovpili, tok Marokys golvyspiļsāta Rabata atguodynoj Jiurmolu.

Pyrmais, kas kreit acīs, kas vysmoz pošlaik nav radzāts Latvejis kurortpiļsātā Jiurmolā, ir bezšofera tramvajs, leidzeigs tam, kas ceļuotuojus vad iz Orlī lidūstu Parizē. Belets taidā tehnologeju breinumā tik nadaudz augšuoks kai Rēzeknē – myusu naudeņuos juosaškir nu 60 centu. Cyta leidzeiba, kas Kasablankys-Rabatys kombinaceju leidzynoj Reigys-Jiurmolys bruoleibai ci muoseibai, nūteikti ir nalelais attuolums storp tom i ārtais viļcīņu i autobusu savīnuojums. Deļ Marokys apmārim (pīcpadsmit reižu vaira īdzeivuotuoju i septenis reizis leluoka teritoreja) pusūtra stuņde ārtā sabīdryskajā transportā ir kai 20 minušu braucīņs puorpiļdeitā elektriskajā viļcīnī nu Reigys centraluos stacejis da Majuoru. Kai Kasablankā, tai ari Rabatā ir Atlantejis okeans, gondreiž kai Baļtejis jiura Latvejis dveiņu piļsātuos.

Rabata nūteikti byutu saucama par sakūptuokū piļsātu nu vysu, kuruos pabejom Marokys braucīņa laikā. Nu apsavieršonys vārtu objektu nūteikti juomiņ mauzolejs i drupys sūpluok juo, vacpiļsāta, kuruos boltī tūni ir kas piļneigi sovaižuoks kai Marrakešys Medīnys (musulmaņu zemēs tai sauc vacpiļsātu) sorkonuos sātys.

Īzeime, kas vīnoj vysu Maroku, nūteikti ir tieguošonuos. Tiergs na tik fiziski, bet ari morali, emocionali, dvieseliski i vysaižai sovaižuok -iski ījam pyrmū vītu marokaņu uorpussātys aktivitatēs. Te ir dzeiveiba – cylvāki te suoc struoduot nu poša agra reita, vēļ 10 stuņdēs vokorā tārgavuošonuos īt iz urrā. Var nūpierkt vysu, i tu kai eiropīts palīc par duorgu kimūseņu nūpeļneit grybūšūs vītejūs biznesmeņu acīs i rūkuos. Tierguošonuos orūds te teik puordūts nu paaudzis paaudzē, i jaunī saimis puiši tai ap godu 15 suoc struoduot kūpā ar tāvim i bruolim, vuicuos, paleidz i kod daīt laiks, puorjam vysu saimi uzturūšū pasuokumu.

Kai jau eistynim latgalīšim, lelais braucīņs pa Maroku nūsaslādz ar zylupīša pīstuošonu Rēzeknis… tfui, Marrakešys dzeļžaceļa stacejā. I laiks namaloj – 3 stuņdis 35 minutis papraseja mums, kab ar viļcīni tyktu nu golvyspiļsātys Rabatys iz berberu kulturys centru Marrakešu, taipoš kai vāluok, piec atsagrīsšonys sātā, ar viļcīni nu Reigys iz Rēzekni.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Feb
4
Sai
vysu dīnu TLMS “Dzīpariņš” 45 darbeibys go... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
TLMS “Dzīpariņš” 45 darbeibys go... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Feb 4 vysu dīnu
Jaunū izstuožu godu Latgolys Kulturviesturis muzejs īsuoc kūpā ar ilggadejū i vysod atsauceigū sadarbeibys partneri – Tautys lītiškuos muokslys studeju “Dzīpariņš”. Tei nūdybynuota jau 1978. godā i apvīnoj sevī vysaidu paaudžu rūkdarbneicys, kurys saista kūpeiga[...]