Kaidys gruomotys latgaliski i par Latgolu izguoja 2022. godā?

Kaidys gruomotys latgaliski i par Latgolu izguoja 2022. godā?

Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

2021. gods beja ar latgaliskom gruomotom boguots, partū, sagaidūt 2022. godu, pamatuots beja vaicuojums – voi tai turpynuosīs ari iz prīšku? Atbiļde nav vīnnūzeimeiga – gruomotu par Latgolu ir daudz, tok saleidzynūši nalela tūs daļa ir pīraksteita latgaliski. Tematiskā ziņā tuos otkon ir cīši daudzveideigys – proza, drupeit dzejis, viesture, muoksla, folklora i pat koč kas tik praktiskys kai ēst taiseišona.

Autori ar vuordu

2022. gods atness treis latgalīšu literaturā jau sovu vītu nūstyprynuojušu autoru jaunuokuos gruomotys. Jau pošuos janvara suokuos pi skaiteituoju tyka Valentina Lukaševiča eseju kruojums “Casnāgu maizeitis”. Tys dūd vareibu beidzūt apkūpuotā i drukuotā formatā īpasazeit ar autora truopeigajom puordūmom i nūvāruojumim par dzeivi, pasauli i sabīdreibu. Par gruomotys saturu dzierdāti tik atzineigi vuordi, par tuos vizualū izskotu bejušys diskusejis, tok, gribīs ticēt, ka tys nav pamaisejs dorbam sasnēgt sovu skaiteituoju. Leidzeigai gribīs saceit ari par Annelis Slišānis kruojumu “tuoraga stuosti. pīns”, kur itūreiz autore atsakluoj na tik kai prozaike, bet ari kai dzejneica. Gruomota ir vizuali cīši leidzeiga pyrmajim “tuoraga stuostim”, partū turu nūceju, ka ari tai nav saguojs nūsaglobuot aiz sovys prīškguojiejis i tikt da sova skaiteituoja. Annele ari “pīna” gruomotā turpynoj mums natīši vuiceit empateju i atguodynoj par dzeivis pamatvierteibom, kas nūteikti 2022. gods kontekstā lelai daļai nu myusu otkon ir izavierzejušys prīškplanā.

Vīneigais dzejis pyrmpubliciejums gruomotā latgaliski 2022. godā ir bejs Ligijis Purinašys kruojums “pierobežas”. Tys ir atkluots, tīšs i cīši nasagloboj aiz poetisku vuordu mežgiņu. Kaidam var ruodeitīs izaicynūši, kaidam var koč kas napatikt, tok taids ir ari vīns nu literaturys i muokslys uzdavumu – provocēt, aizdūt vaicuojumus i likt dūmuot, na tik apjiusmuot pasauļa skaistumu.

Lobs veids, kai suokt skaiteit latgaliski

Diveji muokslys dorbi vīnā – tai grybātūs saukt Edeitis Husaris pīraksteitū i Vinsenta Flikigera sazeimātū gruomateņu “Trusīni vessim reitā pi puiša”. Vysapyrma beja latvyski i drupeit ari latgaliski runojūšuo šveicīšu muokslinīka Vinsenta zeimiejumi ar vysaiduokom Latgolys aineņom. Nu tūs Edeite pīraksteja nalelus stuosteņus par myusu dīnu Latgolu, kurūs saplyust kai juos, tai Vinsenta pīredze. Nalelais apjūms i tulkuojumi angļu i vuocu volūdā dūd vareibu itam izdavumam byut ari par, pīmāram, pyrmū sūli iz skaiteišonu latgaliski. Tok, ka ari itys ruodīs par daudz, latgalīšu volūdu var raudzeit īpazeit kruosojamā mandalu gruomotā “Byut!”. Tī var atrast na tik mandalys, bet ari tūs autoris Kristiānys Rancānis citatus i atzinis par vierteibom latgaliski.

Par Latgolys viesturi

2022. godā izguojušys ari vairuokys ar Latgolys viesturi saisteitys gruomotys. Pavasarī ceļu pi skaiteituoju suoce arheologa Jura Urtāna pietejums “Jaunatklātie pilskalni Latvijā. 1998.-2021.”, kurā apkūpuotys zinis par 86 piļskolnim, nu kurūs leluokuo daļa atsarūn Latgolā. Vosorā attaiseišonys svātki tyka svieteiti izdavumam “Kārsavas stāsti II”, kurā itūreiz var puorskaiteit na tik profesionalu viesturnīku rokstus par Kuorsovys viesturi, tok ari vītejūs dzeivuotuoju atminis, kas snādz informaceju ari par taidom nazkodejūs laiku nūtikšonom i dzeivuošonys apstuoklim, kū cytūs olūtūs varbyut i naatrassi. Gruomota ari boguoteigai ilustrāta ar Aleksandra Proboka uzjimtajom karteņom nu 20. g.s. 50.-60. g. i leidzeigai kai tuos pyrmuo daļa turpynoj kolpuot par pīmāru tam, kaidim vajadzātu byut pietejumi ari par cytom vītom i piļsātom.

Socialajai viesturei pīsavārsuse ari bīdreiba “Hronologeja”, izdūdūt ari kaida varakļuonīša J.S. atminis gruomotā “Cilvēks običnij”. Tuos golvonuo varūņa dzeivis stuosts nav vīnkuoršs, jis vēļ Stalina laikūs 18. novembrī izkar centralā piļsātys vītā Latvejis karūgu, parkū teik nūtīsuots i vairuokus godus pavoda īslūdzejumā. Tys ari radejs potencialūs skaiteituoju vaicuojumu – voi eistyn taids cylvāks var byut “običnij”. Gruomotys sastateituoji skaita, ka var, i rauga tū ari pīruodeit ar J.S. tuoluokū dzeivis stuostu. Ar cytu viesturisku personeibu, kurs pīdzeivuojs padūmu okupacejis laika represejis, – gareidznīku Viktoru Terenkeviču – īpazeistynoj prīsters Vitālijs Filipenoks Latgolys Kulturys centra izdevnīceibys izdūtajā nalela apjūma gruomateņā “Garīdznieks Viktors Terenkevičs”.

Gūdynojūt dyžanuos personeibys

Pārņ ar jim veļteitim izdavumim gūdynuotys vairuokys jau myužeibā nūguojušys Latgolys viesturē nūzeimeigys personeibys. Latgaliski i angliski izdūtys bruoļu Juoņa i Viktora Cybuļsku atminis, kam dūts nūsaukums “Atmiņuos Latgolā/Latgalian Memories”. Tei ir kai obeju bruoļu, kurus izškeire Ūtrais pasauļa kars, sasatikšona otkon, sovpus skaiteituojam tei dūd vareibu īpazeit dzeivi Latgolys laukūs 20. g.s. suokuos.

Latgolys Kulturys centra izdevnīceiba izdavuse literata, kulturys i sabīdryskuo darbinīka Alberta Spuoģa atvodu dzejis kruojumu “Ardievas”, kurā var puorskaiteit vaira nakai 200 dzejūļu, kas bejuši publicāti juo īprīškejūs kruojumūs. Sovpus Bronislavys Martuževys fonds goda beiguos izdevs juos kruojuma “Rakstītāja” faksimilizdavumu, kas ir īvārojama laikmata kulturviesturiskuo līceiba, kurā īraksteitys latvīšu tautys liktiņgaitys.

Atkuortuoti izdavumi

Sagaideiti ari diveji nūzeimeigi atkuortuoti izdavumi. Goda suokuos atkuortuoti izdūts Čeņču Jezupa romans “Pīters Vylāns”, kam ir lela kulturviesturiska vierteiba, tok da ituo tys beja izdūts tik 1943. i 1967. godā. Gruomotu dīvamžāļ navar nūpierkt, tei izdūta tik 100 eksemplarūs i duovuota Latgolys bibliotekom. Tikom gruomotu veikalu plauktūs var raudzeit atrast cytu izdavumu – legendaruos Antoninys Masiļūnis “Povuoru gruomotu”, kas 30 godus piec pyrmuos izīšonys pīdzeivuojuse jaunu dizainu ar skaistom karteņom i nūpītnu pīstruoduošonu pi latgalīšu rokstu volūdys pareizraksteibys. Tei vys vēļ ir vīneiguo recepšu gruomota latgaliski.

Latgolys muoksla

Nūzeimeigi izdavumi radeiti ari muokslys pasaulī. Marta suokumā Daugovpilī prezentēja Daiņa Īvāna gruomotu par muokslineicu Silvu Linarti, bet decembra vydā Rēzeknē – Irēnys Vilčukys gruomotu par Elgu Pauru. Sovpus vosorā Maltā nūtyka gruomotys “Jura Gaigala varavīksne”, kurā apsaveramys ap 300 tautysdzīšmu ilustraceju, attaiseišonys svātki.

Namaterialais kulturys montuojums

Vierteigs papyldynuojums bejs ari namaterialuo kulturys montuojuma saglobuotuoju gruomotu plauktenim. Daņču cīneituoji var prīcuotīs par gruomateņu i albumu “Latgolys daņči i na tik”, kurūs atrūnamys 20 daņču melodejis i aproksti. Sovpus dzīduotuojim nūderēs folkloristis Evitys Zarembys-Krīgeris sagataveitais dzīšmu kruojums “Pa dziesmas pēdām Ziemeļlatgalē”, kurā var atrast ap 100 Zīmeļlatgolys dzīšmu i tūs teicieju dzeivis stuostus. Tikom pietnīkim i cytim interesentim var byut nūdereiga Latvejis Kulturys akademejis kolektivuo monografeja “Kultūras mantojuma kopienas: prakses, attīstība un izaicinājumi”, kurā analizāti ari vairuoki pīmāri nu Latgolys, kas saisteiti ar kulturys montuojuma saglobuošonu paaudzem iz prīšku.

Pasavērt iz Latgolu cytaižuok

Iz Latgolu var pasavērt cīši dažaidūs veidūs. Par pīmāru, rakstneica Ilze Aizsila sovā romanā “Mīlas kastings” taidu mozpiļsātu kai Dagda padarejuse par vysaidu romantisku intrigu i nūtikšonu epicentru. Muzikologe Lauma Malnace gruomotā “Es eju” īmyužynuojuse sovu puorguojīni nu Iergļu leidz Kuorsovai, atkluoti i gūdeigi paruodūt sovu pīredzi Latgolā, kur satykti kai cīši sirsneigi, tai dzeiveibu apdraudūši cylvāki. Sovpus iz Latgolu puorsacieļs čehs Pāvels Snasels gryb popularizēt itū regionu storptautyski, partū ari izdevums gruomotu angliski “Welcome to Latgale, my heart”, kur caur personeigū pīredzi īpazeistynoj ar sovu skotu iz Latgolu.

Kasgadejī izdavumi

Ari itam godam Latgolys Kulturys centra izdevnīceiba sagatavejuse kulturviesturiskū i literarū godagruomotu “Tāvu zemes kalendars” i jaunuokū literaturys almanaha “Olūts” laidīni. Kai vysod tī atrūnami jauni literari dorbi latgaliski, “Tāvu zemes kalendarā” natryukst ari daudzveideigu rokstu par viesturi, arheologeju, medicinu, lauksaimisteibu, nūvodpietnīceibu i volūdu. Ka “Tāvu zemes kalendara” i “Olūta” pierkšona jums vēļ planā, esit viereigi – Rēzeknis tradicejom boguotuokajā gruomotu veikalā vysi eksemplari beja izpuorduoti vēļ pyrma Zīmyssvātku!

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Feb
4
Sai
vysu dīnu TLMS “Dzīpariņš” 45 darbeibys go... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
TLMS “Dzīpariņš” 45 darbeibys go... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Feb 4 vysu dīnu
Jaunū izstuožu godu Latgolys Kulturviesturis muzejs īsuoc kūpā ar ilggadejū i vysod atsauceigū sadarbeibys partneri – Tautys lītiškuos muokslys studeju “Dzīpariņš”. Tei nūdybynuota jau 1978. godā i apvīnoj sevī vysaidu paaudžu rūkdarbneicys, kurys saista kūpeiga[...]