Kulturys īsacejumi nedeļai: muokslys izstuodis vysom gaumem

Kulturys īsacejumi nedeļai: muokslys izstuodis vysom gaumem

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Itūnedeļ latvīšu filozofam Robertam Mūkam (Avenam) apritēs 100 godu, deļtuo kulturys īsacejumus tai sagatavejuse R. Mūka muzeja vadeituoja i gleznuotuoja Gita Palma. Kai jau muokslineicai, juos īsacejumūs dominej vysaida veida muokslys dorbu izstuodis, kas derēs sevkurai gaumei. Sovpus ar pošu Gita vaira var īpasazeit, puorskaitūt interveju ITE.

Pagastej filozofa Roberta Mūka muzejā

Latvīšu filozofam i dzejnīkam Robertam Mūkam (Avenam) (1923-2006) ituo gods janvarī aprit 100 godu. Deļtam īsoku apmeklēt Roberta Mūka muzeju Gaļānūs, Preiļu nūvodā. Piec Roberta Mūka nūīšonys tymā saulē, tyka sajimts boguoteigs filozofa atraitnis Elzys Avenys duovynuojums ar vieliejumu Gaļānus īreikuot muzeju. Muzeja ekspoziceja veiduota, raugūt tū pītyvynuot tam, kai izavēre filozofa pādejuo dzeivisvīta Reigā. Apmeklejūt muzeju, var sajust eipašu auru i muzejā jiutoma ari poša filozofa byušona kluotyn. Muzejā var īpasazeit ar Roberta Mūka personeigū biblioteku, filozofa izdūtajim dorbim i rūkrokstu kolekceju, filozofa peipu, fotografeju i pīminis lītu kolekceju, apsavērt filozofam pīškiertūs apbolvuojumus, kai ari apsavērt izstuodi par trymdys latvīšu literatu i muokslinīku kūpu “Elles ķēķis”, kurā Roberts Mūks beja aktivs dalinīks. Roberta Mūka muzejā regulari teik organizātys ari muokslys, amatnīceibys i tematiskuos izstuodis. Par Roberta Mūka muzeja kruojuma duorgumim vaira skaiti rokstā ITE.

Karteņa: Roberta Mūka muzejs Gaļānūs. Kartenis autore: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Apmeklej ari Roberta Mūka pīminis vītu

Kas gon byutu latvīts bez kapeņu apmekliešonys. Filozofs Roberts Mūks ir paglobuots Gaļānu kopūs. Iz kopsātu var dūtīs nūlikt kaidu sveceiti voi puči filozofa pīmiņai i apsavērt juo filozofiski puordūmuotū pīminekli, kura autore ir tieļneica Māra Kalniņa. Bryunajā laukakminī škaltais krysts simbolizej dyžanuo dūmuotuoja škaltū dzeivi – trymdu, mīlesteibu – naidu, patīseibys mekliejumus – muoņus, laimi – nalaimi, veiksmi – naveiksmi, dzeiveibu – smierti.

Karteņa: Roberta Mūka kopavīta Gaļānus. Gitys Palmys personeigais arhivs.

Apsaver varonū Varakļuonu pili

Varakļuonu pilī aba Varakļuonu nūvoda muzejā vēļ da 15. janvara ir vareiba apsavērt naparostu tekstilmuokslineicys Līvys Kaprālis izstuodi “Sav-DABĪBA”. Ari poša Varakļuonu piļs nūteikti ir apsavieršonys vārta. Breineigs klasicisma paraugs, piļs boguota ar sīnu gleznuojumim i interesantu viesturi.

Karteņa: Varakļuonu piļs. Gitys Palmys personeigais arhivs.

Apmeklej Jākubpiļs Muokslys galereju “Mans’s”

Dybynuota 1991. godā, tei ir vīna nu pyrmūs privatūs muokslys galereju Latvejā. Galerejā regulari var apsavērt kai latvīšu, tai i uorzemu muokslys dorbu izstuodis. Ākys plašajuos telpuos ir vareiba apsavērt patīsi vierīneiga apjūma izstuodis. Itū vītu cytreiz sauc ari par “Muokslys templi”, tei ir muokslys galereja, kura nūmīrynoj nu dīnys skriejīņu i dūd īdvesmi rodūšim dorbim. Galerejā var apsavērt ari munys viļcīņu gleznys.

Karteņa: Galereja “Mans’s”. Gitys Palmys personeigais arhivs.

Īpazeisti myusu dīnu ikonografu dorbus

Vēļ da 15. janvara apmeklej ari unikalu izstuodi “Klusums” Reigys lelveikala “Mols” 2. stuovā, Muokslys galarejis Bazar’t telpuos. Izstuodē var apsavērt myusu dīnu ikonografu ikonys aba svātbiļdis. Sakraluo muoksla myusu dīnuos ir na viņ bazneicuos dzeivojūša, tok ari teik izmontuota kai interjera prīkšmats – muokslys dorbs, kurs sovā veidā ir pat īmūšs pret straumi myusu dīnu laiku tecejumam. Cikom laikmeteiguos muokslys puorstuovi gleznoj laiceigūs nūtykumus, ikonografi vuicuos senejuos muokslys dorbu radeišonys tehnikys, kas sovā veidā tūp uorpus laika i telpys. Ikonu gleznuošona ir laikītiļpeigs i ryupeigs process, kurs sovā veidā ir ari filozofisks i meditativs.
Itei ir ikonografejis bīdru izstuode, nu kurūs vīna autore ir ari muna kursabīdrine. Ari es poša asu vuicejusēs ikonografeju, vystik seņ naasu tū praktiziejuse. Ikonografejis zynuošonys ir daudz kū nūsacejušys munā gleznīceibys rūkrokstā, kai vīns muokslinīks reiz maņ saceja, ka, zynūt munu izgleiteibu, var saprast kruosu gaumi i lineju teireibu munuos gleznuos.

Karteņa: Ikona ar Dīvmuoti, autore Karīna Tambovska, 2016. gods. Gitys Palmys personeigais arhivs.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Feb
4
Sai
vysu dīnu TLMS “Dzīpariņš” 45 darbeibys go... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
TLMS “Dzīpariņš” 45 darbeibys go... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Feb 4 vysu dīnu
Jaunū izstuožu godu Latgolys Kulturviesturis muzejs īsuoc kūpā ar ilggadejū i vysod atsauceigū sadarbeibys partneri – Tautys lītiškuos muokslys studeju “Dzīpariņš”. Tei nūdybynuota jau 1978. godā i apvīnoj sevī vysaidu paaudžu rūkdarbneicys, kurys saista kūpeiga[...]