Pīrūbeža cīmu stuosti. Madums

Pīrūbeža cīmu stuosti. Madums

Roksta autore: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Daudznacionala apleicīne, 24 azari i pošim sova Egipte – tai var raksturuot Madumu, par kū ītūreiz viesteisim ikmieneša pīrūbeža cīmu rokstu serejā. Pogosts atsarūn Augšdaugovys nūvoda dīnavydūs pi poša Leitovys rūbeža. Pogosta centrā sasatykom ar vairuokim madumīšim – cīši atvārtim cylvākim, kas eistyn lepojās ar sovu dzymtū vītu.

Īsarūnūt Maduma cīmā, pakolnā redzim mozu puortykys veikaleņu. Tei ir vīta, kur cīma cylvāki kasdīnā sasateik i puorrunoj jaunuokuos viests. Veikala puordevieja pyrmajā šaļtī cīši kautrejās, tok vys tik drupeit pastuosta par sovu cīmu. Sīvīte runoj krīvyski. Jei stuosta, ka cīmā puorsvorā dzeivoj krīvvolūdeigī, tok latgalīšu tai kai nimoz i nav. Vaira cylvāku ir godūs, tok jaunuotne ari ir i pat sovs jaunuotnis centrs, kur jaunuo paaudze nūsadorboj ar sabīdryskom aktivitatem, pīmāram, veidoj rūtuojumus cīma apleicīnei i pasuokumim. “Sabīdryskuo dzeive ir cīši aktiva, nūteik daudz pasuokumu, iz vysim svātkim obligati byus koč kas nūorganizāts, partū ka tautys nomam ir loba vadeituoja.”

Kotru dorba dīnys reitu puordevieja kur veikala cepli. Nu poša reita tai pavāsuoks, tok vāluok īsylst i ir cīši omuleigai. Produktu kluostā ir ari svaigi konditorejis i maizys izstruoduojumi, kuri teik capti pošu rūkom. Pīduovuojumā ir belaši, čebureki, hotdogi i, kai jei poša soka, kebabčiki – kotlets ar sautātim kuopustim meiklē. Sīvīte pastuosta, ka iz veikalu bīži braukoj sābri – leitovīši. “Mes asam kai pīrūbeža veikaleņš. Leitovīši brauc piec čebureku, belašu. Jī myus cīši slavej. Soka, ka Daugovpilī taidu vyspuor nadabuosi. Ari ir cylvāki, kas speciali brauc nu Daugovpiļs da myusu pierkt belašus.”

Karteņa: konditoreja nu Maduma cīma veikala, foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Veikals struodoj da sešu vokorā. Puordevieja stuosta, ka ilguok struoduot nav jāgys, deļtuo ka zīmys laikā cylvāki tik vālu uorā nastaigoj. Vyspuor niu cīmā ir taids klusums, laikam vysi taisuos īt zīmys mīgā.

Vys tik nasaceitu, ka Madumā vyss kluss i mīreigs. Zīmys reitā pi tautys noma rūsuos struodneicu kompaneja, kas kūpā ar vadeituoju rūtoj noma īeju Zīmyssvātku nūskaņuos. Myusu ceļu pi jūs puortrauc veirīts vuordā Viktors, kas jau padzierdiejs, ka cīmā atbraukušs žurnalistis. Jis ar lelu entuziasmu gryb papļuopuot par sovu dzymtū vītu i sevi.

“Taišni iz rūbeža mums ir sova Egipte. Tī ir sagruvuse bazneica. Vosorā es tī pļovys pļaunu, “ sovu stuostu īsuoc Viktors. Veirīts stuosta, ka tei nav vītejūs dzeivuotuoju īsaukta vīta, tys jau ir bejs viesturisks nūsaukums –  bazneicys zeimūgūs ir bejusi Egiptis piramida. Izaruod, ka tī ir vuicejīs ari dzejnīks Rainis.

Karteņa: Egiptis luteraņu bazneica, foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Viesturis līceibys ruoda, ka senejūs laikūs tī ir bejs vasals Egiptis mīsts, tok tuo ūtrys nūsaukums ir Vylkumīsts. Naleluo bazneica sovā laikā ir pīdzeivuojuse daudzys cīsšonys – Napoleona armeja ite īreikuoja zyrgu stalli, Pyrmuo pasauļa kara laikā vuocu armeja izsprydzynuoja bazneicys tūrni, kab krīvu armeja tū naizmontuotu sovā lobā, taipoš i Ūtruo pasauļa kara laikā tei otkon tyka izdemolāta. Tok taipat Egiptis bazneica ir vīna nu vacuokūs bazneicu Augšdaugovys nūvodā, kas saglobuojuse sovu autentiskumu i arhitekturu.

Runojūt par kara laikim, Viktors stuosta, ka Maduma apleicīnē ir sasaglobuojs cīši daudz Pyrmuo pasauļa kara laika tranšeju. Cīmā ir ari Pyrmuo pasauļa kara muzejs, kas vys vēļ nav oficiali atkluots. Tys ir privatais muzejs, kuru uztur vīna saime – poši rūk i meklej eksponatus.

Par sevi veirīts stuosta, ka kasdīnā slauc gūvs, a ka par cytim, tod juo redzīņs – ka ir gribiešona, tod dorbu vysod var atrast. “Ar niulejom molkys cenom ir tik juostruodoj. Ka gryb puorsavuokt ite dzeivuot, tik vīgļi ar dorbu i dzeivuošonu vys tik nabyus. Ite ir juobyut koč kaidim “golim”, kab ite īsakuortuot,“ tai Maduma dzeivuotuojs Viktors.

Energokrize i augušuos cenys veirīti nabīdynoj, partū ka jam pošam ir sovs mežs, kas pošreizejā situacejā cīši nūder. Tys pozitivais fakts jū mīrynoj, tok ir ari negativais aspekts – cīši daudz tymā mežā juostruodoj: “Vakar kai pastruoduoju, tai šudiņ mugora suop. Pīkrautys divejis pīkabis.”

Viktora meiluokuo vīta Madumā ir parks, kuram asūt vaira nakai 300 godu. Jis skaita, ka tei ir eistyn kuorteiga i sakūpta vīta. Bīži radz, ka tī struodoj tai saucamī symtlatnīki, kas dūtū dobys duorgumu uzpasej. Na viņ parks, tok vyss pogosts Viktoram ir cīši lels duorgums: “Da ite vyspuor ir paradize vītys ziņā. Cenys ite, eipaši pi azaru, ir ogogo! Ka naticit, īejit SS.lv i pasaverit. Varbyut vaira vyspuor nivīna sludynuojuma naatrasit, partū ka te zemi tai vīnkuorši napuordūs.”

Karteņa: Madumu parks, foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Dzeive cīmā nimoz nav tik garlaiceiga, pat ūtraižuok – ryt pylnā sporā. Viktors stuosta napaseņu gadīni, kod cīma apleicīnē tyka radzāti pīci vylki. Tod suocēs leluokuo rūseiba – taiseiti slozdi, aptyvai 35 mednīki braukuoja i meklēja tūs vylkus. Dīvamžāļ trejim izadeve aizbēgt iz Leitovu, vīns tyka savainuots, tok cyts vēļ nazkur nūsaglobuoja. Viktors stuosta, ka Madumā na viņ vylkus var satykt, tok radzāts ari luocs.

Veirīts lepojās na viņ ar tū, ka zyna daudz pastuoteit par cīmu, tok ari ar tū, ka sātā, kura ir dzymtys montuojums, jau ir 120 godu. Jis vēļ pīmiņ, ka da pyrmuos klasis vysi sābri ite bejuši pūli. I sātai tūlaik beja šmuks cysu jumts. Niu jau vyss ir myusdīneigi pamaineits, tok atminis palīk myužeigi. Vaicojūt par sātys nūdūšonu tuoļuok bārnim, Viktors soka, ka sāta vysdreižuok byus dālam, partū ka jam izteikti pateik dzeive cīmā. Puika sovūs 15 godūs jau var divejis gūvis izslaukt i izaudzynuot lelu viersi, kuram pat Viktoram ir baist daīt kluotyn. Na vysa jaunuo paaudze tik skrīn iz lelū īspieju piļsātom, cytim ite pat ir labi.

Ari struodneicu kompaneja pi tautys noma izstuosta, ka dzeive cīmā cīši loba. Faktiski Madumā ir ap 800 dzeivuotuoju, tok napaseņ runuoja, ka 2022. godā palics cīši vairuok. “Ka paskaitejušs, beja jau vaira nakai 900. Izsprīdem, ka tys deļtuo, ka niu tok izdūd tūs 60 eiro apkuris pabolstam. Ka naesi deklarāts, tod ir problemys pīruodeit, ka tu ite dzeivoj. Deļtuo ari cylvāki suoce deklarētīs ite, i tai myusu skaits pīauga,” smejūtīs stuosta sīvītis.

Vēļ jau ari interesanti, ka Madumā gastejuši ci dzeivuojuši īvāruojami cylvāki. Vīns nu pīmāru ir legendaruo Latvejis basketboliste Uļjana Semjonova. Jei ir dzimuse i auguse ite, tok, kod jei suoce izaceļt storp vysim, cylvāki nu Reigys pamaneja meitinē basketbolistis potencialu i jau agrā vacumā aizvede iz Reigu lelū karjeru veiduot. “Čaikovskis ite globuojuos nu apsardzis. I Černiševskis ite atsapyute. Ite mes tai vierspusieji tik stuostom,” pasasmej sīvītis.

“Mums ir daudznacionals cīms. Ite ir vīta, kur sasateik leitovīši, krīvi, boltkrīvi, pūli, ukraini. Ka viesturiski verās, tod ite beja ari cīši daudz ebreju. Cīši lels sajaukums, tok vysi sasarunojam krīvu volūdā. Latvīšus ite var iz pierstu saskaiteit, tok paleigškola gon ir latvīšu. Nu tuos ir palics cīši moz, varbyut kaidi 20 školāni tik. Mums ir ari ūtra škola. Pagaidom tei skaituos kai suokumškola, tok cikom vēļ jau turīs. Tai myusejī školuotuoji braukoj iz div školom struoduot. Paleigškola pastuov cīši ilgu laiku. Tī napaseņ ir izveiduotys kulinarejis apvuiceibys, kur braukoj pīaugušī nu dažaidu piļsātu, tymā skaitā ari biegli. Itamā školā ir ari bārnu ar autismu bārnuduorzs,“ stuosta cīma dzeivuotuoja Diāna.

Karteņa: Sveņtis vydsškolys programu eistynuošonys vīta “Medumi”, foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Cīma kasdīnu aktivuoku padora školāni. Jī aktivi īsasaista vysaidūs dorbūs, pīmāram, napaseņ taiseja putynu būreišus – kruosuoja i lyka kluotyn kūkim. Iz vysim svātkim ir pasuokumi. Pats grandiozuokais pasuokums Madumā ir pogosta svātki rudiņa suokumā. Dzeivuotuoji stuosta, ka oficialuos dalis pasuokumūs vysod nūteik latvyski, tok naoficialuo – krīvyski.

Karteņa: školānu taiseitī putynu būreiši, foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Maduma pogosta gierbūnī attāluoti treis calmi nu zalta, iz tūs ir ūzuls ar 24 sudobra lopom. Tuos apzeimoj 24 azarus, kas ir pogostā. “Vysim soki, nivīns natyc, ka tik daudz! Prūtams, ar laiku azari drupeit aizaug, tok taipat viesture ite ir cīši boguota,” stuosta dzeivuotuojis.

Runojūt par medejim i tūs lītuojumu, Maduma damys skaidroj, ka jom vaira nav vajadzeigs televizors. Ka ir internets, tod vaira nikuo navajag – vysu var atrast tī. “Veramīs tū, kū vajag. Vaira izklaidei – seriali, rūkdorbi. Ka kaidu recepti vajag – īguoji internetā i vysu atrodi. Prūtams, reizem ari kaidys viests izlosom.” Tikom vīna nu sīvīšu soka, ka piec ituo gods nūtikšonom viests vyspuor vairs nasaver i nalosa. “Grybu mīreigi gulēt. Kotrys viests uztver pa sovam. Vot, muna kaiminīne. Sasaver vokorūs viests, tod pa naktim spīdīņs ceļās. A cyta kaiminīne vysod tod skraida nu pyrmuo stuova iz ūtrū. Koč kai vaira nav tuos ticeibys presei taiduos sarežgeituokuos situacejuos. Vysus nūtykumus var pasnēgt divejuodi,“ tai skaita Diāna nu Maduma.  

Ka Madumā satyktuos sīvītis cīši nasainteresej par nūtikšonom vaļstī i pasaulī, tod stypruo dzymuma puorstuovi gon cīši daudz verās i skaita. Ari Viktors, ar kuru runuojom īprīšk, viests puorsvorā izzynoj nu radejis. Veirīts klausuos Daugovpiļs radeju “Alise Plus” i reizem ari “Divu krastu radio”. “Veirīši mums cīši daudz verās. Piečuok jim ir par kū parunuot. Mums, sīvītem, tys nav vajadzeigs. Mums tik pasavērt, kai svātkim sagatavuot rūtuojumus,“ stuosta sīvītis.

Ari transporta situaceja, kai īprīškejūs cīmūs, nav cīši īprīcynūša. Autobusu reisu iz Daugovpili nu Maduma ir cīši moz, nav ārtai izbraukuot iz piļsātu i vēļ paspēt laikus atsagrīzt sātā. Ituo īmesļa dieļ dzeivuotuoji vaira izavielej ūtru pusi – Leitovu. “Mes iz tīni bīžuok braucam piec puortykys. Vaira ar mašinem, jo iz tīni autobusi vyspuor naīt. Kam ir mašine, tys brauc pats, a kam navaida, tys prosa pajimt leidza,” tai stuosta dzeivuotuojis. Juos eistyn prīcojās, ka vysi cīmā dzeivoj draudzeigi i izpaleidzeigi. Cyts cyta bādā napamat.

Karteņa: ziņuojumu dieļs Madumā, foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Galerejā reportāža nu Maduma cīma. Foto autore: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Feb
4
Sai
vysu dīnu TLMS “Dzīpariņš” 45 darbeibys go... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
TLMS “Dzīpariņš” 45 darbeibys go... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Feb 4 vysu dīnu
Jaunū izstuožu godu Latgolys Kulturviesturis muzejs īsuoc kūpā ar ilggadejū i vysod atsauceigū sadarbeibys partneri – Tautys lītiškuos muokslys studeju “Dzīpariņš”. Tei nūdybynuota jau 1978. godā i apvīnoj sevī vysaidu paaudžu rūkdarbneicys, kurys saista kūpeiga[...]