Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Portals lakuga.lv turpynoj rokstu sereju, kurā reizi mienesī īpazeist kaidu Latgolys muzeju i tuo kruojuma duorgumus. Itūreiz bejom gostūs Kruoslovys Viesturis i muokslys muzejā. Tuo golvonuo kruojuma globuotuoja Alla Lomanovska i viesturis specialiste Baiba Mileika vaira pastuosteja par treis kruojuma duorgumim: Latvejis-Pūlejis rūbeža stulpu, 18. g. s. gruomotu, kurā atrūnami ari teksti latgaliski, kai ari lizeiku, kura pīderiejuse īvārojamam nūvadnīkam izsyutejumā.

Kruoslova viesturiski bejuse daudznacionala piļsāta. Teik skaiteits, ka ari Kruoslovys gierbūnī radzamuo laiva ar pīcim ierklim aba airim simbolizej pīcys tuos pamattauteibys – latvīšus, krīvus, boltkrīvus, pūļus i ebrejus. Ituos vysys tauteibys, kluotyn izceļūt ari latgaliskū, ir atspīgeļuotys muzeja pamatekspozicejā “Pīci ierkli”. Kai soka muzeja puorstuovis, 2007. godā, kod itei ekspoziceja atkluota, reši kur cytur muzejūs jau beja koč nalels aproksts ari latgaliski. Vēļ vaira latgaliskuo i latgalīšu volūdys var atrast cytā muzeja ekspozicejā “Pi vīna golda”, kas veļteits Latgolys daudzveideigajam kulinarajam montuojumam. Interaktivajā ekranā latgaliski var skaiteit receptis, izzynuot seņču gudreibys, vērtīs video i klauseitīs audio nu ekspozicejis taiseišonys laikā organizātūs ekspediceju, pat virtuali sataiseit Aulejis kļockys. Par latgaliskuo montuojuma saglobuošonu līcynoj ari 2019. godā sadarbeibā ar profesori Lideju Leikumu izdūtuo gruomota “Nu sakneitis lozda zīd”, kas ir Annys Vagalis folklorys i etnografiskūs materialu vuokums Kruoslovys apleicīnē.

Kruoslovys Viesturis i muokslys muzeja viesture nav bejuse vīnkuorša. 1949. godā muzeju Kruoslovā izveiduoja geografejis školuotuojs i nūvodpietnīks Ādolfs Pildegovičs. Dīvamžāļ muzeja myužs beja nailgs – 1954. godā tū slēdze kai naatbylstūšu padūmu ideologejai. Daļa eksponatu piec tuo vīnkuorši tyka izvīsti uorā, nalela daļa puorguoja Ludzys Nūvodpietnīceibys muzeja eipašumā. Ādolfs Pildegovičs tū navarēja puordzeivuot i 1955. godā nūguoja myužeibā. Kruoslovā muzeju otkon attaiseja 1977. godā, suokumā kai Daugovpiļs muzeja filiali, nu 1983. gods – jau kai atsevišku muzeju. Kruojumu tam otkon vajadzēja komplektēt piļneigi nu nullis. Alla Lomanovska, kura muzejā struodoj nu 1984. gods, stuosta, ka tūlaik regulari braukuši ekspedicejuos pa apleicīni, kur īguojuši gondreiž kotrā sātā, kab izzynuotu, voi tī nav kuo muzejam nūdereiga. Niu Kruoslovys muzeja kruojumā ir vaira par 26 tyukstūšom prīškmatu.

Zynūt, ka muzejs atsarūn piļs teritorejā, nareši cylvāki dūmoj, ka tys ir pošā pilī. Tok muzeja ekspozicejis ir nazkodejā kolpu sātā i staļļūs, partū ka piļs itūšaļt nu īškpusis nav apsaverama. 20. g.s. 80. godūs pilī tyka suokta rekonstrukceja, kuruos laikā atsakluoja, ka zam apmatuma kuortys ir freskys. Tys lyka apturēt dorbus, jo itaidu sīnys gleznuojumu atjaunuošona prosa miļzeigus izpietis dorbus. Niu piļs telpys ir īkonservātys i gaida lobuokus laikus, kod tuos varātu atdzimt nazkodejā kruošņumā.

Rūbeža stulps

Kruoslovys muzeja kruojumā atsarūn stulps, kas 20. godu symta 30. godūs stuoviejs iz rūbeža storp Latveju i Pūleju. Nui, lai ari piec Latvejis vaļsts naatkareibys atjaunuošonys Pūleja vaira nav myusu sābru vaļsts, storpkaru periodā tei taida beja. Latvejis i Pūlejis rūbežs beja tik 105 km gars, kas beja 5% nu kūpejuo Latvejis rūbeža. Iz ituo stulpa radzams Latvejis i Pūlejis gierbūņs, kai ari godskaitlis 1933, kas, vysdreižuok, saisteits ar tuo pastateišonys laiku.

Itū stulpu vysus padūmu okupacejis godus beja saglobuojs Boleslavs Sokols nu Pīdrujis, kurs vysu myužu nūstruoduojs par puorcāluoju. Tai tys ar vysim gierbūnim viersā stuoviejs Sokola pogolmā. 80. godu beiguos par tū izzynuoja Kruoslovys Viesturis i muokslys muzeja direktors Valdemārs Gekišs. Stulpa eipašnīks Boleslavs Sokols beja ar mīru vāluok tū atdūt muzejam. 1992. godā, piec Sokola nūīšonys myužeibā, stulps tyka muzejā.

18. godu symta teksti latgaliski

Īspaideiguo gruomota uodys vuokūs ir Kruoslovys Romys katuoļu draudzis Vysusvātuokuos Trejadeibys bruolistis bīdru saroksts, kas sastateits nu 1759. leidz 1868. godam. Tymā rūkrokstā pīraksteitys bīdru pavuordis – suokumā pūļu volūdā (tī ari varātu byut dyžciļteiguoki cylvāki), tuoļuok – jau latgaliski. Ari tuos īvodā skaitams teksts latgalīšu rokstu volūdā. Īspiejams, tys ir ari vīns nu vacuokūs tekstu latgaliski, kas sasaglobuojs da myusu dīnu. Bīdru saroksts leidz pat 1980. godam globuojīs Kruoslovys Sv. Ludvika Romys katuoļu bazneicā. Tod iz tīni ekspedicejā, pieteit gruomotys, kas atsarūn bazneicā, atbraukuši pietnīki nu Reigys. Daļa gruomotu niu globojās Latvejis Universitatis Akademiskajā bibliotekā, daļa – Kruoslovys muzejā, koč kas palics ari bazneicā.

Artūra Aparnieka lizeika

Muzejā globojās vairuoki prīškmati, kas pīderiejuši kruoslavīšam Artūram Aparniekam, ari juo Luočplieša kara ordiņs. Tok eipašs stuosts ir juo eipašumā bejušu lizeiku, iz kuruos radzami ari Aparnieka iniciali AA. Jis guoja nu Guļbinis pusis, tok piec daleibys Latvejis Naatkareibys karā tics pi eipašuma – iudiņa patmaļu – Kruoslovā. Tamuos jis saimnīkuoja leidz pat 1940. godam, izveidojūt tū par ituos pusis paraugsaimisteibu. 1940. godā Aparnieku īcēle par Latgolys kara apgobola prīšknīku, tok piec Latvejis okupacejis tuo poša gods vosorā jū apcītynuoja, bet 1941. godā – izsyuteja iz Krasnojarskys apgobolu. Tī izsyutejumā jis dzeivuoja leidz pat 1956. godam. Itei juo poša taiseituo lizeika ari ir taišni nu izsyutejuma laika. 2016. godā muzejs sajiems duovynuojumu nu Aparnieka meitys Inārys Burr, kura dzeivoj Brazilejā. Tī itei lizeika beja salykta kūpā ar vysaiduokim Aparnieka dzeivis laikā sajimtajim ordinim i apbolvuojumim, kas itai beja stuoviejuši ari jūs saimis sātā. Lizeika bejuse kai aplīcynuojums par tū, ka jis beja vīns nu tūs, kuri puordzeivuojuši izsyutejumu. Aparniekam piečuok ari izadeve tikt iz ASV pi sovys saimis i pavadeit tī beidzamūs sovys dzeivis godus.

Galerejā Kruoslovys Viesturis i muokslys muzeja kruojuma duorgumi, ekspozicejis i izstuodis. Foto autore: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv