Bolvu par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā sajims fotomuokslinīks Igors Pličs

Bolvu par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā sajims fotomuokslinīks Igors Pličs

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2022” padūšonys ceremonejā, kas nūtiks 4. martā Latgolys viestnīceibā GORS, par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā tiks gūdynuots fotomuokslinīks, fotoviesturnīks, Latgolys fotografu bīdreibys dybynuošonys iniciators i prīšksādātuojs Igors Pličs, informej bolvys reikuotuoju puorstuove Santa Kļaviņa.

Fotomuokslinīku i fotoviesturnīku Igoru Pliču vyslobuok raksturoj Imanta Zieduoņa vuordi – “garaiņs, kas veicynoj vuoreišonūs”. Igors Pličs ir itaids namīra gors, kurs i fotografej, i dybynoj Latgolys fotografu bīdreibu, i vuoc, pietej, stuosta i ceļ gaismā ituo nūvoda foto viesturi. Jis ir fundamentaluos gruomotys “Latgales fotogrāfi laika ritumā XIX—XXI gadsimtā” (2021) idejis i koncepta autors. Gruomotā ir apkūpuota informaceja par vaira nakai 344 Latgolā struodojūšim fotografim, puori par 2000 fotografejis nu 1858. gods leidz pat myusu dīnom. Latgola ir vīneigais Latvejis nūvods, par kuru izguojs itaids enciklopedisks vuokums. Par itū nūzeimeigū veikumu Igors Pličs i juo školuotuojs, fotoviesturnīks Pīters Korsaks sajēme Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2021” nominaceju.

Igora Pliča dorbi zynomi vysā Latvejā i puori tuos rūbežu kai nu izstuožu, tai nu Latgolys kulturys viesturei nūzeimeigom  kulturviesturiskajom monografejom: “Latgales rakstu gaismā”, “Ai, māte Latgale”, “Latgales kultūras vēsture”, “Latvijas Luterāņu dievnamu šodiena”, “Es dziedāšu par tevi”, “Latgale un tās ļaudis”. Jis ir leidzadorbuojs, izdevs voi ilustriejs 25 gruomotys, nūzeimeiguokuos nu tūs – “Latgale fotogrāfijās” (2013), “Latgalietis XXI gadsimtā” (2017).

Dzims 1954. godā Reigā, bierneibys godus pavadejs Bolvu nūvoda Tiļžā, bet leluokū myuža daļu nūdzeivuojs Preiļūs. Fotografa izgleiteibu sajiems Reigys 34. orūdškolā, piec tam struoduojs Ludzys, Rēzeknis i Preiļu fotoatelje, kur taisejs biļdis i kuozom, i kolhoza pyrmrindnīku gūda dielim, i partejis bīdru kartem, kai ari pat cyuku pasem. Lauku zāns vysu laiku profesionali pylnveiduojīs – pasyutejs specializātū fotoliteraturu, studiejs fototehnologejis Moskovys politehnikumā. Fotografs ir struoduojs vysūs īspiejamajūs žanrūs, tok vysmeiluokuo jam asūt dobys ainova. Nūzeimeigs ir ari Igora Pliča sabīdryskais veikums – jis organizej foto konkursus, reikoj izstuodis, dybynoj privatū muzeju ar senlītu i Latgolys fotoviesturis ekspoziceju, izveiduoja Juoņa Gleizda pīminis ustobu,  renovēja vacuokū kūka sātu Preiļūs, kai ari pogolmā pastateja Latvejā mozuokū dīvnomu, nazkod nūsadorbuoja ar uzjiemiejdarbeibu.  

Da ituo Latgalīšu kulturys goda bolvā “Boņuks“ par īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā gūdynuoti gruomotizdeviejs Juoņs Elksnis, dzejnīks i literaturzynuotnīks Osvalds Kravaļs, sabīdryskais darbinīks, Latgalīšu rakstnīceibys muzeja vadeituojs Pīters Luocs, dzejnīks, folklorists i sabīdryskais darbinīks Ontons Slišāns, radejis raidejuma “Latgolys vuords“ veiduotuojs Bronislavs Spridzāns, etnografiskuo ansambļa “Rikova“ ilggadejuo vadeituoja Janīna Mičule, Atašīnis etnografiskuo ansambļa “Vīraksne“ vadeituoja Valentīna Mičule, kordirigente Terēze Broka, žurnaliste, žurnala “Katōļu Dzeive“ redaktore Maruta Latkovska, katuoļu prāvests, kulturviesturnīks i sabīdryskais darbinīks Alberts Budže, kordirigenti i pedagogi Antonina i Vitolds Milaševiči, školuotuojs, publicists i literats Alberts Spuogis, volūdneica Lideja Leikuma, muokslinīks Osvalds Zvejsalnieks, tieļnīks Indulis Folkmanis,  keramiks Voldemārs Voguls i kordirigents Juoņs Gruduls.

Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks” pyrmū reizi tyka padūta 2009. godā, bet nu 2013. gods bolvu reikoj Latgolys viestnīceibys GORS komanda, sasadorbojūt ar bīdreibu “Partitūra”. “Boņuka 2022” nūtikšonu atbolsta Eiropys Regionalais atteisteibys fonds, Vaļsts kulturkapitala fonda Latgolys kulturys programa ar A/S “Latvijas valsts meži” i Latgolys regiona atteisteibys agenturys paleigu, kai ari Bolvu nūvoda pošvaļdeiba, Kruoslovys nūvoda pošvaļdeiba, Leivuona nūvoda pošvaļdeiba, Preiļu nūvoda pošvaļdeiba, Rēzeknis piļsātys dūme i Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba.

Bolvys “Boņuks 2022” padūšonys ceremoneju vadeis akters Juoņs Kruonis. Skateituojus kluotīnē i tīšraidē TV prīcynuos grupa “Bez PVN” i Valters Pūce, “Latgalīšu Reps”, “Tautumeitas” i Renārs Kaupers, bārnu grupa “Rupuči”, Ūga, folkloristi Ēriks Zeps i Julgī Stalte, kai ari Māra Briežkalna kvintets kūpā ar Birutu Uozuoliņu (Ozoliņu). Latgalīšu kulturys goda bolvys padūšonys ceremonejā tiks nūskaidruoti ari publikys simpateju bolsuojuma bolvys – Žyka – sajiemiejs. Sovu simpateju variesi atbaļsteit Latvejis Sabīdryskūs medeju portalā LSM.lv, kurā bolsuošona nūtiks sadarbeibā ar Latgalīšu kulturys ziņu portalu lakuga.lv. Bolsuojums suoksīs 20. februarī i byus leidz 1. martam.

Beletus iz “Boņuku 2022” var nūpierkt kai Latgolys viestnīceibys GORS, tai “Biļešu Paradīzes” beletu tierdznīceibys sistemuos škārsteiklā, kai ari kasēs kluotīnē.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
30
Sai
15:00 Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Divejis vyrtuvē, naskai... @ Daugovpiļs teatris
Mar 30 @ 15:00 – 16:30
Izruodis pamatā ir ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa luga “Muotis i meitys” (“Дочки-матери”), lugu latgaliski tulkuojuse Kristīne Veinšteina. Tei byus gondreiž kriminala komedeja Olega Šapošnikova režejā i viesteis par div liktiņa nalutynuotom sīvītem, kurys par speiti vysim[...]
Mar
31
Svā
all-day Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Izstuode “Latgales keramikas stā... @ Daugovpiļs Muola muokslys centrs
Mar 31 all-day
Da 31. marta Daugovpiļs Muola muokslys centra izstuožu zālē apsaverama Tautys lītiškuos muokslys studejis “Latgale” izstuode “Latgales keramikas stāsti”, kurā apkūpuoti studejis lobuokī dorbi, viestej informaceja Daugovpiļs piļsātys sātyslopā. “Kotrys dorbs sovā byuteibā ir unikals i naatkuortojams, kotram[...]