“Latvijas pierobeža. Dienasgrāmata” i “Sajūti Latgali” – televizejis raidejumi ap Latgolu

“Latvijas pierobeža. Dienasgrāmata” i “Sajūti Latgali” – televizejis raidejumi ap Latgolu

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Par Latgolu, latgaliskajom aktivitatem, volūdu, kulturu i cytom aktualitatem regulari viestej vairuoki masu medeji, tok itūreiz raudzejom apkūpuot itūšaļt televizejā i škārsteiklā apsaveramūs raidejumus. Niu aktualuokī ir diveji raidejumi – Latgolys regionaluos televizejis deveņu raidejumu cyklys “Latvijas pierobeža. Dienasgrāmata” i bīdreibys “Bruoli i muosys” veiduotais desmit raidejumu cyklys “Sajūti Latgali”.

Latgolys regionaluos televizejis raidejums “Latvijas pierobeža. Dienasgrāmata”

Itys raidejums viestej par deveņom dažaidom vītom, tūs unikalitati i dzeivuotuojim Latvejis-Leitovys, Latvejis-Boltkrīvejis i Latvejis-Krīvejis pīrūbežā. Raidejums stuosta par itūs vītu dzeivuotuoju kasdīnu, saimnīcyskū darbeibu i medeju lītuošonys parodumim, ari gastej vītu svareiguokajūs turisma i sakralajūs objektūs. Kai stuosta vīna nu raidejuma autorem Ausma Sprukte-Kozule, Latgolys regionaluo televizeja jau pyrma treis godu veiduoja leidzeigu raidejumu cyklu “Latgale – vieta, kur sākas Eiropas Savienība!”, kurs aptvēre vēļ tūreizejūs nūvodus i viesteja par leluokajom teritorejom. Sovpus piec Krīvejis ībrukuma Ukrainā beja skaidrs, ka itūšaļt ir cīšyn svareigi braukt da tūs dzeivuotuoju Latgolā, kuri ir taidi kai Latvejis sorgi. “Tī ir cylvāki ar lelū burtu – lauksaiminīki, uzjiemieji, kulturys vierteibu nesieji. Ir svareigi paruodeit cytim taišni tū kasdīnu i vītu unikalitati, lauzt stereotipus i pi vīnys reizis, prūtams, apkūpuot redzīņus par geopolitiskū situaceju, par medeju lītuošonys īrodumim, pieteit, voi koč kas treis godu laikā ir mainejīs,” tai Ausma Sprukte-Kozule.

Dīvamžāļ Ausma ari pīzeist, ka treis godu periods i ari kars Ukrainā nav cīši daudz puormejs cylvāku kasdīnys īrodumus. Vys vēļ pīrūbežā Latvejis Radejis i Latvejis Televizejis apraidis kvalitate nav nu tūs lobuokūs, tok ite ari juorysynoj na viņ tehniskī vaicuojumi, bet ari satura kvalitate i tys, kai teik uzrunuots skateituojs i klauseituojs. “Cīši bīži es dzierdieju nu intervejamūs, ka jim piec dorba vokorā vīnkuorši gribīs atsapyust i pasasmīt, a tam vajadzeigi humoristiski seriali, kruošni šovi, vaira taidu raidejumu, ar kuru varūnim jī var sevi identificēt. Taipoš par dezinformacejis vaicuojumim navar uzrunuot lauku tanti Toņu ar veireņu ancukūs diskuseju pi opola golda, jai juoradz, ka juos muosiniška Zina ūtrymā Latgolys golā zyna, ka na vysam var ticēt, i Zina ari paskaidroj, parkū tys tai.”

Karteņa: ekranuzjāmums nu raidejuma “Latvijas pierobeža. Dienasgrāmata”.

Ausma ari pastreipoj, ka raidejumu cykla laikā, gastejūt vysaiduos vītuos, beja juosasastūp ar slāgtom školom i strauji saryukūšu dzeivuotuoju skaitu. Tei asūt biedeiga sajiuta, tok taidi vaicuojumi byutu juorysynoj vaļstiskā mārūgā, atbolstūt uzjāmumus i jaunu ražūtņu izveidi tyvuok Latvejis pīrūbežam. “Vēļ vītom jutuos uzticeibys tryukums medejim – daļai sabīdreibys ir prīškstots, ka medeji tik meklej i ruoda koč kū švaku, a kod suoc runuot ar cylvāku, ka pats esi nu Latgolys, voi latgaliski voi vēļ koč kai daruodi jam, ka esi “sovejais”, tod jau i pasauks ustobā i pabaruos, i ar sābri īpazeistynuos. Varbyut juotaisa vaira ari koč kaidus pasuocīņus medeju darbinīkim ar dzeivuotuojim, kab jī vaira izprostu myusu dorba specifiku, a mes sovpus jūs kasdīnys prīcys i problemys,” tai Ausma Sprukte-Kozule par sovu pīredzi, veidojūt Latgolys regionaluos televizejis raidejumu “Latvijas pierobeža. Dienasgrāmata”. Vysus raidejuma īrokstus var nūsavērt Latgolys regionaluos televizejis sātys lopā ITE, Facebook lopā ITE i Youtube kontā ITE.

Bīdreibys “Bruoli un Muosys” raidejums “Sajūti Latgali”

Taipoš itūšaļt TV ekranūs var vērtīs raidejuma “Sajūti Latgali” trešū sezonu. Desmit raidejumu cyklys ļaus skateituojam “sajust” i izdzeivuot Latgolys cylvāku kasdīnu, dorbus, dūmys, viesturi i volūdu. Raidejuma veiduotuoji ir bīdreiba “Bruoli un Muosys”, režisors i operators ir Juoņs Rimicāns, producents Tenis Bikovskis, raidejuma vadeituojs Arņs Slobožanins, montažu taisa Sandra Poplavska.

Karteņa: ekranuzjāmums nu raidejuma “Sajūti Latgali”

Kai stuosta bīdreibys “Bruoli un Muosys” puorstuove Sandra Poplavska, raidejuma “Sajūti Latgali” 2. sezona beja jau pyrma pīcim godu, i te asūt juosoka paļdis kolegim, kuri mudynuojuši vacū komandu saīt kūpā iz trešū sezonu. “Pa itim godim asam auguši i daudzi vuicejušīs, deļtam raidejumi varbyut teiri stilistiski drupeit atsaškir nu 2. sezonys raidejumu, tī ir mozuok izklaidejūši i leluoka viereiba teik pīvārsta Latgolā i Latvejā aktualom problemom. Raidejuma vadeituojs palīk aizkadrā i golvonī varūni ir intervejamī, drupeit atsaškir ari montažys styls,” tai Sandra. Kai poša Sandra, tai i raidejuma vadeituojs Arņs Slobožanins pīzeist, ka myusu dīnu laikmatā ir vys gryušuok puorsteigt skateituoju ar kū na viņ jaunu. “Vīnā nu raidejumu beja tema par cylvākim, kuri kū na viņ dora Latgolys lobā, i mes tykom pi secynuojuma, ka tuos principā ir vīnys i tuos pošys personeibys, tok vyss atsateista, īt iz prīšku i pa drupeitei īt kluotyn ari jaunys personeibys, kurys vēļ nav atkluotys,” tai raidejuma “Sajūti Latgali” montažys režisore Sandra Poplavska. Sovpus raidejuma vadeituojs Arņs Slobožanins dasoka: “Nu tuo laika, kod izguoja pyrmuos div sezonys, ir daudz kas mainejīs, ka tūlaik, pīmāram, latgalīšu volūda beja ituo raidejuma novitate, tys niu ir puorsamejs, i tei ažiotaža, kas beja suokumā, iz tuo haipa vaira navar pajimt skateituoja uzmaneibu, tagad vaira ir juodūmoj par saturu i vēļreiz par saturu.”

Desmit raidejumu cyklu “Sajūti Latgali” var apsavērt nu 20. februara televizejis kanalā LRT+ pīktdīnē 20.00 stuņdēs i atkuortuojumūs svātdīnēs 20.00 stuņdēs. Dreizumā raidejumi tiks īvītuoti ari škārsteiklā, tam juosekoj leidza bīdreibys Facebook lopā ITE.

Obeji raidejumi teik taiseiti, pasasokūt Sabīdreibys integracejis fondam i Medeju atbolsta fondam, Latvejis vaļsts budžeta finansātajai programai “Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma”. Par raidejumu saturu atbiļd tūs veiduotuoji.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
25
Sai
19:00 Grupys “Raxtu Raxti” i “Sinfonie... @ koncertzāle "Lielais Dzintars"
Grupys “Raxtu Raxti” i “Sinfonie... @ koncertzāle "Lielais Dzintars"
May 25 @ 19:00 – 21:00
Līpuojis koncertzālis pavasara sezonys nūslāgumā iz leluos skotivis varēs pīdzeivuot eipašu mageju, kū veiduos mejīdarbeiba tautys i akademiskuos muzykys vydā – grupa “Raxtu Raxti” i kamerorkestris “Sinfonietta Rīga” dirigenta Normunda Šnē vadeibā. Kūpeigajā koncertprogramā skanēs[...]
19:00 Leluo Latgolys zaļumballe @ Lūznovys muiža
Leluo Latgolys zaļumballe @ Lūznovys muiža
May 25 @ 19:00 – 23:00
Zaļumballi īskandynuos grupa “TRIO Rāzna +”, bet vokora ūtrajā daļā apmaklātuojus energiski i skaneigi izklaidēs grupa “Stradivari”.   Īīšonys moksa 4,00 eiro.   Biletis “Biļešu paradīzes” kasēs i Lūznovys muižā.