Latgolys kongresa dīnā gūdynuos literaturzynuotnīku Vitoldu Valeini

Latgolys kongresa dīnā gūdynuos literaturzynuotnīku Vitoldu Valeini

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

2023. goda 27. aprelī – Latgolys kongresa dīnā – Latvejis Universitatis 81. Storptautyskajā zynuotniskajā konferencē byus atseviška sekceja “Profesors Vitolds Valeiņs – latvīšu i latgalīšu dzejis pietnīks i teoretikis”, informej konferencis organizatoru puorstuove Ilga Šuplinska. Pasuokumu reikoj LU Humanitarūs zynuotņu fakultate sadarbeibā ar Rēzeknis Tehnologeju akademijis Regionalistikys institutu i Latgalīšu kulturys bīdreibu.

2022. goda 27. julī paguoja 100 godi kai dzims literaturys zynuotnīks, kritikis i pedagogs Vitolds Valeiņs. Profesors beja nūslāgtys dobys cylvāks, kas mierktīceigi i skrupulozi izkūpa studentu pietnīcyskuos prasmis, mūdynuoja interesi par dzejis teoreju, pietnīceibys metodem, identitati i latgalīšu volūdu. Profesora myuža nūslāgumā ir izdūti taidi dorbi kai “Latgaliešu lirikas vēsture” (1998), “Latgalīšu dzejas antologija” (2001), atsevišķu autoru dzejis izlasis, kas pīviersa viereibu latgalīšu literaturys atdzimšonai i juos kūpšonai.

Profesors Vitolds Valeiņs (1922–2001) ilgu laiku beja struoduojs LU Latvīšu literaturys katedrā, kur uzraksteiti taidi dorbi kai “Ievads literatūras zinātnē” (1978), “Dzīve-metafora-dzeja” (1982), “Literatūras teorija” (1982), “Daiļdarba analīze” (1999) i cyti. Studenti, školuotuoji vēļ myusu dīnuos tūs izmontoj, kab dabuotu pamata zynuošonys par dzejis i cytu literaturys veidu teoreju. Profesoru interesēja  ari latvīšu dzejis viesture: “Latviešu lirika XX gadsimta sākumā (1900–1917)” (1973) i “Latviešu lirikas vēsture” (1976).

Pasuokumam aicynuoti pīsavīnuot kai literaturys zynuotnis teoretiki, tai dažaidu jūmu praktiki, pīduovojūt runuot par:

  • Profesora V. Valeiņa personeibu, juo davumu latvīšu literaturys zynuotnē
  • Latvīšu i latgalīšu dzejis, dzejis teorejis pietnīceibu myusu dīnuos.
  • Atmiņu stuostejumu par profesoru V. Valeini.

Pasuokums tiks organizāts divuos daļuos: 1) zynuotniskī referati (20 min., kluot vaicuojumim 10 min.); 2) atminis par profesoru (da 7 min.).

Pasuokuma ūtrymā daļā ir gaideiti bejušī studenti, kolegi, kab pasadaleitu atmiņuos par profesoru. Byutu vālams, ka sovu stuostejumu (da 7 min.) papyldynuotu, izmontojūt fotografejis (nu pošu arhiva ci īprīšk publicāta materiala) ci kaidu cytu vizualu materialu.

Dasacejumi tiks gaideiti da 27. marta. Konference plānuota kluotīnē LU i tīšsaistē Zoom vidē. Zynuotniskūs referatus piec recenziešonys ir vareiba publicēt RTA žurnalā “Via Latgalica” (roksta izdūšonys nūsacejumi i  īprīškejī numeri atrūnami ITE. Ari atmiņu daļu ir planavuots īkļaut žurnalā “Via Latgalica” arhiva sadaļā. Roksta i atmiņu īsnīgšona da 2023. goda 1. juņa.

Vaira informacejis: ieva.kalnina@lu.lv ci ilga.suplinska@gmail.com

Dasacejuma anketu var atrast ITE.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Jul
18
Cat
14:00 Bolvu nūvoda svātki @ Bolvi
Bolvu nūvoda svātki @ Bolvi
Jul 18 @ 14:00 – Jul 20 @ 23:45
Bolvu nūvoda svātki @ Bolvi
16:00 Storptautyskuos rezidencis nūslā... @ Rotko muzejs
Storptautyskuos rezidencis nūslā... @ Rotko muzejs
Jul 18 @ 16:00 – 17:30
18. julī 16.00 stuņdēs Rotko muzeja konferenču zālē nūtiks storptautyskuos rezidencis nūslāguma izstuodis atkluošona.   Nedelis garumā, nu 12. da 19. juļa Eiropys Savīneibys finansātuo projekta “Eiropas kultūra: Visi dažādi – visi vienlīdzīgi” laikā Rotko[...]