Laisšonuos dvēselis dziļumūs i tuolīnē zylajā. Grupys “Muosys” albuma “Ceļā” apskots

Laisšonuos dvēselis dziļumūs i tuolīnē zylajā. Grupys “Muosys” albuma “Ceļā” apskots

Roksta autors: muzykys žurnalists Kaspars Zavileiskis (Zaviļeiskis)

Ka “Tautumeitys” eistyn īsaskriejušys iz “Skrejceļa”, tod ari “Muosys” ir laidušuos sovā “Ceļā”. Nu vysā Latvejā zynomuos Igauņu saimis guojušūs treis muosu debejis albumā tuo nūsaukumā pīsauktais ceļš vad iz dažaidim pasaulim – kai dzili īškejim, tai latgaliski viesturiskim i zīmeļeiropeiski attuolynuotim.

Izaklausa piec lelys eklektikys, tok eistineibā albums ir originali konceptuals – skaniski gaiseigs, instrumentali suotnys i navar nūlīgt, ka muzykals, vysa pamatā līkūt izsvoru iz Latgolu i tuos kulturvierteibom. Vysys treis muosys – Lieni Brenci, Martu Igauni i Laimu Maslovu – vīnoj naviņ latgaliskuo izaceļšona, tok ari muzykalais profesionalismys, kura saknis meklejamys jau mamys Rasmys Igaunis vadeitajā Gaigalovys pamatškolys folklorys kūpā “Purineņš”. Tuoļuok muzykys ceļš veds iz Reigu i Lienis gadīnī ari iz Sibeliusa Akademeju Suomejā.

Jemūt vārā, ka “Muosu” debejis albumā vydā ir puorsvorā taišni Lienis radeituos originalkompozicejis i tautysdzīšmu aranžejumi, tys ari izskaidroj zīmeļeiropeiskū i vyspuor akademiski eiropeiskū skaņu ainovu kluotyn byušonu “Ceļā”. Tok tys nav nūmuocūšs, jo kotrā skaņdorbā vysupyrma vys tik saklausoma voi vysmoz naapzynuoti nūjaušoma Latgolys kluotyn byušona. Mīlesteibu pret dzymtū pusi var sadzierdēt kai meitiņu dzīduojumā, tai šaļtim dauzūneigajā instrumentacejā. Juos nasakautrej giutīs pi vasalys streipis dažaidu instrumentu – mandolinys, gitarys, blokflautys, melodikys, vejūlis, kūklis, perkuseju…

Latgaliskū īdrūsynuojumu jimt rūkuos kotru instrumentu, kas tamā šaļtī ruodīs interesants, i paraudzeit, kai tys skaņ, asu izbaudejs ari iz sovys uodys, sovulaik gastejūt muosu tāva Gunāra Igauņa senejūs muzykys instrumentu muzejā jau pīsauktajā Gaigalovā. Jem, spieļoj i puorejī atbaļsteis, nu kuo ite kautrētīs! Ruodīs, ka itei attīksme jau nu mozu dīnu īpūtāta ari meitom, i, vei, ari tei pasaruoda – breineigs etnomuzykys albums, kas turpynoj myusu muzykaluo montuojuma apzynuošonu jaunā skaniejumā.

Itaids pamats zam kuoju piečuok ļaun laistīs arviņ tuoļuokūs mekliejumūs, kas jo eipaši Lieni nūveds da cytu tautu sakņu apzynuošonys. Interesanti īsaklauseit, kai tys organiski īsakļaun izteikti latgaliskajā albumā. Vēļ naīrostuok ir tys, ka “Ceļā” drūsmeigi īsasuoc ar nūsaceitu sveškermini – vīglai barokalū “Skotišu”, iz šaļti ļaunūt nūticēt, ka Latgolys muosus sadūmuojušys īspieļuot instrumentalu senejuos Eiropys zemu kulturys montuojuma muzykys programu. Tok jau gaiseigais sekuotuojs “Nataki spūleite” nu latgalīšu pyura skreinis līk saprast, ka itys byus naīrosts, bet organiskys mikslis nu eiropeiski kūpeiguos muzykys viesturis.

Klauseituojam eistynū vītu īruoda “Gūteņ, muna raibaleite”, kurā Laimys īspieļuotuos melodikys pavadejums savīnuojumā ar nasteidzeigi izdzīduotū latgalīšu tautysdzīsmis tekstu nūsoka albuma tūni, kab jau piec šaļts mastūs eistynūs latgalīšu daņčūs ar ļusteigu vejūli golvonajā lūmā.

Cīši daudzi ar itaidu ļusteigumu muosys vys naaizaraun, albuma ceļu vys tik īzeimojūt puorsvorā leigoni i sīviškeigi izjusti. Byutu pat interesanti dzierdēt dubultalbumu, kurā Lienis Brencis instrumentaluo originalmuzyka byutu nūdaleita nu latgalīšu tautysdzīšmu apdaru, tok vysa tycamuok, ka taišni itaidu miksli meitinis ari gribieja dabuot, pastreipojūt jau īprīšk saceitū – ceļš savīnoj laikus i ari dažaidys kulturys.

Skaistuokais skaņdorbs albumā ir Lienis radeituo “Upe”, kas breineigi īsadarātu kaidā gaiši melanholiskā epizodē, par pīmāru, Viestura Kairiša “Piļsāta pi upis” voi cytā leidzeigā kinā. Drupeit cytaižuoku gaiseigumu var izdzierdēt obeju puorejūs muosu – Martys i Laimys – radeitajā apdarē tautysdzīsmei “Ūguos guoju”, kur ornamentals kūklis motivs sasauc ar tuolīnē izskonūšu blokflautu i dzīduojumu. Itū byutu interesanti izdzierdēt aranžejumā ar, par pīmāru, Stanislava Judina spālātu kontrabasa pamatni ala Asnatis Rancānis i Stasa grunteigajā kūpalbumā “Op. 2”.

Cīši veiksmeiga ir “Ceļā” skaņdorbu seceibys izvēle, naļaunūt īgrimt vīnā sajiutā, jo ari piec pīsauktuos ūguos i sienīs īšonys i mežu apdzīduošonys sekoj ļusteiguo “Arčipolka”, kas kotram ļaun doncojūt pīsorkt kai sorkonai bryuklineitei. Pi ituos pošys kategorejis var pīskaiteit kūpā ar suomu autori Nelli Ikolu-Heisku radeitū “Sapni par šokolādi”, kas jo labi īsadarātu valna doncuošonys epizodē kinā par Spreideiti, kū myusu etnomuzykā vysā veiksmeigi sovulaik jau apspieļuojuši rūpažnīki “Trejasmens”.

Par nūsaceitu albuma tituldzīsmi var uzskateit trejmuoseņu daudzbaļseigū a capella dzīduojumu “Treis jaunys muosys”, kas tematiski īzeimoj saturiskū koncepceju par dažaidim varbyutejim dzeivis celim. Prīcynoj, ka tī muosys otkon savaduši kūpā, jo itai kulturviesturis apzynuošonys i dzeivis pīredzis papyldynuoti etnomuzykys albumi eistyn boguotynoj myusu arviņ augūšū tautys muzykys kolekceju, kū nūdūt tuoļuok cytom paaudzem. Ar interesi gaideišu muosu “Op. 2”.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Jul
18
Cat
14:00 Bolvu nūvoda svātki @ Bolvi
Bolvu nūvoda svātki @ Bolvi
Jul 18 @ 14:00 – Jul 20 @ 23:45
Bolvu nūvoda svātki @ Bolvi
16:00 Storptautyskuos rezidencis nūslā... @ Rotko muzejs
Storptautyskuos rezidencis nūslā... @ Rotko muzejs
Jul 18 @ 16:00 – 17:30
18. julī 16.00 stuņdēs Rotko muzeja konferenču zālē nūtiks storptautyskuos rezidencis nūslāguma izstuodis atkluošona.   Nedelis garumā, nu 12. da 19. juļa Eiropys Savīneibys finansātuo projekta “Eiropas kultūra: Visi dažādi – visi vienlīdzīgi” laikā Rotko[...]