Lītu viesture: traktors

Lītu viesture: traktors

Roksta autors: Valentins Lukaševičs

Ir ari niu cylvāki, kuri skaita, ka tvaika aba pāra dzinieja izgudruošona[1] ir vīna nu lobuokūs lītu, kas ar ciļvieci ir nūtykuse, i atsasaceišona nu tvaika dzinieju masveida izmontuošonys par lobu īškdedzis, elektro i cytim ir aizīšona na pa tū lobuokū ceļu.

Tvaika dziniejā vuora iudini, rūnās tvaiks, kurs ar sovu spāku kustynoj metala konstrukcejis. Izejvīla ir iudiņs, kura myusu geografiskajā situacejā ir gona daudz. Tvaiks, kurs izplyust uorā, ir absoluti ekologiskys. Kurynuot var ar vysu – i molku, i ūglem, i torhauni i tt. Nui, dyumi vys byus, nu ituo nikur nasalikt.

I pyrmī braucamreiki, kuri naatkareigi nu apleicejuo kustīs, kai saceit, poši sevī, beja ar tvaika dziniejim. Kugi, kuri brauc na ar burom, a iz kuru var redzēt skūrstiņus. Pyrmuos lokomativis brauce nu vyrstūša iudiņa spāka. Tvaika dziniejus lyka pi karītem, pat pi velosipeda.

19. g. s. 30. godūs Francejā i Anglejā izdūmova[2], ka lokomativei na obligati ir juobyun iz slīžu, a tei var byut ar čupeit cytim skrytulim i braukt pa sauszemis celim. Taidys lokomobilis izmontova smogu kravu puorvoduošonai, a precizuok, viļkšonai. Daudzi skaita, ka tī ir pyrmī traktori.

Traktors var dareit daudzi kū, bet leluokai daļai myuslaiku cylvāku ocu prīškā ir taids, aiz kura aizmugurē ir orklys, eciežys, kaids trapaks.

Izmontuot traktorus na tikai smogumu viļkšonai, bet zemis apstruodei, pyrmī nūpītni suoka ASV i Kanadys fermeri. Zeme leidzona, plateibys lelys, parkū to i nā! Mozai saimisteibai tys naatsamoksoj, bet lelzemnīkam ci kooperativam pats tys!

Ari vuords ‘traktors’ pīdzymst ASV 20. g. s. pošūs suokūs. Vīna nu verseju, kai rodīs vuords ‘traktors’, ir ka sovūs dziļumūs nu latiņu vuorda ‘trahere’, kas zeimoj ‘viļkt’.

                                     II

1913. goda vālā pavasarī imperejis golvyspiļsātā Picerī, aerodromā tyka  demonstrāti autoorkli i traktori. Tys beja agruok nabejs i saimistiski interesants pasuokums, iz kurū īsaroda daudzi lelzemnīki nu tyvom i tuoļom vītom.

Autoorkli beja specialys mašynys, kurys tikai ora. Traktori beja universaluoki, par tū iz prīšku palyka tikai jī.

„Pavasarī traktors velk arklus, ecēšas, sējmašīnas, ved līdz 1 300 pudu lielu vezumu, rudenī velk 5–6 divjūga pļaujmašīnas, 4 kūļu sējējus, kā arī speciāli priekš traktoriem būvētu mašīnu, kura reizē pļauj, kuļ un vētī, tāpēc tā visai izplatīta lielgruntniecībās Amerikā, īpaši Kanādā. Ziemu traktorus var lietot pie kulšanas, dzirnavām, dēļu zāģēšanas un t.t.”[3]

Autoorklus tamā izstuodē varēja nūpierkt par 11 000 rubļu, a traktoru par 12 500 rubļu. Latgolā tymā laikā dorba zyrgs moksuoja videji 150 rubļu.

Izstuodis apmaklātuojs sprīž, ka traktori veicynuos kooperaceju i lelsaimisteibu rosšonūs. „No publikas atsauksmēm varēja redzēt, ka minētās mašīnas atradīs Krievijā pircējus. Tāpēc arī jāgaida pārvērtība, kādu šie zemkopības rīki radīja Amerikā, proti: sīku lauksaimnieku apvienošanos plašās korporācijās jeb lielgruntniecībās.”[4]

                                     III

Tod, kod latgalīšu delegati sprīde i runuoja Satversmis sapuļcē, apmāram tymā laikā Latgolā suoc pasaruodeit pyrmī traktori. Vīni nu taidu ir suomu na troki duorgī, 30 zyrgspāku jaudeigī „Kullervo”.

Eliasa Lenrūta saraksteitajā eposā „Kalevala”[5] Kullervo ir mītiskys varūņs, kurs nadaga gunī i nasleika iudinī. Apmāram taids ari beja tys nalelais, bet iztureigais suomu traktors.

„Kullervo” traktori beja Suomejā pyrmais ražuotais traktoru modeļs. Jūs ražuoja nu 1918. leidz 1924. godam, kūpumā izlaide 500 gobolus.

Itī suomu traktori labi sevi īrekomendēja taišni Skandinavejis i Baltejis apstuokļūs. Vēļ populari myusu zemē tymūs laikūs beja amerikaņu traktori „Samson” i „Fordson”[6], kai ari vuocu „Herkules”.

Ar traktoru varēja apart taidys zemis, kurys nabeja pa spākam pat divim voi cytu reiz pat trejim kūpā sajiugtim zyrgim. Traktoram beja pa zūbam pūrainys, kryvasainys augsnis. Traktoru pasaruodeišona paplotynuoja lauksaimisteibā izmontojomū zemu plateibys – lelā mārā iz nemelioreitu, peisainu vītu riekina.

20. g. s. 30. godūs traktori palyka par lauku progresa simbolu. Plošu rezonansi izraisēja foto, kur Kārlis Ulmanis siež pi traktora styuris i ar zemi. Leidz ar traktorim īīt dūma, ka laukūs nav smogi i napuortraukti juostruodoj, ka modernuo tehnika i mehanismi vysu dareis stypruok, mudruok, vairuok. Bez dzeivu byutņu lelys pīpyulis!

20. g. s. 30. godūs Latvejā lelu popularitati dabuoja, myusu laiku vuordim runojūt, Vaļsts traktoru programa. Vaļsts par sovu naudu īpierka traktorus i par pīticeigu samoksu tūs iznūmuoja zemnīkim. Na vysim i na jebkurim dorbim, bet golvonūkuort aizlaistū ci orklu nikod naredzejušū zemu īkūpšonai.

Padūmu okupacejis laiku suokumā traktori palyka par taidim kai kolektivuos saimnīkuošonys simbolim. Veiduojās MTS – mašynu i traktoru stacejis. Taidi MTS[7] beja vēļ leidz 20. g. s. 60. godim, a traktoristi skaitejuos taida kai elite. Piečuok traktori palyka par kasdīnu i vuordam ‘traktorists’ pasaruodeja negativa pīgarša. Tūs ‘soroku’ i ‘gusaku’ saiminīkus skaiteja par halturščikim i siņušnikim, traktorista profeseja pazaudēja sovu agruokū prestižu.

                                     V

     Traktori pamainieja na tikai agrarū, bet ari seņū laiku viesturi. Kod suoce art ar traktorim, nu zemis izleida tys, kū naizcēle zyrgu vylktū orklu lemeši – monetys, rūtyslītys, kaulus.

     Kod izguojušuo godusymta ostoņdesmitajūs godūs pasaruodeja miļzeigī K700 i T150, jī ar sovim lelajim lemešim izbikstēja vēļ dziļuoku sluoni. Tikai vīna bāda ar tim traktorim – ka ar zyrgu cylvāks īt orklam aizmugurē i redz, kū tys lemess izvalk i apguož, to traktorā tys orklys ir tuoli aiz oruoja mugorys i acs īrauga tikai tū, kas piec riņča iz kaidu šaļteni pasaruoda motoram prīškā.


[1] Tvaika dzinieja, kuru var izmontuot ryupnīciski, izgudruotuojs ir skotu inženers Džeimss Vats (1736–1819). Juo vuordā fizikā ir nūsaukta jaudys miervīneiba – vats, kuru apzeimoj ar W. Te jauda ir fizikys termins, kurs skaitliski raksturoj padareitū dorbu nūteiktā laika periodā.

[2] Te tys process beja jau masveideigs, a sovulaik jau Napoleona karaspākā lelgobolus vylka dažys taidys leidzeigys mašynys.

[3] Autoarkli un traktori // „Liepājas Atbalss”, 30.05.1913.

[4] Autoarkli un traktori // „Liepājas Atbalss”, 30.05.1913.

[5] Bolstuos iz suomu i kareļu folklorys materialim.

[6] Traktorus „Fordson“ ražuoja Henrija Forda ryupneicuos. Tī beja pasaulē pyrmī serijveidā, iz konveijera sataiseiti traktori.

[7] 1953.–1954. godūs Zviergzdinis MTS struoduoja rakstnīks Jezups Laganovskis (1920–1987).

Print Friendly, PDF & Email