Socialī teikli kai pīdereiba vaļstei i regionam

Socialī teikli kai pīdereiba vaļstei i regionam

Roksta autore: Amanda Anusāne, portals lakuga.lv

Leidz ar informacejis tehnologeju atteisteibu i īīšonu myusu kasdīnā, pasauļs vaira nav tik lels, jo vīna zvona voi klikšķa attuolumā mes varim sasazynuot ar sovim meilajim, lai ari kur atsarostu. Ari socialajim teiklim myusu dīnuos ir daudzi prīškrūceibu, tok itymā rokstā raudzeisim saprast, voi i kai car socialajim teiklim var izjust pīdereibu vaļstei i regionam. Ar sovom puordūmom i pīredzi daleisīs reidzineica Anna Marija Reidzāne, latgalīte Apvīnuotajā Karalistē Kristīne Slišāne i Jūlija Tumanovska, kura dabuot augstuokū izgleiteibu devēs iz Dāneju. 

Pyrma īpazeistynuošu ar roksta varūnem:

Annai Marijai ir 30 godu, jei dzeivoj Grīziņkolnā, Reigā, i struodoj par biroja administratori dzierīņu ražuošonys uzjāmumā. Vuicuos par izaugsmis treneri i kasdīnā dora vysu, kū nav slynkums dareit. Juos seņču seņči nu Reigys puorsacēle iz Latgolu, tai i radīs juos uzvuords, tok Annys Marijis vacuoki dorba dieļ puorsacāluši atpakaļ iz Reigu, Mārupi. Anna Marija bierneibā i školys breivlaikūs bīži gastejuse Latgolā pi rodu, ari niu brauc iz Latgolu, kab uzaluodātu i restartātūs, kai poša soka: “Cytim Bali i pludmalis, maņ Latgola, cylvāki i iedīņs.” Anna sepinej, ka nazkod varātu puorsaceļt dzeivuot iz Latgolu. 

Karteņā: Anna Marija Reidzāne, personeigais arhivs

Kristīne ir 42 godus jauna, preciejusēs vīna bārna mama, kura nu 2004. goda dzeivoj Apvīnuotajā Karalistē. Piļsātys bīži mainejuse i ari niu nazyna, kur celi jū tuoļuok aizvess, tok ir drūsa, ka puora godu tī vēļ padzeivuos. Kasdīnā Kristīne bauda dzeivi i audzynoj meitu, ik pa laikam pastruodoj i paceļoj, īt puorguojīņūs i klasika vuordim sovu kasdīnu raksturoj itai: “Nasing spešal!” Kristīne pyrmū sovys dzeivis daļu pavadejuse Upītis cīmā, tok jūkoj, ka asūt dzymuse vydzemneica, jo sovu pyrmū redzīni izbrākuse Guļbinē. Pamatškolu jei pabeidze Upītē, vydsškolu – Rekovā, tok augstuokū izgleiteibu dabuojuse Rēzeknē. Pastudiejuse ari Suomejā car Erasmus programu i pabejuse Amerikā car Work&Travel programu. Jau bierneibā sepiniejuse, ka brauks pasauļa vērtīs.

Karteņā: Kristīne Slišāne, personeigais arhivs

Jūlijai ir 22 godi, jei naseņ ir pabeiguse bakalaura studejis zynuotnis nūzarē Roskildis Universitatē Dānejā, īt nu Rēzeknis, bet itūšaļt dzeivoj Reigā i jau pīcus godus struodoj Zemissardzē, niu Zemissardzis Zynuotnis, pietnīceibys i inovaceju īvīsšonys centrā. Kod Jūlija brauce studēt iz Dāneju, jei dūmuoja, ka paliks dzeivuot Rēzeknē, tok atroda sovu dzeivisbīdru Reigā i palyka tī. 

Karteņā: Jūlija Tumanovska, foto Amanda Anusāne

Vysys treis roksta varūnis ik pa laikam socialūs teiklu īrokstūs lītoj latgalīšu rokstu volūdu. Voi tys jom ir svareigi i parkū juos tū dora?

Anna Marija: Golvonūkuort tys ir latgalīšu rokstu volūdys uzlobuošonai, jo es runoju labi, dzīžu švakuok, bet taipat auroju leidza vysom grupys “Bez PVN” (i na tik) dzīsmem, losu daudzi, bet raksteit bīži nasaīt. Sovu prasmi raksteit i izapaust latgaliski skaitu par vīnu nu sovom superspiejom i ūdzeņom. Itai asu dabuojuse daudzi draugu internetā, kurūs piečuok prīca satikt dzeivē kai sovejūs.

Kristīne: Socialajūs teiklūs i cytur dzeivē izmontoju vysys volūdys, kurys prūtu – vysbīžuok tei ir latvīšu, angļu, latgalīšu, krīvu i šod tod pūļu. Es naasu tys cylvāks, kurs speiteigi runoj tik dzymtajā volūdā, asu tys, kurs ir par sasaprasšonu, dūmu apmaiņu i komunikaceju.  Socialūs teiklus nikod naasu uztvāruse nūpītnai, maņ tei ir izklaide. Latgaliski komenteju voi rokstu tī, kur zynu, ka munu jūku voi dūmu saprass.

Jūlija: Tviterī suoču raksteit latgaliski, kod izdziešu vacū profilu i sataiseju jaunu kontu, ar dūmu, ka varu veiduot tī sovu personeigū dīnysgruomotu i syuteit zinis tukšumā, jo maņ tī nivīns nasekoj. Latgalīšu tviters pādejūs godūs beja paneics, munu vīnaudžu tī ir mozuok i mozuok, cikom latvīšu tviterī jaunīšu natryukst – forši, raksteišu latgaliski i mani nivīns ari nasaprass. Pieški maņ suoce sekuot ari muna vacuma cylvāki i jim suoce interesēt, ka es rokstu latgaliski, ka es rokstu kai diasporys latvīte storp cytim latvīšim Dānejā, kai es jiutūs radzūt zinis nu Latvejis voi tū, kai cyti soka, ka Latvejā vyss ir švaki, nā, es varu pasaceit, ka Dānejā ir vēļ švakuok. Dažreiz aizadūmuoju par sevis cenziešonu, tok tod saprotu, ka es varu raksteit kū grybu, jo vysod kaidam var atsekuot.

Kaidus socialūs teiklus vysbīžuok izmontojat i kaidi ir lītuošonys parodumi?

Anna Marija: Īdvesmei, sovom rodūšajom izpausmem izmontoju Instagram, saziņai i informacejis dabuošonai par gaidomajim pasuokumim – Facebook. Par jūcenim pasasmeju TikTok, tok rešuokai redzīņu apmaiņai – Twitter. Agruok naveseleigi daudz lītuoju socialūs teiklus, tok tagad tūs vaira raugu izmontuot vierteiga satura izzynuošonai.

Kristīne: Vysbīžuok izmontoju Facebook, Instagram, Twitter un TikTok. Facebook suokūtniejais mierkis – mudruoka saziņa ar sovejim Latvejā. Tagad tī asu tik sev interesejūšu grupu i pasuokumu dieļ. Instagram maņ ir kai munu fotomirkļu kruotive, tī nivīnam nasekoju. Tviteri suoču lītuot seņ, jo ceļojūt tī beja vīgli atrast informaceju. Piec tam mani tei platforma vyspuor nauzrunuoja, tok piec 10 godu pauzis i Covid-19 ītekmē atsagrīžu tī. TikTok maņ ir gorastuovūkļa uzlobuošonai, cytreiz saīt loba smīklu terapeja. Lai voi kai – mes kotrs pats asam atbiļdeigi par tū, kaidus burbuļus veidojam socialajūs teiklūs. 

Jūlija: Puorsvorā es izmontoju Tviteri. Instagram maņ ir privats, tī ir tik muni tyvuokī cylvāki voi pazinis. Ik pa laikam publiceju ari sovus, kai poša soku “zamys kvalitatis kaverus latgaliski” SoundCloud. Pyrma pandemejis moz lītuoju socialūs teiklus, niu maņ pat vajag normēt, cik daudzi es tūs lītoju. 

Voi jius izjiutat pīdereibu Latvejai, cik svareigi jums tys ir?

Anna Marija: Es naasu patriotiskuokuo piļsūne, tok asu lapna, ka asu latvīte, taipat asu lapna saukt sevi par latgalīti. Maņ suop, ka cyti soka: “Man vecāki no Latgales, es tur uzaugu, bet neprotu nevienu vārdu latgaliski, tur viss slikti un bezcerīgi.” Es ar kotru godu Latvejā arvīņ vaira saskotu plusus, īspiejis i veidus, kai minusus vērst sev par lobu. 

Kristīne: Es kai cylvāks asu suokuse veiduotīs Latvejā, Latgolā, dūmoju, ka tys nikur napagaist – manī ir kaida daļa nu tuo. Latvejā dzeivoj muni vacuoki, rodi, draugi, jī tū pīdereibu dalieji ari uztur. Ari Dzīšmu i deju svātki maņ ir nazkas varons i eipašs. Tok kūpumā es izjiutu pīdereibu vysai planetai Zeme, par cytom vēļ tik drūsa nasajiutu.

Jūlija: Es tū izjiutu piļneigi fundamentali. Kod vuicejūs Dānejā i puora dīnu nasaguoja runuot voi laseit nazkū latviski, tod maņ, angliski runojūt, guoja uorā latvīšu vuordi. Tei beja kai zeime, ka maņ vajag pauzi nu angliskuo – vajag parunuot ar kaidu latviski voi nazkū paskaiteit latgaliski. Partū es ari bīži raksteju Tviterī latgaliski. Maņ bīži iz tīni ari syuteja gruomotys latgaliski.

Voi socialī teikli ir veids, kai, asūt tuoli paceli, uzturēt saikni, atrast leidzeigūs, byut lītys kursā par nūtikšonom? Izatāloj – kai byutu, ka nabyutu socialūs teiklu, voi byutu vīgli byut tuoli i uzturēt saikni ar kūpīnu?

Anna Marija: Nūteikti! Es varu byut Reigā i napalaist garum byutiskū Latgolā. Suokumā jau byutu gryuši, tok nazkai atrostu veidus – suoktu raksteit viestulis ar rūku i bīžuok brauktu gostūs. Agruok tak protom.

Kristīne: Socialī teikli vīnnūzeimeigi ir veids, kai uzturēt saikni voi atrast leidzeigūs. Maņ nav gryuši izatāluot, kai tys byutu, jo es vēļ tū atguodoju. Kod dzeivuoju ASV, viestulis pa postu beja vīneigais komunikacejis veids. Maņ jau ari beja e-posts, tok na vysim Latvejā tys beja i na vysim beja vareiba tikt pi datora. Informaceju tehnologeju atteisteiba ir spieceigi uzlobuojuse informacejis apmaiņu. 

Jūlija: Tys nabyutu vīgli. Par pīmāru, kod lītoj socialūs teiklus voi losi viests ziņu portalūs, tod tu daboj taidu vairuok objektivu skatejumu iz tū, kas nūteik, jo bīži tys ari izraisa redzīņu apmaiņu. Saīt redzēt, kai daudzi cylvāki jiutās i kū dūmoj par procesim, kas nūteik.

Kaidus regionalūs medejus jius patierejat i cik svareigi jums tī ir?

Anna Marija: Maņ praktiski nainteresej ziņu portali, es apzynuoti tymūs naīmu i TV zinis ari nasaveru, tok maņ arhivā pateik apsavērt ReTV daīmamū saturu nu Latgolys, vysu aktualū losu ari lakuga.lv, i muns meiluokais žurnals ir “A12”. Tai es izzynoju par cylvākim, nūtykumim, vītom, par kurom da tuo nabeja ni jausmys. Tys paleidz nūviertēt tū, kas daīmams itepat, na sābru pogolmā ar zaļuoku zuoli.

Kristīne: Regionalī medeji, pa munam, ir svareigi tim cylvākim, kuri tī dzeivoj, kab ir sajiuta, ka dzeive nūteik ari tī, kur jī dzeivoj. Nu regionalūs medeju skaidruok radzams i saprūtams, iz kū koncentrētīs attīceigajūs regionūs, vajadzeibys gadejumā ari informaceju padūt tuoļuok vaļsts i pasauļa leiminī. Poša ik pa laikam pasaveru ReTV ziņu izlaidumus. Regulari ari verūs sižetus par pīrūbežu, kai poša dzeivuoju pīrūbežā, tod tys vys vēļ uzrunoj i interesej.

Jūlija: Vysbīžuok es losu lsm.lv, prūtams, ari lakuga.lv. Kod es fiziski navarieju byut Rēzeknē, laseju Valentina Lukaševiča rokstus par Rēzekni. Daži aproksti beja kai pastaigys pa Rēzekni i es piļneigi varieju izatāluot, kai es tī pasastaigoju. Bez regionalūs medeju navar!

Par kū jius pošys vysvaira rokstot i kaidu saturu publicejat socialajūs teiklūs? I voi tys ir veids, kai jius asat piļsūniski aktivys?

Anna Marija: Vysuvaira maņ pateik daleitīs ar kasdīnys šaļtim, apmaklātūs pasuokumu īspaidim, sajiutom, humoru i puordūmom, tys mani ari īprīcynoj cytu saturā. Es asu nu tūs cylvāku, kurs fanoj par cytu kačim, brūkaškom, saulrītim i jūkim. Par piļsūniskū aktivitati – nūteikti. Ka mani nazkas apbādynoj voi ari īprīcynoj, es ar tū daleišūs, jo maņ tys ruodeisīs svareigs ari cytim. Bet ite es viļkšu veseleigys rūbežys, kab aktivitate pieški naizaug par čeikstiešonu voi sova redzīņa i uzskotu uzspīsšonu cytim.

Kristīne: Socialūs teiklus vaira uztveru kai izklaidi, nasceitu, ka tī publiceju nazkū cīši svareigu. Ik pa laikam pasadolu ar fotografejom, jūkim, kasdīnys nūtykumim voi nūskaņuojumu. Es naasu aktiva socialajūs teiklūs, saceitu, ka vaira nūvāroju i ik pa laikam īkomenteju. Socialī teiklī nūteikti ir veids, kai byut piļsūniski aktivam, ka viņ ir gryba. Ar socialūs teiklu paleidzeibu pat vysaisi paganniki teik Saeimā. Socialī teikli ir spieceigs reiks. Ka gribi, kab kaids tevi sadzierd, tei ir platforma, kur gavilēt (cikom kaids tevi nūblokej).

Jūlija: Socialūs teiklus lītoju kai izklaidei, tai raugu ari nazkū ītekmēt – komenteju kaidus rokstus voi izceļu, parkū tys byutu juopalosa voi juonūsaklausa. Dažreiz vīnkuorši žālojūs, par pīmāru, ka Rimčikā puordeviejis vīna iz ūtru špļaudejuos, i Rimi maņ atbiļdēja, lai pasoku, kurā veikalā, ka jī vysu puorbaudeis. Īroksts beja latgaliski, bet jī atbiļdēja, cyti vyspuor naatbiļd.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
13
Sai
all-day Osvalda Zvejsalnieka pīminis izs... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Osvalda Zvejsalnieka pīminis izs... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Apr 13 all-day
Izstuodē tiks eksponātys muokslinīka gleznys nu Latgolys Kulturviesturis muzeja Muokslys kolekcejis, kas puorsvorā atspīgeļoj juo agreimū rodūšū darbeibu 20. g. s. 70. godūs, kai ari 80. godu rodūšajā pylnbrīdā radeituos lelformata figuraluos kompozicejis i portretus.
15:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Apr 13 @ 15:00 – 17:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]