Nasabeit kustynuot naārtus vaicuojumus. Saruna ar žurnalisti Daci Ivanovu

Nasabeit kustynuot naārtus vaicuojumus. Saruna ar žurnalisti Daci Ivanovu

Intervejis autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Svareigi, ka par aktualom regionalom temom teik runuots na viņ regionalā, tok ari nacionalā žurnalistikys leiminī. Portals lakuga.lv pyrma kaida laika raksteja par Latvejis Televizejis ziņu dīnasta regionalū korespondenti Diniju Jemeļjanovu (interveju ar Diniju skaiti ITE), tok niu ari Latvejis Sabīdryskūs medeju portalam lsm.lv ir pīsavīnuojuse regionaluo korespondente Dace Ivanova, kurys saknis meklejamys Bolvu nūvoda Kryšānu pogostā. Dace ar saimi jau treis godus dzeivoj Daugovpilī i soka, ka tei na viņ nav tik krīvyska piļsāta, tok ir teiri loba vīta, kur byut.

Ar Daci asam pazeistamys jau vairuokus godus i jau nu pyrmuos tikšonuos reizis sovā storpā runojam latgaliski. Niulejā sarunā maņ beja puorsteigums dazynuot, ka Dacis saimē nivīns latgaliski narunoj i latgalīšu volūda nav juos dzymtuo, tok īsavuiceituo volūda. Dacis latgalīšu volūda ir cīši plyustūša i organiska, deļtam, pa munam, jei ir cīši lobs pīmārs tam, ka runuot i raksteit latgaliski var īsavuiceit i latgalīšu volūda var ari nūderēt profesionalajā darbeibā.

Žurnalistikys aizsuokumi

Dace stuosta, ka juos pyrmuo sasapazeišona ar žurnalistiku ir nu pusaudžu laiku, kod, vuicūtīs Tiļžys vydsškolā, juos klase izveiduoja školys avīzi, kur Dace tyka īcalta par golvonū redaktoru. Dace pīzeist, ka dzeivē vyss nūteik cīši interesanti, i cytreiz pat sapyna leiminī naīraudzeit, cik cytaižuok dzeive var pasagrīzt, nakai pats esi plānuojs. “Maņ sātā nivīns narunoj latgaliski. Tei saprasšona i variešona varbyut ari ir bejuse, kur na viņ dziļumā, tok latgaliski es suoču runuot, struodojūt Latgolys radejā. Tei nav muna dzymtuo volūda, asu tū īsavuicejuse. Niu, ka es jiutu, ka cylvāks runoj latgaliski, es ari automatiski puorīmu iz latgalīšu volūdu. Tei redzīs taida tyvuoka i meiluoka.”
Suocūt struoduot Latgolys radejā, Dacei nabeja pīredzis ar latgalīšu volūdys izmontuošonu, tok nu suoku bejuši radejis ziņu īroksti i presis relizis, kurys vajadzēja īrunuot, deļtam beja vareiba trenēt volūdys prasmis.
“Niu kasdīnā asu dīzgon patuoli nu latgaliskuos vidis, grybātūs vaira byut tamā īškā, tok pagaidom nasaīt. Niulejuo muna dorba vīta ir sabīdryskais medejs, portals lsm.lv, kurs zinis veidoj latvīšu literarajā volūdā, tok es šur tur raugu īstarpynuot ari kū na viņ latgaliski.”
Portalā lsm.lv Dace ir pyrmais regionalais korespondents nu Latgolys, prūtams, kaidu daļu nu ziņu nūsadz Latvejis Radejis Latgolys studeja, tok tys nav rokstūšais medejs. Dace stuosta, ka jei gatavej viests nu vysys Latgolys, deļtam dorba dīna ir vysai pīpiļdeita i cytreiz pat navarūt saprast, pi kuo giutīs nu suokuma. “Es asu gotova veiduot zinis ari par naārtom temom, kai, pīmāram, Daugovpiļs cītūkšņa nasaprūtamū restrukturizaceju, kas pošvaļdeibai ir naārts temats, tok par tū ir juorunoj plašuok,” stuosta Dace.

Regionaluo korepondenta dorba specifika

Kai stuosta Dace, lsm.lv regionalajam korespondentam nav bīži juobyun Reigā. “Beju Reigā, tod, kod vajadzēja paraksteit leigumu, i tagad (marta pyrmuo nedeļa – L.S.), braukšu vēļreiz iz kluotīnis tikšonūs. Ari daļa nu tūs žurnalistu, kas ir Reigā, struodoj attuolynuoti.” Jei ari pastreipoj, ka myusu dīnu tehnologejis vysai bīži dūd vareibu struoduot attuolynuotai, juojem ari vārā, ka izbraukuošona iz dorba vītu aizjem zynomu laiku, kū varātu veļteit tam pošam dorbam, tai pamatoj Dace.

“Par vysu vyssvareiguokais ir tai sauktuos breaking news (jaunuokuos zinis, eng.). Ka naskaita taida veida aktualuos lītys, kur, pīmāram, pusstuņdis laikā juosataisa roksts, tod muns dorbs ir gona elasteigs. Maņ prīcej, ka varu rodūši izapaust. Naseņ, pīmāram, beja roksts par robotiku Preiļūs, kas tī niu strauji atsateista.

Vajag runuot na tik par globali svareigom lītom, tok ari par vīnkuoršim cylvākim, kuri koč kū dora i kepurojās. Aiz vysa, kas nūteik, vysod stuov dzeivs cylvāks voi juo komanda. Par jim ari juorunoj! Par cylvāku darbeibu voi bezdarbeibu! ”

Karteņa: Dace Ivanova dorbā Latgolys Regionalajā televizejā 2013. godā. Personeigais arhivs.

Pīredze vysaiduoka veida medejūs

Kai pīzeist poša Dace, pyrma dorba suokšonys portalā lsm.lv, jai praktiski nabeja pīredzis rokstūšajā medejā. “Ari, kod guoju iz itū dorbu, maņ beja na eisti baile, tok taida distancāta sajiuta. Muna vysleluokuo pīredze ir televizejā, tok rokstūšais medejs ir drusku cyts formats. Suokumā beja gryušuok puorsaslēgt, saprast kaida ir atškireiba storp tū, kai cylvāks losa i kai skotuos i dzierd.”
Dacis originalrokstūs portalā lsm.lv ir tik teksts, tok cytreiz, ka par tū pošu temu ir bejs ari radejis īroksts, tū dalīk kluotyn pi roksta. “Pīmāram, beja gadejums ar apkruosuotim pīmineklim, kur es poša dabuoju Daugovpiļs policejis komentaru i pasadaleju ar Latvejis Radeju, kab tei informaceja byutu operativa. Skaitu, ka specialisti nav līki juotraucej gadīņūs, kod informaceja nasamaina, i deļtam ir labi, ka varim sovā storpā sasadorbuot,” skaidroj Dace. “Mums kotru reitu ir sapuļcis ar lsm.lv redakceju, tod ari kūpeigi veromēs, voi ir kas cīši aktuals, kū obligati vajadzātu jimt vārā. Tok cīši bīži zinis ari pošys da mane atīt.” Dace ari stuosta, ka juos dorbā nav nūteikta rokstu limita, kurs obligati juosasnādz, ir ostoņu stuņžu dorba dīna, kur teik struoduots iz rezultatu, na rokstu skaitu. “Nu vīnys pusis ir drupeit švaki, ka tev nav tuo skaita, pi kura pīsaturēt, tok nu cytys otkon, tu vari nauzatraukt, ka naizadūd sasnēgt kaidu nūteiktū limitu.”

Regionalajom viestim juobyut daīmamom ari nacionalā leiminī

Dace pastreipoj, ka na jau par veļti Latvejis Sabīdryskūs medeju portals lsm.lv izveiduoja regionaluo žurnalista vakanci. “Tryukst naatkareigu žurnalistu, kuri var īt i, pīmāram, pošvaļdeibuos aizdūt naārtus vaicuojumus. Nikuo švaka nagrybu saceit par kolegim i cytim medejim, kas ir tepat Latgolā, vyss ir labi i kotram juodora sovs dorbs, tok pītryukst tūs, kas īs i dareis lītys, nasabeistūt, kū par tū saceis cyti. Gona daudz ir dzierdāti izteicīni “kū es tī īšu, maņ te vēļ juodzeivoj.” Ite es vaira runoju par politiskom lītom i vysaiduokom najiedzeibom, tok mums dzeive lobuoka napaliks, ka mes tuos lītys nakustynuosim,” tai Dace.

Dace pastreipoj, ka “aizmugurys” sajiuta, cylvāki, kuri tevi aizstuov i zyna, ka tu dori pareizi, vystik ir cīši svareiga. “Ka es byutu atsevišks žurnalists bez taidys leluokys aizmuguris īstuodis, varbyut ari es tū nadareitu. Tok manī īškā vysod ir bejs gūdeiguma princips. Varbyut runuošona par naārtom lītom nikuo namaina šudiņ, tok te juodūmoj par reitdīnu i par ilgtspieju – ka tu suoc kustynuot kaidys na viņ puormainis i varbyut paveļc leidza ari cytus.”

Žurnalista profesejis ītekme iz personeibu

Vaicuota par tū, kai žurnalista profeseja ir ītekmiejuse jū personeigi, Dace pīzeist, ka školys laikā jei lobpruot sēdēja pādejā sūlā, kab tik nivīns jū natraucātu. Jei jūkoj, ka, godim īmūt, atīt ari saprasšona. “Pa munam, vajag nasabeit atsarast storp cylvākim, nu kuru vari kū jaunu vuiceitīs, i atmest tūs, kas valk tevi atpakaļ – paceli nu personeiguos atteisteibys. Itūšaļt asu palykuse stypri atvārtuoka. Nazynu, voi tys ir viņ žurnalistikys nūpalns voi varbyut ari muna personeiguo dzeive ir lykuse byut drūsuokai. Kod tik suoču struoduot Latgolys Regionalajā televizejā, beja juopuorvar bailis nu cylvāku, bailis nu koč kaidys napareizuos atbiļdis.”

Dace ari atkluotai soka, ka kaida daļa juos sirds vys vēļ ir televizejā, i varbyut kod na viņ jei varātu atsagrīzt struoduot itymā formatā. “Tok na tī, nu kurīnis es aizguoju, kod maņ beja par daudz. Maņ ir gryuši saleidzynuot, kai tys ir Latvejis Televizejā voi kod tu asi naatkareiguoks medejs, tok laikā, kod struoduoju regionalajā televizejā, pošvaļdeibys moksuoja kaidu atrunuotu sumu, i tev kai korespondentam vajadzēja sataiseit nūteiktus sižetus. Tī sižeti puorsavērte na tik daudz par žurnālistikys dorbim, kai par dorbim, kurus tu vīnkuorši atstruodoj. Eipaši, kod guoja vieliešonys, pamaini nūsaukumu, vītu i projektu i tik štaņcej leņteišu grīzšonys. Taida veida dorbs maņ nikod nav patics, maņ vaira pateik raidejumi par cylvākstuostim, par tim, kas dora poši, na tim, kas izaruoda.”

Karteņa: Dace Ivanova ar meitom Alisi i Lauru. Personeigais arhivs.

Regionaluos žurnalistikys kvalitate

“Ka tai objektivi verās, regionaluos žurnalistikys kvalitate i lateņa ir dīzgon augsta. Vīneigi, kai jau saceju, datryukst cylvāku, kuri nasabeist runuot par suopeigom temom,” stuosta Dace. Vīns nu juos kasdīnys pīnuokumim ir ari salikt dīnys i radejis viests, kas dūd apkūpuojumu partū, kas nūteik regionā. “Latvejis Radejis Latgolys studeja, Latgolys Regionaluo televizeja, vysur ir lobi i spieceigi sižeti, lobi teksti,” pīzeist Dace.

Nu Bolvu nūvoda iz Rēzekni, nu Rēzeknis iz Daugovpili

“Itūšaļt muna i munys saimis piļsāta ir Daugovpiļs. Mums saimē ir bejušys runys partū, ka mes varbyut ari varātu maineit dzeivis vītu, tok taišni deļ dorba es drusku pībremzieju, partū ka Daugovpilī vystik ir vaira vysaidu nūtykumu, par kurim juorunoj,” stuosta Dace.

Jei ari pīzeist, ka sabīdreibā volda standarta uzskots, ka Daugovpiļs ir cīši krīvyska piļsāta, tok tū stereotipu byutu juorauga lauzt, partū ka tys, kaida byus vide tev apleik, ir atkareigs nu teve poša. “Maņ apleik cylvāku vairums runoj latvyski i drupeit ari latgaliski. I tai personeigi verūtīs, redzīs, ka īsajust Daugovpilī maņ beja pat vīgļuok, nakai Rēzeknē.”

Daugovpilī Dace ar saimi dzeivoj jau treis godus i pīzeist, ka tei ir jiutomi leluoka piļsāta, tok naasūt tuos sajiutys kai lelpiļsātā, kur vyss byutu cīši tuoli i naaizsnādzami.

Sarunys nūslāgumā Dace vēļ pastreipoj, ka jai nav akademiskuos žurnalista izgleiteibys, tok vysaiduoka veida pīredze. “Es sevi naskaitu par cīši “gudru” žurnalistu, vysod ir kur augt i atsateisteit. Ir juopījam izaicynuojumi i nav juosabeist suokt kū jaunu cytā lauceņā. Ka maņ pyrma godu 10 saceitu, ka byušu rokstūšais žurnalists, es laikam pagrūzeitu pierstu pi deneņu i padūmuotu, ka tys runuotuojs ir pavysam jūceigs cylvāks.”

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
24
Pīk
22:05 Raibīs. Pyrma syltī. Zalta tesmi... @ Latvejis Radio 1
Raibīs. Pyrma syltī. Zalta tesmi... @ Latvejis Radio 1
May 24 @ 22:05 – 23:00
Raibīs. Pyrma syltī. Zalta tesmini. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]