Rotko centrs svieteis 10 godu jubileju

Rotko centrs svieteis 10 godu jubileju

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

No 22. leidz 28. apreļam ar koncertim, izstuodem i pasauļa slovonuo muokslinīka Marka Rotko originaldorbu jaunuos ekspozicejis atkluošonu tiks svieteita Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centra 10 godu jubileja, informej centra puorstuove Inita Paegle.

Aprelī palīk 10 godu, kai Daugovpiļs cītūkšņa viesturiskajā artilerejis arsenala ākā, kas izcalta 1833. godā, ambicioza projekta rezultatā tyka atkluots Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrs – daudzfunkcionala muokslys, kulturys i izgleiteibys organizaceja i strategiski nūzeimeiga vīta Latvejis regionu kulturkartē.

Leidz Rotko centra atkluošonai 2013. gods 24. aprelī beja vajadzeigs lels dorbs, kab vēļ tuolajā 2002. godā izlūluotuo ideja tyktu eistynuota i Daugovpilī rostūs unikals veļtejums piļsātā dzymušuo pasauļslovonuo muokslinīka Marka Rotko pīmiņai. Tys pavēre vēļ nabejušys vareibys Latvejā redzēt miļjonim vārtus muokslinīka originaldorbus, kuru nūmaiņu centrs cīšā sadarbeibā ar muokslinīka saimi ir realizējs jau vairuok reižu. Tai aizvadeitūs 10 godu laikā apmaklātuoji ir variejuši skateit kūpskaitā 17 Rotko originaldorbus.

Sūpluok Marka Rotko originaldorbu ekspozicejai centrā kotru godu teik organizātys leidz pat 30 augstvierteigys personalizstuodis i grupu izstuodis, īzeimejūt aktualuos tendencis regiona, Latvejis i uorvaļstu muokslā. Teik reikuoti storptautyski muokslys simpozeji i rezidencis, īsakļaunūt Eiropys i pasauļa kulturys apritē i sekmejūt Latvejis i Daugovpiļs atpazeistameibu i konkurētspieju storptautyskajā kulturtelpā.

Rodūšuos darbeibys, muokslinīku duovynuojumu i mecenatu atbaļsteitu īpierkumu rezultatā 10 godu laikā Rotko centrā izaveiduojuse vaļstiski i storptautyski nūzeimeiga muokslys kolekceja, kas na tik papyldynoj Rotko centra pastuoveiguos ekspozicejis, tok ir regulari apsaverama ari cytuos Daugovpiļs, Latvejis i pasauļa kulturvītuos.

Svātku programa suoksīs 22. aprelī ar Latvejis Leluos muzykys bolvys laureatu Antrys i Normunda Vīkšņu rodūšuo dueta “AnNo” koncertprogramu klavīrem “Alūzijas”. Tuos pošys dīnys turpynuojumā paradzāta vairuoku laikmeteiguos keramikys izstuožu i muokslys objektu atkluošona, tymā skaitā Daugovpiļs cītūkšņa ainovys jaunuokajā papyldynuojumā – laikmeteiguos keramikys kolekcejis atvārtuo tipa kruotivē 7. bastiona kazematūs. Ituos nūtikšonys simboliski īzeimēs Rotko centra paspuornē pārņ atkluotuos Martinsona sātys vīna goda jubileju.

23. aprelī Rotko centra koncertzālē turpynuos skanēt fligeļs, duovojūt klauseituojim pasaulī pīpraseituo klavīru virtuoza Andreja Osokina koncertprogramu, kas ir veļteita vīnam nu 19. godu symta izcyluokajim komponistim – Frederikam Šopēnam. Sovpus Reigā, Dailis teatrī, tiks atkluota gleznīceibys izstuode “Rotkho, made in Latvia”.

Izīmūt uorpus Rotko centra telpu, 26. aprelī tiks atkluotys div kolekcejis izstuodis cytuos Daugovpiļs kulturvītuos, bet 27. aprelī Rotko centra koncertzālē izskanēs daugovpilītis, operys divys Ilonys Bagelis koncerts.

Svātku programys kulminaceja paradzāta pīktdiņ, 28. aprelī, ar centralū nūtikšonu – pasauļa slovonuo muokslinīka Marka Rotko originaldorbu jaunuos ekspozicejis atkluošonu i sasatikšonu ar muokslinīka saimi. Dīnys nūslāgumā Rotko centra pogolmā iz leluos skotivis pyrmū reizi Latvejā uzastuos itāļu multimedeju muokslinīks Alekss Braga (Alex Braga), pīduovojūt skateituojim konceptualu audiovizualu programu “SPLEEN MACHINE LIVE”. Sovu uzastuošonu muokslinīks fiksēs NFT formatā prīšknasuma gaitā. Unikaluo dorbu sereja byus daīmama styngri īrūbežuotā daudzumā, i pyrmais eksemplars tiks duovuots Rotko centram, sovpus puorejūs piec prīšknasuma varēs īsaguoduot kolekcionari.

Jubilejis dīnā, 28. aprelī, Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrs byus attaiseits apmaklātuojim nu 11.00 leidz 20.00. Īīšona vysys dīnys garumā – bez moksys. Ari puorejī svātku programys pasuokumi byus bezmoksys.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Jun
16
Svā
all-day Izstuode “Juoņs nu Dzeņagola” @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuode “Juoņs nu Dzeņagola” @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Jun 16 all-day
Izstuode byus veļteita muokslinīkam i literatam Juoņam Trūpam (1924-1989), pīmynūt jū symtgadē. Koč i sovys dzeivis leluokū daļu J. Trūps ir pavadejs trymdā, dzeivuodams ASV natuoli nu golvyspiļsātys Vašingtonys, vystik vysu sovu rodūšū darbeibu, breivū[...]
all-day Jevgenija Bondarenko izstuode “D... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Jevgenija Bondarenko izstuode “D... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Jun 16 all-day
Muokslinīks Jevgenijs Bondarenko ir riezeknīts i ar gleznīceibu nūsadorboj nu Latvejis Muokslys akademejis Latgolys filialis absolviešonys 2011. godā. Gleznuotuojs aktivi īsakļaun muokslys dzeivē, pīsadolūt kūpejuos Latgolys muokslinīku izstuodēs i plenerūs. Sovu pyrmū personalizstuodi “Maiguma ārprāts”[...]
all-day Karīnys Ludbuoržys izstuode “Zie... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Karīnys Ludbuoržys izstuode “Zie... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Jun 16 all-day
Riezeknīte Karīna Ludbuorža piec garuoka laika pūsma, kod turpynuoja muokslys studejis Vuocejā doktoranturys programā, otkon pīduovoj sovu dorbu izstuodi Latgolys Kulturviesturis muzejā. Muokslineicys jaunuokī dorbi aplīcynoj juos interesi par viesturi i vysaidu pasauļa tautu mitologeju.[...]