Īt iz vīnuotu mierki. Saruna ar Ēriku Zepu

Īt iz vīnuotu mierki. Saruna ar Ēriku Zepu

Intervejis autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Muziki, grupys “Rikši” dalinīku Ēriku Zepu jau vairuokus mienešus Latgolā var satikt rešuok, jis vaira ari nav latgaliskuo radejis raidejuma “Kolnasāta” vadeituojs. Īmeslis tam ir Ērika puorsaceļšona iz ūtru Latvejis molu – Līpuoju. Tī nūtyka ari myusu saruna. Varbyut vītai beja nūzeime, jo Ēriks, kurs īprīšk publiski vaira zynoms kai gona pozitivs tāls, nasabeida ari nu kritisku vuordu i puordūmu. Beiguos tik puorvaicuoja – voi tik naizaklausa piec taida čeikstietuoja, kaidi pošam napateik? Maņ ruodīs, ka Ēriks vysod ir bejs dareituojs, i iz tū jis itamā intervejā aicynoj ari cytus.

Pastuosti, kū tu dori Līpuojā.

Līpuojā es dzeivoju, struodoju i studeju. Tys maņ ir cīši natipiski, dzeivē nav bejs jau puordesmit godu, ka vysu doru vīnā piļsātā. Struodoju koncertzālē “Lielais Dzintars” kai projektu vadeituojs, studeju Līpuojis Universitatē magistranturā muzykys terapeju i paraleli mieginoju ite īsadzeivuot.

Īmeslis puorsaceļt iz Līpuoju beja studejis voi ari tys taids komplekss lāmums?

Tys beja cīši kompleksi, sasaslēdze vairuoki apstuokli kūpā. Universitate beja vīns nu gryudīņu – kod tyku īškā, saprotu, ka varbyut juomieginoj ari ite dorbu pīmeklēt, lai nabyutu taida braukuošona. Ka byutu tai, kai beja – dorbs Rēzeknē, Varakļuonūs i Reigā, tod pīgiut kluot Līpuoju byutu dīzgon troki. Bet vyspuor maņ sasagribēja dzeivē koč kū kardinali pamaineit, jo kovida laikā saprotu, ka pyrms tam ir bejs puoruok lels skriejīņs. Vysod maņ cylvāki saceja, cik pavasarī Latvejā ir skaisti, zaļajai kruosai ir pīcdesmit nūkruosu. Maņ ruodejuos – zaļš ir zaļš, kaidys tī vēļ nūkruosys. (Smaida.) Kod suocēs kovids i ari saguoja pabraukuot pa Latveju taidā “bez skriejīņa” stuovūklī, saprotu, ka eistyn ir tuos niansis, par kū runoj. Piec tam sajutu, ka tys “ritiņs” otkon gryb īsakurbulēt, i saprotu, ka vaira nagrybu nūgurt, izdegt i tml. Gribieju varbyut na eisti pajimt pauzi latgaliskajā, bet nadaudz nūmaineit apstuokļus. Beja sajiuta, ka drupeit grīsti par zamu. Saprotu, ka vajag iz kaidu breidi vīnkuorši paelpuot. Cylvākim vyspuor ik pa laikam ir svieteigi pajimt kaidu restartu.

Tev jau īprīšk vysi praseja: “Kai tu vari izturēt skrīt nu vīna Latvejis gola iz ūtru vīnā nedeļgolā?” Parosti atbiļdieji, ka tev tys ir normali, najiuti nikaida nūguruma. Tys beja taids jauneibys trokums, nu kura, palīkūt vacuokam, vys tik gribīs atsasaceit?

Skaidrs, ka es taipat kai sevkurs cylvāks palīku vacuoks. Kaidā breidī saprūti, ka vaira nav taidu energejis rezervu kai 22 godūs, kod varēja nūspielēt koncertu, atbraukt iz sātu pīcūs naktī i ostoņūs nu reita pīsaceļt svaigs kai gurkeits. Tu vīnkuorši suoc vaira īsaklauseit sovā organismā, saprast, ka ari pošam ir koč kaidys pamatvajadzeibys, izvierzeit prīškplanā sovu lobsajiutu. Suoc gribētīs ari komfortu – cik tu vari skrīt? Tok maņ tei aktivitate i skrīšona nikur nav pagaisuse. Tikū nedeļu beju Suomejā pīsadaleit vīnā projektā, tagad ari Līpuojā byus koncerti, tys maņ aizvīņ pateik i sajiusmynoj. Vīnkuorši suoc gribētīs nadaudz leluoku pamatu sajiutu.

Ka tu dzeivuotu kaidā Latgolys vītā, na Līpuojā, vys jau ari byutu gryušuok aizbēgt nu vysu skrīšonu.

Maņ cīši pateik īīt vītā, kur par tevi vēļ nav veidūkļa, kur deļ teve jau nav izdūmuots simts dorbu. Tev ir sevi otkon juopīruoda gondreiž nu nullis. Kaids varbyut koč kū ir dzierdiejs, koč kam sekuojs, bet principā tu te esi svešais. Ir pat sova veida azarts – juoceļ sova lateņa. Pamozam suoc just, ka īvalk koč kaidi dorbi, i juosavuica pasaceit “nā”, ar kū maņ vysod bejušys lelys problemys. Bet tys ir muns uzdavums – ka es namuoceišu pasaceit “nā”, piec treis godu ari ite muns “ritiņs” byus pamateigs. I tod otkon byus kur jābāg.

Voi muzykys terapeja, kū studej, ir tys, kū tu grybātu dareit iz prīšku? Cyta storpā, varbyut publiski mozuok zynoms ir fakts, ka jau paseņ tu nūsadorboj ari ar pedagogeju.

Pedagogejā es beju septeņus godus. Cylvāka dzeivē vyspuor laikam septeni godi ir taids smuks cyklys, kod koč kū var i vajag puormaineit. Aizīt nu pedagogejis beja muns apzynuots lāmums. Vīns īmeslis beja personeigī apsvārumi, tys par “ritini”, kū jau runuojom. Ūtrys – tei beja protesta forma pret tū, kas nūteik vaļstī – samoksu ziņā i tml. Maņ eistyn cīši pateik pedagogeja, i tys lāmums naguoja vīgli, ari tagad maņ reizem datryukst dorba ar bārnim. Bet, ka es paklusiešu, sakūsšu zūbus i nikuo nadareišu, cyts nadareis, sistemai ruodeisīs, ka vyss ir kuorteibā. Partū vajag paruodeit mugorkauli, i tys ir muns sova veida protests – ka vyss ir tai, kai tagad, tod es kai pedagogs nastruoduošu.

Runojūt par muzykys terapeju… Nikod jau navar zynuot, kai vyss dzeivē atsateisteis, bet pagaidom naradzu, ka es byušu tys, kas struoduos kai muzykys terapeits pylnu dorba slūdzi. Tys ari nabeja muns mierkis. Maņ dzeivē cīši daudz ideju atīt spontani. Dūma par muzykys terapeju maņ atguoja dzimšonys dīnā piertī, pi sovys piertneicys. Es jau beju saprats, ka grybu koč kū pastudēt, meklieju, i Līpuojā maņ pat jau beja cyta programa padūmā. Tamā piertī saprotu, ka itai es ari varātu – tu izceļ pierteņu, cylvāks atbrauc, i tu vari jam car pierti paleidzēt, tikpat labi vari dalikt kluot kaidys muzykys zynuošonys… Tai tys vyss saslēdze. Dūmoju, ka vyspuor zynuošonys, kai muzyka var struoduot kai terapeitisks leidzeklis, var paleidzēt ari skotivis dzeivē. Na jau organizēt koč kaidus grupu uorsteišonys seansus koncerta veidūlā – nikaidā gadīnī, tū pat nadreikst īsadūmuot! Bet tys, ka saprūti, kū vēļ ar muzyku var izdareit – tu paver muzykys apvuorsni vēļ plašuoku, pasaver iz vēļ vīnu funkceju, kas patīseibā jau nūteik – sevkurs koncerts, sasadzīduošona, daņču vokors cylvākam ir koč kaids emocionals process, kam izīt cauri. Tu vari apsazynuot tū i koč kai jiedzeiguok dareit, daškiert kluot vēļ kaidu papyldu jāgu tam vysam.

Ēriks ar sovim audzieknim Varakļuonu muzykys školys izlaidumā 2021. godā. Karteņa nu personeiguo arhiva

Nu jau kaidu laiku esi padzeivuojs pa Kūrzemi, kas ari daudzim ruodīs eipašs regions, leidzeigi kai Latgola. Voi tu jau esi nu ituos pusis pasaviers iz procesim, kas nūteik Latgolā, varbyut saleidzynuojs ar situaceju Kūrzemē?

Tagad es varu runuot nu pozicejis, kod Kūrzemē asu nūdzeivuojs pīcus mienešus, skaidrs, ka piec pusūtra goda runuošu cytaižuok. Ka runojam par tū, kai Latgolu radz nu molys, tys ir fakts, ka ite Latgola ir koč kas cīši, cīši, cīši tuols. Mums, latgalīšim, vysod Reiga i Kūrzeme ir bejuse tyvuok. (Smaida.) Sajiutu ziņā, cylvāku dūmuošonā, uzskotūs Latgola ir cīši tuoli, i dīvamžāļ vyss, kas atīt iz itīni, puorsvorā ir nagativuo informaceja – par “Stabilitātei!” bolsuojumim, izteikti krīvyskū vidi, ekonomiskū atpaliceibu i tt. Patīseibu sokūt, dīzgon moz pozitivūs stuostu atīt. Tys varbyut sasalādz ar munu poša nūvāruojumu, ka Kūrzemē tuos mugorys ir nadaudz staltuokys. Jī sevi pozicionej kai taidu Eiropys piļsātu, nikaidā gadīnī ni Eiropys nūmali, i jim ir lela pošpīteikameiba. Latgolā reizem ar taidu žālumu i bezspieceibys sajiutu verās – kū otkon Reiga pasaceis… Bet Kūrzemē soka – Reigys Kulturys ministreja, Reigys Izgleiteibys ministreja. Taids – ka Reigai par mums ir vīnolga, mums par Reigu ari ir vīnolga. Dīvamžāļ Reiga mums ir taids dūbums, par tū varātu runuot ilgi i gari. Nadreikstātu vyss byut tik koncentrāti. Cikom tai byus, mes navarēsim runuot par taidu vaļsts atteisteibu, kaidu grybātu.

Vysi viesturiskī konteksti, kaiduos pozicejuos bejuse Kūrzeme, i kaiduos Latgola, daudz izskaidroj. Bet mums pošim latgalīšim vajadzātu nadaudz leluoku lapnumu par sevi, na taidu nūmalis i nūguruma sajiutu. Tys ari beja vīns nu īmesļu, deļkuo es aizbrauču – maņ ruodejuos, ka vysapleik vysim vyss ir slyktai, ka vyss īt iz grunti. A tai tok nav! Es nagribieju tai dzeivuot. Tu vari dareit i dareit, ir daudz cylvāku Latgolā, kuri ar sovom darbeibom paruoda, ka vyss naīt iz grunti, i izdora fenomenalys lītys. Bet videjais latgalīts, pa munam, ir drupeit par daudz pesimistisks palics. Mes gaidom, ka koč kas uzalobuos, paliks apstuokli lobuoki, bet maņ ruodīs, ka a priori pa prīšku byutu juomaina dūmuošona. Mums eistyn ir ar kū lapnuotīs. Tikū beju Suomejā, tī Helsinku bibliotekā ar taidu lapnumu stuosteja par pūgom Braila rokstā liftā, tū gondreiž pasnēdze kai pasauļa breinumu. Mums ir pylns ar taidim liftim, bet mes tū tai naiznasam. Nui, mums ir smoguoka situaceja, gryušuok ekonomiski, politiski, viesturi i tt., bet naatīs Laimis luocs, kas pieški vysu izmaineis. Tod ir vaicuojums – deļkuo dzeivuot pesimismā, ka var dareit, lobuot, saredzēt tū foršū, kas jau ir. Mums eistyn ir foršys lītys, i ari Latgola ir izteikta Eiropa. Nui, rūbežs ir tyvu, bet ar tū var struoduot, golvonais ir najimt sev leidza golvā tū nūmalis sajiutu!

Aizadūmuoju par Eiropys kulturys golvyspiļsātys 2027 konkursu, kur Līpuoja apsteidze Daugovpili. Pyrmuo reakceja nu Latgolys pusis dreižuok beja, ka asam aizmiersti i apdaleiti, taida zaudātuoju dūmuošona, lai ari varbyut eistyn Līpuoja itūreiz beja lobuoka. Prīca, ka niu suokusēs vierzeiba iz ūtru pusi ar bīdreibys Cita Daugavpils” izveidi, kas gryb mieginuot realizēt aizsuoktuos idejis.

Asūt ite i dzieržūt, kas nūteik saisteibā ar Līpuoju kai Eiropys kulturys golvyspiļsātu, saprūtu, ka ite muzykys, kulturys tradicejis ir drupeit spieceiguokys, ka mes runojam par taidu produktu, kū pasnēgt vysai Eiropai. Bet tymā pošā laikā Latgolai ir lels potencials, tik pieški kaids statuss vysu naizmaineis, ir juodora. Mums datryukst nadaudz… Es pats apsazynoju, cik brīsmeigi tys izaklausa – siež Ēriks Līpuojā i nūlīk vysu! Pats byutu braucs i struoduojs! Skaidrs, ka es Latgolu nu sovys sirds i dvēselis nikod naizraušu i tū ari nagrybu. Es sevi radzu Latgolā, vīnkuorši, lai es varātu dareit ar pylnu jaudu i spāku, maņ vajag nadaudz baterejis uzluodēt cytur. Bet tys, kas datryukst, ir taida kūpeiga vīzeja, miseja, iz kū mes īmam. Tuo datryukst ari Latvejis mārūgā vyspuor – kaida vaļsts mes asam? Mes mieginojam sagruobt nu vysa. Vajadzātu īt vysim i izdūmuot – nazynu, asam pīrūbeža regions, multikulturalitate i vīsmīleiba. Kaidam tys var ruodeitīs stereotipiski, bet tys ir tys, kai Latgola ir veiduojusēs. Navajag izdūmuot pieški kū nu zyla gaisa! Juodūmoj, kai tū padareit taidu, ka mums pošim tys nasaruoda stereotipiski. Pīmāram, Malaizejis aviolinejom taišni jūs sauklis ir – izbaudit malaizīšu vīsmīleibu! Pīdūdit, bet mums Latgolā vīsmīleiba ir pat leluoka, bet tū vajadzātu paceļt augšuokā leiminī – tai, ka piļneigi vysi iz tū īt, ir kūpeiga vizeja. Mums otkon vys vēļ pateik pasastreidēt, pīmāram, par divejim burtim.

Ir juobyut skaidram tam tuolajam mierkim, kū sadoli pa mozuokim mierkeišim i pamozam ej. Bet leluokam ļaužu kūpumam ir juoredz kūpskots. Tei ir muna utopiskuo vizeja, kura, cerams, koč kod pīsapiļdeis. Mums tam ir absoluti fantastisks potencials.

Jau saceji, ka tū, kas byus iz prīšku, ir gryuši prognozēt, tok, voi tevi varātu kaidreiz sagaideit atpakaļ Latgolā?

Sovus planus es nūteikti vaira nastuodu, jo es nikod dzeivē nabyutu ticiejs, ka es koč kod dzeivuošu Kūrzemē. Ari ite, Līpuojā, soku – stabili byušu te treis godus, cikom studeju. Kas nūtiks piec tam, absoluti nav zynoms. Bet ar “Rikšim” turpynojam dorbuotīs, es asu latgaliskajā īškā i grybu tī palikt. Tai kai es jiutūs Varakļuonūs, kas ir muna dzymtuo puse, es nasajiutu nikur cytur. Tei ir nazkaida mistiskuo dvieseliskuo steiga, kas īt cauri, i tu navari i nadreiksti tū izraut. Cytaiž tu atsasoki nu kaidys sevis dalis, i myusu jau tai ir moz. Nūmiert tautai i kulturai ir absoluti vīnkuorši, i myusu dīnuos globalizaceja tū sekmej. Latgolu sevī es nūteikti napagaisynuošu, i sevi tī radzu. Kod i kai, tū zyna tik augšā zvaigznis.

Karteņa nu Ērika personeiguo arhiva

Publiski nareši esi izasacejs, ka taida eistuo sasatikšona ar latgaliskū tev beja pyrma desmit godu Vosoruošonā” Rogovkā. Tūlaik ari tī beju, i pīkreitu tovam saceitajam, ka tī beja tei breineiguo sajiuta, ka vysi ir sovejī – kai mes, knapi pylngadeigi jaunīši, tai jau Latgolā zynomi cylvāki. Voi, pa tevim, myusu dīnuos latgalīšu kulturvidē vēļ ir tei sovejūs sajiuta?

(Gara pauze.) Dūmoju, ka lelūs viļcīņūs, jā. Taida situaceja kai 2012. godā nūteikti varātu gadeitīs ari šūbreid. Par kū es nadaudz aizadūmuoju… Skaidrs, ka tagad jiutūs nadaudz paguojs molā nu aktivajim procesim, partū maņ ir gryušuok pasaceit, kai ir. Sovejūs sajiuta nūteikti ir, bet kūpeibys varātu byut vaira, eipaši kasdīnā. Ir sajiuta, ka kotrys dora koč kaidys sovys lītys, bet nav taida vīnojūšuo elementa. Bet tikpat labi maņ var tai tik ruodeitīs, lai ari tai nav, jo es eistyn verūs nu 430 km attuoluma, navaru tik labi sprīst, jo naasu iz vītys.

Niu daudz runoj taišni par jaunīšu pīsaisteišonu latgaliskajam. Myusu paaudze laikam iz taida sovejūs” viļņa ari īguoja latgaliskajā kulturā, nazynu, voi taidys sajiutys ir ari myusu dīnu jaunīšim.

Maņ ruodīs, ka mes asam taida puorejis paaudze, kas dzeivoj kai ar vacim uzskotim, tai puorīt ari iz jaunū. Partū mes it kai varim pasavērt kai iz vīnu, tai ūtru pusi, tok skaidrys, ka jaunuo paaudze ir cytaižuoka. Latgaliskajam ir juobyut stileigam, interesantam, kai “ūdzeņai”, tod tys varātu jaunīti uzrunuot. Pa munam, myusu dīnu jaunīšūs vaira nasiež tik lelys patriotiskuos jiutys, kai myusūs. Jim vajag vēļ papyldu vierteibu. Bet ari tagad, prūtams, mums ir jaunīši, kas nasakaunej par latgaliskū.

Capuri nūst vysim, kas struodoj ar latgaliskajim bārnu projektim vysaidūs veidūs i formuos. Mums ir juosuoc ar bārnim, i juodora vēļ vaira. Mums vajadzātu latgaliskuos “Tutas lietas” – tam ir juobyut taidā leiminī, lai mozajim tys ruodeituos kai absoluta normaleiba, “Rupuči” iz tū īt. Ari jaunīšu lītuos vajadzātu sekuot leidza tendencem, īt leidza laikam.

Kai niu īt Rikšim”? Tu esi Līpuojā, saprūtu, ka koč kas Reigā, koč kas Rēzeknē…

Koč kas šūbreid vēļ ir Amerikā. (Smejās.) Vysaidu apstuokļu dieļ šūbreid nastruodojam tik aktivi, kai struodojom īprīšk. Varbyut tys pat ir cīši labi, jo mums tikū palyka 12 godu, kas ir lels laika pūsmys, kuru vajag izviertēt i apdūmuot. Mes vys vēļ spielejam kūpā, idejis mums ari ir jau vairuokom jaunom programom. Bet tam vysam gribīs vēļ vierteibu pīlikt kluot, i tod tys īt drupeit ilguok. Bet nu jau izaver, ka tei sova veida pauze īt iz golu, dūmoju, ka goda beiguos voi nuokušuo suokumā nu myusu jau varēs dzierdēt jaunumus. Mes ari taišni gribim pasavērt iz bārnu i jaunīšu repertuaru. Jemūt vārā, ka grupys dalinīkim jau pošim ir gona daudz mozu bārnu, tys ir logiski. Tagad taišni ir laiks, kod pasaruoda vysaidi projekti taišni mozuokim bārnim, ari mes īdūsim sovu artavu, lai bārnim ir kū izavielēt klauseitīs, dzīduot leidza, laseit.

Muziku apvīneibys TKP uzastuošona Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2022” padūšonys ceremonejā. Foto: Dagnija Bernāne/Latgolys viestnīceiba GORS

Tev ir vēļ vīns muzykals projekts, kas beidzamajā laikā ir gona aktivs – TKP aba Tā kā pērn”. Kai izaveiduoja itys tovs i Julgī Staltis projekts?

Mes it kai bejom zynomi jau seņ, gols golā dorbojamīs vīnā jūmā, bet tai eisti nā. 2015. godā Prīkuļu “3×3” nūmetnē myus, “Rikšus”, i Julgī salyka vīnā ustabeņā. Skaidrs, ka tys aizguoja iz “urrā!” Nakts beja pylnys ar vokalom i instrumentalom improvizacejom, beja cīši jauki saspielēt kūpā, daudz profesionali vīns nu ūtra īgivom. Piec nūmetnis, prūtams, vaira nikuo nabeja, kotram sovys lītys. Paguoja gods, i beja “3×3” Saldū. Otkon mes sasatykom tai, it kai nabyutu škeirušīs. Vysys nakts spieliejom, topa jaunys dzīsmis. Tod nūsasmiejom, ka asam TKP (Tā kā pērn) – reizi godā sasateikam i saspielejam. Tod myus ar Julgī divreiz najauši aizsyuteja iz Sibiri (gasteit latvīšu apdzeivuotajūs cīmūs – L.M.). Latvejā vysi skaiteja, ka div tik ekspresivi i energejis boguoti cylvāki nūmušēs vīns ūtru. Tai mādz gadeitīs, bet maņ pošam beja puorsteigums, ka itūreiz tai nabeja – piļneigi nikaidu konfliktu. Tū mes ar Julgī asam nūrunuojuši – mes nikod vīns ūtram nikuo naasam gribiejuši pīruodeit. Cīnejam vīns ūtru kai profesionali, apsazynojam, ka kotram ir lītys, kur kaids ir spieceiguoks, i cīši labi papyldynojam vīns ūtru. Sibira īspaidā beja vysaidys meistarklasis, projekti, iz kurim myus aicynuoja, pīmāram, “Zumēšanas”, kas ir tradicionaluos kulturys Zoom nūdarbeibys diasporys pedagogim ar taidu vakariešonys sajiutu. TKP asam mes i tī myusu draugi, kas tymā breidī ar mums runoj vīnā muzykys volūdā.

Ar kū TKP atsaškir nu tuo, kū jius ar Julgī dorot kasdīnā cytūs sovūs projektūs?

Tys taišni īdūd nu kasdīnys atškireigu prizmu – taidus nalelus eksperimentus i tamleidzeigai. Julgī kasdīnā ir folklorys kūpa “Skandinieki” i līvu lītys, maņ ir latgaliskuos, postfolklora, “Rikši”. Ir koč kaidi mozī rami, kurūs esi īškā i navari nu tūs izlēkt, bet vajag, kab ītu iz prīšku. Ka mes saīmam kūpā TKP, vīnkuorši plyustam. Taida pasadauziešona, lai pats augtu i īsavuicietu dūt vieļ vaira. Repertuara ziņā es cīši mieginoju škiert. Ka ir div grupys, kuruos tu atej na vīnkuorši pīspielēt, bet līc īškā sovys emocejis i dvieseli, ir cīši svareigi, lai juos nakonkurej sovā storpā.

Jau saceji, ka tev cīši eipaša vīta ir Varakļuoni. Nu jau ažiotaža ap itū vītu ir drupeit pīryumuse, lai ari eista rysynuojuma laikam taipat nav. Kai tu kai varakļuonīts jiutīs itamā situacejā?

Nu jau es vaira varu runuot, jo es treis godus nūstruoduoju Varakļuonūs. Es vys vēļ skaitu, ka maņ nav da gola tīseibu pylnā mārā runuot, juorunoj tim, kas ir iz vītys. Atbraucūt iz div dīnom nedeļā, es navaru leidz golam puorstuovēt vysu veidūkli. Skaidrs, ka muna īškejuo puorlīceiba nasamaina – Varakļuoni ir Latgola. Es saprūtu vysus argumentus par saitem ar Modūnis nūvodu, kas ir ekonomiski atteistuoks i latvyskuoks regions, bet dūmoju, ka ilgtermeņā tikpat kai “sev kuojā īsuovuši” ir Varakļuoni, tai ari Latgolai tys ir cīši suopeigs vaicuojums. Pasasmīt par sevi, pajūkuot par itū temu vajag, bet ir juozyna, kod apsastuot. Vajag ari pastruoduot, lai cylvākim pi tevis grybātūs byut. Lai ari ir vysys tuos lītys, kū intervejuos nu dažu lobu varakļuonīšu varēja dzierdēt, ka ite beidzās Latveja… Pīdūdit, bet, puorsaverūt feisbuku, es ar sovu “krīvyskuos” Rēzeknis latvīšu volūdys izgleiteibu, volūdu drupeit lobuok puorzynoju – komateņus voi dažu vuordu raksteibu. Maņ ruodīs, ka vajadzēja vairuok dialogu veiduot. Ar varu nivīns nikod nabyus meils. Ir juostruodoj daudz ilguok, kas ir sarežgeitai i nūgurdynūši.

Tok muns subjektivais redzīņs – Varakļuoni kai vuorti iz Latgolu byutu struoduojuši lobuok par Varakļuonim kai Vydzemis nūmali. Administrativais cīši īt kūpā ar kulturalū, tū navar nūlīgt. Ka vysa kulturizgleiteiba byus pi Vydzemis, latgaliskais īs mozumā. Tymā pošā laikā Varakļuoni vys tik ir cīši spieceigs latgaliskais i latvyskais centrs. Ir normali, ka veidūkli ir dažaidi. Apsazynoju, ka itamā ziņā asu mozuokumā, bet tod ar sovu dorbu mieginoju paruodeit, ka Latgola nav tik brīsmeiga, kai daži lobi dūmoj.  

Tev dreiži byus 30 godu jubileja. Voi tys tev dzeivē ir koč kaids atskaitis punkts?

Drūši viņ, ka jā. Bet maņ cīši interesants ruodīs 29 godu pūsmys. Maņ vysod īškā ir bejuse sajiuta, ka 29 godi maņ dzeivē byus taids lyuzuma punkts – lobais gods. Pyrmkuort, maņ saimē vysim itymā vacumā koč kas ir nūtics, ūtrkuort – asu dzims 29. martā. Tys 29 maņ nazkai ir cīši zeimeigs. Partū es tymūs divdesmit deveņūs atsaļaunu daudz vaira dareit tū, kū es divdesmit ostoņūs nabyutu izdarejs. Bet skaidrs, ka, tyvojūtīs 30, kas ir opols skaitlis, golvā suoc saudeitīs koč kaidys dūmys – voi tu pareizi izmontoj sovu laiku, kvalitativi izmontoj sovu eseibu ite, iz Zemis? Partū ari maņ ir kardinalys izmainis dzeivē. Bet vys tik iz augšu – kotru reitu pasamūstūt sakuortoj sevi, tod sovu sātu i tik tod ej kuortuot pasauli.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
21
Ūtr
15:00 Izstuodis “Juoņs nu Dzeņagola” a... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuodis “Juoņs nu Dzeņagola” a... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 21 @ 15:00 – 16:30
Izstuode byus veļteita muokslinīkam i literatam Juoņam Trūpam (1924-1989), pīmynūt jū symtgadē. Koč i sovys dzeivis leluokū daļu J. Trūps ir pavadejs trymdā, dzeivuodams ASV natuoli nu golvyspiļsātys Vašingtonys, vystik vysu sovu rodūšū darbeibu, breivū[...]
22:05 Annele Slišāne. Tuoraga stuosti.... @ Latvejis Radio 1
Annele Slišāne. Tuoraga stuosti.... @ Latvejis Radio 1
May 21 @ 22:05 – 23:00
Annele Slišāne. Tuoraga stuosti. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]
May
22
Tre
22:05 Egita Kancāne. Syltuo mola. Rade... @ Latvejis Radio 1
Egita Kancāne. Syltuo mola. Rade... @ Latvejis Radio 1
May 22 @ 22:05 – 23:00
Egita Kancāne. Syltuo mola. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]
May
23
Cat
22:05 Valentins Lukaševičs. Casnāgu ma... @ Latvejis Radio 1
Valentins Lukaševičs. Casnāgu ma... @ Latvejis Radio 1
May 23 @ 22:05 – 23:00
Valentins Lukaševičs. Casnāgu maizeitis. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]