Dzeivis svieteišona Rotko centrā. Saruna ar Māri Čačku

Dzeivis svieteišona Rotko centrā. Saruna ar Māri Čačku

Intervejis autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrs itūgod svietej 10 godu jubileju. Tuos kulminaceja paradzāta apreļa beiguos ar daudzveideigom muokslys i muzykys nūtikšonom nedelis garumā. Centra vadeituojs Māris Čačka ir puorlīcynuots, ka vysa pamatā ir cylvāki, na jau āka – kai muokslinīki i darbinīki, tai apmaklātuoji. Ari jubilejis svātki organizāti tai, kab tūs varātu izbaudeit vysi. Sarunā Māris stuosta par aizvadeitū desmitgadi i planim iz prīšku, taipat dasaduram vaicuojumam par latgalīšu volūdys lītuošonu centra komunikacejā ar apmaklātuojim.

Ar Rotko centru asat saisteits jau nu tuo pyrmsuokumu. Voi tī mierki i cereibys, kas beja centra atkluošonys laikā, ir pīsapiļdejuši, voi ari ir cytaiž?

Sovys dorba gaitys Daugovpiļs Kulturys puorvaļdē suoču jau godu pyrma Rotko centra attaiseišonys. Tys beja izaicynuojumu i puorbaudejumu pūsmys, jo beja daudz nazinis. Es piļneibā puorguoju nu kulturizgleiteibys iz muokslys lauku. Muns uzdavums beja struoduot kūpā ar tūreizejū Rotko centra projekta vadeituoju Alekseju Burunovu – atbylstūšai strategejā īcarātajam veiduot 2013. gods programu, kai ari kūpeigai atlaseit kolektivu, kas tuoļuok suoktu dorbu. Juosoka, ka lobuokais nu tuo, kas beja izlūluots, ir realizāts dzeivē i veiksmeigai sasnāgts, aktualizejūt regiona, Latvejis, storptautyskūs muokslinīku nūzeimi ituos kulturtelpys dzeivuotspiejā.

Rotko centru varātu saukt par nūzeimeiguokū muokslys centru Latgolā, tam ir lela nūzeime ari Latvejis mārūgā. Tok, kai tys izaver Eiropys i pasauļa mārūgā?

Saleidzynuojumi veidojās kotra poša apziņā, izpratnē i dūmuošonā, verūtīs iz tū, cik plašs ir vārtātuoja redzislūks. Pīmāram, pats es raugu izmontuot atvalinuojuma īspiejis, apmeklejūt nūzeimeigys kulturys institucejis uorvaļstīs. Vierteju tūs saturu i saleidzynoju ar tū, kai ir pi myusu. Leidzeigai cylvāki, eipaši profesionaluo auditoreja, tū dora ari ar mums. Tī, ar kurim saguojs parunuot, nūviertej centra nūzeimi, vītu i davumu. Vysleluokais nūviertiejums, kas varbyut ari ir vysobjektivuokais, ir nu rezidenču programys, storptautyskūs simpozeju dalinīku. Kod saleidzynūšai svešu 10 cylvāku grupa piec diveju nedeļu ite nūslāgumā soka, ka tei ir vīna nu lobuokūs vītu, kur jī pādejā laikā bejuši, i tys atsakuortoj reizi nu reizis, var sacynuot, ka mierki i uzdavumi ir rezultativiziejušīs i mes asam gona nūzeimeigi na tik regionali, tok ari storptautyski.

Kas itūs desmit godu laikā bejušys tuos Rotko centra nūtikšonys voi procesi, par kū jums ir leluokais lapnums?

Rotko centra pamatdarbeiba ir izstuodis – kotru godu kūrejam ap 50 izstuožu projektu. Pyrmajā šaļtī varātu ruodeitīs daudz, tok, īvārojūt regiona i ari myusu telpu specifiku, mes plānojam tai, lai ir leluoki i mozuoki izstuožu projekti. Kab nūdrūsynuotu dzeiveigumu, mums ir leluos izstuožu sezonys. Iz reizis saprotom, ka nataiseisim kotrai izstuodei individualu atkluošonu. Tys saisteits ar pragmatiskim īmeslim – ari sasnādzameibu nu cytu regionu i golvyspiļsātys.

Vēļ vīns dorbs, kas ir nūzeimeigs mums pošim, vītejai muokslinīku kūpīnai i sabīdreibai, kuru interesej muoksla i kultura, ir rezidenču programa i storptautyskī simpozeji.

Vēļ ir muzykys pasuokumi – leluoka i mozuoka mārūga koncerti i izvadumi. Kamermuzykys koncerti myusu breineigajā koncertzālē ir labi apmaklāti. Verūtīs iz aktualitati, pīprasejumu i unikalitati, periodiski teik veiduota kinoprograma. Itys mozais saturs varbyut nav myusu pamatdarbeiba, tok veidojam tū sasaistē ar lelajom nūtikšonom, kas tuos breineigi izceļ i aktualizej. Apmaklātuoji, kam ir tyvuoka muzyka, kina voi koč kas nu myusu dīnu dejis, atīmūt iz ituo pasuokumu, īrauga ari izstuodis. I ūtraiž – tī, kas atīt iz izstuodem, izzynoj ari par itaidu īspieju.

Nūzeimeiga vīta ir ari izgleiteibys programai. Jaunīši i bārni ir myusu nuokūtne, kas ar sovu īsaisti, paradzu, turpynuos ari Rotko centra mierku sasnīgšonu iz prīšku. “Skolas somas” programa ir vaļsts mārūgā, plaši apmaklāta ari nu cytu regionu. Eipašu viereibu pīvieršam ari atseviškom tematiskajom darbneicom, kas kotru reizi ir cytaižuokys, tuos naatsakuortoj. Bārnim i jaunīšim, kurim ir degsme par vizualuos muokslys procesu, tuos ļaun dūmuot i dorbuotīs ar dažaidim materialim. Ari tom ir sasaiste ar aktualajim izstuožu projektim.

Saīt, ka jius asat na tik muokslys telpa šaura nūzeimē, bet kulturtelpa cīši plašā nūzeimē.

Nui, mes asam daudzfunkcionals kulturys templis. Vysod raugu pastreipuot, ka mes naasam āka, bet cylvāki – kai tī, kas īsaisteiti, tai ari tī, kas tik īt baudeit i vērtīs.

Foto autore: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Nūsavieru februarī pi jiusu nūtykušū diskuseju par cenzuru muokslā. Tī pīsadaleja ari Latvejis Muzeju bīdreibys puorstuove, cik zynu, Rotko centrs ir ari aktivs ituos bīdreibys bīdrs. Tok, runojūt par muzeju puorvaļdeibys vaicuojumim, Daugovpiļs mērs pastreipuoja, ka “Rotko centrs nav muzejs”. Vys tik naseņ redzeju ziņu sižetu, kurā sacejot, ka centrs niu ir muzeja akreditacejis procesā. Tod iz prīšku varēs saceit, ka Rotko centrs ir akreditāts muzejs?

Nui, atbylstūši centra strategejai leidz 2027. godam, kas ir apstyprynuota  myusu piļsātys dūmē, jau bejom vierzejuši ceļu iz akreditāta muzeja statusu. Tys pamatā paradz kolekcejis aizsorguoteibu i sekmeigu uzturiešonu, taidā veidā ari itam mierkam pīsaistūt papyldu finansiejumu nu cytu programu. Akreditāts muzejs jau ir cyts institucionalais statuss, kas ļaus iz prīšku veiduot vys leluokus sadarbeibys teikluojumus ar nūpītnim pasauļa muzejim, tymā skaitā sajemūt atvīgluojumus dorbu deponiešonai. Nabyus vaira juoskaidroj, ka mes jau niu asam muzejam pīleidzynuota instituceja, kas sovus mierkus i uzdavumus spiej realizēt kvalitativā i profesionālā leiminī.

Tys nabeja pošmierkis, bet atteisteibys nuokušais pūsmys. Pyrmī desmit godi mums beja kai stabilitatis veiduošonys i styprynuošonys pūsmys. Vēļ nabeja taidys kolekcejis, kaida ir niu – vaira nakai 3000 muokslys dorbu dažaidūs muokslys medejūs. Puorsvorā tei ir gleznīceiba i laikmeteiguo keramika. Tys ir apstuoklis, kab atteisteitūs iz prīšku, lapnuotūs ar piļsātai pīderūšū namaterialū montuojumu. Nasaverūt iz tū, ka muzeja primarais mierkis ir muokslys dorbu kruošona i viesturis veiduošona, mes saglobuosim ari tū, kas nūsaceits jaunajā muzeja definicejā i īprīšk atbylda mums kai muokslys centram, – mes ruodom sovu kolekceju na tik Rotko centrā i iz vītys Daugovpilī, bet ari cytvīt Latvejā i uorvaļstīs.

Kai veiduojusēs jiusu kolekceja? Zynomuokuo tuos daļa vys jau ir Pētera Martinsona kolekceja, kū niu var apsavērt Martinsona sātā.

Tys suocēs ar tūreizejuos piļsātys Kulturys puorvaļdis izlūluotū īceri, kas roduos piec sarunu ar Rotko saimi 2003. godā, kod tyka svieteita Marka Rotko symtgade. Tyka nūlamts, ka piļsāta veiduos storptautysku laikmeteiguos gleznīceibys kolekceju kai namaterialu pamatakmini Rotko centram. Tys atsateisteja veiksmeigai, leidz 2013. godam Marka Rotko vuordā nūsauktajūs storptautyskajūs plenerūs tyka radeits vaira par 300 dorbu. Piec centra attaiseišonys pleneri puorsavērte par storptautyskajim simpozejim. Nūdefiniejom precizuok, jo Rotko nikod nav bejs pleneru muokslinīks, jis struoduoja studejā. Dalinīki teik atlaseiti konkursa kuorteibā, puorsvorā tī ir muokslinīki, kas dobu izmonto tik kai īdviesmi voi kulturtelpu kai atsauci. Ituos kompozicejis sovā ziņā veidoj tyltu storp Rotko filozofeju i konkretuo muokslinīka dūmys liduojumu.

Vīna daļa muokslys dorbu, kas papyldynoj myusu kolekceju, ir nu storptautyskūs simpozeju – bez Rotko simpozeja mums vēļ ir grafikys i keramikys simpozeji, pyrma kaida laiceņa veiksmeigai nūtyka Silvai Linartei veļteitais simpozejs, kas laiku pa laikam otkon atsagrīzs. Mums ir tieļnīceibys simpozejs, kura rezultatā uortelpā īīt objekti. Asam realiziejuši divejus storptautyskus fotografejis simpozejus.

Ari piec izstuožu muokslinīki duovoj myusu kolekcejai vīnu voi vairuokus dorbus, jim bīži ir pagūdynuojums, ka izcyla muokslinīka vuordā nūsauktā centrā ir jūs dorbi. Ka mums ir projektu leidzekli konkretim mierkim, tod mes ari īpierkam dorbus. Eipaši asam tū darejuši nu Latgolys regiona muokslinīku izstuožu, tai motivejūt i atbolstūt regiona muokslinīkus. Tymā pošā laikā teik sekuots leidza, lai tys atbylstu kolekcejis saturiskajim mierkim.

Pyrma kaida laika mums izaveiduoja ari breineiga sadarbeiba ar mecenatu nu Monako, kuo rezultatā mes gona nūpītni papyldynuojom kolekceju ar nūzeimeiguokūs i atpazeistamuokūs Latvejis gleznīceibys puorstuovu dorbim.

Itūgod centram daudz publicitatis ir davuse na tik jubileja, bet ari dorbu izjimšona nu Sandera Raudsepa izstuodis. Tūlaik publiski izasacejot, ka itai situacejai ir ari pozitiva pīvītuotuo vierteiba – diskusejis par cenzuru, laikmeteigū muokslu suokšonuos sabīdreibā. Kai jums niu, kod itei ažiotaža jau ir pīklususe, ruodīs – itei diskuseja ir davuse kaidu rezultatu voi tik palykuse sarunu leiminī?

Sevkurai sarunai dialoga, na monologa formā ir nūzeime i vierteiba. Formys ir vysvysaidys – ir atseviškys sarunys, kurom rezultats i atdeve ir iz reizis, ir taidys, kur juopagaida kaids laiks, kab koč kas izakustātu i vierzeitūs. Pa munam, itei konkretuo diskuseja ir izkustynuojuse iudiņus. Runojūt par publicitati, lai ari ar nagativisma notu, vys tik tei ir davuse tik pozitivu efektu. Tai sabīdreibys daļai, kura varbyut nabeja atroduse laiku atbraukt iz Rotko centru, itei nūtikšona radeja interesi koč voi ziņkuoreibys piec atbraukt, pasavērt i saprast, ka varbyut na vysod vyss ir tai, kai pīraksteits, voi ir na leidz golam pastuosteits. Kotrā ziņā sevkura saruna, dialogs ir tik iz lobu. Breineigs moments ituo vysa sakarā ir, ka beidzūt ir izakustiejuši iudini ari kulturpolitiskā leiminī par tū, ka mums vajadzeigs Laikmeteiguos muokslys muzejs. Bez tuo atseviški izstuožu projekti dzeivoj sovu dzeivi, tūs vysaiž izprūt i viertej, tok acimradzūt ar tū ir par moz. Kab sabīdreiba varātu kaidā procesā īsasaisteit i tū viertēt, tai juobyut sagataveitai, tei navar dzeivuot atrautai nu pasaulī nūteikūšuo. Niu nav leluos institucejis, kas mierktīceigai sovu pamatdarbeibu vierš iz tū.

Nūzeimeigs vaicuojums ir ari par laikmeteiguos muokslys pīejameibu regionūs. Pārņ maņ beja interveja ar jaunū muokslinīku Andri Kalininu, kuram tūlaik beja izstuode Bolvūs, kas papyldynuota ar muzejpedagogiskū programu školānim par laikmeteigū muokslu. Jis cīši precizi pasaceja, ka laikmeteiguo muoksla juovad iz regionim, kab jaunīšim pyrmuo saskarsme ar tū nav tik tod, kod atīt studēt iz Reigu i draugi jūs aizvad iz “Survival Kit”. Cik daudz Rotko centrs apmaklātuojim pīduovoj laikmeteigū muokslu?

Laikmeteiguos muokslys segments mums ījem gona lelu vītu. Laikmeteiguo muoksla ir tik vysaiž definejama, ka šaļtim ir gona gryuši nūškiert, kur vēļ ir modernisma voi postmodernisma palīkys voi atsaucis iz modernisma stilim, kur ir vaira īraugams vīns voi ūtrys atslāga kūduls, kurā muokslinīks ir gribiejs struoduot. Laikmeteiguo muoksla kai dūmuošonu vierzūša ir sūpluok mums. Patīseibā kotrā izstuožu sezonā ir projekti, kuri aktualizej i raksturoj problematiku, navys skaistū ītierp skaistajā voi snādz burtisku meditaceju, attālojūt dobys nūrisis i tml. Lai ari, ītārpta cytā saturiskā, stuostūšā tāluojumā, ari taida forma var palikt par laikmeteigu.

Rotko centrs sevi skaita par modernisma tradiceju turpynuotuojim. Projektūs mes veidojam atsaucis iz modernisma laikā radeitom vierteibom i tū, kas iz tū atsasauc leidz pat itam laikam, kas ir laikmeteiguo muoksla. Jemūt vārā, ka kotrai izstuožu sezonai mums ir skrupulozi teksti, analize, izgleiteibys programys, izstuodis koč kaidā veidā veidoj sasaisti ir laikmeteigū, apmaklātuoja īsaisti itymūs procesūs na tik kai vārtātuojam i skateituojam “skaisti/nagleiti, pateik/napateik” leiminī, bet dūmojūt, deļkuo muokslinīks vyspuor tū ir darejs.

Jau pīmynātajā diskusejā par cenzuru Daugovpiļs mers izasaceja, ka “juojem vārā Daugovpiļs konteksts”. Voi jius kai centra vadeituojs voi ari kaidys izstuodis kurators asat kaidreiz tykuši pi sacynuojuma, ka “itū mes navarim ruodeit, jo atsarūnam Daugovpilī”?

Maņ ruodīs, ka aizbraucūt iz kotru vītu voi tamā dzeivojūt, pastuov stereotipi, ka te ir cytaiž, nakai cytur. Tok vysur jau piec byuteibys ir leidzeigai. Ir skaidrys, ka muokslys projektus mes analizejam. Kotrys projekts pyrma īkļaušonys myusu programā (plānojam tūs divejus godus iz prīšku) teik izvārtāts, tok tei nav saturiskuo izviertiešona. Tei dreižuok ir saruna par tū, kai itys profesionaluos muokslys pīduovuojums īsakļaus kontekstā ar cytim izstuožu projektim – papyldynuos, veiksmeigai kontrastēs voi kai cytaiž veiduos stuostu. Nui, koč kaidi pošcenzurys varianti var pastuovēt kasdīnys profesionalajā rutinā kolegiali apsasprīžūt, bet tys nav prioritari, kab koč kū naizavālātu. Mes raugom īvāruot vaļstī nūsaceitū lykumdūšonu i nalikt sovūs izstuožu projektūs tū, kū līdz lykums.

Voi jums ir statistika par tū, cik lela daļa centra apmaklātuoji ir vītejī, daugovpilīši, i cik ir turistu?

Mes regulari veicam statistiku. Ir gona gryuši nūškiert vītejūs nu Latvejis, jo kotru apmaklātuoju mes, prūtams, naizvaicojam. Tok, bolstūtīs iz volūdys vaicuojumu, varim tūs procentus saskaiteit. Parosti 75-80% ir Latvejis apmaklātuoji, puorejī ir uorvaļstu.

Foto autore: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Rotko centra 10 godu jubilejis programa izaver cīši plaša i kruošņa, vasalys nedelis garumā. Kai izavielejot pasuokumus i kaids varātu byut ituos programys kūpsauciejs?

Kūpsauciejs laikam ir “dzeivis svieteišona”. Veiduot svātkus ari pošim sev, jo 10 godu deļ kolektiva ir daudz. Kulturys institucejai tys, prūtams, ir nīks – tai juodzeivoj iz prīšku, juobyut piecteceigai i juoturpynoj saglobuot satura i formys kvalitati. Programu mes īceriejom jau praktiski pyrma gods, salīkūt kūpā lobuokūs nu lobuokūs. Izstuodis tyka īplānuotys jau pyrma diveju godu. Saprūtams, naiztyka bez izmaiņu, jo Rotko originalim pi myusu vajadzēja atbraukt jau pyrma gods, bet Krīvejis aizsuoktais kars Ukrainā īvīse korekcejis. Tai mes par centralū nūtikšonu, sūpluok izcyluo Lelbritanejis abstrakcionista Džona Hoilenda izstuodis atkluošonai, īceriejom Rotko jaunuo pīvaduma izstuodis attaiseišonu 28. aprelī.

Mes suokumā izsprīdem, ka naspēsim vīnys dīnys svineibuos nūsakoncentrēt i atsavērt iz 10 godūs padareitū, partū svātkus svietejam voi atsaskaitom myusu uztycamajim apmaklātuojim nedelis garumā. Desmitgadis programu turpynojam ar kulminativū programu, kas suoksīs 22. aprelī ar Martinsona sātys vīna gods pastuoviešonys atzeimuošonu. Atkluosim jaunū keramikys kruotivi i divejis uortelpys kompozicejis pi Martinsona sātys: Elīnys Titānis “Keramikas dārzā” i Solveigys Vasiļjevys veļtejumu Pēterim Martinsonam “Meteorīts”. Pasuokums naizpaliks ari bez muzykala nūformiejuma – ar mums kūpā byus Daugovpiļs pyutieju orkestris, kai ari byus Antrys i Normunda Vīkšņu klavīrkoncerts myusu kamerzālē.

23. aprelī Reigā, Dailis teatrī, organizejam sešu spylgtu Latvejis muokslinīku izstuodi “ROTKHO, made in Latvia” ar atsauci iz Rotko gleznīceibu. 24. apreļs ir myusu eistuo dzimšonys dīna, kod mes kolektivā atsavērsim iz desmit godūs padareitū. Sovpus 26. aprelī izīsim iz cytom kulturtelpom Daugovpilī, atkluosim divejis izstuodis nu Rotko centra kolekcejis. Vīna byus Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā, kur paruodeisim kolekcejis veiduošonys pyrmsuokumu ceļu, izceļūt gleznīceibys vīneibys, kas radeitys nu 2005. leidz 2012. godam gleznīceibys plenerūs, kas veļteiti Markam Rotko. Sovpus Daugovpiļs Dizaina i muokslys vydsškolā “Saules skola” ruodeisim kolekcejis izstuodi, viestejūt par personeibom, kurys dzymušys voi dzeivuojušys Daugovpilī i ar sovu daiļradi veiduojušys piļsātys vizualuos muokslys telpu. Mes lapnojamīs ar plaši puorstuovātu Daugovpiļs muokslinīku kolekcejis daļu.

27. apreļs byus kai gataveišonuos process, kab nuokušajā dīnā kotram interesentam ruodeitu tū, kas itūšaļt ir saryupāts, jo jubilejis izstuožu sezonu mes jau īsuocem ar pavasara izstuožu sezonu martā. Jauni izstuožu projekti byus Marka Rotko i Džona Hoilenda dorbi Rotko centrā i Ritys Einbergys izstuode Martinsona sātā. 27. apreļa izskaņā byus Nacionaluos operys i baleta solistis, daugovpilītis Ilonys Bagelis solokoncerts.

28. aprelī nu 11 reitā leidz 11 vokorā mes gaideisim vysus, kab paruodeitu kai īprīškejūs izstuožu projektus, tai jaunūs. Svineigi atkluosim Rotko ekspoziceju, bet turpynuojumā byus diveji koncerti: itāļu muokslinīka Aleksa Bragys uzastuošona i fraņču izvadums ar golvonū muokslineicu Gatha.

Varbyut varit īskicēt ari kaidus tuoļuokus Rotko centra plānus?

Ceļā iz Eiropys kulturys golvyspiļsātu mums beja saplānuots ari vyss 2027. gods. Vērtine tūs pasuokumu 2027. godā ari nūtiks, tik, ka naspēsim pīsaisteit finansejumu nu cytu olūtu, vajadzēs īvīst dažys korekcejis i puors lītys aizvītuot. Tok cytaiž mums ir kū ruodeit, ir par kū runuot. Ka par tyvuokajim plānim – septembrī suoksīs 4. Latvejis storptautyskuo keramikys bienale, kas ir vīna nu leluokūs laikmeteiguos keramikys nūtikšonu Baļtejā ar pasauļa keramiku pīsadaleišonu. Leluoki i mozuoki speidakli pasaruodeis izstuožu programuos, kū mes sasaisteisim kai ir izgleiteibys programom, tai simpozejūs īspiejamajom diskuseju formom, kab stuosteitu voi komentātu vīnu voi ūtru nūtikšonu, tuos byuteibu i nūzeimeibu itamā kulturtelpā.

Vairuokys reizis pīminiejom Martinsona sātu. Voi ari iz prīšku ir dūmuots pasaplašynuot telpu ziņā?

Mes asam pasaplašynuojuši jau gona daudz. Tys otkon nav juouztver kai pošmierkis, bet kai institucejis normala augšona i atteisteiba. Tai kai vīns nu centra uzdavumu ir kolekcejis veiduošona, tod tyvuokais strategiskais uzdavums mums ir pasaplašynuot, izveidojūt kolekcejis kruotivi. Mums jau ir nu pošvaļdeibys sajimta āka, kū mes leidz itam izmontuojom saimnīcyskūs nūlyukūs kai nūlyktovu, ari rezidenču programuos kai darbneicys. Tok ir cīši lels sapyns, ka ituos ākys pyrmuo daļa tiks pīlāguota, kab daļu kolekcejis varātu puorceļt iz jaunajom telpom, kas byutu atbylstūšys vysim muzeju muokslys dorbu uzglobuošonys nūsacejumim. Nagrybu saceit, ka niu mums tuos taidys nav. Ituos šaļts telpu kapacitate vēļ tū ļaun, bet juodūmoj par perspektivu i tū, ka kolekceja ar kotru godu pasapyldynoj. Vīnā šaļtī itys limits byus izsmalts. Kai institucejis vadeituojam maņ pragmatiski juosaver iz prīšku i juoviertej, kū dareisim piec tuo. Na jau puorviertēsim i kaidus muokslys dorbus izjimsim uorā kolekcejis, prūtams, ka nā, tok ari jaunajim muokslys dorbim ir vajadzeiga vīta. Tys dūs vareibu iz prīšku vaira variēt ar kolekcejis dorbim, veidojūt izstuodis, stuostūt par Daugovpili i Latveju, akcentejūt Rotko centra kai kuratorialys i producejūšys institucejis vītu i lūmu kai regionā, tai plašuok.

Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrs. Foto autore: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Latgalīšu kulturvidē, eipaši ap “Boņuka” bolvys padūšonys laiku, Rotko centrs mādz sajimt nalelu kritiku saisteibā ar latgalīšu volūdys nalītuošonu – varātu tok izlikt uzrokstus latgaliski, sataiseit sadaļu sātyslopā voi audiogidu. Asat par tū dūmuojuši voi ari skaitot, ka tys nav vajadzeigs?

Vysapyrma, mes asam instituceja, kas ir atvārta sevkuram. Nui, latgalīšu volūdai ir byutiska nūzeime i vīta kulturtelpys veiduošonā. Mums ir bejuši atseviški projekti, kas vārsti iz latgaliskūs vierteibu styprynuošonu car laikmeteigom izpausmem. Tok na vyss bolstuos iz volūdu. Vysapyrma, volūdys lītuojumam ir juobyut dzeivam i attaisnojūšam. Ka mums byutu tikpat plašs volūdys lītuojums kai Rēzeknē voi Rēzeknis nūvodā, īspiejams, tei byutu lykumsakareiga līta, kū Daugovpilī vajadzātu izskateit. Tok juojem vārā, ka mes jau nu suoku tykom veiduota na kai regionala profesionaluos muokslys kulturtelpa. Mums nabeja uzstuodiejuma akcentēt regionam tik nūzeimeigū volūdu kai formu, kai komunicēt ar cylvākim, kuri te dzeivoj i kurim tei ir muotis volūda. Tys nūteikti nav juouztver kai aizskuorums voi nūnycynuojums, tok dreižuok… navariešona voi naspieja tū izdareit. Mes struodojam treis volūduos: angļu, krīvu i latvīšu. Jemūt vārā, ka mums godā ir vidieji 50 izstuožu projektu, vēļ tikpat ir nūtikšonu, par kurom mes rokstom i stuostom, pīci storptautyskī simpozeji, naskaitamuos presis relīzis i viests… Ka mes itū grybātu puorlikt vēļ vīnā volūdu kūpumā, tys nabyutu īspiejams teiri fiziski īrūbežuotūs resursu deļ. I nav jau ari tai, ka latgalīts nasaprūt latvīšu volūdu. Mes cīnejam latgalīšu volūdu, tok mes vysi zynim sovu vaļsts volūdu, deļtuo komunicejam tamā. Tod jau mes varātu tikt da tuo, ka… Koč i Vydzemis lībīši nav tik tyvu, niu Vydzeme ir leluokais nu Viesturiskūs zemu lykuma nūvodu Latvejā. Tiuleņ varātu īt mums kluotyn i saceit, ka vajadzātu ari kū taidu. (Smaida.) Tei, prūtams, ir taida ironiziešona.

Runojūt par “Boņuku”, ka nu kaidam ruodīs, ka mes tī napīteikami asam nomināti voi nasajemam bolvys, mums kai institucejai, realizejūt projektus, nikod nav bejs uzstuodiejuma voi pošmierķa, ka mums tī obligati juobyut. Mes apsazynojam, kū mes dorom i nadorom. Mes apsazynojam, ka latgalīšu kulturu car latgalīšu volūdu naveicynojam i drūsai viņ tū ari nadareisim. Kū mes dorom – izceļam Latgolā dzeivojūšūs muokslinīkus, kurūs vierzeiba atbylst profesionaluos muokslys ceļam. Tys, ka muokslinīki, kuri pi myusu izstuoda sovus muokslys dorbus, kasdīnā varbyut runoj latgalīšu volūdā, ari nanūzeimoj, ka jūs juovierzej iz “Boņuka” bolvu. (Smaida.) Saturam ir juobyut specifiskam i cytaižuokam, kas nav vierzeits myusu mierkūs i uzdavumūs, jo Latgolys regions, pa munam, perfekti car cytu instituceju, kolektivu, navaļstiskuo sektora dorbu izceļ i nūdrūsynoj latgaliskuos kulturys car latgalīšu volūdu pastuoviešonu, nūzeimi, vītu i vysys īspiejamuos formys. Mums nav juobyut kai koč kuo kopātuojam voi puorliciejam. Ka kaidam ir cytys idejis, tod es i kolektivs ir atvārts sarunai. Tok, pa munam, ar volūdys naizmontuošonu mes nikuo slykta nivīnam latgalīšam naasam padarejuši, i nav tai, ka mes tū nacīnejam voi nūnycynojam. Vīnkuorši mes primari lītojam vaļsts volūdu, jo asam Latvejā. Saknē asam veiduoti kai storptautyska instituceja, kas vārsta iz plašu publiku, deļtuo lītojam angļu i krīvu volūdu.

Krīvu volūdys izmontuošona niu daudz teik apsprīsta i analizāta. Muns personeigais redzīņs ir, ka volūda nav vaineiga pi asūšūs nūtikšonu. Ir lela storptautyskuos sabīdreibys daļa, kura nadzeivoj Krīvejis teritoreja i naatbolsta ituos šaļts Krīvejis darbeibu Ukrainys teritorejā, bet jim, eipaši senioru paaudzei, itei volūda ir tei, kurā jī uztver informaceju par myusu saturu. Itūšaļt mums ekspozicejuos krīvu volūda jau nav pīejama, ar dūmu, ka sabīdreiba, kas dzeivoj Latvejā, spiej uztvert i analizēt tekstus, kas tī izlykti. Ka vys tik kaidam vajag papyldinformaceju, tod sātyslopā ir treis volūdys, kuruos var izzynuot sev nasaprūtamuos lītys.

Pārņ jums kai muokslinīkam beja nūzeimeiga izstuode “Neirotaciņas” Rīgā, itūgod jiusu darbi jau beja apsaverami Austrejā i Vuocejā. Kaidi ir jiusu poša tyvuokī rodūšī plani?

Tiuleņ Muokslys dīnu laikā byus muna izstuode Bolvu nūvoda muzejā (izstuode “Pieķeršanās” apsaverama leidz 3. juņam – L.M.), kas turpynoj ituo gods aizsuoktū storptautyskū maratonu. Augustā Dusetys piļsātys galerejā Leitovā byus izstuode. Cytugod byus leluoks izstuodis projekts Belostokys piļsātys galerejā, Pūlejā. Rodūšī procesi nūteik tamuos šaļtīs, kod varu fiziski atsaļaut realizēt sovys īceris, kuruos napastarpynuotai dzeivoj kasdīnā. Turpynoju sovu kai muokslinīka ceļu i car dorbim stuostu sovus stuostus.


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Jun
19
Tre
13:00 Latgolys muzykys i muokslys vyds... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Latgolys muzykys i muokslys vyds... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Jun 19 @ 13:00 – 15:00
Marts Dreļs – Koncertprograma “Cikliskās pārdomas”. Marts muzykali īsatekmiejs nu tautys, džeza i akademiskuos muzykys. Koncertā izskanēs div Marta Dreļa originalkompozicejis: “Aiz stūra” i “Kādā veidā?”. Marta muzykalī celi nuokūtnē vess iz Kopenhagenu, kur jis[...]