Izdūts Gustava Manteifela dorba “Inflantijas kņaziste 17. un 18. gadsimtā” tulkuojums

Izdūts Gustava Manteifela dorba “Inflantijas kņaziste 17. un 18. gadsimtā” tulkuojums

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Daugovpiļs Universitatis pietnīku grupa asociātuos profesoris Alīnys Romanovskys vadeibā izdavuse zynomuokuo 19. godu symta Latgolys pietnīka Gustava Manteifela dorba “Inflantijas kņaziste 17. un 18. gadsimtā: tās ievērojamāko personu apskats” tulkuojumu latvīšu volūdā. Izdavumā īkļauts ari personu i vītu ruodeituojs, kai ari nalela viesturis terminu vuordineica.

Gustavs Manteifels (1832–1916), byudams puorpūļuots vuocu muižinīks, sevi i sovu dorbu veļteja Latgolai i latgalīšu volūdys atteisteibai. G. Manteifels dorbuojīs kai viesturnīks, izdeviejs, etnografs, goreigūs dzīšmu melodeju autors i latgaliskūs kalendaru tradicejis īdybynuotuojs, folklorys apkūpuotuojs, interesiejīs par tautys tradicejom, muokslu, literaturu i volūdnīceibu. Nūsadorbuojs ari ar gruomotu izdūšanu, raksteišonu i tulkuošonu latgalīšu volūdā. Tulkuojs Beibelis stuostus, lyugšonys, svātūs dzeivis stuostus, izdevs pyrmū riekinuošonys vuiceibu gruomotu latgalīšu volūdā.

Manteifela viesturis pietejumi veļteiti Latgolys politiskajai i administrativajai viesturei, muižinīku dzymtom, religejis i katuoļu bazneicys viesturei, kulturai. Pietejums “Inflantijas kņaziste 17. un 18. gadsimtā: tās ievērojamāko personu apskats” ir kai turpynuojums jau īprīšk juo aizsuoktajai voldūšūs Inflantejis dzymtu pietnīceibai. 2020. godā pūliski i latvyski tyka izdūta Gustava Manteifela gruomota “Poļu Inflantija”, kas saraksteita 1879. godā, ari tī atseviška nūdaļa veļteita dzymtu viesturei. Niu iztulkuotais pietejums pyrmūreiz publicāts jezuitu izdūtajā pūļu žurnalā “Przegląd Powszechny” 1897. godā. Tamā var vaira izzynuot par Hilzenu, Plāteru, Korfu, Borhu i Zībergu dzymtom.

Gruomotys “Inflantijas kņaziste 17. un 18. gadsimtā: tās ievērojamāko personu apskats” redaktore ir Alīna Romanovska, tū tulkuojs Edvards Seliška, sovpus personu i vītu ruodeituoju, kai ari terminu vuordineicys autori ir Tatjana Bogdanoviča i Henrihs Soms.

Gruomota sagataveita i izdūta ar Latvejis Zynuotnis padūmis projekta “Latgales baltvācieši sociāli etnisko attiecību kontekstā: 17.—20. gs. sākums” i Vaļsts kulturkapitala fonda finansialu paleigu.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Jun
19
Tre
13:00 Latgolys muzykys i muokslys vyds... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Latgolys muzykys i muokslys vyds... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Jun 19 @ 13:00 – 15:00
Marts Dreļs – Koncertprograma “Cikliskās pārdomas”. Marts muzykali īsatekmiejs nu tautys, džeza i akademiskuos muzykys. Koncertā izskanēs div Marta Dreļa originalkompozicejis: “Aiz stūra” i “Kādā veidā?”. Marta muzykalī celi nuokūtnē vess iz Kopenhagenu, kur jis[...]
Jun
20
Cat
15:00 Etnografejis izstuodis “Atpakaļ ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Etnografejis izstuodis “Atpakaļ ... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Jun 20 @ 15:00 – 16:30
20. junī 15.00 stuņdēs Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā tiks atkluota etnografejis izstuode nu muzeja kruojuma “Atpakaļ mājās”. Izstuodē eksponāti autentiski prīškmati, kas tyka lītuoti 20. g. s. pyrmajā pusē – dorbareiki, sadzeivis prīškmati. Etnografejis[...]