Ilgais sapyns par gribiešonu doncuot pošai. Saruna ar deju školuotuoju i horeografi Ingu Žirguli

Ilgais sapyns par gribiešonu doncuot pošai. Saruna ar deju školuotuoju i horeografi Ingu Žirguli

Rokstu sagataveja: Edeite Husare, portals lakuga.lv

Pārnejuo gods rudinī Lūznovys muižys kadreļu deju grupa svieteja sovu pīcu godu dzimšonys dīnu, bet jau sastdiņ, 22. aprelī, Lūznovys muižā piec zynomys pauzis ar latgalīšu, latvīšu i cytu tautu dejom atsagrīž kadreļu balle. Sarunā ar muižys kulturys projektu i kadreļu deju grupys vadeituoju Ingu Žirguli par doncuošonu, jaunu kolektivu veiduošonu, kai ari ceļu iz Dzīšmu i deju svātkim.

Informacejai: Kadreļu ballis Lūznovys muižā nūteik jau nu 2016. gods pavasara. Ituo pavasara ballis, kura 22. aprelī suoksīs septeņuos stuņdēs vokora, ballis maršals byus tradicionaluos dejis sferys specialists i ari Ludzys piļsātys vydsškolys direktors Gunārs Strods, kurs par paleigu jims etno kompanejis “Zeidi” vadeituoju Daci Smirnovu. Ballis pyrmajā daļā tiks izdoncuotys 11 dažaidys Latgolys i cytu Latvejis vītu kadreli, kurūs vydā ari “Rykovys kadreļs”, “Bieržgaļa kadreļs”, “Cyganovskis” i cytys. Ituos vysys dejis vosorā Dzīšmu i deju svātkūs eipašā uzvadumā “Kadriļu stunda” 8. julī prezentēs 12 Latvejis doncojūšuos folklorys kūpys. Sovpus Lūznovys muižys kadreļu ballis ūtrajā daļā doncuotuoji kūpā vuiceisīs i izdoncuos dažaidi kadreli i puoru dejis. Sūpluok Lūznovys muižys kadreļu deju grupai byus ari gosti – Reigys daņču klubs, folklorys kūpa “Kokle” (Reiga), folklorys kūpa “Dimzēns” (Jelgova), folklorys kūpa “Svātra” (Daugovpiļs), Latvejis Universitatis deju folklorys kūpa “Dandari” (Reiga), folklorys draugu kūpa “Vīteri” (Rēzekne), etno kompaneja “Zeidi” (Reiga), kapela “Dziga” (Rēzekne), kai ari Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškolys etnomuzykologi (Rēzekne).

Inga, kai sovulaik roduos ideja par sovu kadreļu doncuotuoju grupu Lūznovys muižā?

Ideja nasaroda deļtuo, ka taišni Lūznovā vajadzēja deju grupu. Kai deju kolektiva vadeituoja, pīsadolūt Dzīšmu i deju svātku procesā, saprūtu, ka tys izlīk cīši styngrus ramus – tev ir skaidri zynoms repertuars, zynomi laiki, skatis. Kū vaira struoduoju itamā sferā, tū vaira saprotu, ka itī nūsacejumi traucej da gola izbaudeit procesu. Maņ gribīs doncuot tū, kas maņ pošai ir saprūtams, pījemams i dora prīcu. Dīvamžāļ na vysod Dzīšmu svātku process īt kūpā ar prīcu, kas ir nu jaunradeitūs deju. Maņ jau seņ beja gribiešona, kab es nabyutu viņ vadeituojs, nu ari izbaudeitu procesu kai doncuotuojs. Deju kolektivā klasiskā izpratnē tū eistynuot navar, deļtuo saprotu, ka tam vajadzātu byut cyta veida kolektivam. Suoču struoduot Lūznovys muižā i tys dalyka punktu puordūmom, salyka vysu kai vajag – beja skaidrys, ka kadreļs atbiļst tam laikam, kas sakreit ari ar muižys stuostu, ar laiku, pi kura poša struodoju i atteistu. Tys beja eistais laiks itaidam kolektivam tapt. Vēļ maņ gribējuos, kab kolektivā kai daleibnīki īsasaista na viņ tī, kas ir tai saucamī profesionalī tautys deju kolektivu doncuotuoji, kuri suokuši doncuot seņ – kai jaunīši, tod videjī i tai. Gribejuos, kab ir ļauds bez itaidys pīredzis, kas uztver kadreļu doncuošonu kai koč kū eipašu. Muns tūlaik jaunais dorbs Lūznovys muižā sasalyka kūpā ar senejū ideju. Vēļ apleik beja ļauds, kuri beja gotovi īsasaisteit i atbaļsteit itaidā formatā. Tai pyrmū reizi Lūznovys muižā kadreļu doncuošonā daciertom kuoju 2017. gods rudinī.

Tok kadreļs kai taids muižā beja jau seņuok?

Nui! Kai muižā, tai 19. godu symta sadzeivē Eiropā, Latvejā i jo eipaši Latgolā bez doncuošonys nabeja īsadūmojama cylvāka prīcys dzeive – deja i muižā, i škiunī, i parkā, tei vysod beja. Kadrelim, kuri nūteikti ite beja sovulaik, īdevem jaunu dzeivi leidza ar pyrmajom kadreļu ballem i piečuok jau ar poši sovu deju grupu.

Izstuosti nazynuotuojim, kas ir tys daudz pīsauktais kadreļs i cik tys īrosts Latgolai?

Kadreļs, kas vysu īrostuok ir četru puoru sova laika modys deja, taipat kai cytys modys lītys guoja par Eiropu i aptyvai pyrma 200 godu atguoja ari da Latvejai, Latgolys teritorejai. Īsadzeivuoja vysā Eiropā i ari pi myusu. Sevkura modys līta, ka tei nav par daudzi sadūmuota, bet ir patīsa, ir iz palikšonu. Latgolā ir vīns nu leluokūs sovulaik pīraksteitūs kadreļu materialu Latvejā. Leidza ar tū – mums doncuošonai ir repertuars. Kas svareigi – doncuošonā, i jo eipaši kadreļūs, ir komunikaceja. Kadreļu doncuošonā beja vareiba komunicēt ar cylvākim, ar kurim cytaiž navarātu. Sovulaik ari saceja, ka gribieji sadoncuot ar kaidu cytu puisi, vajadzēja paaicynuot doncuot, par pīmāru, bruoli – kadreļu shema ir tei, ka tī kotrys izdoncoj ar kotru. Tys zeimoj – varēja īsavērt acīs vysim puišim i kas jū zyna, varbyut tys saīt kai suokums nazkam leluokam.

Kas ir leluokī izaicynuojumi, ar kū juosasaskar, kod gribi sastateit jaunu muokslinīcyskū kolektivu?

Vysu myužu es vaira voi mozuok asu bejuse vadeituoja – kolektiva, projektu voi cytu lītu. Tok jau taidā apzineigā vacumā saprotu, ka es ari grybu byut vīnkuorši daleibnīks, kam koč kū dūd. Tys varbyut ir muns egoismys, tok ari sovu reizi gribīs byut jiemiejam, procesa daleibnīkam, bet leluos atbiļdeibys, kas maņ ir izlykta. Nūvierteju vysu, kū kotrys munu kolektivu daleibnīks ir maņ ir devs, nu taipat vysu laiku juodūmoj par repertuaru, aktivitatem, dažaidim braucīnim, juoatbiļd par tārpim. Tys pīdar procesam, tok gribīs byut ari vīnkuorši daleibnīkam, gribīs doncuot i pošai. Maņ ari nabeja tai, ka es izdūmoju i tiuleņ kolektivs par reizi gotovs, ir vysu procesu daleibnīks i vyss nūteik. Tai kai itys beja vysā ilgs sapyns, tod jau ar laiku maņ beja izakristaliziejs, kaids kolektivs tys varātu byut, kur pīsadaleisim. Mums tys process niu ir vaira saisteits ar folkloru, koč i itei stidzeņa tī ir vysā šaura, jo nav jau daudzi taišni folklorys deju kolektivu. Ir folklorys kūpys, kas dora vysu – dzīd, doncoj, muzicej –, cytys nūsakoncentrej iz kū vīnu. Mes asam taišni doncuotuoji. Tok lels izaicynuojums ir muzykantu pīsaiste, jo itaida veida doncuošona īt kūpā ar dzeivū muzyku – nu vīnys pusis ir kolektiva vadeituojs, bet nu ūtrys – muzykants i viņ taidā dzeivajā saskarsmē mes obeji kūpā vodom procesu. Skotivis dejā ir rameits, nav taida dzeivuo procesa.

Kas ir tī ļauds, kuri atīt doncuot kadreļus?

Maņ vysod ir patics dūmuot, ka tī, kuria doncoj, vyspuor kustīs, ir vysod jauni. Vīns puors mums skaituos, ka ir peņsejā, tok, kod vysi doncoj, nimoz navar pasaceit, kurs tys ir. Vacumam itymā gadīnī nav nūzeimis. Svareiguok ir gataveiba pīsadaleit, doncuot. Nui, ari gataveiba pamaineit partnerus – doncuot na viņ ar sovu, par pīmāru, sīvu voi veiru. Geografiski mes asam nu dažaidu vītu – leluokuo daļa ir Rēzeknis i Rēzeknis nūvoda īdzeivuotuoji. Doncuošona kadreļu deju grupā nu vīnys pusis daudzim ir aktivitate kūpā ar saimi, tei ir ari fiziskuo aktivitate, tok, kab pīsavīnuotu doncuotuojim nav svareigi puora byušona – myusu vīns nu aizdavumu ir vuiceitīs pīsamāruot sevkuram partneram, kab var sasadoncuot ar kotru. Mums meiluokais vyngrynuojums ir “Puiši maina meitys!”. Ir dejis kur vīns puiss var dabuot i divejis meitys.

Karteņā: Lūznovys muižys kadriļu deju grupa 2023. gods martā, publicitatis biļde

Kaida ir tova leluokuo prīca, atsaverūt iz itim kadreļu doncuošonys godim?

Vīna kadreļu doncuotuoja maņ saceja, ka caur kadreļu grupu jai atsavēre piļneigi cyts pasauļs iz tautys gudreibom, tautys tradicejom. Juos dzeivis pīredze, kai mes niu vysi sokam, beja cyts burbuļs, i itys ir koč kas cyts. Tok reizē tys dūd ari cytu pīpiļdejumu uorpus saimis i dorba dzeivis. Itys ruodejuos kai taids kompliments. Maņ svareigi, ka tim cylvākim, kuri atīt doncuot kadreļus, tys palīk svareigi – atbiļdeigi, ar gribiešonu koč kū zynuot. Pasuokumi, kurūs pīsadolam, paleidz atkluot jaunys lītys par Latveju, tuos kulturys montuojumu, īdūd jaunys zynuošonys i prasmis. Asam bejuši vītuos, kuruos cytaiž nabyutu bejuši, satykuši ļauds, kurys cytaiž nasatyktu. Bet spylgtuokais nūtykums varātu byut braucīņs iz festivalu Norvegejā. Ir sajiuta, ka kadreļs cīši labi atbiļst lauku teritorejom, i tī mes ar sovu doncuošonu bejom storp kolnim, cīmim, norvegu viesturiskajom sātom – beja sajiuta, ka atbraucem i treis dīnys breineigi īsaderiejom. Tei beja cīši loba pīredze, kai par tradiceju dažaideibu i saglobuošonu, redziešonu, kai mozuos vītuos tī dzeivoj folklora, cik daudzi īsaisteiti jaunī ļauds, tradiceju puormontuošona saimē.

Voi Latgolā ir leidzeigi kolektivi?

Ir folklorys kolektivi, kuri dora vysu – dzīd, muzicej, doncoj. Maņ ruodīs, ka ar itom vysom kovida laika problemom ari klasiskī tautu deju kolektivi meklēja ceļu iz kadrelim. Tys ir mozuoks cylvāku sastuovs – četri puori. Ka ir vysmoz diveji puiši i divejis meitys, kuri zyna deju, puorejī var byut ar mozuoku pīredzi.

Kas vyspuor ir deju kolektivu vadeituoju izaicynuojumi itymā laikā?

Vīns nu izaicynuojumu itymā laikā ir, kab byutu pylns kolektiva sastuovs. Kadriļu doncuošonā var byut ari sīvīšu puors, tī mozuoka bāda. Kovida laiks paruodeja, ka var socializētīs na viņ ar deju, ar sasatikšonu, deļtuo niu ir lelys problemys. Munā pīredzē vaira ir tys, ka ļauds niu vaira izavēlej byušonu dobā, cytys fiziskys aktivitatis, byut vaira ar saimi.

Kaids atbolsts sevkuram kolektivam byutu vajadzeigs idealā situacejā?

Maņ vysod skumi ruodīs, ka pošvaļdeibuos na vysod ir da gola izpratne, kū tys nūzeimoj byut kolektiva vadeituojam, cik salykts i sarežgeits process tys ir – kai lego. Atīšona iz mieginuojumu i dejis pastateišona ir pat poša vīgluokuo daļa! Vadeituojam ir cīši gryuts byut vīnam bez muzykaluo leidzvadeituoja, breineigi byutu administrativais atbolsts – kas pasaryupej, par pīmāru, koč voi par tū, kab vadeituojam ir notys, cyta paleidzeiba pi organiziešonys. Niu vadeituojs ir vyss. Maņ ruodīs, ka juobyut tai, ka kolektiva tīšais vadeituojs ir kai muokslinīcyskais vadeituojs. Pīļaunu, ka reši kuram kolektivam Latgolā ir koncertmeistars. Tys leidzeigi kai mums ar kadriļu grupu – vajadzeigs dzeivais muzykants. Ka tuo nav, mieginuojuma laikā bolsu var nūbļaut, jo pošam saīt vysu laiku dzīduot, saceit, kas niu juodora, skaiteit rytmu. Ir uzskots, ka vyss ir vadeituoja pīnuokums, tok tys nasaruoda pareizi. Jo eipaši niu, kod tys pats Dzīšmu i deju svātku process ir cīši saspryngts. Daudzi vadeituoji i ari doncuotuoji deļtuo izlem itymā procesā napīsadaleit. Bet taipat prīcojūs, ka svātkūs ir vīna voi divejis dīnys, kas veļteitys ari folklorys nūrisem, kuruos var pīsadaleit i taidi kolektivi, kurim nav saistūšs obligatais doncuotuoju repertuars.

Kai veidojās kadreļu deju grupys repertuars?

Repertuars, saprūtams, atkareigs nu vadeituoja. Es vysod ari cytim vadeituojim soku, ka taišni vadeituojs ir tys, kurs veidoj kolektiva gaumi. I tod, kod cytu reizi ir kū pasabreinuot par kolektivu snāgumu, tī nivīns doncuotuojs nav vaineigs, tys ir kolektiva vadeituoja redzīņs i pīredze. Kadriļu grupā maņ ir svareigi, kab repertuars ir dažaids, ir latgalisks. Tok gribīs, kab doncuotuoji radz ari sābru dejis, ka saprūt, cik daudz myus saista voi taišni ūtraiži – piļneigi cytaiduokys nakai mums. Cytu tautu deju breineiguo rakstura, jaunu sūļu voi muzykaluo rakstura deļ gribīs paplašynuot repertuaru na viņ ar latvīšu i latgalīšu kadriļom i puoru dejom, tok ari ar cytu tautu pīredzi. Dadūt cytu raksturu ari sev pošim! Itys izzinis process ir interesants. Ari myusu dīnuos ir leidzeigs process kai sovulaik – koč kū cytur dzierd, pateik, atvad i ar laiku teik par vītejū deju – aiz tuo, ka patyka!



Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
18
Sai
10:00 Muzeju nakts @ Maltys viesturis muzejs
Muzeju nakts @ Maltys viesturis muzejs
May 18 @ 10:00 – 21:00
Muzeju nakts “Izzinot latgaliskās rotas, tērpus un stāstus”10.00 Pietnīcysks (izzynojūšs) ceļuojums pa Maltys apleicīnis piļskolnim ar viesturis aktivistu i konstruktoru bīdreibu “Kroma kolna bruoliste”.16.00-18.00 Darbneica “Seno latgaļu rotu rakstu noslēpumi” (7.-13. g. s.), kurū vadeis[...]