“Gors” kai daļa nu Latgolys mozaikys. Saruna ar Diānu Zirniņu

“Gors” kai daļa nu Latgolys mozaikys. Saruna ar Diānu Zirniņu

Intervejis autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Itūgod Latgolys viestnīceiba “Gors” ar plašu pasuokumu cyklu, kam dūts nūsaukums “10 kā 1”, svietej 10 godu jubileju. Sarunā ar koncertzālis vadeituoju Diānu Zirniņu atsaveram iz regionaluos koncertzālis aizsuokumim i ļaužu suokūtnejū naticeibu, ka koč kas taids ir vajadzeigs. Nu piļneigys pretesteibys i naizpratnis “deļkuo vajag”, “Gors” ir izaudzs par vītu, kur gribīs byut.

Par Goru” mes sarunys laikā runuosim vēļ vysā daudz, tok pastuosti drupeit par sevi. Koncertzālis vadeituojs eisti nav tei profeseja, kū izavielej jau bierneibā.

Es asu klasiskys bārns nu lauku školys, kurs dareja vysaiduokys lītys. Taida aktivuo meitine, kura dzīd, doncoj i voda. Poša soku, ka nikod naasu bejuse cīši skaļa, tok cyti laikam napīkriss (smaida). Nazkod gribieju byut par školuotuoju, tod, kai jau daudzys meitinis, gribieju byut par dzīduotuoju. Vystik dzīduotuoja es naasu, tok saīt, ka pa daļai bierneibys sapyns sovā veidā ir pīsapiļdejs.
Cytaiž asu cylvāks, kurs ir palics Latgolā. Suokumā vuicejūs komercškolā, tod pyrmuo izgleiteiba beja Rēzeknis Augstškolā. Ari sovys dorba gaitys dažaiduos jūmuos suoču Rēzeknē. Tys pamatā beja dorbs medejūs, tok par dorbu tū laikam eisti navarātu saukt. I te es nimoz narunoju par standarta atolguojumu, vys par tū, ka tu struoduoj, izdori sovu dorbu, a tev dažreiz kaids palīk poruodā. Tok tamā šaļtī tys pat nav svareigi, partū ka tu esi jauns i tev pateik tys, kū dori. Beja gadīni, kod mes ar draudzini vosorā guojom iz televizeju i sacejom: “Īdūdit mums kū na viņ padareit, naudu mums navajag.” Maņ laikam rakstureigi, ka par sovu dorbu nikod naasu guojuse pa prīšku ar vaicuojumu – īdūdit maņ naudu, i es dareišu.

Kotram nu myusu ir sovs raksturs, leidz ar tū es varu runuot viņ partū, kaida es asu. Es asu dorbaholiks, kurs sevi par taidu nikod nav skaitejs, tok nu molys vystik laikam tai izaver. Kai sevi pīmiņu, ari školys laikā, ka es nazkū doru, ka maņ ir interesanti i maņ tū vajag, tod es dareišu ari pa naktim. Ka dori, tod dori da gola. Vēļ niu pīmiņu, kai nazkod Rēzeknis Augstškolā tūreizejuo dekane Iluta Arbidāne saceja: “Forši, ka tev, nu reitim ceļūtīs, gribīs īt iz dorbu, tev jis pateik, a vokorā cīši gribīs iz sātu.”

Es poša raugu saprast, kur ir tys rūbežs storp slynkumu, storp izdegšonu i storp realitati, kas naatbiļst cylvāka īškejom gaidom. Tev juospiej byut tam vysam nazkur pa vydu.

Karteņa: Daļa nu “Gora” komandys. Nu kairuos Diāna Zirniņa, skaņu režisors Gints Grīslis, gaismu režisors Ervīns Šaicāns, muokslinīcyskuo vadeituoja Ilona Rupaine.

Tu struodoj publiskā sferā, kur cytreiz saīt pīsakuopt, cytreiz pasaceit ari kaidu styngruoku vuordu. Pījemu, ka na vysod ir vīgli saglobuot sovu īškejū balansu.

Dzeivē cytureiz svareiguokuo ir attīksme. Tu vari naspēt koč kai maineit situaceju, tok tu vari maineit attīksmi, taidā veidā varbyut pat uzlobojūt pošu situaceju. Iz lītom var vērtīs pasivi voi aktivi, tev var nazkas napatikt, tok tu vari reikuotīs. Svareigi ari, kab tev apleik byutu pareizī cylvāki. Es zynu taidus, kas ir cīši dorbspiejeigi, tok jim apleik nav taidu pošu cylvāku, deļtam tik ar lobom dorbaspiejom na vysod byus gona.

Tod, kod tevi koč kas sabesej pa dorbam i tev juosoka tai, kai ir, tod otkon tuos pusis latvīts vaicoj: “A, kū tu tik emocionala?” Tok mes, latgalīši, naasam tik vāsi, taidi drupeit vaira izsiļdeiti. Myusu ašņa temperatura laikam ir sovaižuoka, nakai kūrzemnīkim.

Kai nu tovu skotu punkta niu izaver latgaliskuo kulturtelpa, cik tei ir aktuala?

Ir sajiuta, ka itūšaļt latgaliskais ir palics taids pošpīteikams i normals, kas sovā ziņā varbyut ir ari nadaudz draudeigi. Kod koč kas teik normalizāts, zyud adrenalins, jaunīšim ari ir gryušuok tam podsaviļkt i tryukst tuo action. Tū es itamā šaļtī jiutu ari “Boņukā”, kur mes asam kai organizātuoji, tai i vāruotuoji – ir lītys, kurys vaira nav tik emocionalys i pagaist vajadzeiba par tom ceinētīs. Kod redzīs, ka vyss ir normali, tod ari atīt sajiuta, ka, tok jau kaids cyts munā vītā tū padareis. Maņ redzīs, ka golvonais ir dareit pošim deļ seve, tok ir cīši ciļvieciski, kab mes grybātu, ka i cyti dūmuotu, ka itys, myusejais, ir interesants i atzeistams. Latgalīši ir sovaižuoki, nakai cylvāki cytuos Latvejis daļuos. Ar tim muokslinīkim, kas brauc iz “Goru”, mes narunojam tik par “Goru” kai āku voi par par pasuokuma programu. I cylvāki nareši ir sacejuši, ka jums ir “latgalīšu attīksme”. Cikom mums pošim redzīs, ka vyss ir taipat kai īrosts.

Napaseņ socialajā teiklā Facebook ceļuoja kaidys mamys atkluotuo viestule, par bārnim, kuri nūbraukuši iz Reigu “ānuot” Saeimys deputatus i sasakuoruši ar nagacejom nu puornūvadnīku pusis, kuri, var saceit, pat izsmiejuši Latgolu i tuos dzeivuotuojus. Mums sovā “burbulī” redzīs, ka latgaliskais ir palics pošsaprūtams, vystik cytureiz tys burbuļs spruogst, i realitate nav tik rūžaina.

Koč kas leidzeigs beja vēļ godus desmit pyrma “Gora” atkluošonys, kod es doncuoju “Dzigā” i mes braucem iz Dzīšmu i deju svātkim. Tu saprūti, ka esi nu Latgolys, i nav tuos īškejuos sajiutys, ka tys byutu koč kas kruts i foršs. Tei nav loba sajiuta. Maņ, runojūt latvyski, nav leluo akcenta, maņ nivīns nasoka, ka te tei “meitene no Latgales”.

Spylgti pīmiņu ari 2013. godu, kod “Gors” jau beja atkluots i es nazkai attopu, ka tev pošam sevī juonas tei sajiuta, ka ar tevi vyss labi, ar tovu saimi vyss labi i ar tovu vītu vyss ir labi, tod ari taidi, atsavainoju, glupi pruotuojumi tevi navar ītekmēt.

Pīmiņu ar sovus magistranturys studeju laikus Reigā, kod pyrmajuos lekcejuos vysi īpazeistynoj ar sevi i soka, nu kurīnis īt. Es pīsaceļu i soku: “Labdien, es esmu Diāna no Latgales.” Preteimā sajemu gondreiž voi: “Kā no Latgales var atbraukt līdz Rīgai?” Tod piec kaida laika latgaliskais palyka popularuoks, i ari cylvāks, kurs suokumā saceja, ka nav nu Latgolys, kur ir ari sova taisneiba, tei meitine beja nu Jākubpiļs pusis, piec kaidys šaļts, kod pedagogi vaicuoja, nu kurīnis jei īt, atbiļdēja, ka nu Latgolys.

Ar tū Saeimys situaceju – nu dīvamžāļ bārni var byut cīši ļauni, deļtam, ka jī vēļ ir cīši glupi, dūd Dīvs, kab jī izaugtu par normalim cylvākim. Ka tev ir cīši leli kompleksi par sovu dzeivi i vīneigais, kai tu vari sev likt justīs labi, ir pazamuot cytus, tod tei nav teve poša problema, tei ir tuo cylvāka problema.

Pastuosti par pošu suokumu, kod tu palyki par jaunuos koncertzālis direktori.

Tys, ka asu koncertzālis direktore, daudzim ruodejuos nareali, partū ka piec idejis vajadzēja byut kaidam vysmoz ar kulturys noma pīredzi. Cylvākim nainteresēja, ka asu vuicejusēs uorzemēs, cik daudz cyta asu darejuse. Koncertzāle da mane atguoja tod, kod es dūmuoju, voi vyspuor palikt Rēzeknē. Tūlaik es vēļ nazynuoju iz kurīni dūtīs, tok beja sajiuta, ka nazkas juomaina. Pyrma “Gora” muna pādejuo ilglaiceiguo dorba vīta beja piļsātys dūmis sabīdryskuos attīceibys, kas vairuoku īmesļu deļ nav vīnkuoršs dorbs, kur pa laikam īsazūg ari rutina. I, ka tu pasaver, kaidys ir perspektivys, kū cytu ite dareit, tu ari saprūti, ka ir tai, kai ir. I tamā šaļtī beja taids īškejs namīrs i dūma: “A kur tuoļuok?” 

Da 2013. goda Rēzekne beja vīta, kur es kai jauns cylvāks varieju īt iz dorbu i īt iz sātu. Pa vydam ir kaids vysā šaubeigs naktsklubs i vaira nikuo. Prūtams, ir forši, ka var aizīt iz muzeju, ka ir deju kolektivs, kur tu redzi sovejūs, tok ar tū ir cīši par moz. Itūšaļt ir vīta, kur atīt iz koncertu, iz izstuodi, es ari kai mama varu pasaceit, ka bārnam te ir interesanti.

Karteņa: Diana Zirniņa, sajamūt Latvejis sabīdryskūs medeju goda bolvu “Kilograms Kultūras 2020”.

Nu molys var izavērt, ka “Gors” ir breineigs, vyss ir tik skaisti. Tok, ka jius zynuotu, ar cik lelu birokrateju mums kasdīnā juosasaskar. Deļtam izdegšona var byut ari nu tuo, ka gona bīži juodora bezjiedzeigys lītys. Cylvāki vys vēļ pa laikam vaicoj, kū mes dorom tamuos dīnuos, kod nav koncertu. Ka nu molys nav sajiutys, ka myusu dorbs ir ari gryuts, tod vyss ir pareizi, i mes dorom labi. Maņ ir gryuši stuosteit par tū, cik sarežgeita i navīnkuorša var byut muna kasdīna dorbā. Cylvāki vysaiduoku īmesļu deļ i izdag, i nūgurst, i mainuos. Deļtam maņ ir prīca, ka “Gorā” ir ari tī atslāga cylvāki, kuri vysleidz paleidz izviļkt tū cytreiz cīši smogū nostu.

Vīna nu regiona problemu ir ari kvalificātu darbinīku atrasšona.

Mes asam runuojuši ari ar cytom regionalajom koncertzālem, tū pošu Līpuoju, kur regions ir leluoks i pošvaļdeiba boguotuoka, tok ari tī darbinīkus itūšaļt atrast ir gryuši. Mums pyrma desmit godu vyspuor beja naīspiejamuo miseja atrast cylvākus, kuri zyna, kai struoduot taidā ākā. Mums ir bejuši ari darbinīki, kuri nav latgalīši, tok na vysod jī ir lobuoki par cylvākim, kuri ir te iz vītys, kurim varbyut nav tuos leluos pīredzis, tok ir cīši lela gribiešona struoduot. Itī cylvāki ar sovu attīksmi i dorba spiejom puorspiej vysus, kas īt nu cytu nūvodu. Es nazynu, voi tei ir regionaluo pīdareiba, voi pīdareiba “Goram” kai dorba vītai.
Deļtam mums kotram juojādz nabyut īdūmeigam, saprast, ka tu daudzi kuo nazyni i byut gotovam vuiceitīs. Gryušuok ir tod, kod cylvāks atīt i soka: “Es esmu no Rīgas, es zinu, kā vajag!” Nu, i kas, ka tu nu Reigys, tu vystik nikuo namuoki.

Voi pīmini tū šaļti, kod saprotot, ka, nui, koncertzālis projekts byus?

Es struoduoju dūmē, sabīdryskajuos attīceibuos. Koncertzālis byuviešona nabeja vīns lāmums, tys beja vasals lāmumu kūpums, kū pavadeja vysā sarežgeitys diskusejis ar vaicuojumim, deļkam tys ir vajadzeigs, i skaļuokū redzīni, ka vyspuor tū navajag.

Es pīmiņu dīnu, kod tyka paziņuoti “Gora” koncepta eistynuotuoji. Tys beja majs, kai izaruod, piļneigi najauši saguoja, ka tī ir tī poši datumi, kod koncertzāle tyka atkluota. Ituos najaušeibys es savylku kūpā viņ vāluok. Es dareju sovu dorbu, taiseju vaļā aplūksni i paziņuoju uzvarātuojus.

Tūlaik ari dūmis sastuovs nabeja politiski vīndabeigs i vajadzēja dabuot 51 procentu, kab projektu akceptātu. Beja švuorbys, ka nuokušī politiskī puorjiemieji varātu apturēt itū projektu, tok vystik tai nanūtyka. Tamā dīnā, kod attaiseju metu konkursa aplūksni i paziņuoju, ka mets ar nūsaukumu “Zīdaste” ir uzvariejs, es guoju vokorā iz sātu, īguoju gruomotu veikalā, nazkū pajimt paskaiteit i pajiemu taidu mozu gruomateņu, Ojāra Vācieša dzejūļus, attaiseju vaļā, i tī beja dzejūļs ar ryndom aptyvai: “Pie tevis atlidos putns ar zīda asti, mācīs tevi dziedāt, tu nesapratīsi…” Tys beja tik cīši saisteits ar vysu, kas nūteik maņ apleik, taidys sakriteibys ir natycamys.

Karteņa: Latgolys viestnīceibys “Gors” kolektivs pylnā sastuovā, 2023. gods.

Koncertzālis tapšonys laikā ir vairuoki pīturys punkti, kurūs spylgti pīmiņu. Kod tu esi byuvlaukumā, kur vēļ tik leidzynoj zemi, tod nuokušais stopkadrs ir myusu kapsulys īmyuriešona, kod mes nu akmiņu iz byuvnīceibys stīpļu lykom kotrs sovu notu. Tod stopkadrs i spāru svātki i vīns miļzeigs stopkadrs, ka namuoneju, div mienešu garumā, ir pyrma koncertzālis atkluošonys. Mes atsakluojom tai, kai nivīns normali nikod nadora. Āka nav gotova, cikom mes jau gatavejam atkluošonys koncertu, i gondreiž saīt tai, ka div dīnys piec ākys nūdūšonys ekspluatacejā ir ari atkluošonys koncerts. Patīseibā koncertzāle nimoz nav gotova, nivīna dorba kabineta nav, golvonais ir mozuo i leluo zāle. I vysam pa vydu jauns kolektivs, kuri vīns ūtru īrauga bezmoz voi pyrmū reizi: “Apsveicu, kolektīvs, mēs te tagad atklāsim “Goru”!” Tys beja laiks, tī div mieneši, kod dīna ar nakti sasameja kūpā.

Karteņa: Koncertzalis “Gors” vadeituoja Diāna Zirniņa.

“Gors” ir troks projekts, kuram suokumā ticēja varbyut kaidi 10 % cylvāku. Beja cylvāki, kuri itū projektu sauce par “Titāniku”, niu kaida daļa nu tūs cylvāku gryb byut iz koncertzālis skotivis. Beja ari cylvāki, kuri nadeve cīši cereigus vuordus attīceibā iz Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks”. Niu maņ par tim cylvākim ir loba sajiuta, ka ari jī ir ite i gryb byut nazkur prīškā, tys zeimej, ka laiks ir daudz kū mainejs, nu izteikumu, ka “nē, jums nesanāks un priekš kam jums to vajag”, leidz tam, ka ir forši i cylvākim pateik.

Nu sarunys var just, ka “Gors” deļ teve ir cīši svareigs. Kai tu teic golā ar šaļtim, kod koncertzāle sajem kaidu nagativu viertiejumu voi komentaru.

Maņ vysleidz ir taids īškejs puordzeivuojums par cylvākim, kuri atīt iz “Goru”, i jim ir nazkaida viļšonuos, voi jī nazkū nasaprūt, tod vaicoju poša sev – a, kai jums vēļ izstuosteit? Nareši ir tai, ka tī cylvāki nav braukuši iz cytom vītom, jī vīnkuorši ir deļ seve izdūmuojuši, kai ir juobyut. Mums soka: “Garderobē jums ir gara rinda.” Nu suoku tu raugi puorlīcynuot, ka tys ir normali, leidz vīnkuorši atsoki: “Nui, gara rinda.” Tai cytreiz ir vīgļuok.

Ari nu programys redzīņa – kaidam pateik popularuo muzyka, tod jī kritizēs, ka programā ir klasiskuo muzyka, kaidam cytam pateik klasiskuo, jī kritizēs, ka ir popularuo. Vajadzēja kaidu laiku, kab saprast, ka vysim iztapt nasaīs, i kaidā šaļtī es ari saprotu, ka mes asam deļ vysu, i tys ir labi. Gribi estradi – byus, tok byus ari klasiskuo, kamermuzyka, byus opera i balets. Myusu daudzveideiba ir myusu lelais pluss, deļkuo ari puormatumi palīk mozuok suopeigi.

Karteņa: Nu kairuos “Gora” muokslinīcyskuo vadeituoja Ilona Rupaine, pasauļa slavi dabuojušais argentinīšu izceļsmis gitarists Dominiks Millers i Diāna Zirniņa.

Pastuoti par koncertzālis nūsaukuma tapšonys procesu.

Projekta nūsaukumi nareši ir čudni, kab piec īspiejis atbiļstu projekta vadlinejom. Suokumā tys beja “Austrumlatvijas daudzfunkcionālais reģionālais centrs”. Nui, forši, braucit vysi iz “Austrumlatvijas daudzfunkcionālo reģionālo centru”, iz vītu, kura stuosta Latgolys stuostu. Tod pošvaļdeiba nūdybynuoja uzjāmumu SIA “Austrumlatvijas koncertzāle”. Jezus, kas ir Austrumlatvija, deļkuo na Latgola!? Tod otkon – saukt par Rēzeknis koncertzāli? Drupeit banali. Tod mes saprotom, ka cīši nūpītnai juopīsavierš zeimyna izstruodei i juotrūn drūsme paaicynuot cylvākus nu molys, kuri paleidzēs mums veiduot vysaiduokys pruota vātrys. Da myusu atguoja puors varianti, kai tod varātu sauktīs koncertzāle.

Tūlaik jau komandā struoduoja Ilona Rupaine, kura ir muokslinīcyskuo vadeituoja. Es pīmiņu myusu kūpeigū kabinetu piļsātys dūmē, kur vīnā pusē stuov juos golds, ūtrā pusē muns, ir vuords, mes sasaveram i reali nazynim, voi ir pareizi. Nūsaukuma izviele naatguoja par reizi tai “nui, itys ir eistais”, tok beja juodūd atbiļde, kab varātu turpynuot. Vys “Gors” ir spieciegs vuords, ar tik spieceigu skaidruojumu, ka mes saprotom, ka ir juojem.

Myusu vizualuo identitate ilgu laiku tyka globuota nūslāpumā, tok ari nabeja vajadzeibys dreižuok koč kū atkluot. Tod nazkur pavīdēja i aizguoja tautuos, ka byus Latgolys viestnīceiba “Gors”. Es ari pīmiņu, kai daži Latgolys cylvāki kritizēja i beja naizpratnē – “kaidā sakarā, ar kaidom tīseibom jius jemit taidu vuordu!” Myusu nūsaukums kai tūlaik, tai i tagad, izlīk lelu atbiļdeibu i snādz taidu kai viersaizdavumu.

Kas tevi kai koncertzālis vadeituoju ir vysvaira puorsteidzs nasagataveitu?

Kovids. Vīneigais, kū es nagaideju, ir kovids. Prūtams, es ari nagaideju karu Ukrainā, tok tam iz mums nav taidys tīšys ītekmis. Tīša ītekme beja taišni kovida laikā, kod tev pasoka paļdis, durovys juoslādz cīt. Laikam vajadzēja kaidu nedeļu, kab tū vyspuor aptvartu. Tok mes piļneibā naaiztasejom durovys, mums beja puors attuolynuoti koncerti, beja “Boņuka” tīšraide. Niu 25 cylvāku koncerti redzīs nazkas piļneigi nareals. 

Voi tu esi bejuse vysūs “Gora” koncertūs?

Es asu bejuse gondreiž vysūs koncertūs. Kod muokslinīki vaicoj – voi jius byusit šudiņ iz myusu koncertu, maņ redzīs, kas tys vyspuor par vaicuojumu, prūtams! Vīneigi, ka koč kaidu tuolūs braucīņu laikā naasu iz vītys. Niu kaidus pādejūs div godus asu īsavuicejuse drupeit īelpuot i varbyut nabyut vysu laiku iz vītys, tok napuorīt tei čudnuo sajiuta, ka nazkū asu palaiduse garum. Es vys tik ari asu mama, i beja laiks, kod beju spīsta nabyut koncertūs. Tod mani dokturs īlyka slimineicā, partū ka div dīnys pyrma bārna dzimšonys redzēja mani “Gorā”.

Karteņa: Diāna Zirniņa ar meitu Agnesi.

Prūtams, goduos, ka koncertzāli iznūmoj kaids nūmnīks, kur mes saprūtam, ka asam pīlaiduši klaidu. Tod tu siedi zālis vydā, sakūd zūbus i saprūti, ka tova klaida, tok tu nikod nazyni, kai eisti byus. Tī, kuri reikoj pasuokumus, tim tys ir bizness. Kod mes reikojam pasuokumus, koč ari skaitomēs uzjāmums, tys nav bizness i tam ir cyts viersmierkis.

Vairuoki publiski cylvāki ituo gods Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” ceremoneju pīzyna kai cīši kvalitativu i spieceigu. Vys “Boņuks” kotru godu izdūmoj, kū na viņ jaunu i muok puorsteigt sovu skateituoju.

“Boņukam” zeimeigs ir tys, ka mes nadiktejam scenareju, taipoš kai mes nadiktejam uzvarātuojus. Mes raugom veiduot “Boņuku” bez uzspīstuo i pareizuo varianta, ari pasuokuma vadeituojam nateik īdūts teksts, kas jam ir juorunoj, jis dorbojās kūpā ar pasuokuma režisoru i cytim īsaisteitajim. Ir ari lītys, kurys maņ kai koncertzālis vadeituojai nasalīk pavysam pareizys voi atbiļstūšys, tok es navaru izlikt nazkaidu cenzuru i saceit, ka, nā, itū tu nasceisi.

Nu jau kaidu laiku “Boņuks” ir ari televizejis formats, kam kluotyn īt cyta veida izaicynuojumi. Ari atrast vadeituoju, kurs runoj latgaliski, nimoz nav vīglys aizdavums, tok vēļ ir vajadzeigs na viņ lobs latgalīts, vys ari taids, kurs puorzyna televizejis īroksta niansis. Itūgod ari mes atkluojom Juoni Krūni, kas ari daudzim puornūvadnīkim beja lels atkluojums – “kā tā, aktieris Kronis runā latgaliski!?” Jam beja vareiba izsaceit ari sovu redzīni, tys var patikt i var napatikt, tok na koncertzāle, na pasuokuma vadeituojs voi “Boņuka” ceremoneja nav banknote, kas vysim pateik.

Var gadeitīs ari tai, ka vadeituojs natver kaidus kritiskus momentus i napasnādz tūs taidā interesantā i puordūmys raisūšā veidā, tok es cīši ceru, ka ir bolvys sajiemieji i padevieji, kuri davīnoj tū saturu. Maņ vys ir atmiņā “Boņuks”, kod bolvu par myuža īguļdejumu pasnēdze Induļam Folkmaņam, i akters Gundars Ābuoliņš (Āboliņš), nabyudams pa eistam latgalīts, pasceja tik daudz byutisku lītu.

Naskaitūt Goru”, kas cylvākim Rēzeknē i Latgolā vēļ byutu juoradz?

Es nikod naasu sacejuse, ka vysim byutu juobrauc tik iz “Goru”, kas Latgolai laikam ir drupeit narakstureigi. Vēļ tod, kod veiduojom koncertzālis zeimynu, tys suopeigais sacynuojums beja, ka, nasaverūt iz tom nazkod daleitajom šņūreitem, mes vystik kotrys asam nadaudz vīnsietnīks. Kur kotrys soka, ka juobrauc taišni da juo i tik da juo, koč ari jau ir palics lobuok, tok arviņ mums datryukst sovstarpejuos sadarbeibys.

Mums kluotyn tradicionalajam i sakralajam turisma pīduovuojumam īt ari jaunys vītys, mums ir “Gors”, ir Rotko centrs, ir Lūznovys muiža, tiuleņ byus Preiļu piļs. Tei kūpejuo mozaika sasalīk viņ tod, kod jādzam stuosteit ari par cytim. Varbyut drupeit natipiski latgalīšam, tok es asu piļneigā sajiusmā par Rotko centru, varātu dūmuot, nu, kai tai – Rēzekne ir sajiusmā par Daugovpili? Tok vajag braukt ari iz Zylupi, vajag braukt iz Kruoslovu, iz Ludzu. Mes ari ar kolegim paguojušā godā braucem pa Latgolu, vīnkuorši, kab izzynuotu, kas mums pošim te ir. Apleik ir cīši daudz breineigu vītu, kurys apsaverūt, ari ceļās īškejais pošlapnums.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
7
Cat
16:00 Valentina Lukaševiča gruomotys “... @ Latgolys Centraluo biblioteka
Valentina Lukaševiča gruomotys “... @ Latgolys Centraluo biblioteka
Mar 7 @ 16:00 – 17:30
7. martā 16.00 stuņdēs Daugovpilī, Latgolys Centralajā bibliotekā, 2. stuovā (Reigys īlā 22a) nūtiks Valentina Lukaševiča vītu stuostu kruojuma “Dīnvydlatgolys stuosti” prezentaceja i sasatikšona ar autoru. Gruomotys 39 stuostūs autors, ceļojūt na tik telpā, bet[...]