27. aprelī radeju stacejuos Latvejā bīžuok skanēs muzyka latgaliski

27. aprelī radeju stacejuos Latvejā bīžuok skanēs muzyka latgaliski

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Catūrtdiņ, 27. aprelī, jau pīktū reizi Latvejā tiks atzeimāta Latgolys kongresa dīna, kuru svātku, pīminis i atzeimejamūs dīnu kalendarā Saeima apstyprynuoja 2018. godā. Kab svieteitu itū dīnu i caltu Latgolys latvīšu pošapziņu, kas ir vīns nu Latgolys kongresa dīnys mierku, vairuokys radeju stacejis vysā Latvejā 27. aprelī atsasaukušys aicynuojumam bīžuok atskaņuot muzyku latgaliski, informej akcejis reikuotuoji.

27. apreļs ir viesturiskuo 1917. gods Latgolys latvīšu kongresa lāmumu pījimšonys datums. Itymā kongresā pījimtā lāmumi, kurūs vydā – Latgolys latvīšim apsavīnuot ar Kūrzemis i Vydzemis latvīšim, veiduoja pamatu Latvejis vaļstei i Latvejis Satversmei. Nu 2018. gods Latgolys kongresu dīna īkļauta atzeimejamūs dīnu sarokstā ar ideju ceļt Latgolys latvīšu pošapziņu, styprynuot regionalū identitati, izruodeit cīnu viesturiskajom ar vaļsts izaveiduošonu saisteitajom nūtikšonom, kai ari veicynuot latgalīšu īsasaisteišonu piļsūniskajuos aktivitatēs.

Kab itamā dīnā plotuok svieteitu Latvejis Republikys izaveiduošonys ideju, popularizātu Latgolys kongresa dīnys atzeimēšonu i leidza ar tū caltu latgalīšu pošapziņu, latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” aizsuoc akceju par bīžuokys latgalīšu muzykys skaniešonys dīnu radejuos, rūsynojūt radeju stacejis vysā Latvejā koč vīnu dīnu godā bīžiek radeju rotacejuos ļaut izskanēt skaņdorbim latgaliski. Akceja nūteik pyrmū reizi i tamā pīsadaleit apsajāmušys kai komercialuos raidstacejis – Star FM, Radio SWH, Kūrzemis Radeja, Radeja TEV –, tai sabīdryskuos radejis – Latvejis Radeja 2, Latvejis Radeja 3 i Latvejis Radeja 5 – Pieci.lv.

Akcejis rūsynuotuoju, latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda”, puorstuove Edeite Husare stuosta: “Latgolys kongresa dīna ir vysā jauna atzeimejamuo dīna, deļtuo itūgod i iz prīšku aicynojam 27. aprelī svieteit ari itaidā veidā – radeju eterā vysā Latvejā ļaut bīžuok īsaskanēt muzykai latgaliski. Skaņdorbs latgaliski reizi stuņdē, eipašs sveicīņa džinglys, intervejis ar latgalīšu muzikim – itī ir daži nu veidu, kaiduos raidstacejis, kas atsasaukušys pīsadaleit akcejā, atguodynuos par Latgolys kongresa dīnu i paleidzēs tū svinēt plotuok. Kotra reize, kod kaidys radejis stacejis eterā kasdīnā izskaņ muzyka latgaliski, ir kai prīcys dava ari munai latgalīša pošapziņai. Deļtuo asam pateiceigi radeju stacejom, kas par reizi beja gotovys īsasaisteit i atbaļsteit akcejis ideju, kab itū pošapziņu latgalīšim caltu vēļ vaira!”

Cik daudzi i kaidā veidā muzyka latgaliski izskanēs 27. aprelī, Latgolys kongresa dīnā, ir atkareigs nu kotrys radejis stacejis variešonys i programys, jo pīsadaleišona akcejā ir breivpruoteiga. Akcejis reikuotuoji prīcojās, ka muzyka latgaliski itūšaļt radejis eterā skaņ daudzi bīžuok nakai, par pīmāru, pyrma 10 godu. Radejis staceja, kurā kasdīnys rotacejis pamatā ir muzyka latgaliski, Latvejā niu ir tik vīna – tei ir Rūmys katuoļu bazneicai pīdarūšuo Latgolys Radeja ar apraidi Latgolys viesturiskajā zemē i izsvoru iz gareigū muzyku, tok mobilajā vidē – Latvejis Radejis aplikacejā – ir vareiba klauseitīs kanalu “Pieci latgalieši” ar myusdīnu i tautys muzyku. Nu vysys Latvejis apraidē skanūšūs raidstaceju izceļamys ir Latvejis Radeja 2, Latvejis Radeja 5 – pieci.lv, kai ari Star FM, kuru rotacejā muzyka latgaliski ir vysā bīži, pīruodūt, ka ari tei atsateista laikam leidza – palīk myusdīneiguoka, izskaņ dažaidu muziku sadarbeibuos i pasaplašynoj žanriskā skaniejumā.

Ideju par bīžuokys latgalīšu muzykys dīnu radejis eterā latgalīšu kulturys kusteibu “Volūda” īdvesmuoja sovulaik izskaniejušuo dūma, ka 11. novembri vajadzātu pasludynuot par Latvejis muzykys dīnu, bīžuok atskaņojūt Latvejā radeitu muzyku, kai ari gribiešona sabīdreibā plotuok īdzeivynuot Latgolys kongresa dīnys atzeimiešonu.

Kalenders

Oct
12
Sai
15:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Oct 12 @ 15:00 – 17:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]