Cylvāka svātuokuo miseja ir kolpuot cytim cylvākim. Saruna ar Igoru Pliču

Cylvāka svātuokuo miseja ir kolpuot cytim cylvākim. Saruna ar Igoru Pliču

Roksta autore: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Igors Pličs, zynoms kai fotografs i fotoviesturnīks, “Boņuka 2022” myuža bolvys sajiemejs, ir sabīdryski cīši aktiva personeiba. Jis atrūn laiku na viņ kuortuot i pieteit slovonuo fotomuokslinīka Juoņa Gleizda fotoarhivu, vuokt i īkuortuot “Pliča sātys” daudzūs viesturis līceibu materialus, tok ari izruodeit atbolstu Ukrainai, organizejūt zīduojumu vuokšonys punktu Preiļūs, reikojūt pasuokumus i meistarklasis gostu sātā, kai ari aicynojt cylvākus peit maskiešonuos teiklus Ukrainys karaveirim. Itūreiz gastejom pi Pliča, kab puorrunuotu juo ceļu labdareibā i drupeit aizskortu ari politiskuos puorlīceibys.

“Bādu īleja pasauļa mārūgā,” tai sarunu par karu Ukrainā īsuok Pličs. Jis pīmiņ dzeivi Padūmu Savīneibā, kas sovulaik bejuse piļneigi cytaiduoka, taipoš ari redzīni, kas tūlaik dominēja padūmejis saukļūs, nabeja saisteiti ar agreseju, kai tān tys nūteik Krīvejis propagandā. “Asu padūmu laika produkts. Myusim daudz kuo nabeja – teleponu, interneta, tok tys beja vīnolga! Tymā laikā beja cyta dzeive. Tymūs laikūs vysod beja saukļi: Zyli dabasi!, Миру Мир! (Pasauļam mīru)! I ruodejuos, ka tai tam ari juobyut. Tok tagad, kod Padūmu Savīneibys mantineica Krīveja atsaļuove ar sovu režimu puorkuopt tū i izruodeit agreseju pret breivu vaļsti… Maņ beja lels šoks i naizpratne. Nu kurīnis taids naids?” tai puordūmuos dolās Pličs.

Karteņā: Igors Pličs, foto Amanda Anusāne, portals lakuga.lv

“Pliča sātys” saiminīks ar labdareibu nasuoce nūsadorbuot kara pyrmajūs mienešūs. Apziņa par tū, ka juopaleidz kara skartajai tautai, jam atguoja piec sarunys ar meitu Lauru, kura Reigā aktivi dorbojās Twitter konvoja kusteibā aba bīdreibā “Agendum”.

“Ite ir vaineigs režims, na jau tauta. Kas ir režims? Tei ir laiceiguo vara. Laiceiguo vara īt i nūzīt. Periodiski. Es ar tū vysu dzeivuoju da šaļtei, kamer maņ beja saruna ar munu meitu. Es jai prosu “Lauriņ, nu kū tu tī tik daudz, puoruok daudz nūsadorboj ar labdareibu?” Jai ir cīši lela pīredze. Kod vēļ nabeja kara, jei nūsadorbuoja ar labdareibu, apguodojūt vysā Latvejā pansionatus i bārnu nomus ar vysaidom montom, gruomotom i vysu, kū tik varēja savuokt. I jei maņ soka: “Tēti, tei nav labdareiba. Tys ir nu baiļu. Ka Ukraina zaudēs, mes byusim nuokamī”. Tys mani cīši aizskuore. Nu tuo breiža es uzsuoku aktvitatis Preiļūs,” meitys vuordus pīmiņ Pličs.

Savuokti zīduojumi da autobusa jumta

Twitter konvojs, kur dorbojās Igora Pliča meita Laura, car zīduojumu leidzeklim nūpierk i vad iz Ukrainu dažaidus transporta leidzekļus, par pīmāru, uotruos paleidzeibys mašynys, kab izvastu īvaiņuotūs karaveirus nu kaujis lauka, bezceļu mašynys datikšonai naidinīku pozicejom, buseņus, džipus, taipoš i autobusus. Kūpumā Ukrainai pārnejuo gods laikā pazīduoti gondreiž tyukstūša auto transporta.

Pārnejuo gods rudinī Twitter konvojs kusteiba car zīduotuoju liedzeklim īsaguoduoja autobusus nu SIA “Jēkabpils autobusu parks” i organizēja akceju “Palīdzēsim ukraiņu bērniem”, kurys laikā dažaiduos Latvejis piļsātuos dzievuotuojim beja vareiba aizpiļdeit autobusus ar  dažaidom nūdereigom lītom bārnim i školom, kas vāluok taišnā ceļā devēs iz Ukrainu. Vīnu nu taidu autobusu uzajēme Pličs. Konvoja autobuss Preiļūs beja vīneigais Latgolā. “Es pīsadaleju tamā autobusu pierkšonā, sajimšonā. Es pasaceju, ka dūdit maņ vīnu autobusu iz Preilim. A kas par atsauceibu! Cylvāki pīnese zīduojumus da jumta! Vyss beja pylns, pat trepis! Autobusa šopers, kab dabrauktu da Reigys, kuope pa paneli īškā. Nikai cytaidi navarēja tikt vydā pi styuris. Tai aizasuoce muna darbeiba,” par pyrmū breivpruoteigū aktivitati stuosta fotografs.

Karteņā: bārni pi zīduojumu autobusa “Pliča sāta” duorzā, foto nu Igora Pliča arhiva

Preilīši akcejis laikā sazīduoja kancelejis precis, apgierbu bārnim, nūdereigys lītys školom i ari bārnu zeimiejumus ar loba vieliejumim. Zīduošonys process beja cīši atbiļdeigs, partū ka daguoja kontrolēt i puorbaudeit kotru atnastū lītu. “Dīvamžāļ na vysi cylvāki ir gūdpruoteigi. Cyti atnese opovus nu molkys škiuņa, nūputiejuši. Taipoš divi mieteli beja juomozgoj. Nateiri, kai nu klāva izviļkti,” napateikamūs gadīņus atguodoj aktivists.

Maskiešonuos teiklu peišona Ukrainys karaveirim

Ar autobusa aizsyuteišonu iz Ukrainu Pliča darbeiba nanūstuoja. Jis turpynuoja pījimt zīduojumus, kurus vāluok ar nūvoda transportu nūguoduoja iz Reigu bīdreibai “Tavi Draugi”. Tok vāluok Igora Ukrainys atbolsta aktivitatem pīsavīnuoja maskiešonuos teiklu peišona. Ari itūšaļt gostu sātā teik reikuotys teiklu peišonys meistarklasis, puļcejūt kūpā na viņ interesnetus i breivpruoteigūs, tok ari ekspertus, školānus, organizaceju puorstuovus i pat Ukrainys muokslinīkus. Pličs pastreipoj, ka teiklu peišonom atsauceiba gon ir mozuoka, nakai zīduojumu vuokšonai, tok ir daudzi atseviški cylvāki, organizacejis i bīdreibys, kas atbolsta jū kai ar materialim, tai ar dorbu. “Cylvāki cīši paleidz. Pīmāram, vīni sagrīze maņ auduma gobolu rulleišūs, kas cīši atvīgloj peišonu. Pinieja Vaira Lejniece nu Aizkrauklis atsyuteja zvejnīku teiklu,” stuosta Igors.

Karteņā: audums maskiešonuos teiklu peišonai, foto Amanda Anusāne, portals lakuga.lv

Vys tik na vyss ir tik vīnkuorši. Veirīts pastuosta ari situacejis, kod izjiut apleicejūs vīnaldzeibu ci bezatbiļdeibu: “Reizem nu cylvāku var just taidu attīksmi – lai jau ukraini tī pakaroj, a mes ite padzeivuosim. Nareši cylvāki nav ari pīteikami atbiļdeigi. Pīmāram, napareizi pyn teiklus. Īpin sorkonys, zylys kruosys, kas taišņi ūtraiži pīvierš uzmaineibu i palelynoj apdraudejuma rysku. Ka nu drona īrauga, ka īrūči ir pīsagti ar spylgtom kruosom, tok momentā izmess kaidu granatu viersom. Maskiešonuos teiklys vys tik ir kara īrūcs.” Teiklu peišonā ir juoīvāroj godalaikam atbiļstūšs kruosu spektrys, pareizs audums i tuo izmāri. Organizejūt meistarklasis, Vaira Lejniece ruodeja pareizū pīmāru i taidā veidā mudynoj ari cytus īsasaisteit atbolstā Ukrainai, kas pa šam laikam ir cīši vajadzeigs.

Sāta kai logistikys centrs

Igors Pličs stuosta, ka gondreiž kotru nedeli teik syuteita pylna mašyna iz Ukrainu ar dzeivuotuoju sazīduotom montom. Pats smej, ka gostu sāta tān ir kai logistikys centrs. Īīmūt telpuos, iz reizis varim maneit teiklus, tim paradzātūs audumus lelā apjūmā i vairuokys humanuos paleidzeibys kastis, kas pylnys ir zīduojumim Ukrainai. “Reit aizīs tuos kastis ar konvoja mašynu pa taisnū iz Ukrainu. Tī ir sapakuotys 700 capureitis karaveirim,” par daļu nu kastu nūruoda saiminīks.

Karteņā: kastis ar capurem Ukrainys karaveirim, foto Amanda Anusāne, portals lakuga.lv

Vysuos atbolsta aktivitatīs Pliča saime ir īguļdejusi ari cīši lelus sovus personeigūs leidzekļus, dasokūt, ka tai dorūt ari vysa Latveja. “Mozuo Latveja cīši daudz paleidz lelajai Ukrainai. Saprūtams, sovūs spāka rūbežūs. Tys ir deļtuo, kab Ukraina nazaudej. Pīteikami daudz mes asam dzierdiejuši draudus nu Krīvejis. Logiski, ir pamats dareit vysu īspiejamū i naīspiejamū, kab Ukraina uzvarātu. Leluokuo daļa pasauļa tū dora. Atbolsta ar īrūčim.”

“Juodora vyss, kab ukraini uzvarātu”

Ukrainys atbolstā fotoviesturnīks eipaši pastreipoj latgalīšu mentalitati. “Latgaļu mentalos eipašeibys – tei ir vierteiba. Kūrzemē brauksi pa ceļu, salyuzs mašyna, tev nivīns naapsastuos i napaleidzēs. A Latgolys laukūs, ka tev ir kaida problema, brauks garum traktorists, jis nūteikti apsastuos i pavaicuos, kai tev paleidzēt, Vot, taidi mes, latgali. Poši asam tryukumā, tok cytim paleidzēt gribim. Par tū, ka jiutom, ka tī ir tei prioritate. Juodora vyss, kab ukraini uzvarātu.”

Taipoš Pličs cīši pastriepoj tū, ka vysod ir svareigi byut par lobu cylvāku i pīsaturēt pi pareizūs principu. Ari itūšaļt jis uzskota, ka nūteicūšais nav tauteibai ci pīdareiba kaidai konfesejai. “Cylvāka svātuokuo miseja viers zemis ir kolpuot cytim cylvākim. Runojūt par krīvim – na jau tauteiba ir svareiga, bet cylvākfaktors. Tys ir svareigi – kurā cylvākā ir jis, kurā nav. A kur cylvākfaktors jamās? Izgleiteibā. A kurā školā vuica, kai kliut par cylvāku? Nivīnā. Vīneigi ir desmit Dīva baušli. Mes dzeivojam eisu breidi. Ka varim atguoduot koč puora nu baušļu i pīsaturēt pi tūs, tod ir cereiba, ka dzeivis golā mes varim palikt par cylvākim.”

Karteņā: duovona Igoram Pličam nu Nižinys gostu, foto Amanda Anusāne, portals lakuga.lv

Jam ir puorlīceiba, ka ari vara Krīvejā ir spiejeiga maineitīs. “Karu regulej politika aba laiceiguo vara. Tān Krīvejā ir kara vara, represivuo vara. Nikas nav myužeigs iz zemis. Taipoš ari vara. Es ceru, ka pi laiceiguos varys īs cyta vara i vyss pasamaineis. Ir spāki, kas ir progresivi i lānom varātu īvest Krīveju taidā breivā demokratejā. Krīveja ir lela, boguota vaļsts, tikai tī nav bejs taida saiminīka. Kod pīsaskoru pi ituo vuorda, maņ vysod atsasauc muns slovonais teicīņs, ka atslāgvuords saiminīks Latvejā ir deficits. Pīmāram, saimē, kod veirs ar sīvu suok streidētīs, kurs taisneiguoks, kuram ir tei taisneiba – taida saime uotri izjuks. Nūslāpums ir tymā, ka vysod pīsakuop gudruokais, a duraks uzajem atbiļdeibu i vyss nūteik. Ari Latvejā tuoli vyss nav bolts i pūkains attīceibā iz cylvāktīseibom, sovstorpejom attīceibom, škeļšonu, škiruošonu. Tuoli nav. Deļtuo vaļstī juobyut saiminīkam. Demokrateja nanūzeimej, ka tei ir vysatļauteiba.”

Vaicojūt Pliča kungam kaids, piec juo dūmom varātu byut tupmuokais kara scenarejs, jis atbiļd: “Ir lela gribiešona, kab pasaulī ir mīrs i cylvākim lobs pruots. Es naasu pīdzeivuojs kara. Es pīdzymu deveni godi piec kara, bet asu izbaudejs tuo sekys. I ukrainim daudzi desmitu godu byus sekys, cikom kas jī tū vysu atjaunuos. Tok jī ir struodeigi, ceņteigi. Kars ukraiņus vēļ stypruok salīdēja. Izškiruoja draugus, nadraugus. Prūtams, Dīva dūtuo zeme jim ir. Nūsvīd gryudu, jis pats aug. Partū jī ir leli gryudu tierguotuoji pasaulī. Juodzeivoj, juostruodoj.”

Igors Pličs aicynoj byut aktivim i izmontuot īspieju atbaļsteit Ukrainu. Itūšaļt Preiļūs, “Pliča sātā”, ir vareiba sajimt teiklus, nu kuru sevkurs var sapeit maskiešonuos teiklus patstuoveigi ci dorbojūtīs iz vītys. Taipoš teik gaideiti zīduojumi kai apgierbs, opovi i cytys nūdereigys lītys, kai ari var zīduot svecis i parafinu īrokumu sveču izgataveišonai, kas car Pliča starpnīceibu teik aizvasti bīdreibai “Tavi Draugi”.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Feb
24
Sai
14:00 Koncertizvadums “Atgriežamies La... @ Latvejis Nacionalais teatris
Koncertizvadums “Atgriežamies La... @ Latvejis Nacionalais teatris
Feb 24 @ 14:00 – 16:00
Latgolys cylvāku spāks i humora dzierksts, kai ari vaira nakai 100 nūspālātys “Latgola.lv” izruodis īdrūsynuojušys autorus taiseit koncertizvadumu “Atgriežamies Latgolā”. Itamā kompanejā ir apsavīnuojuši režisors Valdis Lūriņš, komponists Valdis Zilveris, dzīšmu tekstu autors Jānis Peters,[...]
18:00 Koncertizvadums “Atgriežamies La... @ Latvejis Nacionalais teatris
Koncertizvadums “Atgriežamies La... @ Latvejis Nacionalais teatris
Feb 24 @ 18:00 – 20:00
Latgolys cylvāku spāks i humora dzierksts, kai ari vaira nakai 100 nūspālātys “Latgola.lv” izruodis īdrūsynuojušys autorus taiseit koncertizvadumu “Atgriežamies Latgolā”. Itamā kompanejā ir apsavīnuojuši režisors Valdis Lūriņš, komponists Valdis Zilveris, dzīšmu tekstu autors Jānis Peters,[...]
19:00 Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ Līpuojis koncertzāle "Lielais dzintars"
Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ Līpuojis koncertzāle "Lielais dzintars"
Feb 24 @ 19:00 – 21:00
2024. gods zīmā i pavasarī – nu janvara da apreļa – popularuo šlagermuzykys grupa “Galaktika” dūsīs Latvejis koncerttūrē, kurys laikā tiks prezentāts ari jaunais albums “Mums pieder tik daudz”. Koncerti nūtiks gondreiž vysu Latvejis piļsātu[...]