Vītvuords kai orienters apvydā i kulturviesturiski nūzeimeigs objekts

Vītvuords kai orienters apvydā i kulturviesturiski nūzeimeigs objekts

Roksta autore: Andra Zubko-Melne

Vītu nūsaukumi ir golvonais orienters apvydā, Latgolā tī bīži viņ saisteiti ar personvuordim i dobys elementim, tok mozuok ar sātu nūsaukumim, kas otkon rakstureigi puorejai Latvejis teritorejai.

Vītvuordi mādz byut apbreinojami ilgmyužeigi, ka ir, kas tūs kasdīnā lītoj. Tī sagloboj vītys apzeimiejumu ari tod, kod ainova dobā ir piļneigi puorsamejuse. Kartēs mes varim redzēt oficialūs cīmu nūsaukumus, jaunuokūs laiku kartēs pasaruoda ari oficialī sātu nūsaukumi, kas itūšaļt ir vysom vīnsātom Latgolā, tok kai orienters tys vys vēļ teik izmontuots reši.

Tok ir vēļ vīna, nikur napīfiksāta, vītvuordu daļa, tī ir mozī apvydvuordi aba mikrotoponimi, kas kolpoj kai orienteri konkretā apvydā. Itūs nūsaukumus lītoj vītejī dzeivuotuoji, i tī teik nūdūti nu paaudzis iz paaudzi. Tys ir kulturviesturisks montuojums, kas nikur nav pīfiksāts, tok ir gona nūzeimeigs, kab tū apzynuotu i popularizātu. Vītvuordi ir kai paaudžu atminis zeime, volūdys i viesturis līceiba, kas nav da gola nūvārtāta. Tys ir sovpateigs “zemis i konkretys vītys arhivs”, kas var kolpuot kai volūdys i viesturis līceiba i byut par volūdnīku, viesturnīku i geografu pietejumu objektu.

Latgolys apdzeivuojuma strukturys viesturiskuo situaceja

Nadziešamus pādus Latgolys vītvuordūs i apdzeivuotūs vītu nomenklaturā ir pamatuse tautu staiguošona i nūvoda teritorialuos pīdereibys izmainis.

Intensiva pūļu i leitovīšu ītekme Latgolys dzeivuotuoju ekonomiskajā i kulturys dzeivē vārojama nu 16. g. s., kod Latgolā vaļdeja pūli i leitovīši (1561–1772). Slāvu tauteibys dzeivuotuoju kontingents veidojuos pakuopeniskai nu atsevišku vysaidūs laikūs puorguojušu īceļuotuoju grupu. Boltkrīvi Latgolā suoce apsamest jau nu 14.–15. g. s., puorsvorā gar tierdznīceibys ceļu nu Polockys iz Reigu. Vysleluokais boltkrīvu pīplyudums Latgolys dīnvydu i dīnvydaustrumu daļā suocēs 16. g. s. piec Latgolys pīvīnuošonys Pūlejai. Taišni pūļu laiki beja tī, kas Latgolu vysvaira nūškeire nu puorejuos Latvejis teritorejis, veidojūt viesturiskuos i kulturys atškireibys. Itymā laikā Latgolā īplyuda jauni dzeivuotuoji nu sābru zemu, puorsameja dzeivuotuoju skaits, veiduojuos jaunys apdzeivuotys vītys, gar tierdznīceibys celim suoce veiduotīs i atsateisteit mīsti.

Jau nu 17. g. s. Latgolā sastūpamys dažys krīvu vacticeibnīku īceļuotuoju grupys nu Pleskovys i Novgorodys apgobola. Krīvu īceļuotuoji bāga nu vojuošonu Krīvejā, tī apsamete Latgolys vidīnē lelūs mežu tyvumā, kur īreikuoja leidumu saimisteibys, izcieršūt mežus, īstruoduoja zemi, veidojūt vacticeibnīku sādžys aba kūpīnys ar tim rakstureigū apbyuvi.

1772. godā Pūlejis daleišonys rezultatā Latgolys teritoreja tyka pīvīnuota Krīvejis imperejai, kas ari nūsaceja tū, ka Latgolys laukūs vys vaira nūsastyprynuoja sādžu apdzeivuojuma tips i saimnīkuošonys sistema, leidzeigai kai puorejā Krīvejis imperejā. Migracejis procesi Latgolā eipaši intensivi beja 17.-18. g. s. i 19.-20. g. s mejā.

19. g. s. ūtrajā pusē leidumu saimisteibys izveiduoja īguojieji latvīši (Dīnvydlatgolā parosti nu Zemgalis sieļu apriņku i Zīmeļlatgolā nu Vydzemis apriņku), kuri nu vītejūs latgalīšu atsaškeire ar luteraņu ticeibu i izlūksni. Latgolā beja lātuoka zeme nakai Vydzemē voi Sielejā, partū ite veiduojuos vydzemnīku i sieļu vīnsātu apbyuve. Ka veramēs 1906. gods apdzeivuotūs vītu sarokstus, tod itaidys apdzeivuotys vītys puorsvorā teik sauktys par fermom, eipaši daudz taidu ir taišni Zīmeļlatgolā. Rezultatā Latgolā veiduojuos multinacionala vide, kas ītekmēja ari apdzeivuotūs vītu viesturiskū atteisteibu.

Latgolā 19. g. s. beiguos i 20. g. s. suokuos leidz 1920. gods Agrarajai reformai pastuovēja vysaida tipa apdzeivuotuos vītys. Latgola beja vīneigais nūvods Latvejā, kur nu 17. g. s. leidz 20. g. s. 20. i 30. godim dominēja taids lauku apdzeivuotys vītys tips kai sādža, kurys sauce ari par dzeraunem i solom, vysi itī nūsaukumi apzeimej vīnu i tū pošu apdzeivuojuma veidu.

Puorejā Latvejā dominejūšais apdzeivuojuma tips beja vīnsātys. Sādžu ilguo pastuoviešona Latgolā skaidrojama ar tuos viesturiskū situaceju. Vuocu muižnīku aizsuoktū zemnīku sādžu likvidiešonu Latgolā puortrauce Livonejis kars, kura rezultatā Latgola palyka pīvīnuota Pūlejis-Leitovys vaļstei.

Sādžys beja tradicionalys zemnīku apdzeivuotuos vītys, kas izapaude ar bleivu apbyuvi obejuos sādžys ceļu pusēs aba ūļneicom. Sādžu plānuojums beja atkareigs nu reljefa. Pīmāram, pūrainuos i azaru īskautuos vītuos sādžys beja nalelys, jo tuos tyka izvītuotys nalelajā zemis gobolā, kas beja pīmāruots apbyuvei. Tai ari radīs nūsaukums sola, kas apzeimej nalelū apdzeivuotū zemis gobolu kai solu vītejā apvydā.. Nūsaukums sola eipaši izplateits ir Lubuona azara apleicīnē, kas ir boguota ar pūrim, i Dīnvydlatgolā, kas ir boguota ar azarim. Azaru i upu krostūs parosti beja ryndu sādžys, tok leidzonuos vītuos dominēja īlu sādžys.

Ludzys apriņka Zaļmuižys pogosta Zaļmuižys lauku kūpīnys kartis fragments
Latgolys ryndu sādžys kūpskots Ludzys apriņka Eversmuižys pogosta Degteru sādžā

Vīnsātys Latgolā pasaruodeja 19. g. s. beiguos, kod Vydzemis zemnīki suoce īpierkt zemi, tok masveida izīšona vīnsātuos suocēs 20. g. s. suokuos ar Stolipina agrarū reformu, kurys mierkis beja izveiduot vīnsātys i individualys saimisteibys, kas veicynuotu vydssluoņa izaveiduošonu laukūs. Izīšona vīnsātuos apsastuoja 1. pasauļa kara laikā, tok process turpynuojuos piec Naatkareibys kara Agraruos reformys laikā, tei tyka pabeigta leidz 1937. godam. Attālā zamuok radzama 1927. gods karte (veiduota piec 1916. gods pusinstrumentaluo uzmierejuma), kurā attāluota situaceja, kod daļa sādžu ir izguojušys vīnsātuos, bet daļa vys vēļ dzeivoj bleivā apbyuvē sādžys centrā. Ari muižu i pusmuižu zemu sadaleišona jaunsaimisteibuos, kas nūtyka piec 1920. gods Agraruos reformys, kartē vēļ nav radzama.

Latvejis topografiskuos kartis fragments (1927)

Ka sādžys beja dominejūšais apdzeivuojuma tips Latgolys teritorejā, tod, pietejūt 1. Vyskrīvejis Tautys skaiteišonys datus i Vitebskys gubernis apdzeivuotūs vītu sarokstus, radzams, ka Latgolā vēļ ir bejušys muižys (имение aba владельческая усадьба), pusmuižys aba foļvarkys (фольварок), mīsti (мeстечко, селение), cīmi (сельцо), slobodys (слобода), zastenki (застeнок), viseloki (выселок), krūgi (корчма), mežsorgu sātys (лeсная сторожка), atseviškys vīnsātys (oдноселье, ферма, хутор), patmalis (мельница), dzelzceļnīku sātys aba kašerkys (казарма дорожнoго мастера), ari vosorys rezidencis (дача), privatī eipašumi pi muižu, bazneicu (частное владъние) i tt..
Zastenki i viseloki beja nu sādžys atstotus asūšys vīnsātys, kas naītylpa sādžys kūpīnā. Zastenok (zastenks) ir tipisks Latgolys nomenklaturys vuords, kura burtiskuo nūzeime ir ‘aiz sīnys’. Itei sīna var byut sevkurs dabeigs škierslis, aiz kura atsarūn apdzeivuota vīta, mežs, azars voi kas cyts, kas vīnsātu atdaleja nu apdzeivuotys vītys. Viseloki (viselki) ir apdzeivuota vīta, vīnsāta, kas rodusēs jaunā vītā, tī apsamatūt apleicejūs apdzeivuotūs vītu dzeivuotuojim voi tuolim puorceļuotuojim, i itei vīnsāta atsaroda atstotus nu sādžys.

Mīsti beja izaveiduojuši tierdznīceibys i amatnīceibys centrūs, breivuos Latvejis laikā leluokajim mīstim tyka pīškiertys piļsātys tīseibys, bet puorejim mīstim – cīma statuss.

Suocūtīs agrarajai reformai, atsasuoce sādžu izīšona vīnsātuos i muižu i pusmuižu sadaleišona jaunsaimisteibuos. Ka leluokajā Latvejis daļā primarais geografiskais orienters beja sātys vuords, tod Latgolā, dolūt sādžys vīnsātuos, sātys vuordi tyka dūti reši, vīnsātys puorsvorā tyka numurātys, kai orienters apvydā kolpuoja vīnsātys saiminīka īsauka, nūsadorbuošona voi tāva vuords, kū sadzeivē lītuoja saimisteibys identificiešonai. Pavuordis kai orienters kolpuoja reši, partū ka bīži leluokajai daļai sādžys dzeivuotuoju beja vīnaida pavuorde. Mikrotoponimi kolpuoja kai golvonī orienteri apvydā.

Ludzas apriņka Nautrānu pogosta zemis eipašumu kartis fragments

Sātu vuordi Latgolā puorsvorā beja jaunsaimisteibom, kurys pīškeire 20. g. s. 20.-30. godūs, kai ari nūsaukumi beja atseviškom vīnsātom, foļvarkom, mežsorgu sātom, kas atsaroda nūstuok nu sādžys, kai ari atsevišku viseloku i zastenoku.

Koč i piec sādžu izīšonys iz vīnsātom apdzeivuojuma struktura beja leidzeiga vysā Latvejis teritorejā, Latgolā sādžys nūsaukums vys vēļ palyka kai golvonais orienters apvydā.

Padūmu periodā atseviškuos vīnsātys tyka pīvīnuotys kaidai tyvuokai apdzeivuotai vītai i sādžys, muižys, pusmuižys, zastenoki i tt. pakuopeniskai tyka reducāti par cīmim, bet leluokī centri – par cīmatim. Partū izaveiduoja taida situaceja, ka cīmā varēja byut na mozuok par treis vīnsātos, tok vīnsātu skaits varēja byut ari leluoks par 50.

Volūdys sovpateibys

Latgolys vītvuordu pīroksta pamatprincipi puorsamejuši laika gaitā. Latgola gondreiž treis godu symtus beja nūškierta nu puorejūs Latvejis nūvodu. Latgolys vītvuordi itymā laika periodā raksteiti i pūļu, i krīvu, i latgalīšu rokstu volūdā. Vītvuordi parosti raksteiti atbylstūšai vītejūs dzeivuotuoju lītuotajai formai kai raksteitajūs olūtūs, tai ari kartografiskajūs izdavumūs (ka viņ tykuši pareizi saklauseiti i precizi pīraksteiti). Latgolys vītvuordi vysūs laikūs ir pīlāguoti kaidai volūdai (pūļu, krīvu, latvīšu literarajai volūdai i tt.), kas daudzūs gadīņūs ir puormejs ari pošu vītvuorda byuteibu.

Parostais vītvuordu saglobuošonys veids nazkod beja tūs puormontuojameiba mutvuordūs nu paaudzis paaudzē. Vītvuordu rakstiskūs līceibu latgalīšu volūdā ir moz, zynomā mārā tys saisteits ar analfabetismu, jo skaiteit i raksteitpratieju Latgolā beja saleidzynūšai moz i latgalīšu volūda nabeja īriednīceibā izmontojamuo volūda, partū oficialī vītvuordi vysod ir bejuši pīlāguoti attīceigajai teritorialajai pakļauteibai. Nūvoda teritorialuo pīdereiba ir ītekmiejuse ari vītvuordu pīrokstu, tymūs ir i puorvuocyskuošonys, i puorpūļuošonys, i puorkrīvuošonys tendencis. Naapšaubami ari gondreiž 40 godu ilgušais latiņu burtu drukys aizlīguma laiks Latgolā ir atstuojs sovus pādus Latgolys vītvuordūs. 

1920. gods 9. janvarī Latgolys lauku departaments raksteja Īšklītu ministrejai, ka Latgolā krīvu vaļdeibys laikūs vysom apdzeivuotajom vītom oficiali beja krīvyskī nūsaukumi, bet naoficialī beja latgaliskī nūsaukumi, i iz prīšku byutu lītojami vītejī latgaliskī nūsaukumi. 1921. gods 11. augustā  Reigā tyka pījimti nūsacejumi par latgalīšu izlūksnis lītuošonu, kas nūsaceja, ka vysom vaļsts īstuodem i omota personom juopījem īstuožu i privatpersonu īsnāgumi latgalīšu izlūksnē i Latgolā vaļsts i pošvaļdeibys īstuodem, kai ari omota personom ir tīseibys lītuot latgalīšu izlūksni dorbvedeibā i sarakstē, kai ari sludynuojumūs, izkuortnēs i ttt. Tok administrativūs nūsaukumu i apdzeivuotūs vītu latgaliskūs formu myužs beja eiss, jo jau 1924. godā daudz tyka debatāts par vītvuordu raksteibu Latgolā. Dīvamžāļ atbolstu sajēme volūdnīku komisejis redzīņs, ka apriņku, pogostu i cīmu nūsaukumi Latgolā juoroksta latvīšu literarajā volūdā. Latgolys vītvuordu raksteibys tradiceja tyka puortraukta, i aizasuoce Latgolys geografiskūs nūsaukumu raksteibys pīlāguošona latvīšu literaruos volūdys normom.

Padūmu laikā cīmu nūsaukumi bīži tyka krīvyskuoti, tai Zviergzdova palyka par Zvjorgzdovu, bet Guļāni par Guļino i tt.. Tok vysūs laikūs Ūdeni palyka par Ūdenim, tik puormeja lītys byuteibu, jo viesturiski Ūdeni ir cālušīs nu vuorda ūds, bet piečuok tuo izceļsmi saisteja ar vuordu ūdens. Padūmu periodā nūsaukumu puorveiduošona i tūs oploma intepretaceja beja īrosta līta.

Latgolys vītvuordi ir pieteiti moz, nūzeimeiguokī ir volūdnīka Valda Jura Zepa pietejums i Annys Stafeckys zynuotnyskuos publikacejis. Ari myusu dīnuos Latvejā daudzu apdzeivuotu vītu nūsaukumūs, ignorejūt vītejuo lītuojuma tradicejis i Vaļsts volūdys lykumu, sasagloboj latvīšu literarajā volūdā piļneigi voi dalieji puorcalti apdzeivuotūs vītu nūsaukumi. Nareši pareizs puorcālums latvīšu literarajā volūdā nav atrūnams nivīnā publikacejā (tī ir variants, kas dalieji ir latgaliski, dalieji – latvīšu literarajā volūdā) i tū nalītoj ari vītejī dzeivuotuoji. Tok nūsaukuma vītejuo forma teik lītuota jau vairuokus symtus godu. Korektuok byutu pamest vītejū formu.

Attīceibā iz Latgolys vītvuordu raksteibu kartēs ir daudz naskaidreibu i problemu. Storptautyski atzeitī principi īsoka oficialūs nūsaukumu pīškieršonā baļsteitīs iz vītejūs dzeivuotuoju lītuotajom nūsaukumu formom. Ari Latvejis lykumdūšona nav pretrunā ar tū, tok Latgolā daudzu cīmu oficialajūs nūsaukumūs ir klaidys. Kai dokumentu puorvaļdeibā, tai kartografejā juojem vārā oficiali apstyprynuotais nūsaukums, partū bīži rūnās vaicuojums – deļkuo sābru pošvaļdeibuos ir tik atškireigi cīmu nūsaukumi. Vīna pošvaļdeiba ir apstyprynuojuse latgaliskuos cīmu pīroksta formys, cyta – literarizātūs cīmu nūsaukumus. Kartēs vajadzātu raksteit pareizus nūsaukumus, tok kas ir pareizs vietvārds? Īriednim vys jau pareizs ruodīs sevkurs nūsaukums, kuru apstyprynuojuse vītejuo pošvaļdeiba, tok storptautyski atzeitī principi īsoka oficialūs nūsaukumu pīškieršonā baļsteitīs iz vītejūs dzeivuotuoju lītuotajim nūsaukumim.

1999. godā pījimtuo Vaļsts volūdys lykuma 3. pantā varim skaiteit, ka vaļsts nūdrūsynoj latgalīšu rokstu volūdys kai viesturiska latvīšu volūdys paveida saglobuošonu, aizsardzeibu i atteisteibu. Tys atsatīc ari iz vītvuordim. Jau 1993. gods 29. martā Ministru Padūmis Vītvuordu komisejis Latgolys apakškomiseja lem: “Latgolys vītvuordūs ari oficialā lītuojumā vuorda calmu (prīdiekli, sakni, pīdiekli) atstuot namaineitu, pīlāgojūt latvīšu literaruos volūdys sistemai viņ vuorda golūtni, t. i., saglobuot toponimu īspiejami tyvu tautys vītejai izrunai, kai tys teik dareits, pīmāram, ar vītvuordim Rancāni, Meikšāni (na Rencēni, Mīkšēni), Strodi (na Stradi), Aišpūri (na Aizpurvji).” Tys nūzeimej, ka latgaliskī nūsaukumi nav juopuorceļ latvīšu literaruos volūdys skaņu sastuovā (kas bīži nimoz nav īspiejams voi nav pīļaunams naskaidruos vuorda etimologejis deļ), tok tī ir juopīlāgoj latvīšu literaruos volūdys gramatiskajai sistemai.

Itūšaļt, pietejūt Latgolys cīmu i vīnsātu nūsaukums, redzim cīši dažaidys pīejis itam vaicuojumam. Oficialūs dokumentūs, kai ari literaturā i kartēs atrūnamajūs Latgolys cīmu nūsaukumūs nareši saīt redzēt vysaida rakstura naprecizitatis, kuruos rodušuos laika gaitā. Vēļ leluoku naskaidreibu roda cīmu nūsaukumu atškireiba, ka vīns i tys pats cīms sadaleits div pošvaļdeibuos i kotra pīškeiruse tam atškireigu nūsaukumu.

Situaceju sarežgej ari div latgalīšu volūdys ortografejis tradicejis. Pīmāram, cīmu nūsaukumūs redzim atškireibu divskaņa “ie” pīrokstā, piec t.s. Pītera Stroda ortografejis itū divskani roksta ar vīnu burtu ē, tok saskaņā ar myusu dīnu pareizraksteibys nūsacejumim, tys rokstoms atbylstūši izrunai ar “ie”. Leidz ar tū rūnās atškireibys leidzeigu cīmu nūsaukumūs, pīmāram, Ludzys nūvoda Mērdzinis pogostā ir cīms Diervanīši, bet Rēzeknis nūvoda Gaigalovys pogostā ir cīms Dērvaniene. Obeji vītvuordi ir nu vuorda “dierva”, kas viesturiski nūzeimej “lauks”. Leidzeigi ir ar identiskim nūsaukumim, pīmāram, Preiļu nūvodā cīms Zviergža Varaža administrativi teritorialūs reformu rezultatā ir sadaleits Seiļukolna i Stabuļnīku pogostā. Seiļukolna pogosta apstyprynuotais nūsaukums ir Zviergža Varaža, bet Stabuļnīku pogostā – Zvērgža Varaža.

Itī pīmāri ruoda, ka myusu dīnu latgalīšu ortografeja ir draudzeiguoka vītvuordim, jo volūdys nazynuotuojs puorskaita vītvuordu pareizajā formā. Itaidu pīmāru Latgolā ir daudz – Bērži, Bēšoni, Dzērkaļi, Jēči, Tēviņi i tt.. Itī nūsaukumi byutu juoskaita kai Bierži, Biešoni, Dzierkali, Jieči, Tieveni, tok puorsvorā tūs skaita ar patskani “ē”, na divskani “ie”.

Mikrotoponimi

Svareiga nūzeime ir mikrotoponimim. Itūšaļt ir pādejais laiks tūs apkūpuot, tok tys ir juodora vītejuos teritorejis puorzynuotuojam kotrā pogostā. Tei ir svareiga myusu kulturviesturiskuo vierteiba, kas pa mozam pagaist, jo lauku teritorejos palīk naapdzeivuotys i sasamazynoj vītejūs orienteru lītuošona kasdīnā.

Kab latgalīšu volūda byutu dzeiva, tamā ir juorunoj kasdīnā i tai ir juobyut ari publiski radzamai. Partū apsveicama ir Rēzeknis nūvoda Nautrānu pogosta iniciativa, ka pogosta centrā Rogovkā ir juobyut kartei latgalīšu volūdā.

Apstuokļu sakriteiba ir tei, ka maņ kai vītvuordu pietneicai beja kruojumā Nautrānu pusis vītvuordi, tok, struodojūt pi ituo projekta, tyka savuokti i apkūpuoti vēļ ap 300 vītvuordu (mikrotoponimu), kū varēja attāluot kartē.

Itūšaļt Rogovkys centrā var apsavērt Nautrānu pogosta karti, kurā apkūpuots vaira par 920 vītvuordu (tymā skaitā 800 mikrotoponimu) Nautrānu izlūksnē.

Byutu labi, ka itaids vītvuordu apkūpuojums toptu ari kaidā cytā pogostā. Kotrys vītvuords, lai cik tys lels voi seiks ir byutiska myusu viesturis sastuovdaļa, sorguosim, lītuosim i atstuosim tūs paaudzem iz prīšku.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
29
Tre
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
May 29 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
19:00 Grupys “Saucējas” koncerts i daņ... @ Reiga
Grupys “Saucējas” koncerts i daņ... @ Reiga
May 29 @ 19:00 – 21:00
Latvejis Kulturys akademejis tradicionaluos dzīduošonys grupa “Saucējas” trešdiņ, 29. majā, 19.00 aicynoj is koncertu Āgenskolā Pāvula Jurjāna muzykys školys estradē, Bolūžu īlā 24. 
May
30
Cat
13:00 Daugovpiļs piļsātys svātki @ Daugovpiļs
Daugovpiļs piļsātys svātki @ Daugovpiļs
May 30 @ 13:00 – Jun 2 @ 19:00
Nu 31. maja da 2. juņa Daugovpiļs piļsāta svieteis sovu 749. dzimšonys dīnu, aicynojūt daugovpilīšus i gostus iz kūpeigom svineibom – piļsātys svātkim „Mana pils – Daugavpils!”. Treis dīnu garumā byus vareiba baudeit vysaidys koncertprogramys,[...]