Ir forši izdareit kū sabīdreibys lobā, primari nadūmojūt par sevi. Saruna ar Stopify radeituoju Māri Upenieku

Ir forši izdareit kū sabīdreibys lobā, primari nadūmojūt par sevi. Saruna ar Stopify radeituoju Māri Upenieku

Roksta autore: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Rodūšums, entuziasms i pošiniciativa – tī ir treis vuordi, kai piec sarunys varu nūraksturuot Māri Upenieku. Jis ir naatkareigi struoduojūšs reklamys rodūšais direktors, kura saknis mekliejamys Preiļūs. Pārņ tyka realizāts Māra izdūmuots projekts Stopify, kas ir unikals i nūpītnys davums Ukrainys bruņuotūs spāku atbolstam. Kai jis pats soka: “Tei ir loba sajiuta, ka asam īdavušs sovu davumu i naasam siediejušs, rūkys kliepī salykuši”. 

Informacejai: Pārnejuo gods novembra suokumā dorbu suoce Stopify – unikala zīduojumu straumiešonys platforma, kurū radejs Māris kūpā ar dūmubīdrim Mārci Mikelsonu-Germu i Miku Mikelsonu, sasadorbojūt ar Ziedot.lv i Ukrainys viestnīceibu Latvejā. Tys ir straumiešonys serviss, kur ar nalelim, tok regularim kotra mieneša zīduojumim abonementa formatā sevkurs var paleidzēt nūdrūsynuot Ukrainys armejis akutys napīcīšameibys, kab dreižuok izbeigtu karu.

Karteņā: zīduojumu straumiešonys platformys logo

Ceļš reklamys pasaulī

Māris īt nu Preiļu. Latgalīšu volūdu jis zyna, tok pastreipoj, ka volūda nav bejuse juo saimē, tok vaira dzierdāta apleik. “Kasdīnā varu parunuot latgaliski, tok nav tai, kas es tū dareitu cīši organiski. Maņ ir nūsaceita latgalīšu volūdys pīredze, jo saimē nav bejs tai, ka cīši runuotu. Dreižuok tys ir vaira koč kur dzierdāts.” Māris izstuosta par sovim školys godim Jāņa Eglīša Preiļu Vaļsts gimnazejā, kas beja laiks, kod jis suoce apsazynuot sovus talantus i sferu, ar kū grybātu saisteit dzeivi.

Karteņā: Māris, personeigais arhivs

“Es jau agrā vacumā saprotu, ka maņ pateik komunikaceja i tuos jūmys. Tod es vēļ nazynuoju vyspuor definicejis, kas ir reklama, PR. Digitalūs komunikaceju vyspuor vēļ nabeja. Vydsškolā beja biznesa vuiceiba. Klasē beja ziņuojumu dieļs, kur laiku pa laikam beja dalykti vysaidi konkursi. Vīnu dīnu īraudzeju, ka organizaceja Junior Achievement, kas vys vēļ atbolsta vysaidys jaunīšu aktivitatis, beja izsludynuojuse reklamys ideju konkursu vysaidim uzjāmumim. Es izavielieju SEB banku, kas tūlaik vēļ saucēs par Unibanku. Tikū beja atkluota jūs internetbanka, deļtuo beja juosataisa reklama juos pīteikšonai Latvejā. Tymā laikā maņ nabeja ni datora, ni eipašu prasmu, kab sataiseitu foršu i sarežgeitu vizuali. Dūmuoju, dūmuoju, i vīnā šaļtī man sasaslēdze ideja! Nazkur tyku pi datora, iz Word dokumenta A4 lopys izmātuoju vysaidus burtus nasakareigā seceibā, tok puors burti beja izcalti nadaudz gaišuoki i tī beja sauklis “Nost ar haosu!”. Tymā vysā haosā varēja atrast tūs treis vuordus. Tagad tei ideja redzīs tik sprosta, koč gon ik pa šaļtei ari socialajūs teiklūs radzu tūs haosa burtus ar dūmu – kurū pyrmū vuordu īraudzeisi, taids byus tovs 2022. gods, apmāram. Tod es pots beju aizadūmuojs da tai idejai. Puorsteidzūšā kuortā maņ īdeva 1. vītu. Maņ beja sajiuta – kai? Kai tys vyspuor īspiejams? Tu vari dūmuot jūceigys lītys, bet tev par tū moksoj naudu. Tys ir cīši lobs najaušeibu stuosts, kai var saprast, kas tev interesej. Juopībiļst, ka nuokušajā godā otkon beja tys konkurss. Tod manī beja cīši lela puorlīceiba, ka niu asu reklamys dižgars. Datorā salyku biļdis i dūmuoju – nu tik byus! Tok beiguos vyspuor nikuo nadabuoju. Tys beja taids vierteigs aplauzīņs, ka navajag sasadūmuot. Tys, ka tu tī dūmoj, ka esi dižgars vēļ nanūzeimej, ka tu taids eistyn esi,” vydsškolys laikus pīmiņ Māris.

Kab izasystu, ir juoīsadreikst

Tymā laikā Latvejā nabeja daudz školu, kuruos varātu vuiceitīs reklamu. Māris īsastuoja Reigys Amatnīceibys vydsškolā, kur izavuiceja reklamu divarpus godu laikā. Profesejā vīna nu svareiguokūs lītu ir prakse. Pabeidzūt školu, Māris jau skaidri zynuoja, kur gryb īt struoduot. Tys beja tūlaik Latvejā cīši atpazeistamuo i skandalozuo Ērika Stendzenieka uzjāmums “Zoom!” (tagad jis saucās MOOZ! – M.P.). Ar pyrmū reizi Mārim nasaguoja tikt, tok tys nabeja īmeslis nūlaist rūkys. Māris raudzeja vēļ i beja uzstuojeiguoks.

“Ēriks Stendzenīks reklamys vidē beja cīši pamonams. Pyrmajā godā maņ nabeja eisti kū paruodeit, tok nuokušajā godā es jau beju drupeit gudruoks, sataisejs vysaidys idejis. Tī beja kuriozs, ka es stuovu pi juo biroja durovu ar sovu dorbu mapeiti i navaru sasajimt īt īškā. Pieški durovys izspruogst, pa tom izskrīņ slovonais Stendzenieka kungs i es jam iz reizis pakaļ: “Stop, stop, klau, maņ koč kas jums juopasoka!” A jis: “Paga, paga, maņ iz tualeti vajag!” Cikom jis tī izdareja sovys lītys, es stuovieju i gaideju, tod iz palūdzis paruodeju jam sovus dorbus. I jis pasceja, ka nui, koč kas tī ir. Tai es puors mienešus pabeju praksē i tyku struoduoj reklamys agenturā. Izdūmoju, kai izavērs lītys, raksteju, fiļmieju, fotografieju, veiduoju reklamys i komunicieju,” par pyrmajom dorba gaitom stuosta veirīts.

Sasagataveja pandemejai pyrma pandemejis

Piec puors nūstruoduotu godu reklamys agenturā, Māris kūpā ar puors dūmubīdrim nūsprīde struoduot pošu spākim, izveidojūt mozu agenturu vuordā “Young & Hungry” – taišni taidi, kai jaunī reklamys cansūni tūlaik beja. Darbeiba guoja cīši labi, beja vysaidys bolvys, tok nabeja izaugsmis. “Piec laika mes saprotom, ka vaira nav tuo pyrmatnejuo myrdzuma acīs. Vīns aizbrauce iz mežu dzeivuot, vīns iz Berlini, es palyku dūmuot, kū dareit tuoļuok. Saprotu, ka var tok struoduot ari naatkareigi. Saguoja tai, ka es sasagataveju pandemejai vēļ pyrma pandemejis. Maņ jau beja sātys birojs, deļtuo maņ nabeja tuo šoka, ka niu nu biroja i socialuos dzeivis juopuorīt iz struoduošonu sātā. Vys vēļ taidā formatā turpynoju dorbuotīs.”

Ari hobiji teik puorvārsti komunikacejā

Māris skaita, ka juo izteiktuokais hobejs ir ceļuošona, koč i pādejā laikā tam atvielej mozuok laika. Jam cīši pateik apmeklēt tuos vaļsts, kas ir drupeit nūstyn nu īrostūs turisma maršrutu. Kai pats soka – nastandarta golamierki. “Asūt tī, maņ vysod pateik koč kū pafotografēt. Sovpus, atsagrīžūt Latvejā, maņ vyspuor nav impulsu jimt fotoaparatu rūkuos i giut muokslu. Asu taids svātdīnis fotografs. Maņ sasakruoja biļdis nu ceļuojumu i es padūmuoju, ka varbyut ir vārts pasadaleit ari ar cytim. Tod es sataiseju ceļuojumu blogu katurir.lv. Izdūmuoju ka varātu atteisteit blogu, līkūt vacūs stuostus. Tī ceļuojumi beja kaidus sešus godus paguotnē. Tai es pamozam ceļuoju i pīpiļdeju ari vacūs stuostus, rokstūt. Tei lopa pandemejis laikā beja naaktiva, partū ka nabeja jaunu ceļuojumu i vysi vacī stuosti beja pīraksteiti. Niu, februarī, saguoja aizbraukt iz Sauda Arabeju, kas beja koč kas jauns i aizsuoce procesus itymā hobejā.” 

Braucīņs konvojā iz Ļvivu

Pārnejuo gods vosorā ceļuošonys entuziasts devēs ari iz Ukrainu kūpā ar organizacejis Forpost.fund reikuotu konvoja braucīni. Saguoja pabyut Ļvivā, kas ir cīši tuoli nu frontis zonys. “Tys braucīņs maņ beja kontekstā ar tū, ka es tod vysu laiku dūmuoju par tū, kai mes varātu paleidzēt Ukrainai. Ruodejuos, ka logiski i vierteigi byutu pasavērt praksē, kai paleidz cyti. Beja tei pīredze pabraukt, pasavērt, pagulēt mašynā stuņdi i saprast, ka eistyneibā tys ir smogs pasuokums. Prūtams, na tik smogs, kai tys ir frontē. Konvojā beja ari daži taidi cylvāki, kas brauc jau dasmytū nedeļgolu. Munā izpratnē tys ir vīnkuorši apbreinojami! Cylvāki ir gotovi zīduot laiku, mugorys veseleibu, siežūt krāslā vairuokys stuņdis. Vysu cīnu.”

Karteņā: Māris konvoja braucīnī iz Ļvivu, personeigais arhivs

Ļvivys apmekliejums tūreiz drupeit puorsteidze Māri. Piļsātā beja vysaidi smiļšu maisi i prettanku eži, tok tymā vokorā tei beja pylna dzeiveibys. “Ruodejuos, ka vyspuor nikaids kars nanūteik. Tok tys vēļ beja pyrma tuo, kai suocēs elektreibys apguodis sistemys problemys i ari gaisa uzliduojumu piečuok beja vaira. Dūmoju, ka tys nūskaņuojums vāluok vaira nabeja taids cīši prīceigs,” tai Māris.  

Paturpynūt temu, ka dzeive Ukrainā nastuov iz vītys, Māris dasoka, ka dīzgon daudz sekoj vysaidim Ukrainys rodūšūs industreju i reklamys agenturu cylvākim Instagram, kuri vys tik atainoj tū, ka dzeive turpynojās. “Prūtams, Instagram kvadrateņā tu jau nalic vysu sovu dzievi, kasdīnu i sajiutys. Cylvāki tok gryb dzeivuot normalu dzeivi, pat ja tev viersā sevkurā šaļtī var izliduot drons. Cylvāki pīrūn pi tuos sajiutys. Kijivā cylvāki taisa pasuokumus, nūteik kulturys dzeive. Navar jau vysu laiku dzeivuot bailēs i tik vērtīs dabasūs. Maņ tagad Reigā dzeivoj vīns draugs nu Ukrainys, kurs ir sacejs, ka tei sirenys trauksme ir dīzgon napateikama, tok ari pi tuos var darast.”

Darbeiba kara suokumā

Ideja par Stopify platformu pasaruodeja junī, tok da tuo Māris ceņtēs dareit vysa kuo cyta Ukrainys atbolstam. Jis vys vēļ pīmiņ kara pyrmū dīnu i puordūmys: “Tu pasamūsti ar napateikamu sajiutu. Kai svyna garša mutē, kod saprūti, ka vyss ir nūpītnai. Cīši napateikamai, kod vyspuor nasaprūti, kai reikuotīs. Tymā laikā pat naanalizieju, kū tys nūzeimej mums, kas tagad byus. Tok tei ir drausmeiga sajiuta, kod redzi, kai dzeivūkļu sātā spruogst lādeni. 

Tamā dīnā maņ iz reizis beja dzynuļs – bāc, kū es varu izdareit? Koč kas ir juodora, kab dabyutu tū sajiutu, ka tu vysmoz koč kū dori lītys lobā, na jau siedi i verīs viests. Tod puors minutuos sataiseju jpg failus vajadzeigajūs formatūs, augšpuse zyla, apakšpuse dzaltona i aizsyuteju vysim sovim kontaktim digitalūs operatoru kompanejuos. Drūsai izmontojit, atbolstit Ukraini, esit pret itū vysu! Beja puorsteigums, ka piec puors stuņžu vysi īlyka tūs failus sovuos reklamu rotacejuos vysā Reigā. It kai jau ideja taida primitiva i vīnkuorša. Vāluok, prūtams, pasaruodeja šmukuoki video faili ar pleivojūšim karūgim. Maņ jau ruodejuos, ka tī navajag nikuo sarežgeit i pīdūmuot, partū ka tei viests ir vīna – mes asam par Ukrainu.”

Karteņā: Ukrainys karūgs Reigā, personeigais arhivs

Jau kara suokumā Facebook platformā izaveiduoja rodūšūs industreju cylvāku grupa, kurys mierkis beja rast nastandarta idejis atbolsta eistynuošonai Ukrainai. Cylvāki dalejuos ir vysaidom idejom, vīna nu tūs beja apzeimeit ar pretuošonuos sauklim tūs preču vagonus, kas brauc iz Krīveju, tok dreiži viņ tei ideja apsastuoja pi bažu, ka kaids tīpat iz rūbeža varātu jimt i aizkruosuot uzrokstus. Māris pīzeist, ka ideju grupā bejs cīši daudz, tok napīmiņ nivīnu taidu, kas eistyn byutu realizāta. Paraleli ideju mātuošonai grupā, Māris dūmuoja pots sovys idejis, tok tys process nabejs vīglys, jo ideju bejs daudz, tok nivīna nasaruodeja tei eistuo. “Beja dūma par taidu vizuali, kas atguodynuotu internetveikalu, kur varātu nūpierkt vysaidys lītys, pīmāram, prasu i trauku komplektus, bet byuteibā tūs nūpierc na jau sev, a Ukrainys bieglim, kas īsaroduši Latvejā. Tei ideja, tagad pat atguodojūt, it kai nabeja nimoz tik i naloba. Tok tod, izviertejūt resursus, nasaruodeja taids – nui, dorom! Siedieju, dūmuoju, raksteju idejis. Dūmys mani mīrā nalyka.”

Kai tod tyka pi Stopify?

Māris ar lelu entuziasmu izstuosta dūmu kēdeiti, kai roduos ideja par straumiešonys servisu. “Kaids ir mierkis, lai kars izabeigtu i kas tū var izdareit? Mīra plakateni ar bolūžim i saulispučem ir forši, tok tī eisti napaleidz. Realitatē vajag kaidu praktiskuoku paleidzeibu. 

Kas itū karu var izbeigt? – Vys jau, ka Ukrainys armeja;

Kas var paleidzēt Ukrainys armejai? –  Attīceigi tehniskys lītys: droni, mašynys;

Kai itūs dronus ci mašynys var nūpierkt? – Attīceigi vajag naudu;

Kai itū naudu var dabuot? – Tī ir zīduojumi.”

Kod ideja beja skaidra, tod tik palyka dūmuot ap tū, kai aktivizēt itūs zīduojumus. “Vierūs pats piec seve i apleicejūs. Pazīdoj vīnu, div, treis reizis i tod dūmoj – a cik reižu vyspuor ir juozīdoj? Cik daudz vajag, cik ir labi? Kotru mienesi pa 100 eiro ir tai kai drupeit par daudz. Tod es jutu, ka tys suokūtnejais entuziasms suoc nūrimt zīduošonā. Izdūmuoju – a kai byutu, ka tū vysu sataiseitu kai straumiešonys servisu, abonejūt paleidzeibu Ukrainys armejai? Te ir tei foršuo leidzeiba, ka mes asam daroduši abonēt kotru mienesi vysaidys pakolpuojumus. Ari tei summa redzīs paceļama, tys nav kai bubuļs. 6-8 eiro pi myusu dīnu cenu vaira nav nikas puordabysks. Vyss sasalyka vīnā logiskā rysynuojumā. Suokumā ari raksteju nūsaukuma idejis, pīmāram, Freedomify. Tok vīnā šaļtī sasaslēdze – tys tok ir Stopify! Logiski – straumej sovu zīduojumu Ukrainys armejai, kab dreižuok paleidzātu izbeigt karu.

Karteņā: Stopify aplikaceja

Ideju īlyku sovūs socialajūs teiklūs, kab eksperimentali redzātu, kū par tū soka auditoreja. Ka jusšu, ka ir interese i atbolsts tam, tod dareisim. Interese beja puorsteidzūši lela! Tī beja symtim reakceju i daleišonūs, 160 komentari ar īsacejumim, kū i kai lobuok dareit. Daži beja eistyn vierteigi, kurus ari jēmem vārā, pīmāram, dažaidu leimiņu zīduojumu summys. Pyrmuo, ūtruo i trešuo piec izvielis. Uzrunuoju draugus, kas struodoj digitalajā sferā. Jī soka – super, dorom! Tod mes vairuokus mienešus tū vysu darejom iz prīšku.

Suokumā ruodejuos, ka tys ir juodora car Ukrainys banku pa tīšu, partū ka bankai beja specials armejis konts, kur īplyust vysa nauda. Izaruodeja, ka tei komunikaceja ar banku eisti nasavad. Paguoja pusūtrys mieness, kai sajēmem atbiļdis e–postu, ka jī pa taisnū ar taidom iniciativom nanūsadorboj, lobuok lai sasaslādzom ar kaidu asūšu iniciativu. Mes saprotom, ka mums vys tik vajag startēt naatkareigi, kab Stopify ir skaidrys i saprūtams sūlejums. Beiguos mes sasalēdzem ar ziedot.lv i Ukrainys viestnīceibu Latvejā. Kai novembrī palaidem projektu, tai i turpynojam dorbuotīs. Ziedot.lv sajam leidzeklus – jī ir profesionali zīduojumu apgiušonā i leidzekļu menedžiešonā, tok Ukrainys viestnīceiba uztur kontaktus ar Ukrainys pusi i soka, kurai nūdaļai kaidys lītys ir vajadzeigys. Tod jī kūpā sasastruodoj, lai tū vysu sagataveitu. Taipoš mes paleidzam tū vysu nūkomunicēt,” par straumiešonys servisu stuosta tuo izgudruotuojs.

Karteņā: nu kairuos Māris Upenieks, ziedot.lv vadeituoja Rūta Dimanta i bejušais Ukrainys viestnīks Latvejā Oleksandrs Miščenko, personeigais arhivs

Sajiutys piec padareituo

Itūšaļt Stopify ir gondreiž septenis tyukstūšys abonātuoju nu 47 vaļstu. Ar zīduojumu abonātuoju atbolstu Ukrainys armejai ir pīguoduoti speciali militari puorveiduoti kvadracikli, pikapi, droni, termovizori, nakts radzameibys monokli, energejis stacejis, generatori, taktiskuos aizsorgbrillis, syltī guļammaisi, zīmys cimdi i daudzys cytys cīši vajadzeigys lītys. Māris ar komandu i partnerim i padarejuši lelu dorbu, tok labdareibys sfera nav tei, par kū byutu cīši juosaprīcoj i juosyt sev pa placu.

Karteņā: Stopify zīduojumi, personeigais arhivs

“Prūtams, tys ir pateikamai, tok itys nav gadīņs par tū, kod juobļaun –  mes malači, mes izdarejom! Tys ir dorbs, kas nūteik iz prīšku. Tei ir loba sajiuta, ka asam kaidu sovu davumu īdavušs i naasam siediejušs rūkys kliepī salykuši. Tys ir tys leluokais gondarejums. Nu ūtrys pusis, var ari dūmuot, ka mes varbyut byutu vaira salasejuši, vaira paleidziejuši. Ari vairuoki cylvāki ir sacejuši, ka, lai vai cik forša byutu tei ideja, taipat tys ideju puorsuotynuojums ir tik lels, ka tei ideja naaizguoja tik tuoli, cik varātu. Ka mes byutu nūreagiejuši pošā kara suokumā, dūmoju, cylvākim byutu leluoka interese, jo niu ruodīs, ka jī ir nūguruši nu tuo vysa. Iniciativu ir cīši daudz, i mes konkurejam ar daudzim. Mierkis mums vysim ir vīns – paleidzēt Ukrainai!”

Idejis autors ari pīzeist, ka projekts ir prasejs gona daudz laika, taipoš ari breivuo laika. Itys dorbs nav par prīcom i salutim, kai ari vyss teik dareits tik i vīneigi breivpruoteigai – nikas par tū atpakaļ nateik sajimts.

Pošiniciativa, par kū namoksoj

Vaicojūt Mārim, kai jis atrūn entuziasmu dareit lītys breivpruoteigi, jis stuosta, ka ir saprats, ka vysleluokais entuziasms rūnās taišni globaluos nanūteiksmis laikā, kod ir namīrs, tok kotrys var koč kai paleidzēt. Kai tikpat byutiska juo privatuo inciativa beja pandemejis laikā par vīrusa apkaruošonu i vakcinaceju. Māris sataiseja reklamys plakatus Reigys īluos ar ospruoteigim sauklim, kas mudynoja cylvākus kai palikt sātā, tai aizīt piec vakcinys.

“Pieški mistisks viruss, i tu nikuo nasaprūti. Namīrs ir. Losi tuos viestis – Austrejā saslymuši, Pūlejā i pat jau Latvejā! Tod vaira pat iz veikalu nasagryb īt, ka nu kaids saslymušais tev izkuoseis viersā i kas nu tī tuoļuok byus. Pandemejis laikā cylvākim jau patyka cīši diskutēt par tū, kas ir pareizi, kas nav. Maņ gribīs izdareit kū naviņ, kab vysmoz radeitu sajiutu, ka es koč kū doru lītys lobā. Sataisūt itūs plakatus, tai drupeit sevi nūmīrynuoju, ka byus, kai byus, tok vysmoz asu izdarejs koč kū nu seve. Profesionali, prūtams, ari ir tei interese – saīs voi nasaīs? Tūreiz tys beja teiri labi aizguojs socialajūs teiklūs.”

Karteņā: vakcinu iniciativa, personeigais arhivs.

Lobuok dareit, nakai zeileit

Māris skaita, ka ir cīši svareigi dareit, atstojūt pozitivu nūspīdumu itymā pasaulī. Itūšaļ tys ir vēļ svareiguok, partū ka ir juodora vyss īspiejamais, kab atbaļsteitu Ukrainu i naļautu jai zaudēt napruoteigajam agresoram. “Kotram ir sovys tīseibys zīduot voi nazīduot, tys juolem pošam. Ir forši, ka cylvāki zīdoj sovu īspieju rūbežūs. Nivīns jau naprosa atdūt vysus leidzeklus. Zīduošonys ziņā mums nareši teik pludynuots narativs nu Ukrainys nadraugu pusis – siedit, nūsadorbojit ar sovom lītom i nasajaucit Ukrainys konfliktā, jo tys tok jius naskar. Bet realejuos verūtīs, tys vyss ir kai vēļ saisteits. Ka mes ļaunam Ukrainai nūdareit puori, tys agri voi vālu skars ari myus. Partū nadreikst Ukrainai ļaut zaudēt. Ka var tagad dareit koč kū lītys lobā, tod lobuok dareit, na zeileit, kai byus, ka byus. Cytreiz ir forši izdareit kū sabīdreibys lobā, primari nadūmojūt par sevi. Ari iz prīšku ceru, ka maņ byus tei iniciativa i gribiešona dareit cytys lītys, na tik Ukrainys sakarā. Nav jau tai, ka tys praseitu 90% muna laika. Izdori, izdūmoj, realizej i tys jau tuoļuok dzeivuos sovu dzeivi.”

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
25
Cat
11:00 Festivals “Steigys” @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
Festivals “Steigys” @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
Apr 25 @ 11:00 – 17:00
Festivals "Steigys" @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Apr 25 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
19:00 Koncerts “Celīs, bruoļ!” @ VEF Kulturys piļs
Koncerts “Celīs, bruoļ!” @ VEF Kulturys piļs
Apr 25 @ 19:00 – 21:00
Koncertā pīsadola kai jau populari i labi pazeistami, tai i pavysam jauni, dažaidus muzykys stilus puorstuovūši muokslinīki: Juoņs Aišpurs (THE SOUND POETS), Arņs Slobožaņins (DABASU DUROVYS), Guntis Rasims i Jurs Vucāns (BEZ PVN), Jurs Ostrovskis[...]