Zam kaida karūga Dzīšmu i deju svātku guojīnī īs kolektivi nu viesturiskūs Latgolys teritoreju?

Zam kaida karūga Dzīšmu i deju svātku guojīnī īs kolektivi nu viesturiskūs Latgolys teritoreju?

Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Nu 30. juņa da 9. juļa Latvejis golvyspiļsātu īskandynuos Dzīšmu i deju svātki, kuri itūgod svietej 150 godu jubileju. Jau nu goda suoku vysuos Latvejis moluos dzīšmu i deju kolektivūs nūteikt cīšyn aktiva gataveišonuos kai pošym svātkim, tai i tradicionalajam svātku guojīņam. Vystik itūgod paraleli vysim gataveišonuos dorbim nūteik ari diskusejis par kulturviesturiskūs nūvodu teritorejom i atsevišku pogostu pīdereibu tom, kaida niu nūsaceita Latvīšu viesturiskūs zemu lykumā.

Koč i Latvīšu viesturiskūs zemu lykums ir pījimts jau 2021. godā, tys vystik ir sova veida jaunums, kurs raisa vaicuojumus, iz kurūs atbiļdis na vysod var atrast. Taišni deļtuo rokstā raudzeisim vēļreiz paskaidruot, kas tod ir Viesturiskūs zemu lykums i parkū atseviškuos Latgolys vītuos partū nareši ir gona daudz diskuseju.

Kas ir Latvīšu viesturiskūs zemu lykums

Teritorialuo pīdareiba i sovu sakņu apsazynuošona sevkuram cylvākam ir pateibys pamats. Mes varim augt, byut stypri i varoni tik tod, kod apsazynojam, izprūtam i cīnejom sovys saknis. Latvejis Republika ir izveiduota, apvīnojūt viesturiskuos zemis – Vydzemi, Latgolu, Kūrzemi, Zemgali i Sieleju. Kab nūstyprynuotu i pylnveiduotu vaļsts dzeivuotuoju kūpeiguos identitatis izpratni, 2021. godā Saeimā tyka pījimts Latvīšu viesturiskūs zemu lykums, pylnā apjūmā ar lykumu vari īpasazeit ITE.

Pījimtuo lykuma pamatmierkis ir styprynuot dzeivuotuoju kūpeiguos identitatis sajiutu kulturtelpu saglobuošonai i ilgtspiejeigai atteisteibai. Kai viestej lykums, Ministru kabinets apstyprynoj Latvīšu viesturiskūs zemu i kulturtelpu atteisteibys planu, kab saskaņuotu vaļsts i pošvaļdeibu eistynuotūs pasuokumus i mierktīceigai izmontuotu daejamūs vaļsts i pošvaļdeibys resursus. Lykumā ari saceits, ka da 2022. gods 1. juņa byutu juoapstyprynoj atteisteibys plans. Vystik niu, gondreiž godu piec nūlyktuo plana aptyprynuošonys datuma, tys vys vēļ atsarūn saskaņuošonā. Viesturiskūs zemu plana eistynuošonai finansiejums kasgadeji byutu juoizdola Vaļsts budžetā, vystik 2023. godā naudys leidzekli teik daškierti viņ ceļa zeimu pastateišonai lībīšu i latgalīšu volūduos.

Teritorejis, kas iz lykuma pamata atsarūn Latgolā

Saskaņā ar lykumu, vaļsts eistynoj saskaņuotu i pastuoveigu politiku i atbolsta pasuokumus latvīšu viesturiskūs zemu identitatis i kulturtelpu saglobuošonai i ilgtspiejeigai atteisteibai. Situaceju sarežgej tys, ka kulturviesturiskī nūvodi na vysod īt sūpluok ar 2006. godā dybynuotajim Plānuošonys regionim, partū tom teritorialajom daļom, kas ar Viesturiskūs zemu lykumu dasaisteitys, pīmāram, Latgolys regionam, varātu byut gryušuok rast finansiejumu Viesturiskūs zemu lykumā nūsauktūs mierku eistynuošonai. Par pīmāru, kulturviesturiskais Sielejis nūvods ir sadaleits Latgolys i Zemgalis Plānuošonys regionā, kas potenciali varātu byut apgryutynuojums vīnmiereigai eistynuot sieļu tradicejis saglobojūšys aktivitatis.

Cytys teritorejis, kurys niu saskaņā ar lykumu ir daļa nu Latgolys kulturviesturiskuo nūvoda, ir Aizkrauklis nūvoda Aivīkstis pogosta daļa i Pļaveņu piļsātys daļa; Olyuksnys nūvoda Līpnys pogosts; Jākubpiļs nūvoda Atašīnis pogosts, Jākubpiļs vaļstspiļsātys daļa Daugovys lobajā krostā i Jākubpiļs vaļstspiļsātys Daugovsola, Krustpiļs pogosts, Kūku pogosts, Mežuoris pogosts, Varīšu pogosts, Veipis pogosts; Modūnis nūvoda Borkovys i Ūšupis pogostu dalis; Varakļuonu nūvoda Murmastīnis pogosts, Varakļuonu pogosts i piļsāta.

Karteņā: Dzīšmu i deju svātku guojīņs 2018. godā, foto Aivars Liepiņš

Kurs zam kaida karūga īs

Dzīšmu i deju svātki vysod ir cīši gaideits pasuokums kai pošim kolektivim, tai ari klauseituojim i skateituojim. Na mozuok par pošim svātku koncertim svareigs ir ari tradicionalais kolektivu guojīņs, kurs itūgod gaidoms 2. julī ar nūsaukumu “Nūvodu dyžuošonuos”. Vystik itūgod taišni sakarā ar guojīni socialajūs teiklūs raisejuos diskusejis – par tū, pi kaida nūvoda kurs kolektivs pīder.

Eipaši viereibu pīsaisteja Jākubpiļs nūvoda Atašīnis pogosta tautys noma “Annas sāta” jaunīšu deju kolektiva “Zvirbuļi” vadeituojis i folklorys kūpys “Vīraksne” dalineicys Madarys Paeglis īroksts socialajā teiklā Facebook, kurā jei izsaceja naizpratni par viesti, ka vysi Jākubpiļs kolektivi vīnpruoteigai izlāmuši īt guojīnī kai daļa nu Sielejis kulturviesturiskuo nūvoda. Atbyldūt iz portala Lakuga.lv papyldu vaicuojumim, Madara Paegle paskaidroja, ka koč i Atašīne atsarūn Latgolā, juos svātku pīredzē Atašīnis puorstuovi nikod nav guojuši kai Latgolys kolektivi. 2018. godā, kod svātkūs pyrmū reizi beja ari Sielejis kulturviesturiskais nūvods, tūreizejuo Krustpiļs nūvoda vadeiba izlēme īt kai daļa nu Sielejis, kolektivim eisti napamatūt izvielis īspiejis. Sovpus par ituo gods situaceju Madara skaidroj, ka suokūtneji tei ir bejuse sovstarpejuos komunikacejis klaida. “Pasasokūt Viesturiskūs zemu lykumam, ir malns iz bolta pīraksteits, ka myusu kolektivi ir daļa nu Latgolys, deļtam, koč ari nūvoda vadeibai byutu ārtuok, ka vysi kolektivi ītu kūpā, jī cīši naībylst, ka Jākubpiļs nūvods puorstuovēs kai Latgolu, tai i Sieleju,” tai Madara Paegle. Itūgod nu Jākubpiļs nūvoda iz svātkim brauks 20 vysaidu kolektivu. Atašīnis pogosta kolektivi kai sovu kulturzeimi ir izalasejuši Krustpiļs vylnaini.

Karteņa: Atašīnis pogosta jaunīšu deju kolektivs “Zvirbuļi”. Madarys Paeglis personeigais foto.

Sasazynuojom ari ar Īlyukstis Kulturys i muokslys centra vadeituoju Indru Madarnieci, kura sarunā iz reizis ari puorīt iz latgalīšu volūdu i pīzeist, ka poša dzymuse Ruguoju pogostā, Bolvu nūvodā. Jei skaidroj, ka Augšdaugovys nūvodā, kur niu ir ari Īlyukste, kolektivu dūmys doluos gondreiž 50/50 – daļa kolektivu sevi vaira skaita par sielim, daļa – par latgalīšim.

Tok beidzamajā sapuļcē tykts pi vīnuošonuos, ka nazkodejuo Īlyukstis nūvoda kolektivi dūsīs guojīnī kai Sielejis kulturviesturiskuo nūvoda puorstuovi, sovpus puorejī Augšdaugovys nūvoda kolektivi – kai Latgolys nūvoda puorstuovi.

Augšdaugovys kolektivi kai sovu kulturzeimi izavieliejuši musturdeči, kurā ir īausts voi īadeits Latgolys pļovu puču kūšums i Daugovys lūku glaznainums. Sovpus Sielejis pusis kolektivi darynuos ramys ar putynu trafaretim. Kai stuosta Īlyukstis administracejis vadeituojis vītneica Ruta Buldure, putynu motivi ir bīži sastūpami Sielejis pusis zeču i cymdu rokstūs. Nu Augšdaugovys Latgolys regiona guojīnī īs 24 kolektivi, nu Sielejis regiona – seši kolektivi.

Taipoš sasazynuojom ari ar Varakļuonu nūvoda Kulturys centra vadeituoju Anitu Upenieci, kura pastreipoj, ka Varakļuoni vysod ir bejuši daļa nu Latgolys i cytaiduoka dūma kolektivu vydā nimoz nav apsprīsta.

“Koč ari kai Kulturys centra vadeituoja struodoju viņ nadaudz vaira kai godu, ni reizi naasu izjutuse, ka storp kolektivim byutu kaida daleišonuos. Tū diskuseju par Varakļuonu byušonu pi Vydzemis pamatā ir raisejuši viņ atseviški cylvāki, kuri radejuši ažiotažu, tok napuorstuov vairuokumu,” tai Varakļuonu nūvoda Kulturys centra vadeituoja Anita Upeniece.

Nu Varakļuonu Dzīšmu i deju svātkūs pīsadaleis seši kolektivi, sovpus guojīnī kai sovu kulturzeimi kolektivi ir pajāmuši eipašū Varakļuonu puorpīri – lenteiti, kas izšyusteita specialā rokstā i teik sīta zam lokota.

Latvejis Nacionaluo kulturys centra sabīdryskūs attīceibu vadeituoja Linda Ertmane pastreipoj, ka kotra pošvaļdeiba var drūsai izalaseit, ar kuru nu kulturviesturiskūs nūvodu īt guojīnī, bolstūtīs iz sova nūvoda dzeivuotuoju pīdareibys sajiutu. “Viesturiskūs zemu lykuma mierkis nav muoksleigai veiduot pīdareibys sajiutu kaidam konkretam nūvodam, bet veicynuot viesturiskūs zemu dzeivuotuoju kūpejū apziņu, identitati i pīdereibu Latvejai,” tai Linda Ertmane.

Turpynojūt, jei ari stuosta, ka itūgod svātku laikā nūtiks vaira nakai 60 pasuokumu i koncertu vairuokuos vītuos Reigā – Mežaparka estradē, Daugovys stadionā, Latvejis Nacionalajā operā, Hanzys peronā, Reigys Dūmā i cytuos lokacejuos. Dzīšmu i deju svātkim gatavejās vaira nakai 1600 kolektivu nu vysys Latvejis, sovpus nu uorzemu – vaira nakai 100.

“Itūgod raudzeisim vaira runuot par tradiceju ilgmyužeibu, kas ir cīši saisteita ari ar prasmeigu laikmata tendenču īpeišonu. Tiks īvīsti vairuoki jauni rysynuojumi, kas saistomi ar videi draudzeigu dūmuošonu, tymā storpā, pīmāram, ryupeiga iedīņa apjūmu plānuošona, bezmoksys iudiņa padūšonys punkti, kab uzpiļdeit tū sovuos butelēs, depozita punktu izvītuošona i tamleidzeigai, vystik cauri vysam veisīs golvonais ituo gods akcents – Dzīšmu i deju svātku symtpīcdesmitgade,” skaidroj Latvejis Nacionaluo kulturys centra sabīdryskūs attīceibu vadeituoja Linda Ertmane.


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
29
Tre
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
May 29 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
19:00 Grupys “Saucējas” koncerts i daņ... @ Reiga
Grupys “Saucējas” koncerts i daņ... @ Reiga
May 29 @ 19:00 – 21:00
Latvejis Kulturys akademejis tradicionaluos dzīduošonys grupa “Saucējas” trešdiņ, 29. majā, 19.00 aicynoj is koncertu Āgenskolā Pāvula Jurjāna muzykys školys estradē, Bolūžu īlā 24. 
May
30
Cat
13:00 Daugovpiļs piļsātys svātki @ Daugovpiļs
Daugovpiļs piļsātys svātki @ Daugovpiļs
May 30 @ 13:00 – Jun 2 @ 19:00
Nu 31. maja da 2. juņa Daugovpiļs piļsāta svieteis sovu 749. dzimšonys dīnu, aicynojūt daugovpilīšus i gostus iz kūpeigom svineibom – piļsātys svātkim „Mana pils – Daugavpils!”. Treis dīnu garumā byus vareiba baudeit vysaidys koncertprogramys,[...]