Pīsavērst Latgolai car iedīnim. Saruna ar iedīņu kulturys pietneicu Astru Spalvēnu

Pīsavērst Latgolai car iedīnim. Saruna ar iedīņu kulturys pietneicu Astru Spalvēnu

Intervejis autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Itūreiz sarunā ar iedīņa kulturys pietneicu i gastronomejis viestnesi Astru Spalvēnu runuosim na tik daudz par iedīņa praktiskū lītuojumu, cik aizadūmuosim par Latgolys vyrtuvis sovpateibom, tradicionalū, montuotū i myusu laiku Latgolys cylvāku iedīņu pasauli. Astra ir muokslys zynuotņu doktore i humanitarūs zynuotņu pietneica ar īspaideigu profesionalū pīredzi, pīsadaleišonu naskaitamūs projektūs i zynuotnyskūs publikaceju autore, par sevi soka, ka juos pīredze ir baļsteita akademiskajā darbeibā, tok naatjemama daļa ir ari cylvāku personeiguo pīredze i jūs stuosti. Astra ari gona regulari veidoj bloga tipa īrokstus par gasteišonu pi vysaiduoku kulinarejis nūzaris purstuovu, tam var sekuot leidza ITE.

Pīsavērst Latgolai car iedīnim

“Es asu dzymuse i auguse Talsūs, tod aizguoju studēt iz Reigu i nu jau aptyvai divdesmit godu dzeivoju Reigā. Principā muns dzeivis guojums niu doluos 50/50 – daļa Talsūs, daļa Reigā.

Muna dūmuošona ap Latgolu aizasuoce tod, kod saprotu, ka par Latgolu nav nivīnys povuoru gruomotys voi kaidys informacejis par Latgolys vyrtuvi i iedīnim. Ir atseviškūs turisma projektūs topušī etnografiskī roksti i Antoninys Masiļūnis gruomota, par kuru jei poša saceja, ka tuos nav Latgolys receptis. Tok aizdūmojūt par tū, cik Latgola ir specifisks regions, mani eistyn īinteresēja itei tema. Suocūt dūmuot par itū vaicuojumu (juopīzeist itei situaceja maņ pošai ir sovaida), es pieški saprotu, ka munys mamys mama, muna baba, ir nu Ludzys, i tāva tāvs ir nu Kuorsovys. Taitod maņ nazkod ir bejuši rodi Latgolā, tok maņ nav nikaidu zynuošonu par itū regionu. Itys fakts, ka es tai pieški nazkai atskuortu i saprotu, mani pošu cīšyn izbreineja.

Sovu dzedu es napīmiņu, tok muna baba daudz īsasaisteja munā audzynuošonā, tok dīvamžāļ nivīns ar mani latgaliski narunuoja. Vystik munys saknis ir Latgolā, i tys, ka maņ nav itūs zynuošonu, palyka par golvonū motivaceju, kab pīsavērst Latgolai car iedīnim.”

Karteņa: Pi ūzula Zviergzdinis cīma centrā Ludzys nūvodā. Zviergzdine ir Astrys babys dzymtuo vīta

Par tradicejom, kas puorsamontoj i myusu dīnu iedīnim

“Īspiejams, sovaidā kuortā, tok itys muns ceļuojums pa Latgolu nav kaids atsevišks projekts, tei eistyn ir muna individualuo interese i pietnīceibys projekts. Vystik, te es lelu pateiceibu izsoku Vaļsts kulturkapitala fondam, kurs mani ir nadaudz finansiali atbaļstejs, ar mierki, ka gols golā taps eseju kruojums, kas nabyus akademisks pietejums. Eseju kruojumā es raudzeišu car sovu individualū perspektivu pastuosteit piec vareibys vaira informacejis par Latgolys vyrtuvis eipatneibom.

Es suoču ar vysu raksteitūs olūtu apzynuošonu, kuru patīseibā ir cīši moz. Ir daīmami etnografiskī roksti, kuri tai mierktīceigai ir aizsuokti 20. godu symta 20.-30. godūs. Ir taida moza brošureņa “Daži latgaliešu ēdieni”, kū pīrakstejs Leonards Latkovskis, tok tī ir viņ ap 40 iedīņu bez eipašu aprokstu. Svareigi saprast, ka etnografiskī pīroksti ir tī, kas ir baļsteiti iz paguotni, cylvāki stuosta tū, kū jī pīmiņ, voi tū, kū jim ir stuostejuši vacuoki. Pyrmī dati, kurī teik izstuosteiti 20. godu symta 20. godūs, ir par 19. godu symta ūtrū pusi. Prūtams, tys vyss ir viņ aptyvai, partū ka cylvāku atmiņa ir subjektiva i kotrys cylvāks stuosta tai, kai atguodoj. Etnografiskajūs pīrokstūs ir aproksti kai “itys ir bīži lītuots iedīņs sīna laika pušdīnēs” voi “itū ād viņ vigilejuos”. Lela daļa etnografiskūs pīrokstu atsatīc tik iz lauku dzeivi i naturalys saimisteibys apstuoklim. Jūceigā kuortā myusu dīnuos mums cytreiz lauka ogūrcs ir mozuok daīmams, nakai avokado. Kai tī, kas dzeivoj piļsātā, tai ari tī, kas dzeivoj laukūs varbyut vēļ audzej duorzuojus, tok naaudzej vaira lūpus, deļtam myusu dīnuos sataiseit sātā taidu lītu kai ašņa dasys var, tok tys ir gona lels izaicynuojums, sovpus, pīmāram, pyrmpīna sacapumu, vysdreižuok, nasataiseisi.

I tod es suoču dūmuot, partū kai ir šudiņ, i kas nu tuos tradicejis vyspuor puorsamontoj. Taišni deļtam es izavielieju itū formu – runuot ar cylvākim. Maņ cyti cylvāki vysvaira pīduovoj vysaidys saimineicys i babenis, ar kurom es runoju par jūs atmiņom, partū, kai beja, tok pa storpu tom, es grybu runuot ari ar myusu dīnu cylvākim, tim, kuri ir realu iedīņu taiseituoji, kuri šudiņ īsapierk i šudiņ ād.”

Regionaluo vyrtuvis identitate

“Vysa centrā vystik ir identitate, muns mierkis i muna gribiešona byutu saprast, voi ir taids gastronomiskais ašņabolss. I tū es raugu saprast taidā eksperimentalā ceļā car sevi – voi es koč kū sajusšu, sadzierdiešu, atguoduošu.

Es namuoku runuot latgalīšu volūdā, tok dīzgon labi saprūtu, kū soka cyti. Tod, kod dzieržu latgalīšus runojam, es pīmiņu intonacejis, vuordus i izteicīņus, kurus lītuoja muna baba. Tys maņ nūstyprynoj taidu kai realitatis sajiutu. Niu es ari saprūtu, ka atseviški iedīni, kurus es sovā bierneibā, tī beja 80.-90. godi, uztvieru kai parostus iedīņus, ir vaira zynomi itamā Latvejis pusē.

Karteņa: Saruna ar “IGGI” bāra eipašnīku Igoru Nikitinu Rēzeknē

Pīmāram, runojūt par soldonumim, Kūrzemis pusē reši kur var atrast tai sauktūs “žagareņu” capumus. Kūrzemis veikalā “žagareņus” sveramā veidā naatrast. Deļtam tod, kod atbraucu iz Latgolu, iz reizis gribīs iz Ludzys maizneicu piec “žagareņu”.

Interesanti ir ari tī galis mašynys capumi. Maņ ruodīs, ka es poša pīmiņu vysu tū procesu, tū maļšonu. Ari tys, ka capumi teik lykti svātku goldūs, ir interesanta līta, i Kūrzemē es eistyn navaru nikuo taida izatāluot. Ka tu vaicuotu latgalīšam, kaidi iedīni jums taidi rakstureigi, cylvāki suoktu saukt tūs senejūs iedīņus, tok par taidu vīnkuoršu lītu kai capumi vysdreižuok naīsadūmuotu.

Vēļ iz reizis īt pruotā ari capumi “rūzeitis”. Es taidus aptyvai pyrma treis godu pyrmū reizi īraudzeju. Es pat nazynuoju, ka pastuov taids specials reiks tūs pagataveišonai (smaida). Ka tu nazyni, kam tys dūmuots, varātu sajaukt ar kaidu automehanikys detaļu.

Muna baba 16 godūs aizbrauce nu Ludzys i puorsavuoce iz Reigu, tod jei apsaprecēja ar munu dzedu, kurs ir nu Kuldeigys. Tod suocēs kars, jī tyka vysā tymā Kūrzemis kotlā, tī ari palyka i dzeivuoja Talsūs. Muna baba gataveja skuobputru i cytus kūrzemnīkim tipiskus iedīņus, partū ka dzeivuoja kūpā ar dzeda mamu. Taidā veidā kulinaruo identitate teik drupeit absorbāta, tok, kai izaruod, ir atseviškys paražys i tradicejis, kurys vystik sasaglobuoja.”

Nūškiert div jiedzīņus – tradicionalais uzturs i nacionaluo vyrtuve

“Nacionaluo vyrtuve ir saisteita ar naceju. 20. godu symta 30. godūs, kod ir apvīnuoti nūvodi, izveiduota vīna naceja, teik veiduota latvīšu nacionaluo vyrtuve.

Kai tūp nacionaluo vyrtuve? Teik jimti iedīni nu vysu regionu, tūs salīk kūpā i padora naatškiramus i napīdereigus kaidam konkretam regionam, pīmāram, nūmainūt nūsaukumu. Vysi apvydvuordi i koloritī nūsaukumi, kuri nas leidza religiskys nūzeimis, saisteibu ar nūteiktim svātkim i tamleidzeigi, teik nūsaukti par, pīmāram, “grūbu putru ar seipulim.” Naceju vyrtuvis izveide primari ir īškejs process – kai salikt vysu kūpā i pasceit, ka “ite asam mes – tī, kas ād itū vysu”. Tok tuoļuok, prūtams, nacionaluos vyrtuvis veidojās, kab atsaškiert nu cytu i deļtam nacionalūs iedīņu saroksti parosti ir cīši eisi, partū ka tys jau nav vyss, kū vīna naceja ād, tys ir taišni tys atškireigais.

Karteņa: Iedīņu pietneica Astra Spalvēna. Foto: Elizabete Džeina Rubene

Ka runa ir par regiona vyrtuvem, juopastreipoj, ka nacionalūs teritoreju rūbeži naīt kūpā ar kulinarajim rūbežim. Kulinarū regionu veidoj produkti, tradicejis i ari religejis ītekme, pīmāram, Latgolā seņuok izteikta atškireiba beja gavieņa laiks.

Buļbis ar kotletu ir mums, ir pūlim, igaunim i leišim, tok, ka jius pajimsit turistu nu Japuonys, kura uzturu pamatā veidoj risi i zivs, tod jam tei byus cīši lela atškireiba. Deļtam globalā kontekstā nacionalys vyrtuvis ļaun īraudzeit atškireibys, tok myusu dīnu pietejūmūs vysai bīži runoj, ka tys pretstotu puors byutu veiduojams cytaižuok. Prūti, regiona vyrtuve pret globalū vyrtuvi. Partū ka nacionaluo vyrtuve vystik ir izteikts konstrukts. Sovpus, tys, ka mes itū jiedzīni lītojam jau cytaižuok i runojam par tū jau kai par tradicionalū vyrtuvi, ir apjukums jiedzīņu lītuošonā. Tys ir nūsastyprynuojs padūmu laikā, kod par nacionalim iedīnim suoce runuot kai par tautys iedīnim. Tam par pamatu, prūtams, beja gribiešona ruodeit padūmu ideologejis sasnāgumus, ka pyrma tam ite nikuo nav bejs. Taitod padūmu laikā itī jiedzīni teik apzynuotai sajaukti, i mes piečuok tū sajaukumu vīnkuorši puorjamam. Tys nūteik, suocūt jau ar Masiļūnis gruomotu “Latviešu nacionālā virtuve”, kur nūsaukums ir vīnkuorši izlykts viersā, tū pīzeist ari poša Masiļūne. Maņ vēļ beja vareiba jū intervēt, jei stuosteja, ka tei ir izdevnīceibys izviele i jei nikod nav pretendiejuse saraksteit latvīšu nacionalūs iedīņu povuoru gruomotu.”

Montuotys receptis myusu dīnu kontekstā. Cik daudz dreikst maineit, kab iedīni saukt par senejū tradiceju

“Piec definicejis tradiceja ir tei, kas ir puormontuota treis paaudzēs, tys ir paguojušuo godu symta vyds. Jau paguojušuo godu symta 50.-60. godi ir pylntīseiga tradiceja. Tok mes cīši beistomēs nūsaukt vuordā padūmu montuojumu, koč ari mes tū izmontojam i ādam, tei poša piļdeitūs rīksteņu recepte īt nu padūmu laika, itaidi capumi pasaruoda tod, kod ībīzynuotū pīnu suoc ražuot rūpnīcyski, vysdreižuok 20. godu symta ūtrajā pusē.

Montuojums ir koč kas, kū mes puormontojam. Montuojums ir saisteits ar produktim i prasmem, i ir svareigi pošim deļ seve apsazynuot tū rūbežu, aiz kurys suocās cyts iedīņs. Cik daudz mes varim nūmaineit, kab iedīņs palyktu tys pat. Pīmāram, voi maize, kū mes capam elektriskajā ceplī nu bezglutena myltu vaira nav maize?”

Regionalī iedīni kai turisma produkts

“Latvejis kulinarajā turismā vysai bīži ir sastūpami marketinga teksti, kuri labi izaklausa, tok tim apakšā nav viesturisku pietejumu voi dziļuoku zynuošonu par kulinarū montuojumu. Taidi vierspuseigi teksti.

Asu struoduojuse ari ar regionim, kuri ir raudzejuši tam nūpītnuok pīsavērt. Kab tū eistynuotu, ir juoatrūn kaidam regionam eipašuos garšys voi iedīni, tūs navar izfantazēt. Tys ir mierktīceigai juomeklej. Es nasoku, ka vajag viesturiski rekonstruēt receptis, tok ir juozyna, kas tī ir apakšā.

Daudz asu struoduojuse i analiziejuse turisma materialus, tī nav apakšā dziļuma i stuosta. Taišni deļtam myusu buļbu blīni nikod naatsaškiers nu pūļu buļbu blīnu, jo obejuos vaļstīs ir buļbis i reivis.

Vys, tod, kod mes ap tū veiduosim stuostu, ka, īspiejams, buļbis ite ir āstys, partū ka nikuo cyta nabeja, īspiejams, ka mums kotram ir vysmoz symts vysaiduoku buļbu pagataveišonys veidu, partū ka mums vajadzēja koč kai padareit interesantuoku kasdīnys uzturu, kab vīnkuorši nasajuktu pruotā, ka mes 360 dīnys ādam buļbis. Ari par tū, kai buļbis tykušys Latvejā, kaidys cylvākim suokumā bejušys bailis i nauzticeiba… Ka tamleidzeigi stuosti apveis tūs buļbu blīnus, tod tī paliks par myusejim i unikalim buļbu blīnim.

Ka mes runojam par Latgolu kai multikulturalu regionu, kas tod nūsoka tū, ka, pīmāram, vacticeibnīki, ebreji voi boltkrīvi gatavej cytaižuok, klimats i produkti jau ir vīni i tī poši. Tī ir pagataveišonys pajiemīni i kulturys konteksts. Myus atškireigus roda tys, kū mes ar tim produktim dorom, kai ādam, kai pasnīdzam. Bīzpīns ir vīns i tys pats kai Latvejā, tai Ukrainā, tok Ukrainā tū vaira ād soldonā veidā, mes tū vaira pazeistam kai suoļū iedīni.

Na viņ turisma organizatorim, ari turisma uzjiemiejim ir juosaprūt, ka viesturi navar izdūmuot. Vystik, tys teik dareits, i tys ari teik atzeits. Es vaicoju: “Par kū jius dorit tai?” Atbiļde cytreiz ir: “Mes izdūmuojom, ka tys tai forši skaņ.” I cylvāks, kurs gasteja pi tuo turisma uzjiemieja, aizbrauc ar dūmu, ka jis ir koč kū jaunu izzynuojs. Mes varim stuosteit ituos fantazejis, tys nav švaki, tok tys ir gūdeigi juopasoka.”

Karteņa: Saruna ar Namaterialuo kulturys montuojuma centra “Upīte” direktoru Andri Slišānu Bolvu nūvodā

Ir pīprasejums, nav pīduovuojuma

“Kod es dūdūs izpietē Latgolā, varātu padūmuot, ka es vysur daudz ādu, tok patīseibā, vīnam ceļuot ir cīši gryuši. Tys pīduovuojums pamatā ir daīmams viņ grupom. Maņ ar iedīnim ir gona lela pīredze, deļtam ir bejuši gadīni, kod es garšoju asuškys i jiutu, ka tei vaniļas mērce ir nu pakys, vystik tū atškireibu dīzgon vīgli saprast. Tok es piļneibā saprūtu, kaida tei ir problema gataveit tū vysu nu jauna, vysod nūdrūsynuot svaigys sastuovdalis, ka cylvāku ir tik, cik ir. Ari tamā reizē es beju vīneigais apmaklātuojs. Tys vaicuojums, īspiejams, byutu juorysynoj kūpā ar puortykys tehnologim, īvīšūt myusdīneigys īspiejis, kab atrast piec īspiejis saimnīcyski izdeveiguoku veidu.

Tys ir paradoksali, tok vysi muni prīškstoti ir pamatā baļsteiti iz sarunom, na iz iedīnim. Maņ kai vīnai ībrauciejai nav pīejis tradicionalajim iedīnim, tok, es prūtams, ari naasu mieginuojuse īt iz lauku sātom i praseit, lai maņ īdūd kū na viņ pagaršuot. Skaidrys, ka tradicionalī iedīni lelā mārā funkcionej taišni grupu turismā. Deļtam dūmoju, ka turisma nūzarei ir vārts dūmuot, jo cylvāki var ceļuot ar saimi, divatā voi vīni poši.

Niu saīt tai, ka vyss tys izbyuvātais prīškstots par kulinarū montuojumu sabryukst kai kartu nameņš, kod tu nūbrauc kur na viņ paēst, tok patīseibā pīduovuojuma nav, vyss ir baļsteits iz leluokom grupom.”

Ka vyspuor runuot par regionalū vyrtuvi Latvejā, tod tei nūteikti ir Latgolā

“Maņ ruodīs, ka ja vyspuor runuot par regionalū vyrtuvi Latvejā, tod teik nūteikti ir Latgolā, pasasokūt atškireigim nūsacejumim. Pīmāram, gavieņs. Tys gon laikam vaira attīcynojams iz montuojumu, partū ka myusu dīnuos tū īvāroj mozuok i gavieņa iedīni vaira nav tik aktuali. Daudzi pīmiņ murcovku, tok es naasu satykuse nivīnu, kurs tū reali āstu. Ūtra līta nūteikti ir multikulturaluo vide, kur ir sasajaukušs gataveišonys pajiemīni, kai mes runuojom īprīšk – buļbe ir buļbe, vys pagataveišonys pajiemīni ir veiduojušīs, īsatekmejūt vīnai etniskajai grupai nu cytys, i veidoj sovpateibu. I vēļ tys, kū es gon soku tik kai pījāmumu – Latgolā ir sasaglobuojs ari kaids senejuoks sluoņs, pīmāram, ar tū, ka cytvīt vēļ teik lītuota malnuo pierts galis kiupynuošonai, beju sasastopuse viņ Igaunejā. Ari ols mīžu dīdziešona malnajā piertī. Es ari laseju par suitim, kur pierts tyka speciali vādynuota, kab olam nabyutu tuos dyumu pīgaršys, deļtam te otkon īsazeimej regionaluos atškireibys. Vēļ cyti pīmāri – maizis cepšona kruosnī voi ceplī, gataveišona pūdeņūs. Latgolys vyrtuvis kontekstā mes nūteikti varim runuot par specifiskom īzeimem. Īspiejams, globalizacejis ītekmē gribiešona saglobuot i nūturēt tū “sovejū” var paleidzēt nūturēt ari iedīņu tradicejis.”


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Mar
7
Cat
16:00 Valentina Lukaševiča gruomotys “... @ Latgolys Centraluo biblioteka
Valentina Lukaševiča gruomotys “... @ Latgolys Centraluo biblioteka
Mar 7 @ 16:00 – 17:30
7. martā 16.00 stuņdēs Daugovpilī, Latgolys Centralajā bibliotekā, 2. stuovā (Reigys īlā 22a) nūtiks Valentina Lukaševiča vītu stuostu kruojuma “Dīnvydlatgolys stuosti” prezentaceja i sasatikšona ar autoru. Gruomotys 39 stuostūs autors, ceļojūt na tik telpā, bet[...]